Par Latvijas upju, ezeru, piekrastes un pazemes ūdeņu stāvokli

Jau kopš 1993.gada visā pasaulē 22. martu atzīmē kā Ūdens dienu. Šogad šis datums sakrīt ar vēl kādu ūdens aizsardzībai svarīgu termiņu – pēc Direktīvas 2000/60/EK jeb Ūdens struktūrdirektīvas 5. panta prasībām, tieši līdz šā gada 22.martam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums par ūdeņu stāvokli.
Latvijā ziņojumu “Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze” sāka sagatavot 2004.gada sākumā. Vides ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras speciālisti savāca un apkopoja visus pieejamos datus par Latvijas ūdeņu kvalitāti. Darba noslēgumā tika iesaistīti zinātnieki un eksperti, lai izdalītu virszemes, pazemes un jūras piekrastes ūdens objektus, izvērtētu slodzes un riskus, kas varētu apdraudēt labas ūdens kvalitātes sasniegšanu kādā no šiem objektiem EK direktīvā noteiktajā termiņā līdz 2015. gada beigām.
Ziņojumu jau 2004. gada decembrī izskatīja Vides ministrijas Ūdens resursu un tehnoloģiju padome, to apstiprināja vides ministrs Raimonds Vējonis, kā arī ar to iepazīstināta Vides ministrijas konsultatīvā padome.
Sagatavotajā dokumentā apkopotas šobrīd pieejamās ziņas par Latvijas upju, ezeru, piekrastes un pazemes ūdeņu stāvokli, kā arī norādīts tuvākajos gados veicamais, lai situācijas apraksts būtu pilnīgs. Ziņojumā lasītāji atradīs: informāciju par dabas apstākļiem lielākajos upju baseinos, ūdeņu iedalījumu tipos un ūdensobjektos, to dabiskā stāvokļa raksturojumu (1. nodaļa “Upju baseinu apgabalu raksturojums”); ziņas par teritorijām, kurās jāievēro īpaši nosacījumi (2. nodaļa “Aizsargājamās teritorijas”); kvantitatīvu un kvalitatīvu vērtējumu cilvēka darbībai, kas ietekmē ūdeņus (3. nodaļa “Slodžu un antropogēnās ietekmes izvērtējums”); pārskatu par ūdens lietošanas nozīmi valsts tautsaimniecībā šodien un nākotnē (4. nodaļa “Ūdens izmantošanas ekonomiskās nozīmības analīze”); kopsavilkumu par darba gaitā konstatētajiem trūkumiem informācijas laukā (5. nodaļa “Priekšlikumi monitoringa programmas izstrādei” un 6. nodaļa “Konstatētās neskaidrības un neprecizitātes”); informāciju, kas izmantota ziņojuma sagatavošanai (pielikumi).
Šajās dienās ziņojums angļu valodā tiks oficiāli iesniegts Eiropas Komisijai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa