Par valsts un privātās partnerības veicināšanu

Otrdien, 22.martā, Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes”. Valsts un privātās partnerības (VPP) politika Latvijā ir jauna un nav noteikta nevienā politikas plānošanas dokumentā, un pamatnostādnes izstrādātas, lai noteiktu VPP politikas mērķus, uzdevumus un svarīgākos veicamos pasākumus.
Valsts un privātā partnerība ir sadarbība starp publisku personu un privātpersonu, lai kopīgi sniegtu sabiedrībai pakalpojumus, kurus tradicionāli sniedz valsts sektors. Pamatnostādnes analizē esošo situāciju, formulē pastāvošās problēmas un nosaka pasākumu kopumu valsts un privātās partnerības veicināšanai.
Pamatnostādnes ir izstrādātas laikam no 2005. līdz 2009. gadam. Ik gadu šajā posmā tiek paredzēta atskaitīšanās par pamatnostādņu ieviešanu. Vēl plānots izstrādāt valsts un privātās partnerības politikas rīcības plānu.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto valsts un privātās partnerības politikas mērķi – “panākt, lai VPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā”, kā galvenie definēti šādi uzdevumi:
1) nostiprināt VPP procesu koordinējošo institūciju kapacitāti un lomu, lai panāktu koordinētāku procesa attīstību un stiprinātu VPP projektu kvalitāti;
2) noteikt VPP projektu sagatavošanas un uzraudzības kārtību Latvijā;
3) pilnveidot VPP politikas vadības modeli, izveidojot VPP starpministriju darba grupu un VPP konsultatīvo padomi;
4) veikt tautsaimniecības nozaru analīzi VPP skatījumā, noteikt prioritārās nozares, kurās tiktu izmantota VPP, un izveidot projektu sarakstu prioritārā secībā;
5) izstrādāt kārtību lietderīgākā projekta finansēšanas modeļa izvēlei publisko investīciju projektu realizēšanai;
6) nodrošināt VPP instrumenta izmantošanu investīciju plānos un programmās;
7) izveidot finansiālo valsts atbalsta instrumentu projektu sagatavošanai – VPP projektu sagatavošanas fondu (noteiktam laika posmam);
8) izveidot regulāru informatīvo semināru programmu valsts institūcijām un pašvaldību darbiniekiem;
9) izveidot un regulāri atjaunot VPP mājas lapu internetā, kurā būtu apkopota visa informācija (skaidrojošie materiāli, normatīvie akti, metodoloģija un vadlīnijas, standartizēti dokumenti, aktualitātes, situācijas raksturojums un cita informācija);
Vairāk nekā 30 pasaules valstīs VPP ir kļuvusi par tradicionālu instrumentu publisko investīciju projektu realizēšanā. Partnerība starp privāto un valsts sektoru ir ļāvusi īstenot ļoti daudzus infrastruktūras projektus, kas tradicionāli nebūtu realizēti vispār vai finansējums tiem būtu jāgaida vēl ilgu laiku. Turklāt, kā rāda Lielbritānijas pieredze, realizējot projektu ar VPP metodi, 78% gadījumu tiek panākta projekta realizēšana paredzētajā laikā vai agrāk un plānotajos budžeta ietvaros, kamēr, realizējot projektus ar tradicionālo iepirkuma metodi, šis rādītājs ir tikai ~ 30% gadījumu.
VPP tiek izmantota vairākos tautsaimniecības sektoros. Tradicionāli VPP tiek izmantota satiksmes nozarē, sabiedriskā transporta nodrošināšanā, izglītībā (mācību iestāžu būvniecība un uzturēšana), pašvaldību mājokļu būvniecībā un uzturēšanā, ūdensapgādē un notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu saimniecībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju nozarē, cietumu būvniecībā un uzturēšanā u.c. Arī Latvijā perspektīvākās VPP izmantošanas nozares ir satiksmes infrastruktūras nodrošināšana, sabiedriskais transports, siltumapgāde, mājokļu būvniecība un uzturēšana, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana u.c.
Latvijā VPP izmantošana vēl nav plaši izplatīta, Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi. Bez tam var identificēt atsevišķus gadījumus, kad publiskajos projektos netieši tiek lietota VPP struktūra. Tas ir ļoti niecīgs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc investīciju projektiem Latvijā.
Latvijā likumīgi priekšnoteikumi valstij un pašvaldībām veidot valsts un privātās partnerības projektus un nodot pakalpojumu sniegšanas tiesības privātajam sektoram tika radīti 2000.gada 20.janvārī, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Koncesiju likumu.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļa