• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Krievija un globalizācija". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2000., Nr. 311/312 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10425

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvija apstiprinājusi strīdīgos noteikumus"

Vēl šajā numurā

06.09.2000., Nr. 311/312

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Krievija un globalizācija"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.18.

Ignorēt šo nepārvaramo tendenci nozīmē izslēgt sevi no vēstures.

Golabalizācija nozīmē visas pasaules pārveidošanu par vienotu tirgu ASV vadībā, kuru vadītu speciāli izveidotas starptautiskas organizācijas, programmas un stratēģijas, kā tās svarīgākais instruments.

Ekonomika un starptautiskās attiecības, kas attīstās pēc globāliem principiem, ir dominējoša sistēma, tas ir, supersistēma. Un, ja mēs atklātā pasaulē domāsim tikai no reģionālās attīstības viedokļa, tad mūs vai nu nonesīs, vai integrēs mūsu interesēm svešā sistēmā kā apakšsistēmu. Mūsu militārās ražošanas komplekss vēl joprojām ražo un piedāvā militārās tehnikas paraugus, kas par 10 — 15 gadiem apsteidz Rietumu valstu piedāvātos analogus. Acīmredzami ir tas, ja pēc desmit gadiem mēs tikai panāksim Brazīliju, bet ASV un Rietumi kopēja tirgus apstākļos un zinātniski tehnoloģiskajā vadībā neizbēgami kļūs par superattīstītām valstīm, tad mums neatliks nekas cits kā vienīgi koloniāls statuss.

Starptautiskajā līmenī ir aprēķināts, ka tuvākajās desmitgadēs pasaules ekonomikas funkcionēšanai būs nepieciešami tikai 20 procenti darbaspējīgo iedzīvotāju, spēkā stāsies traģiskā attiecība 20:80, kad radīsies jautājums, ko darīt ar cilvēces vairākumu, kas kļuvuši par bezdarbniekiem.

Ko mums iesākt šajā situācijā?

Pirmkārt, paplašināt savas pozīcijas pašreizējos globalizācijas procesos. Otrkārt, izvirzīt daudz konstruktīvāku globalizācijas modeli, kas ne tikai apmierinātu visas apdalītās valstis, bet kas būtu daudz adekvātāks arī vairumam attīstīto valstu.

Visdinamiskāk attīstās un tai pašā laikā netiecas pēc hegemonijas pār mums Klusā okeāna reģions.

Visa mūsu banku un ražošanas sistēma jāpārstrukturizē par globāla mēroga konkurētspējīgiem kompleksiem. Bet tur, kur tas nav iespējams, nepieciešams pievienoties Klusā okeāna reģiona bankām un transnacionālām korporācijām līdz pat pilnīgai saplūšanai uz kādu laiku.

Šāds ģeopolitiskais un ģeoekonomiskais manevrs ļaus finansēt savstarpējai lietošanai paredzētās un mūsu rīcībā esošās jaunās militārās ražotnes, kas ir pārākas par ASV Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu, ar kuras palīdzību vēlas nostiprināt šauri egoistisku, monocentrisku pasaules struktūru, kas pārvērtīs visu planētu par koloniālu piedevu ASV un Rietumiem. Un, ja mums neizdosies realizēt piedāvāto ģeopolitisko un ģeoekonomisko manevru, tad mūsdienīgā globālā inerce virza tieši uz monocentriskuma nostiprināšanās pusi un nevis uz policentrisku pasauli, kā daudzi domāja, un, ja Bils Klintons mums pašlaik piedāvā sadarbību, tad tikai tāpēc, lai mēs nekādi netraucētu ASV PRA sistēmas izveidošanu. Bet, kad viņiem izdosies sevi norobežot pie atvērtas pārējās pasaules, tad ne par kādu sadarbību pat runas nebūs.

Turklāt nevajadzētu vienpusēji tulkot mūsu kulturāli vēsturisko mantojumu, kā arī mūsu mentalitāti. Daži, sevišķi nelabvēļi, absolutizē mūsu diktatorisko pagātni, taču mums bija arī citas spēcīgas tendences, kas pelnījušas atbalstu un attīstību pat mūsdienās. Šeit ir domāta mūsu tendence uz universālu civilizāciju. Sākumā Rietumu civilizācija bija tiesiska, bet Krievija — tikumīga, taču pēc Aleksandra II reformām mēs kļuvām par tikumīgi tiesisku civilizāciju.

Līdzīgus argumentus var minēt bezgalīgi, bet tas liecina par mūsu tiesībām izvirzīt personīgo globalizācijas koncepciju, kas atbilstu visu interesēm, nevis tikai ASV patoegoistiskai ekonomiskās elites grupai.

Pētījumi optimālās sociālās attīstības teorijas jomā liecina: kompleksā globālā krīze savos ekoloģiskajos, demogrāfiskajos un citos aspektos notiek tāpēc, ka zinātnes iespējas arvien vairāk atpaliek no cilvēces pieprasījuma. Galvenais iemesls — arvien lielāka problēmu sadrumstalošana, tas ir, diferencēšanas fāze, arvien mazāk tiek līdzsvarota ar integrēšanas fāzi. Šīs pretrunas novēršana, pēc vadošo speciālistu domām, ir iespējama. Ar šādu pieeju jāveido pamati mūsu antikrīzes globalizācijas piramīdai. Tā ne tikai nostiprinās mūsu pozīcijas, bet nodrošinās konceptuālo vadību globalizācijā un pasaules sabiedriskā viedokļa vairākuma atbalstu, ieskaitot Rietumu.

Valērijs Kovaļovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!