Jo vairāk zinām, jo padziļinās mūsu interese par Eiropu

Inese Kriškāne, Eiropas Savienības informācijas centra vadītāja Saeimā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Cik ilgi darbojas Saeimas Eiropas Savienības (ES) informācijas centrs? Kādas ir tā galvenās funkcijas?

— Centrs savu darbību sāka jau 1997. gada rudenī, bet oficiālo statusu tas ieguvis tikai šā gada jūnijā. Kopš šā laika informācijas centrs pastāv kā atsevišķa Saeimas struktūrvienība Eiropas lietu komisijas pakļautībā.

Mūsu galvenais uzdevumus ir nodrošināt Saeimu, kā arī presi un plašāku sabiedrību ar objektīvu informāciju par svarīgākajām norisēm, kas saistītas ar ES.

Galvenās darbības jomas var iedalīt divās daļās: atbildes uz informācijas pieprasījumiem un informācijas gatavošana un izplatīšana ar dažādu izdevumu palīdzību. Tā, piemēram, katru nedēļu izdodam informatīvu biļetenu "Eiroziņas", veidojam materiālus preses izdevumiem, esam sākuši sniegt informāciju krievu valodā lasošajai auditorijai. ES informācijas centram ir arī sava mājas lapa internetā (http://www.saeima.lv/elk).

— Vai Saeimas deputāti bieži apmeklē Saeimas ES informācijas centru? Vai centra pakalpojumi ir pieejami arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem?

— Jāatzīst, apmeklētāju skaits nav īpaši liels, par centrā pieejamo un mūsu sagatavoto informāciju vairāk pat interesējas cilvēki, kas nestrādā Saeimā. Centrā atrodamā informācija ir pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Vienīgais noteikums — pirms centra apmeklējuma cilvēkam mums jāpiezvana un jāpiesaka sava vizīte, jo Saeimā darbojas caurlaižu režīms, tādēļ ikvienam apmeklētājam nepieciešams izrakstīt caurlaidi. Jāteic, ka mūsu nelielās telpas un resursi neļauj vienlaikus uzņemt lielu apmeklētāju skaitu. Tādēļ centra darbība vērsta galvenokārt uz āru. Paši gatavojam informāciju un dažādos veidos to sniedzam interesentiem.

Centra apmeklētāji galvenokārt ir studenti, kā arī cilvēki, kuru darbs un ikdiena saistīta ar Eiropas integrācijas jautājumiem. Jau iepriekš cenšamies sagatavot apmeklētājam nepieciešamās ziņas, kuras tas var saņemt un, ja ir interese, var iegūt vēl papildu informāciju uz vietas.

Tomēr es gribētu aicināt cilvēkus savus jautājumus droši uzdot rakstiski, pa faksu, elektroniskā veidā, arī vienkārši mums piezvanot. Tad apkopojam mūsu centrā iegūstamo informāciju par konkrēto jautājumu un paši to piegādājam interesentam.

— Kāda informācija visbiežāk tiek meklēta?

— To varētu iedalīt divās daļās. Pirmkārt, tie ir vispārīgi jautājumi par kādu konkrētu tēmu. Piemēram, cilvēks interesējas par tūrisma politiku Latvijā un Eiropas Savienībā. Otrkārt, tie ir konkrēti un specifiski jautājumi, kad cilvēks jautā par noteiktu ES direktīvu vai nolikumu. Par specifiskiem jautājumiem interesējas galvenokārt deputāti un Saeimas darbinieki.

— Kāda informācija un kādi uzziņas materiāli ir jūsu centrā? Ar ko jūsu piedāvātais atšķiras no tā, ko iespējams atrast pārējās informācijas ieguves vietās, piemēram, Eiropas integrācijas biroja bibliotēkā vai nesen atvērtajā Eiropas Savienības informācijas centrā?

— Pie mums daudz plašāk nekā citviet pieejama informācija, kas saistīta ar Eiropas Parlamenta darbību, kā arī informācija par ES dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem, ar kuriem mums izveidojusies visai laba sadarbība. Pasūtām ES oficiālos izdevumus, kā arī vairākus izdevumus, kas saistīti ar ES paplašināšanās procesu. Ļoti plaša ir informācija par likumdošanu un likumdošanas procesu, mūsu rīcībā ir ES likumdošanas datu bāzes, kur iespējams atrast jebkuru ES pieņemto likumu un tiesisko aktu.

Līdzīgi kā citās informācijas ieguves vietās Rīgā un citur Latvijā pie mums var atrast visu, kas izdots latviešu valodā par ES, tajā skaitā ir mūsu pašu izdevums — informatīvais biļetens "Eiroziņas".

Jāatzīst, telpu šaurības un resursu trūkuma dēļ centrā nav visai plaša grāmatu kolekcija. Bet mums ir ļoti laba sadarbība ar Saeimas bibliotēku un informācijas nodaļu, kur pieejams plašāks grāmatu klāsts. Bibliotēkas katalogā iekļautas arī tās grāmatas, kuras atrodas mūsu telpās. Kopā ar Informācijas nodaļas cilvēkiem veidojam interneta mājas lapu, kur var atrast gan Eiropas lietu komisijas sēžu preses relīzes, (drīzumā — arī sēžu protokolus), gan ES informācijas centra gatavotās publikācijas, visus, nu jau gandrīz 80, "Eiroziņu" numurus, kā arī citu noderīgu informāciju.

— Jūs minējāt, ka centrs regulāri izdod informatīvo biļetenu "Eiroziņas". Par ko tiek rakstīts šajā izdevumā, cik liela ir tā tirāža un kas ir šī izdevuma lasītāji? Kas finansē "Eiroziņu" izdošanu?

— "Eiroziņas" iznāk kopš 1998. gada februāra un ir bezmaksas iknedēļas informatīvs izdevums. Katrā "Eiroziņu" numurā ir informācija par norisēm ES, Latvijā un pārējās kandidātvalstīs. Šeit atrodams ar ES saistīto notikumu kalendārs, citāti par Latviju ārvalstu presē. Ir arī dažas nenopietnākas lietas, lai izdevumu padarītu interesantāku plašākam lasītāju lokam. "Eiroziņu" tirāža divu gadu laikā no 150 eksemplāriem ir izaugusi līdz 1100. Sākotnēji "Eiroziņas" bija domātas kā Saeimas iekšējais izdevums, bet pieprasījums auga, un mēs sākām šo izdevumu izplatīt arī plašāk. Šobrīd "Eiroziņas" tiek sūtītas uz dažādām valsts iestādēm, uz pašvaldībām, uz arodbiedrībām, uz atsevišķām skolām, uz universitāšu bibliotēkām, drīzumā tās saņems arī visas rajonu bibliotēkas. "Eiroziņas" var saņemt jebkurš, kas vēlas, piezvanot mums uz informācijas centru un piesakot, ka grib saņemt šo izdevumu. Jau pašlaik ir vairāki Latvijas iedzīvotāji, kas "Eiroziņas" saņem savā pastkastītē.

Jāatzīst, laika gaitā ir diezgan ievērojami mainījusies "Eiroziņu" auditorija. Sākotnēji izdevums bija domāts tikai politikas veidotājiem, bet pašlaik lasītāju loks ir paplašinājies. Līdz ar to "Eiroziņas" kļuvušas populārākas, bet tajā pašā laikā — saturiski nenoteiktākas. Tādējādi kļūst sarežģītāka arī izdevuma izveide, jo tas jāpadara pietiekami saprotams ne tikai politiķim, bet jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Kā jau sākumā minēju, "Eiroziņas" ir bezmaksas izdevums, tā izdošanu finansē Saeima.

— Pie kādiem vēl projektiem, izņemot "Eiroziņas", strādā Saeimas ES informācijas centrs? Kas tos finansē?

— Informācijas centrs savu darbību 1997. gadā uzsāka, pateicoties ES "Phare" programmas līdzekļiem. Šo gadu laikā ir bijuši divi "Phare" projekti, no kuriem daļa naudas tika veltīta informācijas centra attīstībai un pilnveidošanai. Šā gada oktobrī darbību uzsāks tā sauktais "Phare Twinning" projekts sadarbībā ar Zviedriju. Projektā paredzēts atbalsts informācijas centram. "Twinning" projekta ietvaros tiks izstrādāta ES informācijas centra darbības stratēģija līdz referendumam par iestāšanos ES.

Šobrīd viens no lielākajiem projektiem tiek īstenots sadarbībā ar Zviedrijas valdību. Zviedrijas Ārlietu ministrija "Baltijas gada" ietvaros ir piešķīrusi Latvijai aptuveni 10 000 latu, lai veicinātu informācijas par ES izplatīšanu reģionālajos un rajonu laikrakstos. Šī projekta darbība sākās šā gada jūlijā, un pašreiz mūsu centra sagatavoto un piedāvāto informāciju regulāri publicē 17 avīzes.

Sadarbojamies ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā un radio "Brīvā Eiropa" 20 minūšu raidījuma "Sveiks, Eiropā!" veidošanā, lai katru otro nedēļu to saņemtu reģionālie radio.

Informācijas centra budžeta ietvaros cenšamies turpināt projektus, kuru darbība tika uzsākta, pateicoties "Phare" programmas līdzekļiem. Viens no šādiem projektiem ir publikāciju veidošana dienas laikrakstiem.

— Atsaucoties uz Sabiedriskās domas pētījumu centra jaunāko aptauju par Eiropas Savienību, kā viens no galvenajiem negatīvās attieksmes cēloņiem pret ES tiek minēta vājā sabiedrības informētība par ES un procesiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos šajā savienībā. Kādi ir galvenie iemesli sabiedrības nepietiekamai informētībai un kas būtu darāms, lai šo stāvokli uzlabotu?

— Kā galvenais iemesls visbiežāk tiek minēts līdzekļu trūkums, un es pilnībā varu tam piekrist, jo kvalitatīvas informācijas sagatavošana ir dārga. Īpatnēji, ka iestāšanās ES ir Latvijas ārpolitikas galvenā prioritāte, bet vienlaikus sabiedrības informēšanai par šo, Latvijai tik nozīmīgo procesu, nemitīgi trūkst līdzekļu. Bet uz problēmu var raudzīties arī no otras puses. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos naudas pietrūkst gandrīz jebkurā nozarē, tādēļ tāds pasākums kā sabiedrības informēšana nereti tiek uzskatīts par mazāk svarīgu un ne tik steidzamu.

Tomēr, manuprāt, nav pareizi apgalvot, ka informācija netiek sniegta. Ja cilvēks tiešām vēlas kaut ko uzzināt, informācija viņam ir pieejama. Šis ir arī pieprasījuma jautājums, tas vēl joprojām ir diezgan zems. Protams, ar katru brīdi interese par ES pieaug, līdz ar to augs pieprasījums pēc šīs informācijas. Jo lielāks būs pieprasījums no iedzīvotāju puses, jo plašāka un pieejamāka kļūs informācija. Jau pašlaik ir izveidojusies virkne informācijas centru, arvien vairāk informācijas piedāvā bibliotēkās, arī publikāciju skaits laikrakstos par ES arvien palielinās. Ja cilvēks vēlas, informāciju var gūt.

— Rīgā ir vairāki informācijas centri un bibliotēkas, kur var gūt pietiekami izsmeļošu informāciju par ES. Bet kā jūs vērtējat informētības līmeni laukos?

— Protams, laukos iegūt informāciju par ES ir daudz grūtāk, bet šī problēma ir apzināta, un pēdējā laikā tiek ļoti daudz darīts, lai stāvokli uzlabotu. Gan valdība, gan nevalstiskās organizācijas, piemēram, Eiropas kustība Latvijā, gan Saeimas ES informācijas centrs arvien vairāk pievēršas visas Latvijas iedzīvotāju informēšanai. Kā jau iepriekš minēju, mums ir projekti reģionālajām avīzēm un reģionālajām radio stacijām. Arī jaunajās sabiedrības informēšanas vadlīnijās, ko jūlija sākumā pieņēma Eiropas Integrācijas padome, kā viena no prioritātēm ir tieši Latvijas novadu iedzīvotāju informēšana.

— Saeimas plenārsēdēs un Eiropas lietu komisijas sēdēs var būt klāt žurnālisti un citi interesenti, turpretim Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdes līdzīgi kā Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Kādēļ tas tā un vai tas nav pretrunā ar informācijas atklātības un sabiedrības informēšanas par ES principiem?

— Es nevaru atbildēt par Eiropas integrācijas padomes sēdēm. Bet jāteic, ka arī tās Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurās apspriež Latvijas pozīcijas sarunās ar ES, ir slēgtas. Šajās sēdēs tiek runāts par taktikas jautājumiem sarunu gaitā, un tā ir informācija, kura nebūtu jāzina sarunu vedēju otrai pusei, šajā gadījumā Eiropas Savienībai. Protams, šī informācija nav nekas īpaši slepens, jo vienmēr pēc Eiropas lietu komisijas sēdēm tiek izsūtītas preses relīzes, kurās paziņo, kas sēdē nolemts. Arī pēc EIP sēdēm sniedz informāciju, par ko šajās sēdēs runāts, protams, jautājums ir, vai sniegtā informācija ir pietiekami izsmeļoša. Bet, es domāju, ka gan Eiropas integrācijas birojs, gan Ārlietu ministrija arvien vairāk pūļu veltīs informēšanai par savu darbu un tam, lai sabiedrībai skaidrotu sarunu pozīcijas, jo ir svarīgi zināt un saprast, par ko tad noris sarunas ar ES.

— 10.jūlijā Eiropas integrācijas padomes sēdē Eiropas integrācijas birojā direktors Edvards Kušners klātesošos iepazīstināja ar "Vadlīnijām sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2000. — 2003gadam". Ko jaunu sabiedrības informēšanas laukā ienesīs šis dokuments un vai tas nebūs tikpat neefektīvs kā pamatdokuments "Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību"?

— Stratēģija sabiedrības informēšanai, kura tika izstrādāta 1998. gadā, bija kā pamatdokuments, kurš paredzēts līdz brīdim, kad Latvija uzsāk sarunas par iestāšanos Savienībā. Sarunu process ir jauns posms Latvijas ceļā uz ES, tādēļ bija nepieciešams precizēt uzdevumus sabiedrības informēšanā. Uzsākot sarunas, ir nepieciešams jauns dokuments, kas noteiktu sabiedrības informēšanu posmā no 2000. līdz 2003. gadam, kad paredzēts pabeigt sarunu procesu.

Līdz ar sarunu uzsākšanu pieaug arī sabiedrības ieinteresētība par ES un izmaiņām Latvijā, kas saistītas ar šo sarunu procesu, tādēļ nepieciešams palielināt informācijas plūsmu. Jaunajās sabiedrības informēšanas vadlīnijās tiek noteikta galvenā mērķauditorija, kam pastiprināti jāsniedz informācija. Tāpat tiek noteikti galvenie informācijas sniedzēji un to pienākumi.

Pēc šo vadlīniju izpildes 2003. gadā atkal tiks izstrādāta jauna stratēģija sabiedrības informēšanai laikā līdz referendumam.

Runājot par iepriekšējo sabiedrības informēšanas stratēģiju, jāteic, ka tas bija profesionāli izstrādāts dokuments un ietvēra virkni ļoti noderīgu pasākumu, diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ tika izpildīta tikai daļa no iecerētā. Protams, ir visai grūti prognozēt, kā veiksies jauno vadlīniju izpilde. Bet cerību vieš tas, ka viens no šā dokumenta jauninājumiem ir informēšanas koordinācijas grupas izveide, kas varbūt sekmēs visai mazo finansu līdzekļu pēc iespējas efektīvāku izlietojumu.

— Balstoties uz jau iepriekš minētajām vadlīnijām sabiedrības informēšanai, EIP sēdē tika nolemts uzdot visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu organizācijām sekretariātam, īpašu uzdevumu ministra valsts reformu jautājumos sekretariātam, Valsts kancelejai, Tulkošanas un terminoloģijas centram un Eiropas integrācijas birojam, pieaicinot Saeimas Eiropas Savienības informācijas centru, deleģēt pārstāvjus darbībai koordinācijas darba grupā. Kāds ir koordinācijas grupas galvenais mērķis un kā izpaudīsies tās darbība?

— Jā, pašreizējā sabiedrības informēšanas gaitā viena no lielākajām problēmām valsts institūcijās ir savstarpējās koordinācijas un sadarbības trūkums. Katra institūcija darbojas autonomi un nespēj veikt ievērojamas darbības informēšanas jomā. Jaunās sabiedrības informēšanas vadlīnijas paredz izveidot koordinācijas grupu, kur darbosies pa vienam pārstāvim no visām valsts institūcijām, kas iesaistītas sabiedrības informēšanā. Būtiski, ka vadlīnijas neparedz lielu finansējuma palielinājumu sabiedrības informēšanai, bet gan veicina šā finansējuma efektīvu izlietojumu. Jaunās koordinācijas grupas mērķis ir veicināt sadarbību institūciju starpā dažādu lielāku projektu realizācijā un novērst darbu pārklāšanos jeb dublēšanos.

Pagaidām darba grupa savu darbību vēl nav sākusi, bet, cik man zināms, darba grupā tiks izstrādāts veicamo pasākumu plāns, kā arī, regulāri sanākot darba grupai, tiks veicināta informācijas apmaiņa starp institūcijām.

— 25.jūlija Ministru kabineta sēdē tika nolemts Eiropas Savienības "Phare" 2001. gada Nacionālo programmu papildināt ar prioritāti "Sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību", un kā viena no atbildīgajām institūcijām par šī uzdevuma izpildi minēta Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK). Kādi ir ELK un līdz ar to arī Saeimas ES informācijas centrā plānotie pasākumi un projekti, lai realizētu šo programmu?

— Ja šis "Phare" 2001. programmai iesniegtais projekts tiks apstiprināts, būs iespējams ievērojami intensificēt informācijas plūsmu par Latvijas integrācijas jautājumiem ES laika posmā pirms sarunu pabeigšanas, jo projekta īstenošana sāktos 2002. gadā. Plānotie pasākumi ir gan informācijas sagatavošana un izplatīšana, gan informācijas starpnieku apmācīšana, gan informācijas bāzes papildināšana pašreizējos informācijas punktos, kā arī informēšanas stratēģijas izstrādāšana nākamajam posmam. Mēs centīsimies nepārtraukt jau iesāktos darbus, kā arī uzsākt jaunus. Piemēram, jau minētais projekts par informācijas piegādāšanu reģionālajiem laikrakstiem ir paredzēts tikai līdz šā gada beigām, bet, ja tas noritēs veiksmīgi, mēs vēlētos to turpināt arī nākamgad. Tāpat iecerēts izdot grāmatu bērniem par ES, bet, lai šos projektus realizētu, ir nepieciešami papildu līdzekļi, kurus varētu piesaistīt no "Phare" programmas. Kā ļoti svarīgu nākotnes ieceri var minēt pieņemto likumprojektu skaidrošanu. Arvien vairāk likumu tiek pieņemti, lai mūsu tiesību normas saskaņotu ar ES likumdošanu. Tādēļ šajā procesā būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ko jaunu nesīs šie likumi un kādas izmaiņas gaidāmas Latvijā.

Arī pati Eiropas Komisija šā gada maijā pieņēma stratēģiju sabiedrības informēšanai par ES līdz 2006. gadam. Šī stratēģija ietver informēšanas pasākumus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, paredzot iesaistīt jau pastāvošās katras valsts vietējās informēšanas struktūras. Attiecībā uz kandidātvalstīm stratēģija paredz padziļināt sabiedrības informētību par ES, katras valsts iedzīvotājiem izskaidrot iestāšanās nozīmi valsts turpmākajā attīstībā, kā arī skaidrot sarunu gaitu un pārējos procesus, kas saistīti ar valsts integrāciju ES.

Gan Eiropas Komisijas jaunpieņemtā stratēģija, gan Latvijas valdības apstiprinātās vadlīnijas apliecina, cik nozīmīgi ir vispusīgi informēt sabiedrību par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.