Valoda – attieksme, vide, konkurence

Izrādās, ar sveštautieti, kas prot latviešu valodu, tikai katrs otrais latvietis runā latviski, tikai katram trešajam liekas būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji runātu pareizā latviešu valodā, un tikai 80 procentos valsts un pašvaldību iestāžu tiek lietota latviešu valoda. Šādus visai satraucošus faktus atklāj Valsts valodas aģentūras (VVA) jaunākais pētījums par latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju lingvistisko attieksmi un valodu lietojumu. Ar socioloģisko pakalpojumu firmas “Data serviss” līdzdalību to veikušas VVA projektu vadītājas Vineta Ernstsone un Daiga Joma, un pētījuma dati un secinājumi izdoti grāmatā ar daudziem krāsainiem grafikiem un diagrammām.

Situācijas apzināšana

Aģentūras direktors prof. Jānis Valdmanis uzsver: lai veidotu un īstenotu valsts valodas politiku, ir regulāri jāpēta valodas situācija:
– Līdz šim vairāk pētīti valodas situācijas objektīvie komponenti, ko iespējams pietiekami precīzi izmērīt un statistiski izvērtēt. Mazāk uzmanības pievērsts iedzīvotāju sociālo grupu un runātāju subjektīvajiem priekšstatiem un attieksmei pret procesiem valodā. Reizēm netiek novērtēti daļā iedzīvotāju joprojām dzīvie emocionālie stereotipi, kas neļauj objektīvi uztvert valodas situāciju. Ar to izskaidrojama arī vērojamā neatbilstība starp valodu oficiālo statusu – proti, vai tā ir valsts valoda, vai minoritātes valoda – un runātāju lingvistisko uzvedību. Jāatzīst, ka lielās līnijās Latvijas sabiedrība tomēr vāji izprot valodas politikas mērķus.
Arī Ministru kabineta akceptētajās Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005. – 2014. gadam, kuru kopsavilkumu sagatavojusi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, norādīts uz tādiem nelabvēlīgiem latviešu valodai procesiem kā latviešu valodas vides nepietiekama un nevienmērīga paplašināšanās, valsts valodas nepilnvērtīga funkcionēšana, nesakritība starp valsts valodas un krievu valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām un latviešu valodas kvalitātes pazemināšanās profesionālajā darbībā. (Ministru kabineta rīkojums Nr.137 un kopsavilkuma teksts:   “LV” 04.03.2005., A22.lpp.).

Valodas vide un valodu lietojums

Pētījuma pamatā ir 2004.gada novembrī notikušās latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju (latviešu un cittautiešu) sociolingvistiskās aptaujas dati. Tika noskaidrots viņu viedoklis par latviešu valodas un citu valodu lietojumu. Uz jautājumu, kādi faktori veicinājuši latviešu valodas lietošanu, katrs otrais atbildējis – “lielāka nepieciešamība lietot latviešu valodu”. Samērā bieži minēti arī tādi faktori kā “Valsts valodas likums” (41%), “prasmes pārbaude pilsonības iegūšanai” (35%) un “valsts valodas prasmes pārbaude” (34%). Daļa aptaujāto minējuši Izglītības likumu (25%) un “plašākas iespējas apgūt latviešu valodu” (23%).
Vineta Ernstsone: “Par savu skolotāju sociolingvistikas jomā es uzskatu profesori Inu Druvieti, un viņas liktie pamati ir labi. Viss, ko viņa plānojusi valodas politikā, izrādījies ļoti tālredzīgs. Pētījuma dati tomēr liecina, ka latviešu valodas lietojumu joprojām veicina galvenokārt normatīvie dokumenti, kas nosaka valsts valodas lietošanu oficiālajā saziņā. Satrauc fakts, ka ar cittautieti, kas prot latviešu valodu, tikai katrs otrais latvietis runā latviski. Tādējādi paši latvieši mudina cittautiešus nelietot latviešu valodu. Tas acīmredzot liecina par zemu etnolingvistisko vitalitāti latviešu sabiedrībā. Tā izpaužas gan kā pārspīlēta tolerance, gan nācijas pašcieņas mazināšanās un zināma vienaldzība pret savu valodu. Tātad nepietiek ar juridiskiem, likumdošanas pasākumiem, kas darbojas valsts līmenī, ir jāveic arī pasākumi, kas nodrošinātu praktisku, reālu latviešu valodas lietojumu ikdienā.”

Konkurence

Atbildot uz jautājumu “Kā, jūsuprāt, ir mainījusies latviešu valodas nozīmība Latvijā pēdējo 5   6 gadu laikā?”, 72,7 % aptaujāto atbildējuši, ka tā ir palielinājusies. Tomēr 11,7% uzskata, ka tā ir samazinājusies. Viedokli, ka latviešu valodas nozīmība ir samazinājusies, biežāk pauduši respondenti, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda. Viedokli, ka tā ir palielinājusies, – respondenti, kuru dzimtā valoda ir krievu vai cita valoda.
Uz jautājumu, cik bieži salīdzinājumā ar stāvokli pirms pieciem – sešiem gadiem latviešu valoda tiek lietota respondenta dzīvesvietā, 53,7% atbildējuši, ka tā tiek lietota biežāk, 33% – ka tikpat bieži, un tikai 4,8% uzskata, ka latviešu valoda tiek lietota retāk. Viedokli, ka latviešu valoda tiek lietota biežāk, lielākoties pauduši respondenti, kuru dzimtā valoda ir krievu, kā arī respondenti, kas dzīvo pilsētā. Tas neattiecas uz Rīgas pilsētu un arī rajonu, kur lielākoties ticis norādīts, ka latviešu valoda tiek lietota retāk.
Valodas apdraudētība tiek saistīta ar kontaktvalodu ietekmi. Šobrīd latviešu valodu visvairāk ietekmē angļu un krievu valoda – tās kā pirmo vai otro nozīmīgāko ietekmes ziņā minējuši apmēram 90% aptaujāto.
Kuras valodas nākotnē varētu būt nozīmīgas Latvijai? Aptaujātie pirmajā vietā izvirzījuši angļu valodu – 71% to minējuši kā pirmo, 26% – kā otro nozīmīgāko. Krievu valodu 28% minējuši kā pirmo un 48% – kā otro nākotnē nozīmīgāko svešvalodu. Kā trešo nozīmīgāko 48% aptaujāto atzinuši vācu valodu. Tikai 7% aptaujāto uzskata, ka trešā nozīmīgākā svešvaloda varētu būt franču valoda.
Īpaši rūpēties par latviešu valodas aizsardzību un attīstību prasa arī tās augstais valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss. Valsts valodas komisijas atbildīgā sekretāre Daiga Joma: “Mēs ar komisijas priekšsēdētāju profesoru Andreju Veisbergu tikko atgriezāmies no starptautiskās valodu izstādes Parīzē. Arī Latvijai bija atvēlēta viena diena. Mūsu vēstniecības darbinieces bija sagatavojušas stāstījumu latviešu valodā, tas pulcināja kādus divdesmit interesentus. Pārliecinājāmies, ka ar krieviem mūs gluži vairs nejauc, bet ar lietuviešiem vēl gan. Jāstrādā, vairāk jādomā par kartēm, labiem informatīvajiem materiāliem. Attīstās mūsu sadarbība ar kolēģiem Lietuvā. Maijā gatavojamies doties uz Viļņu, turpināt pieredzes apmaiņu un sarunas ar Irēnas Smetonienes vadīto Lietuviešu valodas komisiju. Ceram, ka izdosies izveidot Baltu valodu padomi.

Prakse

Latvijas Republikas Valsts valodas centrs solās kļūt par pirmo ieinteresēto pētījuma lietotāju, jo apkopotie un analizētie dati lieti noderēs normatīvo aktu pilnveidošanā un gluži praktiskā darbā. Tiesa, ar pašreizējo darbinieku skaitu un visai pieticīgo atalgojumu kalnus gāzt ir grūti. Centra direktors Agris Timuška: “Valodas situācijai visā Latvijā seko 12 inspektori, no tiem četri – Rīgā. Pēc nodokļu nomaksas viņi saņem ap 130 latu mēnesī. Tie visi ir cilvēki ar misijas apziņu. Lielākā daļā – filologi ar augstāko izglītību. Spoža personība ir Liepājas teātra aktrise Vija Āboliņa. Pēc savas iniciatīvas iestājās juridiskajā augstskolā un ir sekmīgi to pabeigusi. Labi darbojas latviešu valodas ekspertu komisija, īpaši aktīvi – vietvārdu apakškomisija. Patlaban kopā ar Valsts zemes dienesta speciālistiem gatavojam vietvārdu likuma projektu, kas paredzēs skaidrāku kārtību, kā saglabāt un aizsargāt Latvijas kultūrvēsturiskos vietvārdus, kas ir arī nozīmīgs lingvistiskais mantojums.”

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv