Zemkopības ministrijas
instrukcija Nr.6
Rīgā 2005.gada 24.februārī
Kārtība pārtikas paraugu
ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai svina,
kadmija, dzīvsudraba (turpmāk — toksiskie elementi) un
3–monohlorpropān–1,2–diola (turpmāk — 3–MHPD) koncentrācijas
noteikšanai un testēšanas rezultātu
izvērtēšanai
Izdota saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 334 “Noteikumi par pārtikas
piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas
pārtikas iepakojumam un marķējumam” 14.punktu
I. Vispārīgais
jautājums
1. Instrukcija nosaka:
1.1. kārtību, kādā Pārtikas un
veterinārā dienesta (turpmāk — dienests) pilnvarotas amatpersonas
oficiālās kontroles veikšanai ņem pārtikas paraugus, sagatavo
nosūtīšanai uz akreditētu laboratoriju (turpmāk — laboratorija)
un izvērtē testēšanas pārskatus toksisko elementu un 3–MHPD
koncentrācijas noteikšanai;
1.2. toksisko elementu un 3–MHPD
laboratoriskās testēšanas kritērijus.
II. Paraugu ņemšana un
sagatavošana
2. Paraugu ņemšanas un
sagatavošanas laikā dienesta amatpersona veic drošības pasākumus,
lai novērstu izmaiņas, kas var padarīt paraugu
nereprezentatīvu.
3. Sākumparaugus atlasa no katras
novērtējamās partijas vai partijas daļas dažādās partijas vietās.
Paralēlo paraugu ņem vienlaikus ar paraugu oficiālai kontrolei un
pēc vienādas metodikas.
4. Homogēnai šķidrai pārtikai ņem
vienu sākumparaugu, kas veido laboratorijas paraugu. Šķidro
pārtiku, kura satur hidrolizētu augu proteīnu vai šķidro sojas
mērci, pirms sākumparauga ņemšanas samaisa.
5. Pārtikas beramkravām
sākumparaugu skaits atkarīgs no partijas svara:
|
Partijas svars (kg)
|
Sākumparaugu skaits
|
|
mazāks par 50
|
3
|
|
no 50 līdz 500
|
5
|
|
lielāks par 500
|
10
|
6. Iepakotai pārtikai sākumparaugu
skaits atkarīgs no iepakojumu (vienību) skaita partijā:
|
Iepakojumu (vienību) skaits
partijā
|
Sākumparaugu skaits
|
|
No 1 līdz 25
|
1 iepakojums vai 1
vienība
|
|
No 26 līdz 100
|
5% iepakojumu vai vienību,
bet ne mazāk par 2 iepakojumiem vai vienībām
|
|
Lielāks par 100
|
5% iepakojumu vai vienību,
bet ne vairāk par 10 iepakojumiem vai vienībām
|
7. Ņemtos sākumparaugus apvieno un
izveido kopējo paraugu, kas vienlaikus ir arī laboratorijas
paraugs. Laboratorijas parauga svars nav mazāks par vienu
kilogramu.
8. Laboratorijas paraugu ievieto
tīrā, ķīmiski neaktīva materiāla iepakojumā, kas nodrošina
aizsardzību pret piesārņošanu un parauga īpašību izmaiņām.
9. Dienesta amatpersona paraugu
identificē, marķē un noplombē paraugu ņemšanas vietā.
10. Laboratorijas paraugu līdz
transportēšanai un transportēšanas laikā pasargā pret parauga
īpašību izmaiņām. Laboratorijā veic laboratorijas parauga
homogenizāciju.
11. Gliemeņu, vēžveidīgo un mazo
zivju, kuras pārtikā lieto veselā veidā, testējamā materiālā
iekļauj arī to iekšējos orgānus. Dārzeņu testējamā paraugā
iekļauj tikai to uzturā lietojamo daļu.
III. Laboratoriskās
testēšanas kritēriji un testēšanas rezultātu izvērtēšana
12. Toksisko elementu
koncentrācijas testēšanai izmanto metodi, kas atbilst šīs
instrukcijas 1.pielikumā noteiktiem kritērijiem.
13. 3–MHPD koncentrācijas
testēšanai izmanto metodi, kas atbilst šīs instrukcijas
2.pielikumā noteiktiem kritērijiem.
14. Svina testēšanai vīnā izmanto
metodi, kas noteikta Komisijas 1990. gada 17. septembra regulas
(EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei,
pielikuma 35. nodaļā.
15. Laboratorijas paraugu testē
vismaz divas reizes un partiju atzīst par pieņemamu, ja
izmeklējumu vidējais rezultāts nepārsniedz Komisijas regulā
Nr.466/2001 noteiktās prasības.
Informatīvā atsauce uz
Eiropas Savienības direktīvu
Instrukcijā iekļautas tiesību
normas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 8. marta Direktīvu
2001/22/EC, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes
metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3–MHPD satura oficiālajai
kontrolei pārtikas produktos.
Saskaņots ar Tieslietu ministriju
2005.gada 17.februārī.
Zemkopības ministrs
M.Roze
1.pielikums
Zemkopības ministrijas instrukcijai
Nr.6
Toksisko elementu
koncentrācijas testēšanas kritēriji
|
Rādītājs
|
Vērtība/piezīmes
|
|
Piemērojamība
|
Komisijas 2001. gada 8. marta
regulā (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu
piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas
produktos (turpmāk – Komisijas regula Nr.466/2001),
norādītā pārtika
|
|
Noteikšanas robeža
|
Ne vairāk kā viena desmitā
daļa Komisijas regulā Nr.466/2001 norādītās vērtības,
izņemot gadījumu, kad norādītā vērtība svinam ir mazāka par
0,1 mg/kg. Minētajā gadījumā ne vairāk kā viena piektā daļa
no norādītās vērtības
|
|
Kvantitatīvās noteikšanas
robeža
|
Ne vairāk kā viena piektā
daļa no Komisijas regulā Nr.466/2001 norādītās vērtības,
izņemot gadījumu, kad norādītā vērtība svinam ir mazāka par
0,1 mg/kg. Minētajā gadījumā ne vairāk kā divas piektās
daļas no norādītās vērtības
|
|
Precizitāte
|
HORRATr vai
HORRATR vērtības mazākas par 1,5 kā
apstiprināšanas pārbaudē
|
|
Atgūstamība
|
80 – 120% (kā norādīts
salīdzināmajā pārbaudē)
|
|
Specifiskums
|
Bez matricas vai spektrālās
interferences
|
Zemkopības ministrs
M.Roze
2.pielikums
Zemkopības ministrijas instrukcijai
Nr.6
3–MHPD koncentrācijas
testēšanas kritēriji
|
Kritērijs
|
Ieteicamā vērtība
|
Koncentrācija
|
|
Tukšais eksperiments
|
Mazāka par noteikšanas
robežu
|
—
|
|
Atgūstamība
|
75 – 110%
|
Visas
|
|
Kvantitatīvās noteikšanas
robeža
|
10 (vai mazāk) μg /kg uz
sausnas bāzes
|
—
|
|
Tukšā signāla
standartnovirze
|
Mazāka par 4 μg /kg
|
—
|
|
Aprēķinātā precizitāte —
atkārtotu mērījumu standartnovirze dažādās
koncentrācijās
|
< 4 μg/kg
< 6 μg/kg
< 7 μg/kg
< 8 μg/kg
< 15 μg/kg
|
20 μg/kg
30 μg/kg
40 μg/kg
50 μg/kg
100 μg/kg”
|
Zemkopības ministrs
M.Roze
