Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.5
Rīgā 2005.gada 24.februārī
Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai ohratoksīna A koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai
Izdota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 334 “Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam” 14.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Instrukcija nosaka:
1.1. kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk — dienests) pilnvarotas amatpersonas oficiālās kontroles veikšanai ņem pārtikas paraugus, sagatavo nosūtīšanai uz akreditētu laboratoriju (turpmāk — laboratorija) un izvērtē testēšanas pārskatus ohratoksīna A koncentrācijas noteikšanai;
1.2. ohratoksīna A laboratoriskās testēšanas kritērijus.
II. Paraugu ņemšana un sagatavošana
2. Paraugu ņemšanas un sagatavošanas laikā dienesta amatpersona veic drošības pasākumus, lai novērstu izmaiņas, kas var padarīt paraugu nereprezentatīvu.
3. Sākumparaugus atlasa no katras novērtējamās partijas vai partijas daļas dažādās partijas vietās. Paralēlo paraugu ņem vienlaicīgi ar paraugu oficiālai kontrolei pēc vienādas metodikas.
4. Viena sākumparauga svars ir aptuveni 100 grami. Ja partija sastāv no mazumtirdzniecības iepakojumiem, sākumparauga svars ir vienāds ar mazumtirdzniecības iepakojuma svaru.
5. Graudaugu partijām ņem šādu sākumparaugu skaitu:
Partijas svars (tonnas) |
Sākumparaugu skaits |
≤1 |
10 |
> 1 – ≤ 3 |
20 |
> 3 – ≤ 10 |
40 |
> 10 – ≤ 20 |
60 |
> 20 – ≤ 50 |
100 |
6. Rozīņu un korinšu partijām ņem šādu sākumparaugu skaitu:
Partijas svars (tonnas) |
Sākumparaugu skaits |
≤ 0,1 |
10 |
> 0,1 – ≤ 0,2 |
15 |
> 0,2 – ≤ 0,5 |
20 |
> 0,5 – ≤ 1,0 |
30 |
> 1,0 – ≤ 2,0 |
40 |
> 2,0 – ≤ 5,0 |
60 |
> 5,0 – ≤ 10,0 |
80 |
> 10,0 – ≤ 15,0 |
100 |
7. Graudaugiem un graudaugu produktiem, kuru partijas lielums ir vienāds vai lielāks par 50 tonnām, un rozīnēm un korintēm, kuru partijas lielums ir vienāds vai lielāks par 15 tonnām, partijas sadala apakšpartijās saskaņā ar šīs instrukcijas pielikuma prasībām.
8. Noteikto apakšpartiju svars nedrīkst pārsniegt šīs instrukcijas 7.punktā norādīto apakšpartiju svaru vairāk kā par 20%. No katras apakšpartijas paraugus ņem atsevišķi.
9. Iepakotiem pārtikas produktiem (izņemot šīs instrukcijas 5., 6. un 7.punktā noteiktos gadījumus) sākumparaugu skaitu nosaka pēc formulas (decimālskaitļus noapaļo līdz tuvākajam veselajam ciparam):
Partijas svars (kg) × sākumparauga svars (kg) |
Kopējā parauga svars (kg) × atsevišķā iepakojuma (kg) svars |
10. Sākumparaugus no zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas ņem saskaņā ar šīs instrukcijas 5.punktā noteikto kārtību.
11. Ņemtos sākumparaugus apvieno un izveido kopējo paraugu, kas vienlaikus ir arī laboratorijas paraugs. Laboratorijas parauga svars ir no 1 līdz 10 kilogramiem.
12. Mazumtirdzniecībā paraugus ņem saskaņā ar šajā instrukcijā noteikto paraugu ņemšanas metodiku. Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecībā paraugus ņem tā, lai tie raksturotu partiju.
13. Laboratorijas paraugu ievieto tīrā, ķīmiski neaktīva materiāla iepakojumā, kas nodrošina aizsardzību pret piesārņošanu un parauga īpašību izmaiņām.
14. Dienesta amatpersona paraugu identificē, marķē un noplombē paraugu ņemšanas vietā.
15. Laboratorijas paraugu līdz transportēšanai un transportēšanas laikā pasargā pret parauga īpašību izmaiņām. Laboratorijā veic laboratorijas parauga homogenizāciju.
III. Laboratoriskās testēšanas kritēriji un testēšanas rezultātu izvērtēšana
16. Ohratoksīna A koncentrācijas noteikšanai izmanto metodi, kas atbilst šādiem kritērijiem:
Koncentrācija µg/kg |
Ohratoksīns A |
||
RSDr (%) |
RSDR (%) |
Atgūstamība (%) |
|
< 1 |
≤ 40 |
≤ 60 |
50 līdz 120 |
1–10 |
≤ 20 |
≤ 30 |
70 līdz 110 |
Precizitātes parametrus aprēķina pēc Horvica vienādojuma:
RSDR = 2(1–0,5logC) , kur
— RSDR — relatīvā standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti reproducējamības apstākļos ;
— C — koncentrācijas attiecība (t.i., 1 = 100g/100g, 0,001 = 1,000 mg/kg);
— RSDr — relatīvā standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kas iegūti atkārtojamības apstākļos.
17. Ohratoksīna A koncentrāciju pārtikas produktos izvērtē saskaņā ar Komisijas 2001.gada 8.marta Regulu (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti attiecināmi uz visu partiju vai novērtēšanai pakļauto partijas daļu.
Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Instrukcijā iekļautas tiesību normas saskaņā ar:
1. Komisijas 2002.gada 13.marta Direktīvu 2002/26/EK, ar ko paredz paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes ohratoksīna A satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos;
2. Komisijas 2004.gada 13.aprīļa Direktīvu 2004/43/EK, ar ko groza Direktīvu 98/53/EK un Direktīvu 2002/26/EK attiecībā uz paraugu ņemšanas un analīžu metodēm, kuras izmanto aflatoksīna un ohratoksīna A līmeņu oficiālajai kontrolei zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā.
Saskaņots ar Tieslietu ministriju 2005.gada 17.februārī.
Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Zemkopības ministrijas instrukcijai Nr.5
Partiju sadalījums apakšpartijās
Produkts |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Sākumparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Graudaugi un graudaugu produkti |
≥ 1500 |
500 tonnas |
100 |
10 |
> 300 un <1500 |
3 apakšpartijas |
100 |
10 |
|
≥ 50 un ≤ 300 |
100 tonnas |
100 |
10 |
|
Rozīnes (tumšās bezsēklu rozīnes, rozīnes un sultanīnas) |
≥ 15 |
15–30 tonnas |
100 |
10 |
Zemkopības ministrs M.Roze