Sumina latviešu literatūras daudzinātāju

Bostonā Trimdas draudzes sabiedriskajās telpās 13.martā tika godināta Ērika Raistera balvas laureāte Nora Kūla Priedīte. Redaktora un dzejnieka Ērika Raistera (1905–1967) piemiņas balvu piešķir ik gadu kā atzinību par ilgstošu un sekmīgu darbību latviešu kultūras jomā, galvenokārt žurnālistikā un literatūrā.
Noras Kūlas vārds ir pazīstams tiem daudzajiem latviešiem, kas trīsdesmit gadu garumā lasījuši viņas apceres, esejas un kritikas rakstus žurnālos “Treji Vārti”, “Jaunā Gaita”, “LaRAs Lapa” un avīzēs “Laiks” un “Latvija Amerikā”, kā arī latviešu bērnu žurnālā “Mazputniņš” publicētos tulkojumus.
Līdz 80.gadu beigām šie izdevumi Latvijā dzīvojošiem lasītājiem nebija pieejami, vēl vairāk – nožēlojamā kārtā tie bija aizliegti, tāpēc latviešu rosīgā gara dzīve ārzemēs joprojām nav un arī pašlaik netiek pietiekami atspoguļota dzimtenē. Savā ziņā to var uzskatīt par padomju ideoloģisko centienu uzvaru – mūsu tauta arī šodien, atjaunotās neatkarības četrpadsmitajā gadā, ir sadalīta divās daļās.
Katrā ziņā Nora Kūla Priedīte ir darījusi ļoti daudz, iepazīstinādama trimdas sabiedrību ar Latvijā un daudzajās latviešu mītnes zemēs rakstīto, jo, neraugoties uz ģeogrāfisko un citām atšķirtībām, mēs esam viena – latviešu – tauta un mums ir viena – latviešu – literatūra. Jo ātrāk to aptversim, jo lielāki ieguvēji visi būsim.
Visu mūžu Nora Kūla Priedīte maizi pelnījusi ar zinātnisko darbu, viņas zinātnisko rakstu skaits sniedzas pāri pusotram simtam. Kā teica kāds no runātājiem, viņa jau agros gados saprata, ka, tikai strādājot kārtīgu maizes darbu, trimdas apstākļos būs iespējams kopt latviskumu un darboties latviešu kultūras laukā.
Godināšanas sarīkojumu ar svētku uzrunu ievadīja Ērika Raistera fonda priekšniece Eleonora Šturma. Referātu par Noru Kūlu nolasīja Helmi Rožankovska no Latviskā mantojuma fonda. Savus dzejoļus skaitīja Rita Gāle un Maija Meirāne. Voldemāru Avenu, Baibi Bičoli un Jāni Krēsliņu ceļā no Ņujorkas bija aizkavējusi sniega vētra, tāpēc viņu dzejoļus un tulkojumus nolasīja Juris Žagariņš kopā ar abām minētajām dzejniecēm. Latviskā mantojuma fonda priekšniece Ingrīda Gutberga sniedza mazu skaistu klavierkoncertu. Zālē bija apskatāma arī Helmi Rožankovskas un  laureātes dzīvesbiedra Andra Priedīša apkopota fotogrāfiju, grāmatu un preses izdevumu izstāde.

Anna Žīgure