Zem gandru baltajiem spārniem

Lietuvas Zemgales un Latvijas Zemgales kopīgos dvēseles svētkos svētdien Dobelē

“Baltie spārni” (“Baltieji sparnai”) ir Dobeles rajona deviņu dzejnieku Ilgas Sarcevičas, Vitas Lazdiņas, Zanes Jakobsones, Zonnes Prāmaltes, Intas Tomkalnes, Helēnas Ivanovas, Veronikas Reinikas, Aijas Princes, Ulda Ozola un Jonišķu rajona sešu dzejnieku Regīnas Briedītes, Ligitas Eitkevičienes, Kilnutes Riškuvienes, Jona Ivanauska, Loretas Ripskītes un Židrones Rancevaites dzejas un īsprozas izlase, kuras atvēršana notika Pūpolsvētdienā, 20.martā, Dobeles mūzikas skolā.

“Baltie spārni” patiesībā ideju līmenī tapa jau sen – 2003.gada nogalē un 2004.gada sākumā. Tad pamazām tika strādāts pie grāmatas salikuma, vēl nezinot, vai būs iespējams sameklēt naudu tās izdošanai. Publikas priekšā dzejas izlasei bija paredzēts stāties jau 2004.gada augustā Zemgaļu svētku laikā Tērvetē. Tā kā zemgaļi vēsturiski dzīvo ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas pusē, tad, svinot kopīgus svētkus, abu tautību dzejnieku darbu krājumam tas būtu bijis īstais laiks nākt pasaulē. Diemžēl toreiz tas neizdevās.
Grūti izsekot šādu projektu tapšanas gaitai. Tomēr vienam ir jābūt idejas un darbības ģeneratoram. Un par Dobeles rajona rakstošajiem cilvēkiem jau daudzus gadus rūpi tur pensionētā žurnāliste Liliana Cirse, grāmatas “Baltie spārni” redaktore. Lilianas kundze vienmēr sajūsminājusies par cilvēkiem, kuri savas izjūtas un domas prot “uzlikt uz papīra”. Vēl jo vairāk, ja tie ir tā sauktie dabas tīrradņi – cilvēki, kuri ikdienā nebūt nav saistīti ar mākslas pasauli. Viņu pasaules un lietu izjūta veidojusies, piemēram, kopjot savu lielo saimniecību (kā tērvetniecei Zonnei Prāmaltei) vai audzējot puķes (kā bēniniecei Intai Tomkalnei), vai mācot bērnus (kā skolotājām auciniecei Ilgai Sarcevičai un auriniecēm Veronikai Reinikai un Aijai Princei). Kā L.Cirse raksta grāmatas ievadā – “.. Atkāpjas ikdiena. .. Gaišā stunda uzdāvina plašumu un dziļumu domām, sapņiem, jūtām... Acis kļūst redzīgākas. Ausis prot saklausīt zāles augšanu, zieda atvēršanos…”
Lilianas kundze ne tikai pulcina ap sevi šos dzīvi literāri tverošos cilvēkus, uzmundrina, iedrošina un palīdz, bet arī māca un rūpējas, lai novada rakstošie talanti neapsūbētu. Un dara to par velti, no tīras sirds, ar pārliecību, ka šādas vērtības nedrīkst krāties tikai galdu atvilktnēs un kladēs.
“Baltie spārni” nav pirmais L.Cirses kopā vāktais un izlolotais dzejas krājums. 2001.gadā klajā nāca “Leduspuķes Jāņu naktī”. Tomēr “Baltie spārni” jau ir vizuāli krāšņāks izdevums, kur dzejas un īsprozas rindas papildina brīnišķīgas, dinamiskas un noskaņām bagātas māsu Ainas Treijas un Ritas Bričkus stārķu fotogrāfijas – katram dzejniekam savs baltais putns. Turklāt šajā krājumā darbi ir paralēli tulkoti abās, lietuviešu un latviešu, valodās. Tā kā Dobeles literāti jau daudzus gadus uztur ciešus sakarus ar Jonišķu rajona literātu klubu “Audruve”, tad dzejas tulkošana bija Lietuvas latvietes Dzintras Elgas Irbītes sirdsdarbs.
Abas radu valodas skanēja arī grāmatas atvēršanas pasākumā, jo dzeju lasīja un pasākumu vadīja Dobeles rajona centrālās bibliotēkas bibliogrāfe Daina Ozola un Jonišķu dzejnieks Jons Ivanausks. Jons, starp citu, labi runā latviski. Autoriem tas bija, es domāju, liela gandarījuma mirklis, jo, klātesot viņu tuvajiem cilvēkiem, pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību vadītājiem un citiem interesentiem, pasākuma vadītāji iepazīstināja ar katra dzejnieka daiļradi un lasīja viņu darbus no jaunā krājuma. Gaisotne zālē bija ļoti mīļa, nepiespiesta un labestīga. Varbūt arī tādēļ, ka sveikt tautiešus no Jonišķiem ar dziesmām bija ieradusies Dobeles lietuviešu kultūras biedrības folkloras kopa, dziedāja Vitas Lazdiņas (arī viņas darbi ir krājumā) kuplā ģimene un dziesminieks un dzejnieks Uldis Ozols. Bet varbūt tādēļ, ka jauniznākušo grāmatu autori saņēma no pašas Lilianas Cirses rokām kopā ar mīļiem vārdiem, iečukstētiem katram ausī.
Gandarīti varēja būt arī Auru, Krimūnu un Bēnes pagasta, Tērvetes novada, Dobeles un Auces, Dobeles un Jonišķu rajona paš-valdību vadītāji, kuriem autori ir pateicīgi par sapratni un atsaucību, piešķirot līdzekļus grāmatas izdošanai. Šis nav komercizdevums. “Baltos spārnus” nevar un nevarēs nopirkt veikalos. Tas turpmāk būs autoru un grāmatas sponsoru īpašums. Protams, tas būs atrodams Dobeles rajona bibliotēku plauktos.
Pasākums izskanēja ar kopīgu dziedāšanu un interesantām sarunām pie kafijas galda, kas tikai kārtējo reizi pierādīja, ka “Cilvēka dvēsele atvērta vienkāršībai, skaistumam, mīlestībai. Baltie spārni paceļ arī putnu zilās debesīs”(L.Cirse, “Baltie spārni”).

Māra Krūmiņa, Dobeles rajona padomes kultūras speciāliste, speciāli “Latvijas Vēstnesim”