“Es gribētu redzēt to māju Alberta ielā!”

Izmantojot konkursā izcīnīto stipendiju, ko iedibinājusi Pasaules Tūristu gidu asociācijas federācijas bijusī prezidente Džeina Orda, uz Austrāliju devās Latvijas Tūrisma gidu asociācijas valdes locekle Aija Tamsone. Šogad kongress notika Melburnā no 30. janvāra līdz 5. februārim, piedaloties 140 delegātiem no 23 pasaules valstīm. Pirmo reizi – ar Latvijas līdzdalību.

Aija Tamsone kopā ar Āfrikas pārstāvi

Kongresā

Aija kā vienīgā Baltijas valstu pārstāve uz kongresa atklāšanu ieradās Nīcas tautastērpā, kas visiem ļoti patika un tika pat aptaustīts. Vairāki delegāti Latviju jau bija apmeklējuši, bet tiem, kas neko par to nezināja, nācās stāstīt, ka ir tāda Latvija un kur tā atrodas.
Kongresa darba gaitā notika lekcijas, diskusijas un gidu apmācība meistarklasēs, kur bija jāpilda dažādi uzdevumi. Viens no uzdevumiem bija šāds: vajadzēja novadīt 10 minūšu ilgu ekskursiju. “Šo ekskursiju mēģināju vadīt mūsu Alberta ielā. Pēc uzdevuma izpildes pie manis pienāca eksperts un teica: tu tik interesanti stāstīji! Kad aizbraukšu uz Rīgu, es gribētu redzēt to māju Alberta ielā!”
Praktiskās nodarbības kongresā vadīja arī psihoterapeiti un ārsts, kas gidiem gluži kā aktieriem mācīja pareizi runāt un elpot. Nodarbībās tika atgādināts, kā pareizi jāvada ekskursijas, kājām ejot, un kā – braucot autobusā, kas jādara, ja gids pats vada ekskursiju, un kādi ir viņa uzdevumi, ja viņš ir grupas vadītājs. Varēja iegādāties arī pasaules pieredzējušāko gidu sastādītu grāmatu, kurā izklāstītas gidu darbības vadlīnijas un galvenie gidu darba aspekti – uzvedība, runa, attieksme pret klientiem.
Melburnā Aija Tamsone iepazinusi arī Latvijas kultūras biedrības darbību, tikusies ar latviešiem, kas pastāstīja par savu dzīvi, diskutēja par latviešu valodu, par tās attīstību – jaunieši runā latviski, bet runā valodu, ko viņu vecāki vai vecvecāki runāja, aizbraucot no Latvijas. Brīvais laiks tika pavadīts izbraukumos un ekskursijās, tiekoties ar Austrālijas pamatiedzīvotājiem un iepazīstot gan lauku dzīvi, gan kultūru – Viktorijas Valsts muzeju un Melburnas Mākslas muzeju.
Kongresa noslēgumā bija jāpiedalās federācijas jaunās valdes vēlēšanās un balsošanā par nākamā kongresa norises vietu. Tā būs Ēģipte.
“Pēdējā dienā man vajadzēja stāstīt par saviem iespaidiem un tālākajām iecerēm. Es stāstīju arī par Latviju, uzaicināju kongresa viesus un viņu tūristus atbraukt pie mums, mazliet pastāstīju par mūsu arhitektūru un mūsu tautasdziesmām, mēģināju arī pārtulkot dažas tautasdziesmas, kuras kongresa dalībniekiem ļoti iepatikās. Es domāju, ka arī tādā veidā es popularizēju Latviju,” saka Aija Tamsone.

Jāstrādā kopā

Piecas dienas Melburnā tika pavadītas ar vienotu domu – tikai strādājot visiem kopā, var gūt panākumus. Kongresa tēma bija “Tūrisma izaicinājumi – šodien, rīt un kopā”, kur uzsvars likts uz vārdu “kopā”. Vairāku valstu pārstāvji uzsvēra, ka tūrisma industrija ir viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm, bet valdības atbalsts ir minimāls. Arī pie mums jau gadiem ilgi nav izdevies atrisināt vairākus tūrisma attīstībai svarīgus jautājumus.
Latvijā tūrisma firmu darbība uzplauka deviņdesmito gadu sākumā, kad iedzīvotājiem kļuva iespējams brīvi ceļot un mūs sāka apmeklēt aizvien vairāk ārzemnieku. Lai profesionāli veiktu savus pienākumus, daļa gidu apvienojās Latvijas Tūrisma gidu asociācijā, kurai rit jau divpadsmitais darbības gads. Pirms trīs gadiem tā iekļāvās Pasaules tūristu gidu asociāciju federācijā. Kopš 1985. gada, kad tā sanāca uz pirmo kongresu, tos rīko reizi divos gados.
Gidiem jāvada ekskursijas katram savā valstī – arī tāda bija daudzu valstu pārstāvju atziņa, jo, pirmkārt, iebraukušais gids tik labi nepārzina stāstāmo vielu un, otrkārt, nevar izveidot labu kontaktu ar vietējiem cilvēkiem. Turklāt iebraukušie ekskursiju vadītāji atņem darbu vietējiem gidiem.
Vairumā valstu laika gaitā tūrisma asociācijas apvienojušās vienā, bet Latvijā darbojas Latvijas Tūrisma gidu asociācija un Latvijas Profesionālo gidu asociācija. Ja mērķi un centieni ir vieni, var pastāvēt abas, bet tām noteikti vajadzētu sadarboties. Kā darbību, kas vērsta uz vienu mērķi, var minēt bezmaksas ekskursiju vadīšanu, ko Profesionālo gidu asociācijas gidi šogad darīja jau piekto reizi Starptautiskās tūristu gidu dienas ietvaros, ko pasaulē atzīmē 21. februārī. Savukārt Latvijas Tūrisma asociācijas gidi 23. aprīlī jau ceturto reizi piedalīsies Rīgas domes Tūrisma koordinācijas un informācijas centra rīkotajā sezonas atklāšanā.

Mēs pasaulē

“Es ar prieku pārliecinājos, ka mēs strādājam Eiropas un pasaules līmenī un nebūt neesam sliktāki par citiem. Arī risināmās problēmas un jautājumi ir ļoti līdzīgi. Dalība kongresā bija svarīga, jo, strādājot tikai Latvijā, nevar zināt, kas notiek pasaulē. Un, kā jau visur, gidi ir ļoti draudzīgi, ļoti komunikabli, es nevienu sekundi nejutos tur vientuļa vai malā nostumta,” uzsver Aija Tamsone. Tagad viņai vienīgajai Baltijā pieder šā kongresa sertifikāts. Tas apliecina ne tikai viņas pašas, bet arī Latvijas Tūrisma gidu asociācijas spējas.

Aija Tamsone kongresa dalībnieku vidū

Apmācība un sertifikācija

Kongresā ļoti daudz tika runāts par gidu apmācību, sertifikāciju un licencēšanu, tātad par jautājumiem, kas ļoti svarīgi arī mums. Rīgas ielās nereti var sastapt gidus, kas tūristiem sniedz nepareizu informāciju.
“Mums nav nekādu tiesību viņiem pieiet klāt un pateikt: mīļais draugs, tu stāsti nepareizi, uzrādi, lūdzu, savu licenci vai gida sertifikātu. Pie mums šis jautājums netiek risināts valsts mērogā, viss notiek pēc pašu iniciatīvas. Londonā bez zilās nozīmītes nedrīkst vadīt ekskursiju, tur nelīdz nekāda aizbildināšanās. Vīnē es gidei pajautāju: ko tu darīsi, ja es tagad vadīšu ekskursiju pa Vīni? Viņa atbildēja – es izsaukšu policiju, un tevi aizvedīs uz policijas iecirkni. Tā notiek tad, ja nav sertifikāta. Mēs varētu mācīties no citām valstīm un iegūt šo sertifikātu tajās pilsētās, kur mēs vēlamies vadīt ekskursijas. Piemēram, Lietuvā šai virzienā jau kaut kas tiek darīts un kārtots.”
Lietuvā gidi drīkst strādāt tikai ar Lietuvas Tūrisma ministrijas izdotu atļauju. Pērn 18. novembrī Latvijas gidi tika aicināti uz Kauņu pieredzes apmaiņas braucienā. Sirsnīgi apsveikuši svētkos, Lietuvas kolēģi septiņiem Latvijas gidiem izsniedza atļaujas ekskursiju vadīšanai Lietuvas Republikas teritorijā, jo šeit, tāpat kā citur Eiropā, grupas vada tikai vietējie gidi ar nozīmīti. Kauņas gidu organizācijas priekšsēdētāja Marija Aleknavičiene vēlas sadarbību turpināt: “Viens no mūsu darbības virzieniem ir pieredzes apmaiņa un profesionālo attiecību tālākvirzīšana. Ministrija dod atļauju mūsu gidu organizācijā uzņemt citu valstu kolēģus kā goda biedrus, kuri tad var vadīt ekskursijas pie mums. Ja gids strādā Lietuvā bez atļaujas, tad soda nauda ir pat līdz trīs tūkstošiem litu. Pārbaudes veic ekonomikas policija, bet arī man ir tiesības kopā ar policiju pārbaudīt gidu dokumentus.” Lietuviešu gidiem savukārt ir piešķirtas licences ekskursiju vadīšanai Latvijā.
Tūrisma gidu asociācijā ir vēlme sākt apgūt mācību programmu, kas atbilstu starptautiskam līmenim. Šādas programmas ir iespējams iegūt, jo ir valstis, kur gidu apmācība ir ļoti augstā līmenī. Tā tas ir Skotijā, Edinburgas universitātē, kuras pārstāvji arī piedalījās kongresa darbā, arī Kiprā notiek gidu apmācība starptautiskā līmenī, Anglijā šādus gidus gatavo Londonas ģilde.

Pēc kongresa

Ar jaunākajiem materiāliem par gidu darbu un kongresā piedzīvoto A.Tamsone dalījās iespaidos ar savas asociācijas kolēģiem un mudināja aktīvi risināt kopīgās problēmas. Viņa un asociācijas prezidents V.Brūvelis ir pārliecināti: jau tas, ka Latvijas pārstāve piedalījusies pasaules gidu saietā, ir liels panākums. Dalība tajā bija gan ieskats gidu darbībā citās valstīs, gan reklāma Latvijas Tūrisma gidu asociācijai un Latvijai kopumā.
Profesionālajā sagatavotībā mūsu gidi nebūt neatpaliek no pasaules valstu gidiem, tikai tur ir nedaudz cita attieksme pret gidu darbu. Lai arī nav stingri reglamentēta gidu vienotā darba kārtība, tomēr ir noteikts, kas var strādāt par gidu un kādam ir jābūt profesionālās sagatavotības līmenim.

Kas palīdzēs?

Gidi apvienojušies asociācijās, lai kopīgi mācītos, celtu meistarību, dibinātu starptautiskus sakarus un lai sadarbotos ar valstiskām organizācijām, kur veidojas pozitīva ieinteresētība – Ekonomikas ministrijas speciālisti veikuši pētījumu par gidu darba problēmām, kā arī apkopo tūrisma jomā strādājošo asociāciju priekšlikumus Tūrisma likuma pilnveidošanai. Gidi gaida atbalstu no pašvaldībām, kur labu paraugu rāda Ventspils un Liepāja.

Ināra Volkova