"Krievijas nākotne meklējama Eiropā"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.09.

Tēmu "Krievija kā Eiropas lielvalsts" nevajag saprast kā aprakstu vai realitātes fiksēšanu, bet kā izaicinājumu, jo attiecību veidošana ar Krieviju ir svarīgākais, iespējams, pat centrālais Eiropas politikas uzdevums.

Krievijas virzībai vienmēr ir bijusi liela nozīme mūsdienu Eiropas likteņos — un otrādi. Tā tas būs arī turpmāk. Protams, būtu naivi uzskatīt Krieviju par Eiropas valsti, tādu pašu kā jebkura cita. Pret to liecina ne tikai tās izmēri, potenciāls un militārā varenība, bet vispirms jau tās vēsture.

Krievijas nākotne ir meklējama Eiropā un nevis Āzijā. Kaut arī lielākā Krievijas teritorijas daļa atrodas Āzijā, tā tomēr politiskā, ekonomiskā un kultūras ziņā pieder pie Eiropas. Cik zināms, "piederību pie Eiropas" nosaka ar vērtību kongruenci un pieredzes prasītajiem politiskajiem un sabiedriskajiem modeļiem. Šajā skatījumā ASV un pat Japāna ir daudz "eiropeiskākas" un "rietumnieciskākas" nekā Krievija.

No savas puses Vācija un Eiropas valstis ir ļoti ieinteresētas, lai Krievija turpinātu savu ceļu uz atklātu, miermīlīgu un demokrātisku jaunās Eiropas daļu.

Tā kā drošība, stabilitāte un integrācija Eiropā, nav iedomājamas bez Krievijas, Eiropai ir jāpiedāvā Maskavai aktīva līdzdalībnieka loma šajos jautājumos. Uz tās Rietumu robežas nepastāv ne politiski, ne militāri draudi, arī paplašinot NATO. Salīdzinot ar nestabilo situāciju uz robežām ar citiem Krievijas kaimiņiem, tā ir salīdzinoši milzīga priekšrocība, kuru Krievijai spēj piedāvāt tikai Eiropa.

Pašlaik nepieciešams sinhronizēt abu pušu priekšstatus. Tas savukārt paredz, ka Krievija pieņems ES demokrātiskos mērķus kā sadarbības pamatu. Tajā laikā, kad Krievija ES pirmām kārtām saskata ekonomisku partneri, ES šo sadarbību vienmēr ir uztvērusi kā politisku un tāpēc uzstājusi, lai visos principiālajos dokumentos tiktu nostiprinātas demokrātiskas un valstiski tiesiskas normas.

Krievija vēlas būt varena lielvalsts. Kas izriet no tā? XXI gadsimtā varenums daudz vairāk izriet no ekonomiskā potenciāla kopuma, humānisma kapitāla, dinamiskas sabiedrības iekārtas un starptautiski atzītas izglītības sistēmas. Būt par lielvalsti nenozīmē nepievērst uzmanību mazām valstīm. Varenums mūsdienās tiek mērīts ne tik daudz spēkā, cik radīšanas spējā.

Krievija arī turpmāk realizēs tādu politiku, kas ir tās interesēs. Taču tās intereses saskarsies ar lielāku izpratni un cieņu, ja tā labāk sapratīs un ņems vērā savu apkārtējo intereses un jūtīgumu. Mēs atbalstām Krievijas tiesības uz teritoriālu vienotību, taču uzstājamies pret neadekvātu militārā spēka lietošanu, bez kārtīgas situācijas izpratnes kā kaujinieku, tā civilo personu sakarā.

Maskava saprot un ir spējīga realizēt savu atbildību par drošību un atbruņošanos.

Vācijai un Krievijai sakrīt uzskati daudzos starptautiskās politikas jautājumos, arī jautājumos par ANO lomas nostiprināšanu; atbruņošanās procesa un kontroles pār bruņošanos turpināšanu; cīņā pret kodolieroču izplatīšanu; cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Vācija saskaņo savu politiku ne tikai ar ES un Rietumu partneriem, bet arī ar Krieviju.

Demokrātijas, viedokļa brīvības, preses un tiesiskā valstiskuma brīvība — lūk, kas nepieciešams Krievijai. Tā pati ir atbildīga par savu nākotni, un tai pašai pēc pašas brīvas gribas ir jāizvēlas demokrātisko un tirgus reformu ceļš. Bez darbspējīgas valsts nav demokrātijas un tirgus iekārtas pamatu, un nevar arī nodrošināt citu cilvēku vajadzību apmierināšanu.

Tālākās attīstības svarīgākā pazīme būs Maskavas preses brīvība.

Var tikai uzstājīgi aicināt Krievijas valdību ķerties ar pilnu apņēmību pie tiesiskas valsts attīstīšanas. Te meklējams svarīgākais ekonomikas forsēšanas mehānisms.

Krievija svārstās starp mantojumu un jaunu sākumu. Manuprāt, Krievijas pašas interesēs ir cītīgāk norobežoties no Staļina un Ļeņina sistēmām. Skaidri jākonstatē, pret ko tika realizēta netaisnība kā iekšienē, tā ārpus valsts teritorijas. Tas konkrētāk ir par attiecībām ar Baltijas valstīm un netaisnību pret tām.

Krievijas ekonomikai beidzot jāorientējas pēc starptautiskajiem standartiem. Tā vien šķiet, ka Putins vienlīdz labi saprot to, ka nepieciešams reformēt ekonomiskās un finansiālās struktūras un kliedēt ārzemju investoru bažas. Taču man ir radies priekšstats, ka 28. jūnijā prezentētā Kasjanova valdības ekonomiskā programma pauž šīs prioritātes bez skaidras izpratnes.

Mēs piedāvājam Krievijai kopīgo Eiropas ekonomisko un sociālo telpu, vienojoties par sadarbību un partnerattiecībām ar ES, arī brīvās tirdzniecības zonas ilgtermiņa perspektīvu.

Maskava ir sapratusi, ka starptautiskie un divpusējie kredīti tiks piedāvāti tikai tad, ja būs manāmi noteikti sasniegumi. Krievijai ir ekonomiskais un finansiālais potenciāls, kas ļauj tai patstāvīgi apkalpot savus parādus, sevišķi tad, ja tā enerģiski sāks ekonomiskās reformas. Mēs esam gatavi piedalīties viņu restrukturizācijā un atbalstīt Krieviju tās attiecībās ar starptautiskajām finansiālajām organizācijām, lai līdzdarbotos tās transformācijas procesā.

Mēs vēlamies, lai Krievija kļūtu par aktīvu partneri, jaunās Eiropas celtniecības līdzdalībnieci.

Volfgangs Išingers,

VFR ĀM valsts sekretārs