Par visu maksājam mēs dārgi

Turpinām iepazīstināt ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes sagatavoto pārskatu par akcīzes preču apriti pagājušajā gadā (sākumu skat. “LV”, 17.03.2005. un “LV”, 22.03.2005.).

Alkoholisko dzērienu aprite 2004.gadā

Tā kā alkohola patēriņš Latvijā nemitīgi palielinās, arī akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem pēdējos gados pieaug. Kā liecina pārskats par alkoholisko dzērienu apriti pagājušajā gadā, akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu pērn sasnieguši augstāko līmeni kopš šā nodokļa ieviešanas Latvijā – 53 miljonus latu.
Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta biroja Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga, akcīzes nodokļa ieņēmumus par alkoholu ietekmē vairāki faktori, vispirms jau izmaiņas akcīzes nodokļa maksāšanas kārtībā, kas pilnīgi mainījās ar 2004.gada 1.maiju, kad stājās spēkā likums “Par akcīzes nodokli”. Līdz minētajam datumam nodokli maksāja par akcīzes nodokļa markām alkoholiskajiem dzērieniem, bet pēc tam – par brīvā apgrozījumā jeb patēriņam laistajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi iekasētā akcīzes nodokļa izmaiņas ir tieši saistītas ar alkohola patēriņa izmaiņām.
Akcīzes nodokļa maksājumos par alu izmaiņas ir vēl lielākas – sākot ar 2004.gada 1.maiju, nodokli par alu nemaksā par konkrētām alus grupām, bet gan par katru alus absolūtā spirta tilpumprocentu (1,22 latus par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 2 latus par 100 litriem alus). Faktiski tas nozīmē akcīzes nodokļa likmju samazināšanos šim Latvijā tik populārajam alkoholiskajam dzērienam. Likme ievērojami samazināta stiprajam alum – iepriekšējo 42 latu vietā, piemēram, par 100 litriem 8% alus kopš 1.maija jāmaksā vairs tikai 9,76 lati.
Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alkoholiskajiem kokteiļiem akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā ir dominējošā vieta – 74%, lai arī dzērienu patēriņā minētā dzērienu grupa aizņem tikai 13%. Kraso neatbilstību nodrošina šai dzērienu grupai piemērojamā augstā nodokļa likme – 5,5 lati par vienu litru absolūtā alkohola.
Pērn stipro dzērienu patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis, un tas noticis galvenokārt tieši uz degvīnu rēķina. Bet alus veido vislielāko īpatsvaru alkoholisko dzērienu patēriņā – 76%, taču akcīzes nodokļa ieņēmumos – tikai 16%, kas tiek skaidrots ar salīdzinoši zemo nodokļa likmi. Piemēram, akcīzes nodoklis par 1 litru 40% degvīna ir 2,20 lati, bet par 1 litru 5% alus – tikai 0,06 lati.

Spirta aprite 2004.gadā

Pērn Latvijā saražoti 594 tūkstoši dekalitru spirta – par 22 tūkstošiem dekalitru jeb 4% vairāk nekā 2003.gadā.
Spirta ražošanas apjoma pieaugumu veicināja vairāki faktori, piemēram, dehidratētā (~99 tilpumprocentīgā) spirta apjoma straujais kāpums, kas no kopējā gada laikā saražotā spirta veido 28%. Dehidratētā spirta ražošana tika uzsākta ar mērķi to denaturēt un pievienot degvielai.
Kā otrs iemesls pārskatā minēts tas, ka alkoholisko dzērienu ražotāji līdz 2004.gada 1.maijam ražotnēs bija izveidojuši palielinātus spirta uzkrājumus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un pieprasījums palielināja spirta ražošanas apjomu pagājušā gada pirmajos četros mēnešos par 62% salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada laika posmu. Tāpat būtiski – par 42% – palielinājies uz Lietuvu izvestā spirta apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Aizvadītajā gadā 40% no Latvijā ražotā spirta tika izmantoti alkoholisko dzērienu ražošanai, tomēr šis īpatsvars ir strauji krities salīdzinājumā ar 2003.gadu, kad dzērienu ražošanai tika nodoti 75% no mūsu valstī ražotā spirta.
Pagājušajā gadā 17% no Latvijā saražotā spirta tika izvesti uz Lietuvu. Savukārt Latvijā pērn ievesti 511 tūkstoši dekalitru spirta jeb 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Pirmajā pusgadā spirts tika ievests tikai no Igaunijas, bet vēlāk arī no Vācijas un Ukrainas.
Kā atzīst pārskata autori, ievestā spirta apjoms 2004.gadā būtiski ietekmējis Latvijas spirta ražotāju produkcijas noietu, jo alkoholisko dzērienu ražotāji ir lielākie spirta patērētāji Latvijā – 61,5% no Latvijā saražotā un ievestā (tai skaitā importētā) spirta tiek izlietots alkoholisko dzērienu ražošanai.

Alkoholisko dzērienu ražošana

Pērn Latvijā kopumā saražoti 5216 tūkstoši dekalitru alkoholisko dzērienu (izņemot alu) jeb par 28% vairāk nekā 2003.gadā. Ņemot vērā absolūto alkohola saturu dzērienos, pieaugums ir par 27% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Latvijā pērn kopumā saražoti 13 447 tūkstoši dekalitru alus – par 20,8 tūkstošiem dekalitru mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr, vērtējot alus ražošanas apjomu pēc absolūtā alkohola daudzuma, vērojams kāpums par 2%, un tas liecina, ka alus sortimentā palielinājies stiprā alus īpatsvars.
Alus ražošanas apjoma samazinājumu pēc fiziskā apjoma pārskata autori skaidro vienīgi ar kopējā alus patēriņa samazināšanos Latvijā, jo eksportētā un uz citām ES dalībvalstīm izvestā alus apjoms palielinājies vairāk nekā divas reizes. Alkoholisko dzērienu ražošanas apjoma kāpumu veicinājis gan kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa pieaugums Latvijā (+11,5% pēc dzērienu fiziskā apjoma), gan eksportētās un uz citām ES valstīm izvestās produkcijas apjoma pieaugums par 17%.

Alkoholisko dzērienu ievešana¹

Brīvam apgrozījumam pērn ievesti, tai skaitā importēti, 2017 tūkstoši dekalitru alkoholisko dzērienu jeb par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc absolūtā alkohola satura patēriņam izlaistais dzērienu apjoms palielinājies par 18%, tātad ievestajos dzērienos ir palielinājies stipro alkoholisko dzērienu īpatsvars.
Latvijā pērn brīvam apgrozījumam izlaisti 1280 tūkstoši dekalitru alus – par 281 tūkstoti dekalitru jeb par 18% mazāk nekā 2003.gadā, kas tiek skaidrots vienīgi ar kopējā alus patēriņa samazināšanos Latvijā salīdzinājumā ar 2003.gadu.
Kā būtiskākais faktors ievestā alus apjoma samazinājumam tiek minēts fakts, ka ar pagājušā gada 1.maiju, ieviešot akcīzes preču noliktavu statusu ne vien alus ražotājiem, bet arī alus ievedējiem (importētājiem), noliktavu turētājiem nodrošināta iespēja saņemt preces atliktajā nodokļu režīmā. Tādēļ kopš 2004.gada maija kopumā Latvijā ievestajā alus apjomā netiek ieskaitīts akcīzes preču noliktavās ievestais.

Kopējā alkohola realizācija Latvijā

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus par alkoholu, ir dzērienu patēriņš un tā strukturālās izmaiņas. Pērn Latvijā realizēti 4348 tūkstoši dekalitru alkoholisko dzērienu (neskaitot alu) jeb par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vispopulārākais no Latvijā realizētajiem dzērieniem (neskaitot alu) pērn bijis degvīns. Strauji palielinājies raudzēto dzērienu (galvenokārt sidra), kā arī alkoholisko kokteiļu realizācijas apjoms, samazinot alus realizācijas apjomu, kas salīdzinājumā ar 2003.gadu sarucis par 9%.
No kopumā realizētā alus apjoma 91% ir Latvijas alus ražotāju produkcija, tomēr jāņem vērā, ka daļa no valstī ražotajiem apjomiem faktiski ir no ārvalstīm ievestais alus, kas Latvijā tiek tikai fasēts.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

¹ Ievešana – alkoholisko dzērienu imports līdz šā gada 1.maijam, pēc tam – alkohola ievešana no Eiropas Savienības dalībvalstīm un no trešajām valstīm.