Par Latviešu diasporas atbalsta programmu

18.martā notika pirmā Latviešu diasporas atbalsta programmas konsultatīvās padomes sanāksme. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere informēja sanāksmes dalībniekus par “Latviešu diasporas atbalsta programmu 2004. – 2009.gadam”, sekretariāta veikumu sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs, kā arī tika pārspriesta turpmākā sadarbība programmas uzdevumu veikšanai.
Lielas diskusijas izraisīja jautājums, vai ārzemēs dzīvojošie latvieši būtu iedalāmi tajos, kas izbraukuši līdz 1990.gadam, un tajos, kas izbraukuši pēc neatkarības atgūšanas, jo izbraukšanas iemesli ir atšķirīgi. Taču lielākā daļa padomes dalībnieku uzskatīja, ka tomēr nedrīkst ieviest šādu dalījumu. Arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis lēmumu nedalīt latviešus vērtēja ļoti pozitīvi: “Latvietis ir latvietis neatkarīgi no tā, kad un kādu iemeslu dēļ viņš šķīries no Latvijas.”
Jau šogad programmas ietvaros plānots izdot rokasgrāmatu “Ceļvedis latviešiem ārzemēs”, kura pašlaik tiek izstrādāta sekretariātā. Melnraksta pēdējais variants tiks apspriests arī ar konsultatīvās padomes dalībniekiem, lai šis ceļvedis sniegtu pilnīgāku informāciju tautiešiem ārzemēs. Ceļvedis top sadarbībā ar dažādām institūcijām un organizācijām – K.Vāgnere pateicās visām iesaistītajām pusēm: “Liels paldies gan ministrijām, gan organizācijām. Būtu grūti nosaukt visus, kas aktīvi iesaistījušies rokasgrāmatas izstrādē, jo šī grāmata aptver plašas tēmas un atbildīgo un iesaistīto organizāciju atsaucība ir bijusi liela. Ceram, ka šis ceļvedis pietiekami pilnīgi informēs ārzemju latviešus gan par Latvijas pašreizējo situāciju, gan pilsonību, naturalizācijas un repatriācijas iespējām, gan iespējām iegūt finansējumu.”
Viens no programmas mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas apguvi. Taču, kā norādīja padomes dalībnieks, baltu valodu pasniedzējs Bonnas universitātē Austris Grasis, “vispirms jāapzina tās vietas, kur jau iespējams mācīties latviešu valodu. Bonnas universitātē es latviešu un lietuviešu valodas pasniedzu jau 33 gadus. Es zinu: ja Latvijas un Lietuvas valdības neizrādīs iniciatīvu, pēc tam, kad es aiziešu pensijā, iespējas apgūt baltu valodas šajā augstskolā vairs nebūs”.
Konsultatīvās padomes dalībnieki vienbalsīgi piekrita tam, ka jau šogad ir jāveic pētījums par latviešu diasporu ārzemēs, gan lai izpētītu latviešu iespējas ārzemēs, gan arī tāpēc, ka pašlaik datu bāze, piemēram, par latviešu organizācijām, kas darbojas ārzemēs, ir nepilnīga, bez tam darbojas arī oficiāli nereģistrētas grupas. Šāds pētījums arī ļautu labāk izprast ārzemju latviešu vajadzības.
Latviešu diasporas programma tika pieņemta un apstiprināta pagājušā gada 5.oktobrī, un tās galvenais mērķis ir nostiprināt latviešu diasporas saistību ar Latviju un piederības sajūtu savai etniskajai dzimtenei, radot vienotu sistēmu sadarbības uzturēšanai. Programmas apakšmērķi ir šādi: īstenot pasākumus latviešu diasporas pārstāvju etniskās, lingvistiskās, kultūras identitātes un reliģiskās piederības saglabāšanai un attīstīšanai; nodrošināt un aktualizēt informācijas par latviešu diasporu pieejamību; nostiprināt un uzturēt diasporas pārstāvju, kā arī viņu biedrību, apvienību un centru regulārus sakarus ar Latviju; popularizēt pasaulē latviešu kultūru, tradīcijas un mākslu kā būtisku Latvijas tēla sastāvdaļu; nodrošināt starpinstitūciju sadarbību latviešu diasporas atbalstam.
Latviešu diasporas atbalsta konsultatīvo padomi vada K.Vāgnere, un tajā darbojas gan valsts un pašvaldību, gan Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī tās organizācijas, kas pārstāv ārzemju latviešus.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts