Eiropas atslēga ir un būs mūsu pašu rokās

Gunta Misāne, Eiropas integrācijas biroja Informācijas departamenta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

— Sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību (ES) ir viena no Eiropas integrācijas biroja (EIB) darbības pamatfunkcijām. Kā to veicat?

— EIB darbība sabiedrības informēšanā ir visai plaša. Pirmkārt, tā ir sadarbība ar masu medijiem, kas ietver informācijas sagatavošanu un preses monitoringu. Līdz šī gada jūlijam sadarbībā ar Latvijas Radio veidojām radio programmu "Eiropas atslēga", bet no šā gada oktobra sāksies kopējs projekts ar Tieslietu ministriju, reklāmas sabiedrību "Labvakar" un Latvijas Televīziju.

Viens no apjomīgākajiem projektiem sabiedrības informēšanā ir EIB bibliotēka, kas darbojas kopš 1998. gada novembra. Bibliotēkā pieejams Latvijā visplašākais Eiropas Kopienu dokumentācijas, monogrāfiju, grāmatu (pāri par 800) un periodikas par ES klāsts. Tāpat sabiedrībai ir pieejama EIB mājas lapa internetā (http://www.eib.lv), kur atrodama daļa no informācijas, kas pieejama bibliotēkā, publikācijas latviešu valodā, notikumu kalendārs, Latvijā pieņemtie oficiālie dokumenti saistībā ar ES, kā arī svarīgākie Eiropas Komisijas dokumenti un cita noderīga informācija.

EIB ir izdevis 11 publikācijas sērijā "es un ES" par dažādiem jautājumiem saistībā ar ES, kā arī līdz šā gada martam visai regulāri tika izdots žurnāls "Latvija un Eiropas Savienība", bet diemžēl finansu trūkuma dēļ žurnāla izdošana ir apgrūtināta.

Birojs strādā pie nevalstisko organizāciju iesaistīšanas integrācijas un sabiedrības informēšanas procesā. EIB ir rīkojis vairākas lekcijas, seminārus un priekšlasījumus par dažādām aktuālām tēmām, savukārt mūsu darbinieki piedalās citu organizētos pasākumos. Vēl cenšamies koordinēt pārējās informācijas procesā iesaistītās institūcijas, lai pasākumi cits citu papildinātu.

Tāpat EIB veic informēšanas plānošanu un vadīšanu. Reizi ceturksnī sagatavojam jautājumus sabiedriskās domas aptaujai un analizējam sabiedrības viedokļu izmaiņas. EIB veic arī galveno stratēģisko dokumentu izstrādi. 1998. gadā tika izstrādāta "Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību", bet šā gada jūlijā izstrādāts jauns dokuments "Vadlīnijas sabiedrības informēšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā". EIB ir arī šo stratēģisko dokumentu galvenais realizētājs, bet diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ lielu daļu plānoto pasākumu nākas atlikt.

— Kas apmeklē EIB bibliotēku un kā mainījies bibliotēkas apmeklētāju skaits līdz ar sarunu procesa uzsākšanu?

— Kā zināms, pieprasījums vienmēr bijis atkarīgs no piedāvātā pakalpojuma reklāmas. Pēc bibliotēkas atklāšanas informācija par to bija visai plaša, līdz ar to arī iedzīvotāju interese bija ļoti liela. Vēlāk apmeklētāju skaits nedaudz samazinājās, bet nevarētu teikt, ka pieprasījums pēc informācijas īpaši saruka. Vasarā tradicionāli ir bibliotēkas klusais periods, jo galvenie mūsu bibliotēkas apmeklētāji ir skolēni, studenti un ministriju darbinieki, bet gan skolēniem, gan studentiem vasara ir atpūtas laiks.

Runājot par apmeklētāju skaita izmaiņām, ar prieku jāsecina, ka pēdējā laikā bibliotēkas apmeklētāju sastāvs kļūst arvien plašāks. Līdz šā gada sākumam apmeklētāji bija tikai studenti, skolēni un ministriju darbinieki, taču pēdējā laikā EIB bibliotēku arvien vairāk apmeklē uzņēmēji, kas interesējas par likumdošanas izmaiņām kādā konkrētā sfērā, kā arī pensionāri. Var secināt, ka Latvijas un ES sarunu uzsākšana ir aktivizējusi sabiedrības interesi par ES un izmaiņām, kas gaidāmas Latvijā pēc iestāšanās Savienībā.

— Kā jūs jau minējāt, EIB vadībā 1998. gadā tika izstrādāta "Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību", bet naudas trūkuma dēļ tā nav tikusi realizēta pilnībā. Kādēļ šai, manuprāt, diezgan labi izstrādātajai programmai, valdība nepiešķīra nepieciešamo finansējumu?

— Diemžēl budžetā līdzekļu vienmēr ir par maz, un valdībai ir svarīgākas prioritātes, kam piešķirt jau tā ierobežotos līdzekļus. Piemēram, pērn pēc skolotāju streika tika panākts finansējuma palielinājums izglītībai. Šogad risinājās zemnieku streiki — arī tur tika palielināts finansējums. Bet mēs, informācijas sniedzēji, neiesim streikot, tādēļ finansējumu mums nāksies gaidīt ilgāk. Par to liecina arī tas, ka nākamā gada budžeta projektā līdzekļi sabiedrības informēšanai būtībā netiek atvēlēti.

No valsts budžeta piešķirto līdzekļu mums pietiek ikdienas darbiem, bibliotēkas uzturēšanai, sadarbībai ar masu medijiem un dažu nelielu projektu īstenošanai. Visas pārējās EIB veiktās aktivitātes informēšanas jomā ir finansētas no ES "Phare" programmas līdzekļiem vai no kādas konkrētas ES dalībvalsts palīdzības programmas līdzekļiem, īpaši gribētos atzīmēt Zviedriju un Dāniju, kā arī Sorosa fondu.

— 10.jūlijā Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdē EIB direktors Edvards Kušners klātesošos iepazīstināja ar "Vadlīnijām sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2000. – 2003. gadam". Ko jaunu sabiedrības informēšanas laukā ienesīs šis dokuments, un vai tā realizācija nebūs tikpat neefektīva kā "Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību"?

— Ir sācies stratēģijā minētais nākamais posms — sarunas par iestāšanos ES. Ir nepieciešams izvērtēt padarīto un noteikt jaunus uzdevumus turpmākajā integrācijas procesa gaitā, tādēļ pamatdokumentā stratēģija bija jāpapildina ar vadlīnijām, kas precizētu uzdevumus turpmākajam laika posmam. Vadlīnijas 2000. – 2003. gadam paredz ciešāku nozaru ministriju iesaistīšanos informēšanas procesā. Vispārējās informācijas par ES ir samērā daudz, un tā ir pieejama, bet informācijas par izmaiņām kādā konkrētā laukā ir ļoti maz. Tādēļ vadlīnijas sabiedrības informēšanai paredz izvērst darbu pie atsevišķu nozaru informācijas izstrādes. Nav plānots piesaistīt īpašu papildu finansējumu, bet gan meklēt ministriju iekšējās rezerves, kas ne vienmēr tiek mērķtiecīgi izmantotas.

— EIP sēdē tika nolemts uzdot visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu organizācijām sekretariātam, īpašu uzdevumu ministra valsts reformu jautājumos sekretariātam, Valsts kancelejai, Tulkošanas un terminoloģijas centram un Eiropas integrācijas birojam, pieaicinot Saeimas Eiropas Savienības informācijas centru, deleģēt pārstāvjus darbībai koordinācijas darba grupā. EIB būs šis koordinācijas grupas vadītājs. Kāds ir šīs koordinācijas grupas galvenais mērķis un kā izpaudīsies tās darbība?

— Lai veiksmīgi sadarbotos ar ministriju, nav iespējams strādāt ar nenoteiktu daudzumu cilvēku. Ir nepieciešams viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par to darbu, kas norisinās sabiedrības informēšanas jomā. Koordinācijas darba grupa sastāvēs no cilvēkiem, kas ir atbildīgi par sabiedrības informēšanu ministrijās. Šī grupa, sanākot kopā, spriedīs par to, kas darāms katrā konkrētajā ministrijā. Līdz šim katra ministrija darbojās atsevišķi, bet pieredze rāda, ka, šādi strādājot, liela daļa ieceru netiek realizētas, tādēļ caur koordinācijas grupas darbību varbūt būs iespējams īstenot arī dažus lielākus informēšanas pasākumus, kuros iesaistītos vairākas ministrijas.

— Saeimas plenārsēdēs un Eiropas lietu komisijas sēdēs var būt klāt žurnālisti un citi interesenti, turpretim Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdes līdzīgi kā Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Kādēļ tas tā un vai tas nav pretrunā ar informācijas atklātības un sabiedrības informēšanas par ES principiem?

— Kā jau jūs minējāt, EIP sēdes ir slēgtas, tāpat kā ir slēgtas Ministru kabineta sēdes, jo EIP ir tas pats Ministru kabinets, kas atsevišķi sanāk, lai apspriestu tieši integrācijas jautājumus. Līdz ar to arī uz šīm sēdēm attiecas tie paši noteikumi, kas uz Ministru kabineta sēdēm.

Tomēr, neraugoties uz to, ka sēdes ir slēgtas, žurnālistiem ir iespēja iegūt informāciju par to, kas tiks runāts, un par to, kas nolemts konkrētajā sēdē, jo pirms katras sēdes mēs izsūtām preses relīzes par sēdes darba kārtību un pēc sēdes informējam par pieņemtajiem lēmumiem.

— EIB ir EIP sekretariāts, kas ir atbildīgs par šo sēžu publiskošanu. Kādēļ šī informācija, kas ietverta preses relīzēs, ir tik īsa, nepilnīga? Vai sēdes nevarētu atspoguļot daudz plašāk un detalizētāk?

— EIB izsūta preses relīzes, nosaucot sēdes darba kārtības punktus, nedaudz tos raksturojot. Ja žurnālistam ir interese par kādu no sēdes darba kārtības punktiem, viņš var vērsties EIB pie preses sekretāres, kas sniegs informāciju, ar kuru cilvēku būtu jārunā, lai tālāk iepazītos ar konkrēto jautājumu. Tāpat ir iespējams iegūt rakstisku informāciju par jautājumu, kas tiek izskatīts, bet pēc sēdes — informāciju par to, kas nolemts. EIP sēžu protokoli tiek ievietoti arī EIB mājas lapā internetā.

— Šā gada 25.jūlija Ministru kabineta sēdē nolemts Eiropas Savienības "Phare" 2001. gada Nacionālo programmu papildināt ar prioritāti "Sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību", kā viena no atbildīgajām institūcijām par šā uzdevuma izpildi minēts EIB. Kādi ir EIB plānotie pasākumi un projekti, lai realizētu šo programmu?

— Jāsaprot, ka "Phare" 2001. programma savu darbību uzsāks tikai 2002. gadā, un tā vēl aizvien atrodas projekta stadijā. Pašlaik norit aktīvs darbs pie "Phare" 2001. projekta pieteikuma gatavošanas un vēl nav skaidrs, vai šo projektu atbalstīs Eiropas Komisija.

"Phare" projektā saistībā ar sabiedrības informēšanu tiks ietvertas četras komponentes. Pirmkārt, tā ir informācijas gatavošana un izplatīšana: brošūru un informatīvo materiālu veidošana, rakstu gatavošana reģionālajiem un centrālajiem laikrakstiem, kā arī atbalsts radio un televīzijas programmām par ES. Otrkārt, informācijas vidutāju jeb mediatoru apmācība par ES un Latvijas integrāciju ES. Informācijas vidutāji ir cilvēki, kas atrodas starp politikas veidotājiem un sabiedrību, tie ir cilvēki, pie kuriem sabiedrība vēršas ar jautājumiem. Tie ir žurnālisti, skolotāji, bibliotekāri, pašvaldību darbinieki, kā arī politiķi. Trešā komponente ir informācijas bāzes palielināšana jau esošajos informācijas punktos, savukārt ceturtā būs pirmsreferenduma informācijas stratēģijas sagatavošana. Līdz šim runāts par vispārējo informēšanas stratēģiju, bet pirmsreferenduma posmam piemīt zināmas īpatnības, kas jāņem vērā informēšanas procesa gaitā.

— Vai EIB sabiedrības informēšanas jomā saņem vēl kādu citu starptautisku palīdzību ārpus "Phare" līdzekļiem?

— Jā, Zviedrijas valdība "Baltijas gada" ietvaros Latvijai ir piešķīrusi līdzekļus, lai mēs varētu iztulkot daļu no sērijā "es un ES" iznākušajām brošūrām krievu valodā (pašlaik Latvijas informācijas centros pieejamas trīs brošūras par ES krievu valodā — red. ). Šīs brošūras varētu nonākt pie lasītājiem tuvākā pusgada laikā. Arī Sorosa fonds un Dānijas valdība ir atbalstījuši mūsu projektu — izdot grāmatu par Eiropas tiesībām, kuru mācību procesā varētu izmantot studenti. Tāpat Sorosa fonds ir atbalstījis projektu par televīzijas raidījuma veidošanu par tiesību un ES jautājumiem, tas varētu sākties šā gada oktobrī. Šis projekts tapis, sadarbojoties reklāmas sabiedrībai ‘’Labvakar’’ ar EIB un Tieslietu ministriju. Ar Zviedrijas pārstāvjiem notiek pārrunas par reģionālo bibliotēku atbalstu. Šā projekta ietvaros tiktu izveidoti nelieli informācijas punkti rajonu bibliotēkās un apmācīti cilvēki, kas šajos punktos strādātu.

— Jaunākajā sabiedrības aptaujā par Eiropas Savienību kā viens no negatīvās attieksmes cēloņiem pret ES minēta vājā sabiedrības informētība par ES un procesiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos šajā Savienībā. Kas ir galvenie iemesli tam, ka sabiedrība ir nepietiekami informēta, un kas būtu darāms, lai šo stāvokli uzlabotu?

— Manuprāt, informētība nav tik tieši saistīta ar "par" vai "pret" nostāju. Ne viemēr tas, kas jau ir izlēmis, ir labāk informēts par to, kas šaubās. Tomēr, ja cilvēkam ir pieejama kaut kāda informācija, tad viņš parasti vieglāk spēj pieņemt vienu vai otru lēmumu. Interesanti, ka Latvijas iedzīvotāji savu zināšanu līmeni par ES vērtē ar tādu pašu punktu skaitu kā ES iedzīvotāji, proti, savas zināšanas vērtē ar 4,2 ballēm no 10 iespējamām.

Pirms diviem gadiem, runājot par sabiedrības informētības līmeni, priekšstats par to, kas ir ES un kā tā darbojas, bija galvenokārt tiem, kas strādāja šajā nozarē. Savukārt pašlaik informācija par ES ir daudz plašākai sabiedrības daļai. Ļoti daudzi skolēni un studenti ir apguvuši dažādus kursus par ES, tāpat arvien vairāk cilvēku iesaistās nevalstiskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar informācijas sniegšanu par ES. Kā liecina aptaujas, protams, arī patlaban Latvijā ir cilvēki, kas vēl joprojām nezina, kas ir ES un uzskata, ka tas viņus nekādā ziņā neskar.

Ideāla situācija sabiedrības informētībā būtu tad, ja, dodoties uz referendumu, katram Latvijas iedzīvotājam būtu skaidras atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem un ejot uz referendumu, būtu skaidra pārliecība — iestāties Latvijai ES vai neiestāties. Tomēr, raugoties reāli, manuprāt, nekur pasaulē tā nav noticis, ka cilvēki dotos uz referendumu pilnībā informēti un absolūti pārliecināti. Piemēram, Zviedrijā pirms referenduma aptuveni 60% iedzīvotāju teica, ka tiem nepietiek informācijas, kaut arī Zviedrijas valdība, nevalstiskās organizācijas un biznesa uzņēmumi ieguldīja miljonus sabiedrības informēšanā. Domāju, ka vienmēr cilvēki teiks: mums nepietiek informācijas. Bet vispārējam priekšstatam par ES un par to, kas notiek saistībā ar to, cilvēkiem vajadzētu būt.

Manuprāt, mūsdienās cilvēks nevar apgalvot, ka viņam pilnīgi nav pieejama informācija par ES. Nemaz nerunājot par speciāliem informācijas centriem, arī laikrakstos, televīzijā un radio ir gūstama informācija par ES. Cits jautājums — kādā līmenī tiek sniegta šī informācija; pārsvarā tās ir ziņas, un jāatzīst, ka nedaudz pietrūkst analītiskā materiāla.