Nodokļu maksātāji par nodokļu sistēmas pilnveidošanu

Vakar, 5. septembrī, Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds preses konferencē informēja par fonda sagatavotajiem priekšlikumiem izmaiņām nodokļu likumdošanā, kas skar algas nodokļu karšu sistēmu un nodokļu rēķinu noformēšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa aprēķināšanai.

Atklātais sabiedriskais Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds tika izveidots šā gada 27. jūlijā ar mērķi sekmēt nodokļu maksātāju tiesību un likumīgo interešu ievērošanu, nodokļus regulējošo tiesību aktu likumīgu un vienveidīgu piemērošanu, kā arī sekmēt dialogu starp valsts institūcijām un sabiedrību.

Fonda prezidents Imants Griķis teica, ka jaundibinātās organizācijas pirmajā aktīvajā darba mēnesī ir izskatīti dažādi priekšlikumi, ko iesnieguši fonda biedri. Šobrīd jau ir iesniegti Ministru prezidentam, Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) priekšlikumi par nodokļu karšu sistēmas atcelšanu un par PVN priekšnodokļa atmaksas dokumentu aizpildīšanas noteikumu precizēšanu.

— Līdz šim, — teica Imants Griķis, — bija ļoti strikti noteikumi gadījumos, ja no dokumentā nepieciešamajiem sešiem rekvizītiem viens tika uzrakstīts kļūdaini. Tad VID nodaļas pat dažkārt uzskatīja, ka šāds darījums nemaz nav noticis. Ja Finansu ministrija un Saeima būs ar mieru šādas izmaiņas likumdošanā veikt, mēs esam gatavi šajā darbā piedalīties jau ar pilnu sagatavotu dokumentu paketi.

Fonda jurists Jānis Auziņš, runājot par sagatavotajiem priekšlikumiem nodokļu karšu sistēmas atcelšanai, atgādināja, ka algas nodokļu karšu sistēma skar ikvienu cilvēku, kurš vēlas strādāt vairākās darbavietās.

— Šī sistēma tika ieviesta 1993. gada beigās, kad bija pavisam citāda situācija — VID nebija apgādāts ar tādu datortehniku un tām uzskaites iespējām, kādas ir tagad, un tajā laikā pastāvēja arī algas nodokļu papildlikmju sistēma. Toreiz algas nodokļu karšu sistēma varbūt bija vienīgā iespēja, lai uzskaitītu iedzīvotāju ienākumus un konstatētu papildlikmju piemērošanas gadījumus. Taču pēdējo septiņu gadu laikā situācija ir stipri mainījusies, papildlikmes piemērotas vairs netiek, un saglabāt šādu kārtību ar ikgadēju nodokļu karšu izņemšanu vairs nav nekādas vajadzības.

Jānis Auziņš teica, ka cer uz Finansu ministrijas un VID sapratni un sadarbību jautājuma par algas nodokļu karšu lietošanas atcelšanu risināšanā. Jo algas nodokļu kartē ir tā pati informācija, kas darbiniekam jāuzrāda, slēdzot līgumu ar darba devēju. Vienīgā cita veida informācija, ko satur nodokļu karte, ir personas dzīvesvietas kods. Taču dzīvesvietu kodi pašlaik ir apvienoti Ministru kabineta noteikumos Nr.145 (24.09.1998.), un darba devējs to var noskaidrot. Tāpēc fonda darbinieki uzskata, ka nodokļu karšu sistēmas uzturēšana ir lieka nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana, kā arī nodokļu karšu izņēmēju — nodokļu maksātāju — laika tērēšana.

Fonda valdes loceklis Jevgeņijs Ostaškovs piebilda, ka nodokļu kartes ir iespējams izņemt tikai darba laikā. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāji spiesti kavēt savu darba laiku, lai šo formalitāti nokārtotu. Fonda darbinieki lēš, ka nodokļu karšu sistēmas uzturēšana valstij gadā izmaksā ne mazāk kā 100 000 latu, neskaitot darba ņēmēju kavēto laiku karšu izņemšanai un darba devēju laiku un izdevumus, šīs kartes pārsūtot un veicot nodokļu nomaksas paziņošanu.

— Tas ir saistīts ne tikai ar darba laiku, bet arī ar reālām izmaksām, teica Jevgeņijs Ostaškovs.— Mums šķiet, ka gan karšu drukāšana, gan speciālistu, darbinieku piesaiste karšu izsniegšanā un apstrādē prasa lielus līdzekļus valstij, un te droši vien tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, kas iekasēta budžetā. Valsts iestādēm, kaut ko vienkāršojot un izmainot, būtu iespējams šos līdzekļus novirzīt lietderīgākiem pasākumiem. Arī otrais mūsu jautājums — PVN atmaksas priekšnodokļa atskaitīšanas sistēma — saistās ne tikai ar nodokļu maksātāju neērtībām, bet arī ar tendenciozitāti prasībās pret nodokļu maksātāju. Šīs prasības no valsts puses it kā ir stingri reglamentētas, tomēr ir pieļaujams dažāds šo normu traktējums, mēģinot vienkāršotā veidā nodokļu maksātājiem likt pildīt formālas lietas, kuras pēc būtības nav klasificējamas kā nodokļu nemaksāšana un par kurām nebūtu piemērojams sods kā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tādi gadījumi ir bijuši, kad lietas formālā puse tiek stādīta augstāk par lietas būtību.

Jevgeņijs Ostaškovs piebilda, ka šādu gadījumu, kad VID, veicot nodokļu auditu uzņēmumos, aprēķina papildu PVN maksājumus un uzrēķina soda naudas, pamatojoties uz nepilnīgi noformētiem nodokļu rēķiniem un klasificējot formālus grāmatvedības dokumentu noformēšanas pārkāpumus kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pēdējā laikā ir kļuvis vairāk. Rezultātā PVN budžetā tiek iemaksāts trīs reizes — to samaksā preču vai pakalpojumu sniedzējs, tad to samaksā arī saņēmējs, kuram liegtas tiesības atskaitīt samaksāto PVN kā priekšnodokli, un tad saņēmējs samaksā arī soda naudu 100% apmērā, ja tomēr ir veicis priekšnodokļa atskaitījumus. Šādi gadījumi jau kļūst sistemātiski, uzskata fonda valdes loceklis.

Fonda darbinieki un biedri vēlas, lai par abiem jautājumiem notiktu savstarpējas valsts institūciju un sabiedrības pārstāvju diskusijas un lai tiktu ņemts vērā nodokļu maksātāju viedoklis. Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda valdes loceklis Jevgeņijs Ostaškovs cer, ka diskusija novedīs pie abām pusēm — valstij un valsts budžeta pildītājiem — pieņemama risinājuma šajos jautājumos.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore