• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sociālā palīdzība starp iedzīvotāju un pašvaldību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2000., Nr. 311/312 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10403

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Liepājas pilsētas administratīvās atbildības noteikumi

Vēl šajā numurā

06.09.2000., Nr. 311/312

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sociālā palīdzība starp iedzīvotāju un pašvaldību

Lai paaugstinātu mūsu valsts vistrūcīgāko iedzīvotāju dzīves līmeni, Labklājības ministrija (LM) savulaik sagatavoja koncepciju šo cilvēku garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, ko Ministru kabinets šā gada 8.februārī arī akceptēja. Šī koncepcija paredz pašreizējos četrus pašvaldību sociālos pabalstus, kas tiek piešķirti saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību", aizstāt ar vienu pabalstu, kurš nodrošinātu garantētus minimālos ienākumus (GMI), paaugstinot trūcīgāko iedzīvotāju ienākumus līdz noteiktam līmenim. Pašlaik šis līmenis noteikts 21 lata apmērā. GMI pabalsts tiek aprēķināts kā starpība starp ienākumiem uz katru ģimenes locekli un 21 latu. Lai GMI pabalstu ieviestu kopīgi ar pašvaldībām, kas šo pabalstu piešķirs, mūsu valstī ar jūliju tiek īstenots pilotprojekts, kurā piedalās un reāli GMI pabalstu izmaksā septiņas pašvaldības - Liepas pagasta, Kandavas novada, Krustpils pagasta, Krāslavas, Saldus, Skujenes pagasta un Naujenes pagasta pašvaldības. Augustā tām pievienojās Inčukalna pašvaldība.

Kādēļ bija nepieciešams izstrādāt šo konceptuālo jautājumu? Kā vakar, 5.septembrī, preses konferencē paskaidroja LM valsts sekretāres vietniece Agrita Groza, līdzšinējā pieredze rāda, ka pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem jābūt efektīvākiem, precīzāk mērķētiem un racionālāk izmantotiem. Trūcīgo ģimeņu pabalstus nebūt neizmaksā visas pašvaldības: to dara tikai aptuveni puse Latvijas pašvaldību. Arī pabalstu apmērs dažādās pašvaldībās stipri atšķiras - vidēji tas ir no 13 līdz 28 latiem gadā uz vienu pabalstu saņēmušo personu. Neproporcionālas dažādās sabiedrības grupās ir arī ienākumu izmaiņas uz vienu pabalstu saņēmušo personu. Piemēram, ģimenēs ar bērniem šis pabalsts ir tikai vidēji četri lati, bet ģimenēs bez bērniem, īpaši tajās, kur pabalsta saņēmēji nav darbspējīgi (pensionāri), tas ir vidēji 15 latu gadā. Taču, kā norādīja A.Groza, visinteresantākā pēc situācijas analīzes bijusi atziņa, ka tās iedzīvotāju kategorijas, kuru ienākumi ir vidēji vai pat virs vidējiem, saņem lielāku pabalstu nekā tās ģimenes, kurām ir vismazākie ienākumi. To apstiprinājis arī Pasaules bankas (PB) pētījums, kas liecina, ka netiek sniegts pienācīgs atbalsts mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem. PB eksperti pat norādījuši, ka sociālā palīdzība Latvijā faktiski orientēta uz turīgajiem, nevis uz trūcīgajiem iedzīvotāju slāņiem.

Izstrādājot koncepciju, tika paredzēti dažādi tās ieviešanas pasākumi. Vispirms tika veikts izskaidrošanas darbs pašvaldībās un sociālās palīdzības dienestos un identificētas pašvaldības, kuras brīvprātīgi vēlētos iesaistīties GMI pabalsta ieviešanā, sacīja A.Groza. Saskaņā ar koncepciju šogad iesaistīšanās projektā ir brīvprātīga, bet, sākot ar 2001.gadu, tā jau būtu obligāta. Tika izstrādāta apmācību programma GMI pabalsta ieviešanai gan pašvaldību, gan Sociālās palīdzības fonda darbiniekiem, kā arī izveidota attiecīga rokasgrāmata. Bet ir nepieciešami grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību", kas definētu jauno pabalsta veidu.

Apzinot pašvaldības, kas vēlētos iesaistīties pilotprojektā, atsaucība bija liela. Kā pastāstīja A.Groza, pilotprojekta izmēģināšanai bija pieteikušās pāri par 80 pašvaldībām, no kurām īpaša komisija izraudzījās vairākas pašvaldības, kas tika sadalītas divās grupās: vienā grupā iekļāva pašvaldības, kas var reāli izmaksāt GMI pabalstus, sākot jau ar šā gada jūliju, bet otrā grupā - pašvaldības, kuras imitēs GMI pabalsta izmaksu. Viens no būtiskākajiem atlases kritērijiem bija sociālās palīdzības dienesta esamība pašvaldībā; tika vērtēts arī līdzekļu apjoms, ko pašvaldība atvēl sociālajai palīdzībai, un ņemts vērā reģionālais aspekts, lai pilotprojektā būtu iesaistītas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem.

Šobrīd ir noslēdzies pilotprojekta otrais mēnesis. Pagaidām gan apkopoti tikai jūlija rezultāti. Informējot par to, kā pašvaldībām veicies ar projekta īstenošanu, LM Sociālās palīdzības departamenta Materiālā atbalsta nodaļas vadītājs Ralfs Zeibots norādīja, ka projektam ir divi galvenie mērķi: pirmkārt, noskaidrot, kas notiek ar pašvaldību budžetu attiecībā uz sociālās palīdzības pabalstiem, un, otrkārt, izzināt pašvaldību darbinieku pieredzi, lai to varētu ņemt vērā, izstrādājot normatīvos aktus. Apkopojot paveiktā rezultātus, redzams, ka, izmaksājot GMI pabalstus, pilotprojektā iesaistītās pagastu pašvaldības iztērējušas nedaudz vairāk līdzekļu nekā attiecīgajā pagājušā gada posmā. Savukārt pabalstiem iztērētie pilsētu - Krāslavas un Saldus - un Kandavas novada pašvaldību līdzekļi ir mazāki. R.Zeibots to skaidroja ar lielākām iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes iespējām pilsētās. GMI pabalsta lielums vienam iedzīvotājam svārstās no astoņiem līdz desmit latiem.

Kā uzsvēra R.Zeibots, jūlijā neviena no pilotprojektā iesaistītajām pašvaldībām nav atteikusi pabalsta izmaksu līdzekļu trūkuma dēļ. Vienpadsmit personām gan pabalsts atteikts, jo tās nav vēlējušās pildīt uzliktos līdzdarbības pienākumus, bet 96 pieprasītāju ienākumu līmenis bijis augstāks par 21 latu. Analizējot pabalsta saņēmēju sadalījumu pa ģimeņu grupām, viņš norādīja, ka vislielākais pabalsta saņēmēju skaits ir ģimenēs, kurās ir bērni un vismaz viens darbspējīgais pieaugušais (63 ģimenes). Tātad GMI pabalsts vairāk vai mazāk sasniedz savu mērķi - nonāk pie vistrūcīgākajām ģimenēm. Otra lielākā pabalsta saņēmēju grupa ir ģimenes, kurās nav bērnu un vismaz viens pieaugušais ir darbspējīgs (29 ģimenes). Savukārt, vērtējot saņēmēju sadalījumu pa ienākumiem uz vienu personu pirms pabalsta izmaksas, redzams, ka vislielākā ir personu grupa, kur ienākumi ir no 10 līdz 15 latiem mēnesī (133 personas). Vidējais GMI pabalsta lielums uz personu ir 9,33 lati pašvaldībās, kas reāli izmaksāja pabalstu, un 9,52 lati pašvaldībās, kuras veica GMI pabalsta simulāciju. Tas liecina, ka reāli trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi acīmredzot ir zemāki nekā vidējie statistikas rādītāji. Kā pozitīvu faktoru R.Zeibots atzīmēja to, ka vislielāko palīdzību saņem ģimenes, kurās ir viens pieaugušais un bērni vecumā līdz 16 gadiem.

Jau minēts, ka pilotprojektu pašvaldības īsteno divos veidos: mainot līdzšinējo pabalstu sistēmu un reāli izmaksājot GMI pabalstu vai saglabājot līdzšinējo pabalstu sistēmu un paralēli veicot GMI pabalstam nepieciešamo līdzekļu aprēķinu. Salīdzinot pašvaldības, kas reāli izmaksāja pabalstu, ar tām pašvaldībām, kas veica pabalsta simulāciju, LM Sociālās palīdzības departamenta Materiālā atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Anda Livkiša norādīja, ka pašvaldībās, kuras veica GMI pabalsta aprēķinu, pabalsta saņēmēju lielāko daļu atšķirībā no pašvaldībām, kas reāli izmaksāja pabalstu, veido iedzīvotāju grupa ar zemākiem ienākumiem, kas nepārsniedz desmit latus.

Komentējot pilotprojekta īstenošanas rezultātus jūlijā, A.Groza atzīmēja, ka salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu pagājušajā gadā visās pašvaldībās - gan tajās, kas reāli izmaksāja pabalstu, gan tajās, kas veica simulāciju,- līdzekļi sociālajai palīdzībai sarukuši gandrīz uz pusi. Pašvaldības GMI pabalstam kopumā iztērējušas 37,4 procentus no visiem pabalstiem atvēlētajiem līdzekļiem. Atsevišķās pašvaldībās šie rādītāji atšķiras - visvairāk GMI pabalstam iztērējusi Krāslava (99 procentus), Kandavas novads (81 procentu) un Skujenes pagasts (68 procentus). Turpretī Naujenes pagasta pašvaldībā GMI pabalsts visu pabalstu kopējā struktūrā veido tikai 4 procentus.

Lai ar nākamo gadu, kā paredzēts koncepcijā, sāktu pabalstu izmaksu, nepieciešami grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību", kas pašlaik tiek izskatīti Ministru kabineta Komitejā. Par konkrētu GMI pabalsta izmaksas sākuma termiņu lems Saeima un valdība.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Rīcībā esošais ienākums 1998.gadā

Mājsaimniecības Kopā t.sk. - lauksaim- privātā pen- valsts pašval-
sastāvs algotā niecības uzņē- sijas sociālie dību
darba mēj- pabalsti sociālie
samaksa darbība pabalsti
viena persona 75,99 30,68 2,98 0,81 30,81 0,06 0,97
viens pieaugušais
un bērni līdz 16 g.v. 48,21 24,19 1,79 0,90 4,25 3,25 0,20
pāris bez bērniem 77,51 31,49 6,00 3,46 29,91 0,03 0,36
pāris ar bērniem 58,58 43,29 3,41 1,95 1,03 2,88 0,15
pārējās 57,21 32,79 4,79 1,48 12,16 1,21 0,19

Rīcībā esošais ienākums 1999. gadā

Mājsaimniecības Kopā t.sk. - lauksaim- privātā pen- valsts pašval-
sastāvs algotā niecības uzņē- sijas sociālie dību
darba mēj- pabalsti sociālie
samaksa darbība pabalsti
viena persona 81,65 33,27 2,40 0,80 34,19 0,11 0,83
viens pieaugušais
un bērni līdz 16 g.v. 53,36 27,67 0,89 0,18 5,19 3,51 1,63
pāris bez bērniem 80,37 34,39 2,26 2,43 35,45 0,07 0,41
pāris ar bērniem 60,49 44,82 2,66 1,60 1,66 3,20 0,08
pārējās 57,30 33,62 3,22 0,77 13,43 1,36 0,23

Ienākumi latos uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pirms un pēc faktiskās pabalstu izmaksas

XXX.JPG (24183 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!