Lai neciestu 800 miljardu eiru zaudējumus
Šajās dienās ES valstu un valdību vadītāji ES Padomes sanāksmē kārtējo reizi izvērtē un diskutē par Lisabonas stratēģiju.
Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
Lisabonas stratēģijā ietverto ekonomikas mērķu nesasniegšana Eiropai izmaksās 800 miljardus eiru, teikts jaunajā Eiropas Komisijas (EK) publicētajā ziņojumā “Lisabonas mērķu nesasniegšanas ekonomiskās izmaksas”. Reformu īstenošana Eiropai ik gadu nestu izaugsmi par 0,75 procentiem. Tas nozīmē, ka desmitgades izaugsme būtu aptuveni 7,5 procenti jeb 700 līdz 800 miljardi eiru. Ekonomisko reformu neīstenošana savukārt nozīmē, ka šī nauda tiks zaudēta, uzskata ziņojuma autori.
Lisabonas stratēģijai pieci gadi
Pagājuši pieci gadi, kopš Eiropas Padome Lisabonā apstiprināja jaunās desmitgades stratēģisko mērķi kļūt par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko, zināšanās balstīto ekonomiku, kurā norisinātos ilgtspējīga izaugsme, kas sniegtu vairāk un labākas darbavietas un lielāku sociālo vienotību. 2001.gadā Lisabonas stratēģijas ekonomiskie un sociālie mērķi tika papildināti ar vides ilgstpējības dimensiju. Savukārt 2005.gadā Lisabonas stratēģijas akcenti tiek svērti par labu ekonomiskajai attīstībai, vides un sociālās ilgtspējības aspektus atstājot otrajā plānā. Tas tika darīts, lai uzlabotu Eiropas ekonomiskās attīstības tempus, kas pēdējos četrus gadus ir bijuši neapmierinoši.
Reformētās stratēģijas mērķi
Lai pietuvinātos Lisabonas
stratēģijas galvenajam mērķim, tiek akcentēti divi galvenie
uzdevumi – spēcīgas un noturīgas izaugsmes sasniegšana un vairāk
un labāku darbavietu radīšana. Tiek uzskatīts, ka šo divu
ekonomisko mērķu izpilde palīdzēs nodrošināt Eiropas sociālo,
vides un ekonomikas ilgtspējības sasniegšanu.
Reformas, kuras veicamas, lai sasniegtu izaugsmes un
nodarbinātības mērķus, ziņojuma autori iedala piecās kategorijās:
preču un kapitāla tirgus reformas, investīcijas uz zināšanām
balstītā ekonomikā, darba tirgus reformas, sociālās politikas
reformas un vides reformas. “Palielināta produktivitāte un vairāk
darbavietu radīšana kopā ar tīrāku vidi ES pilsoņiem radīs
augstākus dzīves standartus,” teikts ziņojumā.
Atvērs Eiropas tirgu konkurencei
Preču tirgus reformu galvenie mērķi ir ES tirgus atvēršana un tai sekojošā konkurences palielināšanās, kam jānodrošina lielāka ražošanas un darba organizācijas efektivitāte. Paredzams, ka konkurences palielināšanās veicinās uzņēmējus vairāk ieguldīt ražošanas tehnoloģiju uzlabojumos un jauninājumos. Šādā veidā Eiropā tiks veicināta zināšanās pamatotas ekonomikas radīšana, teikts ziņojumā.
Investīcijas izglītībā un tehnoloģiju attīstībā
Ziņojuma autori kārtējo reizi
norāda uz Eiropas salīdzinoši zemajiem ieguldījumiem uz zināšanām
balstītas ekonomikas radīšanā. Izpētei un attīstībai,
programmatūrām un augstākajai izglītībai ES kopumā šobrīd velta
tikai 4 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ASV –
6,8 procentus.
Reformas šajā sektorā nozīmē galvenokārt papildu investīcijas,
kas būs pieejamas augstākajai izglītībai, apmācībai, tehnoloģijas
jauninājumu izstrādei, izpētei un attīstībai. Šādā veidā tiks
radīts gan augstākas kvalifikācijas cilvēku kapitāls, gan
produktivitātes pieaugums un uzlaboti esošie produkti. Tiek
gaidīts, ka efektīvāka izglītības sistēma ik gadu varētu sniegt
ES IKP pieaugumu par 0,3 līdz 0,5 procentu iedaļām.
Veicinās vēlmi strādāt
Darba tirgum jābūt gatavam
gaidāmajām problēmām, kas saistītas ar Eiropas iedzīvotāju
novecošanu. Iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās dēļ līdz
2040.gadam ES potenciālais izaugsmes temps būs samazinājies divas
reizes, salīdzinot ar pašreizējo, norādīts ziņojumā.
Tuvākās reformas darba tirgū centīsies paaugstināt iedzīvotāju
ieinteresētību strādāt un uzņēmumu ieinteresētību pieņemt
cilvēkus pastāvīgā darbā. Darbaspēka mobilitātei un apmācībai
visas dzīves garumā jāveicina darbinieku atbilstība brīvo
darbavietu piedāvājumam. Darbinieki savukārt var cerēt uz darba
apstākļu uzlabošanos, lielāku dzimumu vienlīdzību un labākām
iespējām apvienot profesionālo karjeru un ģimenes dzīvi.
Sociālās un vides reformas ar ekonomisku aprēķinu
Lai mazinātu sociālo atstumtību,
tiks uzlabota cilvēku piemērošanās spēja ekonomiskajām,
sociālajām un rūpniecības izmaiņām. Vienlaikus paredzēta arī
nabadzības samazināšana un sociālās garantijas bezdarbniekiem.
Pētījuma autori uzsver, ka ieguldījumi sociālajās reformās nozīmē
ne vien sociālās atstumtības mazināšanos, bet arī ekonomikas
snieguma uzlabošanos, piemēram, labākas iespējas uzņēmumiem
piemēroties mainīgajiem apstākļiem.
Arī reformas vides jomā tiks veiktas ar mērķi turpmāk neradīt
ekonomiskus zaudējumus nākotnē. Šodienas ieguldījumi vides
problēmu risināšanā ir ievērojami zemāki nekā cīnīšanās ar to
sekām nākotnē. Centieni saglabāt vides kvalitāti bieži veicina
ekojauninājumu ieviešanu, kas nozīmē mazāku dabas resursu
patērēšanu un zemākas attīrīšanas izmaksas. Tātad augstāka vides
kvalitāte radīs arī lielākus ienākumus uzņēmumiem.
Ziņojuma autori atzīst, ka izmaksas, ko prasīs šo reformu
īstenošana, ir grūti nosakāmas, tāpēc aprēķinos iekļautas tikai
daļēji. Vienlaikus viņi uzskata, ka pozitīvie ieguvumi no
reformas varētu būt vēl lielāki, nekā minēts, jo atsevišķajiem
pasākumiem būs ne tikai individuāls, bet arī papildinošs
efekts.
Ieva Ušča