Izpratne par Eiropu mums jāveido kopīgi

Armands Gūtmanis, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Atsaucoties uz jaunākajām sabiedrības aptaujām par Eiropas Savienību (ES), redzams, ka ir palielinājies pret ES negatīvi noskaņoto cilvēku skaits. Par vienu no šīs attieksmes cēloņiem uzskata sabiedrības slikto informētību par ES un procesiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos šajā Savienībā. Kāds ir jūsu viedoklis?

— Ja salīdzinām, kā bija pirms pieciem gadiem, skaidri redzams, ka daudz kas ir mainījies. Tāpēc arī informācijas saturam un apjomam par ES jākļūst citādam. Tolaik pilnīgi pietika ar politisku lozungu "Latvija vēlas iestāties ES!". Mūsdienu sabiedrībai nepieciešama daudz plašāka informācija. Vajag zināt gan to, kas ir ES, gan to, kā ES reformē sevi, kā arī to, kā norit Latvijas sarunas par iestāšanos ES. Šīs ir jaunas tēmas, vēl pirms dažiem gadiem tās nebija aktuālas Latvijas sabiedrībai. Ik reizi, saskaroties ar ko jaunu, cilvēkiem rodas nedaudz piesardzīga attieksme, varbūt arī tādēļ palielinās negatīvā noskaņa pret ES.

— Ko dara Ārlietu ministrija, lai uzlabotu sabiedrības informētību par ES?

— Pirmkārt, ir svarīgi saprast pamatprincipu — ne jau Ārlietu ministrija, bet Latvija iestāsies ES. Pirms pieciem sešiem gadiem par ES visvairāk runāja tieši Ārlietu ministrija, jo tas bija politiski jauns jautājums. Šobrīd par ES runā arī valdība, Saeima un citas valsts institūcijas. Integrācija ES ir gan valdības, gan parlamenta prioritāte. Eiropas lietu komisijas darbs Saeimā ir tikpat intensīvs kā ikvienas ministrijas darbs Latvijā. Principiāls jautājums: cik koordinēts ir visu ministriju un Saeimas kopīgais veikums sabiedrības informēšanā?

Es uzskatu, ka Ārlietu ministrija informēšanu veic pietiekamā apjomā. Ministrijas darbinieki sniedz intervijas žurnālistiem, uzstājas dažādās auditorijās Latvijas pilsētās. Protams, šis darbs ir jāturpina un jāizvērš, īpaši tādēļ, ka Latvija ir uzsākusi sarunas par iestāšanos ES.

— Saeimā ar Eiropas jautājumiem nodarbojas Eiropas lietu komisija un ES Informācijas centrs. Līdzīgi strādā Eiropas integrācijas birojs (EIB), kas veido dažādus informatīvus materiālus un uztur bibliotēku, vēl Latvijā darbojas Eiropas Komisijas delegācija (EKD) Latvijā un ES Informācijas centrs. Vai arī Ārlietu ministrija sniedz tiešu informāciju sabiedrībai?

— Visas jūsu minētās institūcijas piedāvā diezgan plašu informāciju par ES. Mūsu kopējais uzdevums ir panākt, lai jau minētie informācijas sniedzēji, tiem pieskaitot arī ministrijas, sniegtu savu informāciju, lai nenotiktu tās dublēšanās. Tātad mūsu uzdevums ir izveidot pietiekami efektīvu informācijas koordinācijas tīklu. Kopš šīs vasaras koordinācija jāveic EIB.

Pašlaik Latvijas valdības galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai informāciju par pašreizējām iestāšanās sarunām. Turpretim informācija par pašu ES varētu būt valdības otrā prioritāte. Par to Latvijas sabiedrību galvenokārt informē pati ES vai EKD Latvijā.

Vēl svarīgi ir izprast, ka ikvienai ministrijai jāsniedz informācija savas kompetences ietvaros. Nebūtu prātīgi, ja Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, mēģinātu sniegt informāciju par zivsaimniecību.

— Gada sākumā Latvija uzsāka sarunas par iestāšanos ES, ir noslēgtas jau piecas sarunu sadaļas, tomēr sabiedrībā vēl aizvien visai bieži dzirdama neizpratne par to, ko nozīmē šīs sarunas, kā tās norisinās un kas Latvijā mainīsies pēc sarunu procesa beigām? Ko Ārlietu ministrija kā galvenā sarunu procesā iesaistītā institūcija veic, lai skaidrotu sarunu procesu Latvijas tautai?

— Sarunu uzsākšana bija viens no galvenajiem apsvērumiem, kādēļ EIB tika uzticēta informēšanas koordinēšana. Lai arī sarunu grupas vadībā ir Ārlietu ministrija, grupā tomēr ietilpst speciālisti no visām ministrijām un citām valsts institūcijām. Sarunas neved Ārlietu ministrija, bet gan Latvijas valdība. Sarunās tiek aptvertas visas dzīves jomas — gan ekonomika, gan rūpniecība, gan transports — kopumā 31 sarunu sadaļa, un katras ministrijas uzdevums ir informēt sabiedrību par sarunu gaitu savā nozarē. Būtu absurdi gaidīt, ka Ārlietu ministrija sāks informēt sabiedrību par transportu vai brīvo darbaspēka kustību. Tās ir tēmas, kas nav Ārlietu ministrijas pakļautībā. Jautājums par sabiedrības informēšanu par sarunām ar ES neapšaubāmi ir valdības kopējs uzdevums, un koordinējošais vektors šajā procesā ir EIB.

— Saeimas plenārsēdēs un Eiropas lietu komisijas sēdēs var piedalīties žurnālisti un citi interesenti, turpretim Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdes līdzīgi kā Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Kā jūs skaidrojat šo EIP noslēgtību? Vai tas nav pretrunā ar informācijas atklātības un sabiedrības informēšanas par ES principiem?

— Cik man zināms, EIP gan pirms, gan pēc savām sēdēm piedāvā informāciju presei, tātad visai sabiedrībai. Var jau būt, ka daļēji jums ir taisnība, bet tādā gadījumā šis jautājums būtu jāuzdod premjerministram, kas vada EIP sēdes. Manuprāt, tomēr nebūtu lielas jēgas šīs sēdes rīkot atklātas, jo tās ir darba sēdes. Protams, var piekrist, ka caurskatāmības ES integrācijas procesā nekad nevar būt par daudz.

— Pirms diviem gadiem EIB izstrādāja Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģiju par ES. Šī programma bija visai plaša un detalizēta, tomēr šķiet, ka liela daļa plānoto pasākumu nav izpildīta. Kādēļ, jūsuprāt, šī stratēģija nav realizēta?

— Šī bija EIB izstrādāta informēšanas stratēģija, tādēļ neesmu kompetents spriest par šī dokumenta izpildes detaļām. Varu tikai pateikt, ka sabiedrības informēšanas stratēģijas veidošana un informēšanas koordinēšana tika uzticēta EIB, un, manuprāt, šis uzdevums tiek veikts sekmīgi. Turpretim ministriju uzdevums ir informēt tieši par to pakļautībā esošajām nozarēm un tēmām.

— 10. jūlijā Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdē tika pieņemtas EIB izstrādātās Vadlīnijas sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas bija papildinājums jau pirms diviem gadiem izstrādātajai stratēģijai. Ko jaunu sabiedrības informēšanas laukā sniegs šis dokuments, un kas jauns sagaidāms Ārlietu ministrijas darbā?

— Ir vairāki jauninājumi, ko radīs šis nesen izstrādātais dokuments. Pirmkārt, tiks izveidota informācijas koordinēšanas grupa, tur ietilps pārstāvji no visām valdības institūcijām. Otrkārt, tiek veidots informācijas sniedzēju tīkls valstī kopumā, tur ietilps pašvaldības, bibliotēkas, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas visai aktīvi iesaistās Eiropas ideju popularizēšanā.

— Šā gada jūnijā intervijā "Latvijas Vēstnesim" sarunu par iestāšanos Eiropas Savienībā delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais pauda viedokli, ka diemžēl Ārlietu ministrija sabiedrības informēšanai piešķir pārāk maz līdzekļu.

— Ir grūti spriest, vai līdzekļu pietiek vai nepietiek. Manuprāt, ikvienā pasaules valstī jebkurš cilvēks teiks, ka budžets ir par mazu un trūkst naudas.

ES ar katru dienu arvien vairāk ienāk Latvijā un Latvijas sabiedrības ikdienā, un līdz ar to jāpieaug arī informācijas apjomam par ES. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrība informāciju par ES saņem pietiekamā apjomā. Arvien biežāk laikrakstos parādās publikācijas par ES, arī televīzija un radio ik dienas mūs informē par jaunākajiem notikumiem ES.

Man nešķiet, ka informēšana par ES ir tikai valdības uzdevums. Šis process pietiekami aktīvi attīstās arī ārpus valdības, un tā nebūtu traģēdija, ja kādā valdības institūcijā tiktu pievērsta pārāk maza uzmanība sabiedrības informēšanai.

Cits jautājums, ka valdībai pietiekami aktīvi sabiedrībai jāskaidro savi pieņemtie lēmumi un valdības politika Eiropas integrācijas jomā. Domāju, ka šis valdības uzdevums palēnām tiek apzināts un informācijas darbs tiek veidots.

Ir nepieciešams skaidri apzināties, kādiem konkrētiem informācijas mērķiem līdzekļi ir nepieciešami, un, ja ir pietiekama skaidrība par to, tad, laikus plānojot līdzekļus, var veikt visus uzdevumus.

Mēs Ārlietu ministrijā cenšamies plānot darbus gan nākamajam, gan aiznākamajam gadam. Piemēram, nupat Ārlietu ministrija sadarbībā ar EIB un Saeimas ES Informācijas centru iesniedza pieteikumu projektam informēšanas jomā "Phare" 2001. gada programmai. Tāpat kopā ar EIB, sadarbojoties ar atsevišķām ES dalībvalstīm, tiek veidots projekts par informācijas sniedzēju tīkla izveidi ārpus Rīgas. Šajā visai plašajā informācijas tīklā varētu ietvert gan reģionālās bibliotēkas, gan augstskolu bibliotēkas, gan pašvaldības, kā arī reģionālos laikrakstus. Lai ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā — Rēzeknē, Kuldīgā vai Alūksnē — būtu pieejama pietiekama informācija par ES un Latvijas integrāciju šajā Savienībā.

Ir veicams liels darbs šāda informācijas tīkla izveidē, un Ārlietu ministrijas uzdevums ir panākt, lai tiktu piesaistīti līdzekļi reģionālajām struktūrām. Bet svarīgi ir saprast, ka tas ir ne tikai Ārlietu ministrijas un EIB uzdevums. Šajā darbā tikpat aktīvi ir jāiesaistās arī vietējām pašvaldībām, bibliotēkām, nevalstisko organizāciju centriem un citām institūcijām.

— Šā gada 25.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika nolemts Eiropas Savienības "Phare" 2001. gada Nacionālo programmu papildināt ar prioritāti "Sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību". Kā viena no atbildīgajām institūcijām par šī uzdevuma izpildi minēta Ārlietu ministrija. Kādi ir Ārlietu ministrijas pasākumi un projekti, lai realizētu šo programmu?

— "Phare" 2001. programmas līdzekļi būs papildinājums Latvijā jau uzsāktajiem informēšanas projektiem. Kā jau minēju, tuvākajā laikā nepieciešams izveidot vairākus informācijas tīklus: ministriju pārstāvju tīklu, informēšanas tīklu Latvijā, ārpus Rīgas, kā arī nevalstisko organizāciju tīklu. Lai izveidotu šādas struktūras, būs nepieciešams visai daudz informācijas darbā kvalificētu un zinošu cilvēku. Bet pašlaik Latvijā ir visai maz speciālistu ar plašām zināšanām šajā jomā, tādēļ jādomā par informācijas darbinieku zināšanu paplašināšanu. Izglītības līmeņa celšana un informācijas darbinieku profesionalizācija noritēs, piesaistot arī ekspertus no ES dalībvalstīm.

— Pirms pāris gadiem Latvijā bija pieejama tikai vispārīga informācija par ES un Latvijas vēlmi iestāties šajā Savienībā. Šogad ir sākušās sarunas par iestāšanos, tādējādi mainījusies arī informācijas un pieprasījums pēc tās sabiedrībā. Kādas izmaiņas informācija laukā paredzamas līdz ar tuvošanos referendumam par Latvijas iestāšanos ES? Kā varētu mainīties šī informācijas plūsma un sabiedrības pieprasījums pēc informācijas?

— Lēmums par referendumu ir politisks jautājums, tas tiks izlemts tad, kad Latvija būs gatava pievienoties Eiropas Savienībai. Bet ir jāatzīmē vairākas lietas, kas saistītas ar informācijas sniegšanu nākotnē. Ir jāsaprot, ka valdības uzdevums ir sniegt objektīvu informāciju par ES — gan pozitīvo, gan negatīvo. Neapšaubāmi, integrācija ES sniegs daudz pozitīva Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, bet iespējams, ka attiecībā uz dažām sociālajām grupām gaidāmas arī negatīvas sekas. Līdz ar to valdības institūcijām ir jāapzinās, ka informēšanas darbam ir jābūt pilnīgi objektīvam un valdībai jāļauj sabiedrībai redzēt gan pozitīvais, gan negatīvais, kas sabiedrību sagaida, pievienojoties ES. Skandināvijas pieredze rāda, ka arī negatīvās informācijas sniegšana ir vēlama, jo sabiedrībai ir iespēja visu pilnībā izvērtēt un nerodas iespaids, ka tiek mēģināts cilvēkus mānīt un apmuļķot.

Otra svarīgā izmaiņa pirmsreferenduma posmā ir politisko partiju iesaistīšanās informēšanas procesā. Politiskās partijas pirms referenduma vienmēr ieņem noteiktu nostāju un aktīvi pauž savu viedokli, piedāvājot dažādus politiskos argumentus, kādēļ referendumā balsot tieši tā un ne citādi. Pirmsreferenduma kampaņa vairs nav valdības uzdevums, šeit jārīkojas politiskajām partijām un nevalstiskajām organizācijām.