Lai neciestu 800 miljardu eiru zaudējumus

Šajās dienās ES valstu un valdību vadītāji ES Padomes sanāksmē kārtējo reizi izvērtē un diskutē par Lisabonas stratēģiju.

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Lisabonas stratēģijā ietverto ekonomikas mērķu nesasniegšana Eiropai izmaksās 800 miljardus eiru, teikts jaunajā Eiropas Komisijas (EK) publicētajā ziņojumā “Lisabonas mērķu nesasniegšanas ekonomiskās izmaksas”. Reformu īstenošana Eiropai ik gadu nestu izaugsmi par 0,75 procentiem. Tas nozīmē, ka desmitgades izaugsme būtu aptuveni 7,5 procenti jeb 700 līdz 800 miljardi eiru. Ekonomisko reformu neīstenošana savukārt nozīmē, ka šī nauda tiks zaudēta, uzskata ziņojuma autori.

Lisabonas stratēģijai pieci gadi

Pagājuši pieci gadi, kopš Eiropas Padome Lisabonā apstiprināja jaunās desmitgades stratēģisko mērķi kļūt par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko, zināšanās balstīto ekonomiku, kurā norisinātos ilgtspējīga izaugsme, kas sniegtu vairāk un labākas darbavietas un lielāku sociālo vienotību. 2001.gadā Lisabonas stratēģijas ekonomiskie un sociālie mērķi tika papildināti ar vides ilgstpējības dimensiju. Savukārt 2005.gadā Lisabonas stratēģijas akcenti tiek svērti par labu ekonomiskajai attīstībai, vides un sociālās ilgtspējības aspektus atstājot otrajā plānā. Tas tika darīts, lai uzlabotu Eiropas ekonomiskās attīstības tempus, kas pēdējos četrus gadus ir bijuši neapmierinoši.

Reformētās stratēģijas mērķi

Lai pietuvinātos Lisabonas stratēģijas galvenajam mērķim, tiek akcentēti divi galvenie uzdevumi – spēcīgas un noturīgas izaugsmes sasniegšana un vairāk un labāku darbavietu radīšana. Tiek uzskatīts, ka šo divu ekonomisko mērķu izpilde palīdzēs nodrošināt Eiropas sociālo, vides un ekonomikas ilgtspējības sasniegšanu.
Reformas, kuras veicamas, lai sasniegtu izaugsmes un nodarbinātības mērķus, ziņojuma autori iedala piecās kategorijās: preču un kapitāla tirgus reformas, investīcijas uz zināšanām balstītā ekonomikā, darba tirgus reformas, sociālās politikas reformas un vides reformas. “Palielināta produktivitāte un vairāk darbavietu radīšana kopā ar tīrāku vidi ES pilsoņiem radīs augstākus dzīves standartus,” teikts ziņojumā.

Atvērs Eiropas tirgu konkurencei

Preču tirgus reformu galvenie mērķi ir ES tirgus atvēršana un tai sekojošā konkurences palielināšanās, kam jānodrošina lielāka ražošanas un darba organizācijas efektivitāte. Paredzams, ka konkurences palielināšanās veicinās uzņēmējus vairāk ieguldīt ražošanas tehnoloģiju uzlabojumos un jauninājumos. Šādā veidā Eiropā tiks veicināta zināšanās pamatotas ekonomikas radīšana, teikts ziņojumā.

Investīcijas izglītībā un tehnoloģiju attīstībā

Ziņojuma autori kārtējo reizi norāda uz Eiropas salīdzinoši zemajiem ieguldījumiem uz zināšanām balstītas ekonomikas radīšanā. Izpētei un attīstībai, programmatūrām un augstākajai izglītībai ES kopumā šobrīd velta tikai 4 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ASV – 6,8 procentus.
Reformas šajā sektorā nozīmē galvenokārt papildu investīcijas, kas būs pieejamas augstākajai izglītībai, apmācībai, tehnoloģijas jauninājumu izstrādei, izpētei un attīstībai. Šādā veidā tiks radīts gan augstākas kvalifikācijas cilvēku kapitāls, gan produktivitātes pieaugums un uzlaboti esošie produkti. Tiek gaidīts, ka efektīvāka izglītības sistēma ik gadu varētu sniegt ES IKP pieaugumu par 0,3 līdz 0,5 procentu iedaļām.

Veicinās vēlmi strādāt

Darba tirgum jābūt gatavam gaidāmajām problēmām, kas saistītas ar Eiropas iedzīvotāju novecošanu. Iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās dēļ līdz 2040.gadam ES potenciālais izaugsmes temps būs samazinājies divas reizes, salīdzinot ar pašreizējo, norādīts ziņojumā.
Tuvākās reformas darba tirgū centīsies paaugstināt iedzīvotāju ieinteresētību strādāt un uzņēmumu ieinteresētību pieņemt cilvēkus pastāvīgā darbā. Darbaspēka mobilitātei un apmācībai visas dzīves garumā jāveicina darbinieku atbilstība brīvo darbavietu piedāvājumam. Darbinieki savukārt var cerēt uz darba apstākļu uzlabošanos, lielāku dzimumu vienlīdzību un labākām iespējām apvienot profesionālo karjeru un ģimenes dzīvi.

Sociālās un vides reformas ar ekonomisku aprēķinu

Lai mazinātu sociālo atstumtību, tiks uzlabota cilvēku piemērošanās spēja ekonomiskajām, sociālajām un rūpniecības izmaiņām. Vienlaikus paredzēta arī nabadzības samazināšana un sociālās garantijas bezdarbniekiem. Pētījuma autori uzsver, ka ieguldījumi sociālajās reformās nozīmē ne vien sociālās atstumtības mazināšanos, bet arī ekonomikas snieguma uzlabošanos, piemēram, labākas iespējas uzņēmumiem piemēroties mainīgajiem apstākļiem.
Arī reformas vides jomā tiks veiktas ar mērķi turpmāk neradīt ekonomiskus zaudējumus nākotnē. Šodienas ieguldījumi vides problēmu risināšanā ir ievērojami zemāki nekā cīnīšanās ar to sekām nākotnē. Centieni saglabāt vides kvalitāti bieži veicina ekojauninājumu ieviešanu, kas nozīmē mazāku dabas resursu patērēšanu un zemākas attīrīšanas izmaksas. Tātad augstāka vides kvalitāte radīs arī lielākus ienākumus uzņēmumiem.
Ziņojuma autori atzīst, ka izmaksas, ko prasīs šo reformu īstenošana, ir grūti nosakāmas, tāpēc aprēķinos iekļautas tikai daļēji. Vienlaikus viņi uzskata, ka pozitīvie ieguvumi no reformas varētu būt vēl lielāki, nekā minēts, jo atsevišķajiem pasākumiem būs ne tikai individuāls, bet arī papildinošs efekts.

Ieva Ušča