Ziņu faili

l 5.septembrī Eiropas Savienības informācijas centrā notika lekcija "Brīvās tirdzniecības telpa starp Latviju un ES: vai tā patiešām pastāv? (Brīva preču kustība saskaņā ar Eiropas līgumu)", kuru vadīja Eiropas Universitātes (Florence) doktorante Gaļina Žukova.

Saskaņā ar 1995.gada Eiropas Asociācijas līgumu starp Latviju un Eiropas Kopienu četru gadu laikā bija jāizveido brīvās tirdzniecības telpa starp abām līgumslēdzējām pusēm, ieviešot vienu no iekšējā tirgus pamatbrīvībām – brīvu preču kustību.

G.Žukova atzīst, ka, neraugoties uz optimistiskajām deklarācijām par ES – Latvijas savstarpējo tirdzniecības liberalizāciju 1995.gada Eiropas Asociācijas līgumā, paša līguma noteikumi mazina pasludinātās liberalizācijas norisi. G.Žukova secina, ka Eiropas Kopiena apsolīja vairāk, nekā tā var izpildīt. Saskaņā ar līgumu puses, ja vien tās vēlas, diezgan viegli var panākt aizsardzības pasākumu veikšanu.

Noteikumi par tirdzniecību lielākā mērā skar Latvijas uzņēmējus. Eiropas Savienības tirdzniecība ar Latviju sastāda tikai niecīgu daļu, savukārt pašlaik vairāk nekā 70% no Latvijas eksporta un aptuveni 55% no importa ir no ES.

Līdz ar noteikumiem par vispārēju tirdzniecības liberalizāciju speciālie noteikumi regulē tirdzniecību ar t.s. jūtīgiem produktiem: lauksaimniecības precēm, tekstilprecēm, zivsaimniecības produktiem, sektoros, kur Latvija varētu tikt uzskatīta par konkurētspējīgu pasaules tirdzniecībā un tieši kuros pasludinātā liberalizācija tiek novilcināta no ES puses. Šie produkti arī ir Latvijas galvenais iespējamais eksports.

G.Žukova secina, ka koksnes eksports, kas sastāda gandrīz 55% no Latvijas kopeksporta, it īpaši tās neapstrādātā formā, ļoti atgādina koloniālu sistēmu, kad lēti neapstrādāti produkti tiek eksportēti, lai tos apstrādātu ES dalībvalstīs.

G.Žukova citēja ungāru zinātnieku Andrasu Inotaju, kurš atzīst, ka ar asociācijas līguma noslēgšanu ES dalībvalstis ieguva brīvu pieeju jaunuzņemto valstu tirgiem, uzņēmumiem, bankām un valstu ekonomikai, bet bez jebkādas būtiskas kompensācijas.

l Sākot no šodienas, 6.septembra, Latvija pirmo reizi tās vēsturē uz vienu mēnesi būs prezidējošā valsts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Drošības sadarbības forumā, kas regulāri apspriež bruņojuma ierobežojumus un kontroles pasākumus Eiropā un kaimiņu reģionos.

Prezidējošās funkcijas 54 EDSO dalībvalstis pilda rotācijas kārtībā. Lai nodrošinātu kontinuitāti EDSO, sēdes plāno un vada tā sauktais trijnieks, kurā ietilpst prezidējošās valsts pārstāvis, iepriekšējā mēneša prezidējošā valsts un tās valsts pārstāvis, kura nākamajā mēnesī būs prezidējošā valsts.

Latvija agrāk nav pildījusi šīs funkcijas. Tagad tas būs jādara kopā ar Maķedoniju un Itāliju. "Būt par prezidējošo valsti nozīmē vadīt sēdes, plānot dienas kārtību, reaģēt uz ārkārtas un papildu notikumiem un priekšlikumiem, piemēram, krīzēm Čečenijā, bijušajā Dienvidslāvijā un citur pasaulē," uzsver Aizsardzības ministrija.

Latvijai Vīnē ir delegācija pie EDSO, kuras vadītājs ir Edgars Skuja. Delegācijā ietilpst divi Ārlietu ministrijas pārstāvji un kopš 2000.gada maija - viens Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

l Eiropas Savienība izsaka gandarījumu par to, ka Latvijas valdība 22.augustā ir pieņēmusi Valsts valodas likuma izpildes noteikumus, līdz ar to ļaujot Valsts valodas likumam stāties spēkā 1.septembrī, kā iepriekš bija paredzēts.

Kā norādīts Francijas vēstniecības Latvijā izplatītās Prezidentūras deklarācijas ES vārdā neoficiālajā tulkojumā, ES pilnībā pievienojas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla deklarācijai par Valsts valodas likuma izpildes noteikumiem, kurā viņš izceļ minēto dokumentu atbilstību likumam un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Deklarācijā ar gandarījumu atzīmēts, ka galīgajā variantā ņemtas vērā būtībā visas augstā komisāra rekomendācijas, un izteikta pārliecība, ka Latvijas valdība ievēros savu apņemšanos izdarīt nepieciešamos papildinājumus līdz 2000.gada novembrim.

ES uzskata, ka jaunā likumdošana ir nozīmīgs posms integrācijas procesa veiksmīgai norisei Latvijā. Tā aicina Latvijas valdību rūpēties, lai institūcijas, kam uzdota jaunā likumdošanas izpilde, to veiktu liberālā garā. ES turpinās sniegt Latvijai savu atbalstu šajā jomā.

l Šodien, 6.septembrī, Eiropas integrācijas birojā (EIB) notiks preses konference, kurā EIB direktors Edvards Kušners un Informācijas departamenta vadītāja Gunta Misāne iepazīstinās ar augustā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas par attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā rezultātiem.

Salīdzinot ar maijā veiktās aptaujas rezultātiem, jaunākās aptaujas dati liecina, ka nedaudz (par 5%) pieaudzis iestāšanās Eiropas Savienībā atbalstītāju skaits.

Aptaujā tika noskaidrotas arī iedzīvotāju prognozes par Latvijas labklājības līmeņa izmaiņām pēc iestāšanās ES, iedzīvotāji tika lūgti novērtēt savas zināšanas par ES, kā arī tika uzdoti citi jautājumi.

Sadarbībā

ar Eiropas integrācijas biroju

"Latvijas Vēstneša" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals