Vadlīnijas sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

2000.-2003.

Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija (turpmāk Stratēģija) tika apstiprināta Eiropas integrācijas padomes sēdē 1998. gada 29. aprīlī. Tajā minētais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji būtu pilnvērtīgi informēti par Eiropas Savienību un procesiem, kas norisinās Latvijā iestāšanās periodā, t.i., netika plānota aktīva pārliecināšanas kampaņa.

Šī mērķa sasniegšanas operatīvie uzdevumi bija šādi:

• palielināt informācijas plūsmu par integrācijas procesu,

• nodrošināt informācijas precizitāti un aktualitāti,

• veicināt informācijas pieejamību.

Realizējot stratēģiju, šiem operatīvajiem uzdevumiem tika pievienots arī ceturtais uzdevums:

• nodrošināt lielāku sabiedrības iesaistīšanos integrācijas procesa jautājumu risināšanā.

1. Vadlīniju izstrādes pamatojums

Vadlīniju sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2000.-2003. gadam (turpmāk Vadlīnijas) izstrādi un realizāciju nosaka šādi apsvērumi:

1) Kopš 1998.gada, kad tika apstiprināta Stratēģija sabiedrības informēšanai, ir pagājuši divi gadi. Ir sācies Stratēģijā minētais trešais Stratēģijas ieviešanas laika posms - ''Sarunu periods''. Tas nosaka nepieciešamību izstrādāt plānu Stratēģijā minēto uzdevumu piemērošanai šim posmam.

2) Līdzšinējā valsts pārvaldes institūciju darbība un sadarbība sabiedrības informēšanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir bijusi nepietiekama, pirmkārt, neskaidru darbības nosacījumu, otrkārt, nepietiekama finansējuma dēļ.

2. Vadlīniju pamatprincipi

1) Vadlīnijas ievēro un balstās uz Stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, kā arī demokrātijas vērtībām.

2) Vadlīniju mērķis ir nodrošināt sabiedrības pēc iespējas plašāku informētību par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, lai, balsojot referendumā, dotu iespēju iedzīvotājiem pašiem izdarīt secinājumus un izvēlēties savu nostāju. Sabiedrības informētība nodrošinās arī tās gatavību dalībai Eiropas Savienībā, jau no iestāšanās brīža Latvijas iedzīvotājiem dodot iespēju strādāt un dzīvot, pilnvērtīgi izmantojot Eiropas Savienības nosacījumus.

3) Vadlīniju uzdevums ir noteikt prioritāros darbības virzienus, mērķauditorijas un izmantojamos informācijas kanālus un pasākumu koordināciju laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam.

4) Auditorijas, darbības virzieni, tēmas un informācijas kanāli noteikti, balstoties uz sabiedriskās domas aptaujās iegūtajiem rezultātiem. Šīs prioritātes noteiktas 2000., 2001. un 2002. gadam.

5) 2003. gadā nepieciešams izstrādāt jaunu Stratēģiju sabiedrības informēšanai, ņemot vērā tuvojošos sarunu noslēgumu un referendumu.

6) Vadlīnijās minētās prioritātes neaizstāj ministriju definētās sabiedrības informēšanas prioritātes, bet papildina tās.

3. Prioritātes 2000.-2003. gadam

1) Veicināt dziļākas izpratnes veidošanos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

2) Nodrošināt atklātību sarunu par iestāšanos Eiropas Savienībā norisē.

3) Nodrošināt plašāku nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju iesaisti integrācijas procesa jautājumu risināšanā.

4. Pasākumi

Zemāk minētie pasākumi nav uzskatāmi par vienīgajiem pasākumiem definēto prioritāšu īstenošanai, bet gan papildina ministriju plānotos pasākumus.

4.1. Konsultāciju nodrošināšana, izstrādājot sarunu pozīcijas

Tajās iestāšanās ES sarunu sadaļās, kurās pozīcijas vēl tiek izstrādātas, jau izstrādes gaitā nepieciešams iesaistīt sabiedrības pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, laikus skaidrojot to nozīmi un nepieciešamības gadījumā arī ievācot papildu informāciju pozīcijas sagatavošanai un pamatojumam.

Konsultāciju mehānisms tika izskatīts un apstiprināts Eiropas integrācijas padomes 1999. gada 8. maija sanāksmē (sēdes protokols Nr.2, darba kārtības 5. punkts). Īpaša uzmanība, ņemot vērā jautājuma svarīgumu un nozīmi sabiedriskajā domā, ir jāpievērš pozīcijas gatavošanai lauksaimniecības sektorā.

4.2. Apstiprināto sarunu pozīciju skaidrojums

Sarunu pozīcijas ir nozīmīgi dokumenti, kuros ir pausta Latvijas nostāja likumdošanas pārņemšanā konkrētos sektoros. Lai skaidrotu sabiedrībai valdības pieņemto pozīciju jau apstiprinātajos sektoros, ir nepieciešams metodiski skaidrot tajās iekļauto nostāju, tās pieņemšanas pamatojumu un pieņemtā lēmuma nozīmi Latvijai, tas ir, kādas normas un kad tiks pārņemtas, ja sarunu pozīcijā atzīts, ka Latvijai nav nepieciešami pārejas periodi vai atkāpes, un kādi jautājumi tiek akcentēti, norādot uz pārejas periodu nepieciešamību.

Jāparedz izvērstu pasākumu kopuma sagatavošana, neaprobežojoties tikai ar viena informācijas kanāla izmantošanu. Lai pilnvērtīgi skaidrotu valdības pieņemto pozīciju, ir nepieciešama arī plašāka konkrētā sektora pamatprincipu skaidrošana. Mērķauditorija un piemērotākais informācijas kanāls ir atkarīgs no konkrētā sektora. Informācija jāveido pēc iespējas personīgāka, proti, kā ES politika konkrētajā sektorā var ietekmēt indivīda dzīvi. Šo sarunu pozīciju skaidrošanā vēlams iesaistīt masu medijus, īpaši aktivizējot reģionālos masu medijus.

4.3. Ikdienas integrācijas procesā veikto pasākumu skaidrojums

Ikdienas darbā īpaši nepieciešams pievērst uzmanību jauno normatīvo aktu skaidrošanai un koncepciju satura skaidrošanai. Šajā jautājumā īpaša loma ir attiecībām ar centrālo masu mediju žurnālistiem, kā arī citas aktuālas informācijas pieejamībai pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam (internets, informācijas centri ministrijās, NVO centri, bibliotēkas, darba tikšanās, semināros izplatītā informācija). Normatīvo aktu satura un politikas virzienu skaidrošana veido pamatu konstruktīvam konsultāciju mehānismam likumprojektu izstrādes gaitā.

4.4. Konsultācijas likumprojektu izstrādes gaitā

Lai gan jau šobrīd normatīvie akti un koncepcijas pirms to pieņemšanas valdībā un Saeimā ir lasāmi Ministru kabineta un Saeimas mājas lapās internetā, tomēr ir nepieciešama nevalstisko organizāciju, uzņēmēju iesaistīšana jau likumprojektu izstrādes gaitā. Sagaidāms, ka konsultācijas likumprojektu izstrādes gaitā būs obligāts nosacījums arī saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas noteikumos (MK noteikumi Nr.160, 30.04.1996.).

4.5. Skaidrojošu materiālu sagatavošana un izplatīšana

par ES politiku konkrētos sektoros un Latvijas nostāju tajos

Pēdējo gadu laikā ir izdota virkne informatīvu materiālu par Eiropas Savienību, kā arī masu medijos bieži sastopami raksti un raidījumi par Eiropas Savienības tēmu. Tomēr tas ir nepietiekami, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi par atsevišķu sektoru politikām un to ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešams sagatavot skaidrojošus materiālus (bukletus, rakstus preses izdevumos, TV un radio pārraides, interneta mājas lapas utt.) konkrētos sektoros, uzmanību koncentrējot uz šo sektoru attīstību Latvijā Eiropas Savienības kontekstā.

5. Prioritārās tēmas 2000.-2001.gadā

Prioritārās tēmas turpmākajiem gadiem nepieciešams noteikt 2001. gadā saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem un valdības darbības prioritātēm.

1) Latvijas lauksaimniecības perspektīvas Eiropas Savienībā

Ņemot vērā, ka (pēc 2000.gada februāra pētījuma datiem) pret iestāšanos ES noskaņots 71 procents zemnieku, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst tieši lauksaimniekus interesējošas informācijas sagatavošanai un izplatīšanai. Jāatceras arī, ka lauksaimniecības jautājums ir ''jutīgs'' ne tikai pašiem zemniekiem un lauku apvidu iedzīvotājiem. Lauksaimniecības nākotnes perspektīvas negatīvi akcentē arī pilsētnieki. Tas saistīts ar latviešu kā zemnieku tautas pašuztveri. Jāpaplašina informācijas klāsts par daudzajiem lauksaimniecības veidiem, parādot dažādas iespējas nākotnē, dalībvalstu pieredzi lauksaimniecības attīstībā. Kā svarīgākais informācijas kanāls jāizmanto vietējie masu mediji.

2) Pirmsstrukturālo fondu līdzekļi

Nepieciešams mazināt neskaidrību zemnieku un citu lauku iedzīvotāju vidū par iespējām saņemt pirmsstrukturālo fondu līdzekļus. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt pieeju informācijai, kas sagatavota, vadoties no potenciālā atbalsta saņēmēja viedokļa. Jāatceras, ka ar pirmsstrukturālo fondu līdzekļu saņemšanu tiek saistīta arī reģionālā reforma.

3) Pamatinformācija par Eiropas Savienību

Lai veicinātu izpratnes veidošanos par Eiropas Savienību, jāpievērš uzmanība arī vispārējas pamatinformācijas par Eiropas Savienību sagatavošanai un izplatīšanai, skaidrojot Eiropas Savienības darbības mērķus, sektorpolitiku un pamatprincipus, kā arī jāskaidro Latvijā notiekošās pārmaiņas šajos sektoros.

6. Mērķauditorijas 2000.-2003. gadam

1) Informācijas starpnieki

Tā kā finansu resursi ir ierobežoti, nozīmīga auditorija ir informācijas starpnieki - žurnālisti, skolotāji, bibliotekāri, dažādu informācijas centru darbinieki, pašvaldību darbinieki, NVO darbinieki, proti, cilvēki, kas nodrošina informācijas tālāku izplatīšanu un pie kuriem vēršas citi cilvēki, meklējot informāciju. Sadarbojoties ar informācijas starpniekiem, katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, kāda veida informācija ir nepieciešama. Informācijas atlase ir atkarīga no tā, ar kuru auditoriju tiek nodrošināta starpniecība katrā konkrētajā gadījumā. Piemēram, bibliotekāri kā starpnieki ar lauku apdzīvoto vietu iedzīvotājiem, skolotāji kā starpnieki ar skolēniem utt.

2) Reģionālo masu mediju žurnālisti

Iepriekšminētajā auditorijā īpaši jāizceļ reģionālo masu mediju žurnālisti, jo tie ir viens no svarīgākajiem informācijas starpniekiem attiecībās ar Latvijas lauku apvidu iedzīvotājiem, kas uzskatāma par prioritāro auditoriju tuvākajā laika posmā. Reģionālajiem masu medijiem bieži vien ir ierobežoti līdzekļi, tādēļ tie nevar atļauties abonēt ziņu aģentūru pakalpojumus, tādējādi īpašu nozīmi iegūst tiešie sakari ar tiem (piem., informācijas sūtīšana pa faksu, e-pastu). Arī īpaši organizētas tikšanās reizes, semināri, kas veltīti noteiktam jautājumam, var noderēt korektas, nepastarpinātas informācijas izplatīšanai.

3) Zemnieki un lauku apvidu iedzīvotāji

Kā liecina sabiedriskās domas aptauju rezultāti, noraidoši pret Latvijas iestāšanos ES izturas 51 procents aptaujāto lauku apvidu iedzīvotāju un 71 procents zemnieku. Galvenokārt tas saistīts ar bažām par lauksaimniecības likteni, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

Šai auditorijai nepieciešama konkrēta informācija par iespējām izmantot pirmsstrukturālos fondus jaunu darbības virzienu attīstīšanai, lauksaimniecības politikas virzieniem. Vienlaikus nepieciešams arī parādīt Latvijas, tai skaitā Latvijas lauku, attīstības iespējas plašākā kontekstā, ne tikai lauksaimniecības attīstībā un dažādošanā. Viens no priekšnosacījumiem dziļākas izpratnes veidošanā ir plašāka iesaistīšana lēmumu sagatavošanas procesā - skaidrojot valdības politiku un uzklausot viedokli. Īpaša loma šajā procesā ir Zemkopības ministrijas, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra, Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta, kā arī Latvijas lauksaimnieku organizāciju sadarbībai.

Papildu auditorijas 2000.-2003. gadam

Uzņēmēji

Uzņēmēji šobrīd vēl ir samērā inerta grupa, kas arī gadījumos, kad tiek aicināta paust savu viedokli, bieži vien nav gatava to formulēt. Tas, iespējams, ir saistīts ar nepietiekamu izpratni Eiropas Savienības jautājumos un to ietekmi uz Latvijas likumiem. Situācijā, kad daudzu tiesību normu ieviešana ir tieši atkarīga no uzņēmēju darbības, tas var radīt sarežģījumus ne tikai valstī kopumā, bet arī pašiem uzņēmējiem. Šai auditorijai nepieciešams nodrošināt informāciju par likumu saskaņošanu - jaunu normu ieviešanu, jaunu likumprojektu izstrādi, kā arī vajadzīgs uzņēmējus iesaistīt likumprojektu sagatavošanas procesā.

Speciālisti

Speciālistu mērķgrupā ietilpst integrācijas procesa jautājumu risināšanā tieši iesaistītie cilvēki, kā arī tie, kuri jau ir apguvuši Eiropas Savienības pamatus un vēlas saņemt detalizētāku un pilnvērtīgāku informāciju. Galvenā nozīme informācijas izplatīšanai šajā grupā ir informācijas apmaiņa par dažādiem realizētajiem un plānotajiem projektiem, kā arī iespēja iegūt un izplatīt analītiska rakstura informāciju tālākiem pētījumiem.

Skolēni, studenti

Šai auditorijai nepieciešams pievērsties tādēļ, ka skolēni un studenti ir orientēti uz jaunu zināšanu, tajā skaitā arī zināšanu par Eiropas Savienību, apgūšanu. Turklāt musdienu skolēni un studenti ir tie, kas nākotnē veidos lielu daļu no referendumā balsojošajiem. Blakus citai informācijai skolēniem, studentiem ir jāsaņem pamatinformācija par Eiropas Savienību, kas ir pamatā dziļākas izpratnes par Eiropas Savienību veidošanai. Bez tam ir nepieciešama arī informācija par izglītības iespējām, ES izglītības programmu darbību.

7. Prioritārie informācijas kanāli 2000.-2003. gadam

Tā kā sabiedrības informēšanai ir pieejami visai ierobežoti finansu resursi, tad svarīgākie informācijas kanāli ir masu mediji. Centrālie un vietējie masu mediji kā prioritārie informācijas kanāli atzīmēti arī sabiedriskās domas aptaujās.

1) Centrālie masu mediji

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām masu mediji - TV, Radio, laikraksti - ir galvenie informācijas ieguves avoti. Turklāt tie arī tiek uzskatīti par visuzticamākajiem.

2) Reģionālie (vietējie) masu mediji

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām daudziem Latvijas iedzīvotājiem vietējā avīze un radio programma ir galvenie un vienīgie informācijas avoti. Šādā gadījumā priekšstats par Eiropas Savienību un Latvijas iestāšanos tajā tiek veidots, vadoties no šajos informācijas avotos pieejamajiem rakstiem, pārraidēm, kas vairumā gadījumu nav pietiekami kvalitatīvi.

3) Specializētie izdevumi

Ar specializētiem izdevumiem tiek saprasti gan Eiropas Savienības jautājumiem veltīti periodiskie izdevumi (piem., "Latvija un Eiropas Savienība", "Eiroziņas"), gan dažādu nozaru periodiskie izdevumi (piem., ''Izglītība un Kultūra'', Latvijas Pašvaldību savienības izdevums ''Logs'', "Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras Ziņas", kā arī citi NVO izdevumi, arī biļetens ''Jaunā Pārvalde''), proti, izdevumi, kas informē kādu konkrētu auditoriju par to īpaši interesējošiem jautājumiem, kā arī brošūras un bukleti par integrācijas tēmu. Vienojoties ar šiem izdevumiem, iespējams un nepieciešams regulāri gatavot rakstus, skaidrojot Latvijas integrācijas ES dažādos aspektus nozarēs. Ar specializētiem izdevumiem tiek saprasti arī īpaši ES tēmām veltīti izdevumi - brošūras, bukleti, grāmatas.

Papildu informācijas kanāli 2000.-2003.gadam

Internets

Lai arī internets ir pieejams nedaudziem Latvijas iedzīvotājiem, tā nozīmi nevar novērtēt par zemu. Šis informācijas avots ir īpaši nozīmīgs gados jaunu cilvēku, valsts pārvaldē strādājošo un žurnālistu nodrošināšanai ar aktuālo un sektoru politiku skaidrojošo informāciju.

Informācijas centri, bibliotēkas

Meklējot informāciju, daudzi cilvēki dodas uz bibliotēkām un informācijas centriem, tādēļ nepieciešams tos nodrošināt ar pēc iespējas plašāku informāciju par Eiropas Savienību, sūtot specializētos izdevumus un jebkuru cita veida informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos ES.

Lai nogādātu publikācijas bibliotēkās, ir iespējams izmantot Bibliotēku dienestu, kas nodrošina materiālu tālāku izplatīšanu. Iespējams izmantot arī reģionālos NVO atbalsta centrus, kuros informāciju var nogādāt caur NVO centru Rīgā, Pašvaldību savienību, kas nogādā informāciju reģionālajiem informācijas centriem (Jelgava, Kuldīga, Madona, Rēzekne), kuru darbība paredz arī informācijas par ES izplatīšanu.

Semināri, konferences, tikšanās

Semināri un lekcijas ir viens no nepastarpinātiem veidiem sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos ES, kas nodrošina arī atgriezenisko saiti ar sabiedrību. Dažādi semināri ir vērtīgi, informējot un veidojot attiecības ar informācijas starpniekiem.

8. Ieviešana, koordinācija

1) Vadlīnijās minētos principus un darbības virzienus realizē ministrijas, to pakļautībā un pārziņā esošās iestādes, Eiropas integrācijas birojs, kā arī Valsts kancelejas informācijas dienesti.

2) Lai nodrošinātu pasākumu savstarpēju koordināciju, tiek izveidota Koordinācijas darba grupa. Tās sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu organizācijām sekretariāta, īpašu uzdevumu ministra pašvaldību un valsts pārvaldes reformas jautājumos sekretariāta, Valsts kancelejas, Tulkošanas un terminoloģijas centra un Eiropas integrācijas biroja. Eiropas integrācijas birojs veic darba grupas sekretariāta funkciju.

3) Koordinācijas darba grupa ir atbildīga par sabiedrības informēšanas pasākumu plāna izstrādi, atjaunošanu un seko tā realizācijai. Gada pasākumu plāns tiek sagatavots katru gadu, ievērojot Vadlīnijās minētos prioritāros darbības virzienus.

4) Koordinācijas darba grupa reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas integrācijas padomei par pasākumu realizāciju un to rezultātiem. Ziņojumu pēc ministriju sniegtās informācijas sagatavo Eiropas integrācijas birojs.

9. Finansējums

Vadlīnijās minētās prioritātes realizējamas valsts pārvaldes institūciju pašreiz rīcībā esošo līdzekļu ietvaros, veicot mērķtiecīgāku budžeta finansējuma piesaisti šiem pasākumiem.

Kopsavilkums pēc mērķgrupām Pielikums