Ministru kabineta 2005.gada 22.marta sēdē

Pieņemti noteikumi “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (fonds) izveidošanas, uzkrāšanas, pārvaldīšanas un administrēšanas kārtību.
Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas un maksājumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos.
Fondu veido šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzkrātie naudas līdzekļi. Fondam nav juridiskas personas statusa. Fondu glabā Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos. Kontu rīkotājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Fonda un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļi ir nošķirti.
Fonda dalībnieki ir apdrošinātāji, kuriem ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Fonda dalībnieki iemaksas fondā veic latos. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtos līdzekļus par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ziedojumus un dāvinājumus fondā var iemaksāt arī ārvalstu valūtā.
Apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, vispirms veic vienreizējo iemaksu fondā. Vienreizējās iemaksas apmērs ir 200 000 latu.
Ja apdrošinātājam netiek piešķirtas tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, viņš iesniedz iesniegumu par vienreizējās iemaksas atmaksāšanu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā. Iesniegumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veikšanai. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu darbdienu laikā pēc apdrošinātāja iesnieguma saņemšanas no fonda līdzekļiem atmaksā noteiktajā kārtībā iemaksāto summu.
Apdrošinātāju regulāros ikmēneša atskaitījumus no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām kalendāra gadam veido noteikta naudas summa par katru apdrošināšanas līgumu (pielikums). Aprēķinot šo summu, ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto patēriņa cenu indeksu un no fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoma pieaugumu.
Apdrošināšanas sabiedrības 15 dienu laikā pēc pārskata perioda (viens kalendāra mēnesis) beigām ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja norādītajā norēķinu kontā naudas līdzekļus saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja minētais termiņš tiek nokavēts, apdrošinātājs papildus ieskaitāmajai summai ieskaita 0,1 procentu no attiecīgās summas par katru nokavēto dienu.
Lai nodrošinātu fonda maksātspējas nepārtrauktību, fonda līdzekļu minimālais apmērs ir 10 000 000 latu. Ja fonda līdzekļu apmērs kļūst mazāks nekā 10 000 000 latu un neatjaunojas līdz šai summai viena mēneša laikā, apdrošinātāji veic vienreizējās papildu iemaksas, lai atjaunotu noteikto fonda līdzekļu minimālo apjomu. Vienreizējās papildu iemaksas apmēru aprēķina atbilstoši brīdim, kad noticis fonda līdzekļu samazinājums. Vienreizējās papildu iemaksas apmēru aprēķina proporcionāli katra apdrošinātāja noslēgto spēkā esošo līgumu skaitam, ņemot vērā šo apdrošināšanas līgumu termiņus fonda līdzekļu samazinājuma brīdī.
Apdrošinātājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem zaudējis tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, no fonda līdzekļiem atmaksā apdrošinātāja vienreizējās iemaksas daļu (ņemot vērā izmaksas un regresa kārtībā atgūtos līdzekļus), ja attiecīgais apdrošinātājs ir nokārtojis visas saistības par iespējamām prasībām attiecībā uz tā noslēgtajiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem. Apdrošinātājam atmaksājamā daļa nedrīkst pārsniegt vienreizējās iemaksas apmēru – 200 000 latu. Apdrošinātājam atmaksājamo daļu atmaksā pēc trim gadiem no apdrošinātāja noslēgtā pēdējā spēkā esošā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma darbības termiņa izbeigšanās dienas.
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs rīkojas ar fondu, lemj par tā līdzekļu glabāšanu un atbild par to izlietojumu. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs izlietot fonda līdzekļus atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajiem mērķiem un gadījumiem. Paraksta tiesības fonda kontu rīkotāja vārdā ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim.
Fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ne retāk kā reizi gadā veicot fonda pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Finanšu ministriju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par fonda pārbaudes rezultātiem.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”.
Ieņēmumi no fonda līdzekļu investēšanas, kas veikta saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumiem Nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”, tiek uzkrāti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.
Grozījums likumā noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam un realizē muitas politiku un kārto muitas lietas.
Likumprojektā ieviestas normas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, paredzot VID tiesības piedzīt nodokļu maksājumus pēc Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrāciju pieprasījuma, kā arī paredzēt VID ģenerāldirektoram tiesības pieņemt lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Precizēti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktie jēdzieni ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem.
Likumprojekts paredz Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus un dod tiesības iekasēt nodokļu maksājumus saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem. Tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši 1976.gada 15.marta Direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā, prasībām būs kompetentā iestāde. Tiek noteiktas arī konkrētu amatpersonu tiesības un pienākumi direktīvas prasību izpildē.
Likumā noteiktie jēdzieni saskaņoti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktajiem. Tā kā nodokļu parādu piedziņa un citas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktās darbības ir veicamas operatīvi, tad likumā papildus paredzētas arī VID teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem tiesības pieņemt lēmumus piedzīt bezstrīda kārtībā lēmumu par nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu piedziņu.
Ar grozījumiem likums tiek precizēts, paredzot VID amatpersonām piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus, kas ietver arī mantas apķīlāšanu.
Grozījumos precizētas muitas amatpersonu tiesības veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.
Likumprojektā precizēta atsauce uz normatīvo aktu, kas nosaka vienu no civildienesta attiecību izbeigšanas pamatiem.
Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem likumā ir skaidri noteiktas VID teritoriālās iestādes tiesības pieprasīt nodokļu auditu visu VID kontrolei pakļauto juridisko un fizisko personu nodokļu aprēķinu veikšanai.
Likumprojektā ir precizēts likuma 11.pants, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, nevis tikai muitas iestādes, veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un celtniecību.
Sakarā ar to, ka Alkoholisko dzērienu aprites likumā nav paredzēti sodi komersantiem par minētā likuma normu neievērošanu, no likuma ir izslēgtas normas, kas paredz lēmumu pārsūdzību, kuri saistīti ar Alkohola aprites likuma pārkāpumiem.
Likumprojektā paredzētas VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieku, kuri veic VID objektu apsardzi, tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus.
Likumprojektā paredzēts izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu, ņemot vērā, ka uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz specializēto valsts civildienesta iestādi netiks attiecināta vienotā ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksas sistēma.
Pieņemti “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijām, paziņojumiem par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām un ziņojumiem par dāvinājumiem (ziedojumiem)”.
Noteikumi nosaka politisko organizāciju (partiju) un to apvienību (politiskā organizācija (partija)) ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, paziņojuma par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un ziņojuma par dāvinājumiem (ziedojumiem) veidlapas paraugu, kā arī veidlapu iesniegšanas, aizpildīšanas un publicēšanas kārtību.
Politiskās organizācijas (partijas) ikgadējā finansiālās darbības deklarācijā, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijā, paziņojumā par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā un ziņojumā par dāvinājumiem (ziedojumiem) naudas summas norāda latos un attiecīgās deklarācijas ieņēmumu un izdevumu posteņos summas norāda latos un santīmos.
Ja politiskajai organizācijai (partijai) ir bijuši ieņēmumi vai izdevumi ārvalstu valūtā, summu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu šo ienākumu saņemšanas vai maksājumu veikšanas dienā.
Politiskā organizācija (partija), sagatavojot ikgadējo finansiālās darbības deklarāciju, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarāciju un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju, ievēro šādus nosacījumus: posteņus atspoguļo katru atsevišķi veidlapā norādītajā secībā; posteņos, kuros nav skaitļu, ieraksta vārdu “nav”; posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par sastāvdaļām, kuras veido kopsummu, sīkāks sadalījums ietverams ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas attiecīgajā pielikumā; posteņos norādītos skaitļus pamato ar ierakstiem attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības uzskaites reģistros un kopsavilkumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina politisko organizāciju (partiju) iesniegto ikgadējo finansiālās darbības deklarāciju, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarāciju, paziņojumu par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju publicēšanu desmit dienu laikā no to iesniegšanas dienas un ziņojumu par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) publicēšanu trīs darbdienu laikā no to iesniegšanas dienas.
Politiskās organizācijas (partijas) iesniegto ikgadējo finansiālās darbības deklarāciju, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarāciju, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un paziņojumu par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā internetā (www.knab.gov.lv), papildus norādot: politiskās organizācijas (partijas) nosaukumu; politiskās organizācijas (partijas) reģistrācijas numuru; dokumentu iesniedzēju (vārds, uzvārds un amats); dokumentu iesniegšanas datumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs mājas lapā internetā publicē šādu informāciju par politiskās organizācijas (partijas) saņemto dāvinājumu (ziedojumu): dāvinājumu (ziedojumu) saņēmušās politiskās organizācijas (partijas) nosaukums un reģistrācijas numurs; saņemtā dāvinājuma (ziedojuma) veids; saņemtā dāvinājuma (ziedojuma) summa; dāvinājuma (ziedojuma) saņemšanas datums; fiziskās personas, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu), vārds, uzvārds; informācijas par dāvinājumu (ziedojumu) iesniedzēja vārds, uzvārds un amats; informācijas par dāvinājumu (ziedojumu) iesniegšanas datums.
Par spēku zaudējušiem atzīti: Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.354 “Politiskās organizācijas (partijas) ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas un vēlēšanu izdevumu deklarācijas, paziņojuma par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem un informācijas par politiskās organizācijas (partijas) saņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas kārtība”; Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.355 “Politiskās organizācijas (partijas) priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, paziņojuma par plānoto vēlēšanu izdevumu kopējo summu un vēlēšanu izdevumu deklarācijas iesniegšanas kārtība”.
Pieņemti noteikumi “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums”.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (birojs) ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Birojs veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas.
Birojs savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus.
Biroja darbu vada biroja priekšnieks. Biroja priekšnieks veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās biroja priekšnieka funkcijas un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.
Biroja priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu izdod biroja reglamentu, kā arī apstiprina biroja struktūrvienību reglamentus. Biroja priekšniekam ir vietnieki. Biroja priekšnieka vietnieku kompetenci nosaka biroja priekšnieks. Biroja priekšniekam var būt palīgi un padomnieki.
Biroja centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu personālu veido nodaļu vadītāji, nodaļu vadītāju vietnieki, galvenie speciālisti, speciālisti un izziņas izdarītāji. Personāls pilda attiecīgajā amata aprakstā noteiktos pienākumus.
Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja priekšnieks. Biroja priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
Biroja priekšniekam ir tiesības atcelt biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos iekšējos normatīvos aktus.
Biroja amatpersonas izdoto administratīvo aktu un biroja amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu biroja priekšniekam administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Biroja priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
Birojs ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā un Saeimā ziņojumu par biroja darbību, funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 534 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 37 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 497 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 8% – baltkrievi, 12% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
16% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 27% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 89 484 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 4132 personas.
Pieņemti noteikumi “Valsts valodas centra nolikums”.
Valsts valodas centrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā.
Centram ir šādas funkcijas: veikt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā; aizsargāt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses; noteikt valsts valodas lietojumu valsts un sabiedriskās dzīves jomās normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; sekmēt valodas kultūrvides sakārtošanu, īpaši veicinot valstij raksturīgo vietvārdu atjaunošanu un aizsardzību.
Lai izpildītu minētās funkcijas, centrs veic šādus uzdevumus: izstrādā un iesniedz Tieslietu ministrijā priekšlikumus par valsts valodas normatīvo aktu pilnveidošanu; organizē ar Valsts valodas likuma ievērošanu saistīto metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu; pārrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; veic pasākumus, lai aizsargātu valsts valodas lietotāja tiesības un intereses, ja tiek pārkāpts Valsts valodas likums un citi valsts valodas lietošanu regulējošie normatīvie akti; sniedz ekspertu atzinumus par vietvārdu pareizrakstību.
Centram ir šādas tiesības: ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; slēgt līgumus ar privātpersonām par konkrētu darbu izpildi centra darbības nodrošināšanai; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus centra darbības nodrošināšanai; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā sniegt mācību un metodisko materiālu realizācijas un izziņu sagatavošanas maksas pakalpojumus; atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos, kā arī darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos un projektos, kas saistīti ar valsts valodu. Kā arī, kontrolējot normatīvo aktu izpildi valsts valodas jomā, apmeklēt valsts pārvaldes iestādes, komercsabiedrības un organizācijas, tikties ar to amatpersonām, darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām; pieprasīt, lai tiktu novērsti ar valsts valodas lietošanu saistītie pārkāpumi; pieprasīt, lai tiktu uzrādīts valsts valodas prasmes apliecības vai pamatizglītības sertifikāta, vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāta oriģināls; pārbaudīt valsts valodas prasmes apliecības īstumu; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pārbaudes materiālus kompetentai tiesībaizsardzības iestādei; piedalīties valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju sēdēs (novērotāja statusā); normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzaicināt personas ierasties Valsts valodas centrā, ja ir konstatēti Valsts valodas likuma un citu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus.
Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā tieslietu ministrs. Centra direktoru atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.
Centra amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas: bez īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt ēkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek publiski pasākumi, tirdzniecība un/vai tiek sniegti pakalpojumi, un pildīt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzības jomā; pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; pieprasīt un saņemt no personām, kuru profesionālo un amata pienākumu veikšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām jāprot un jālieto valsts valoda, valsts valodas prasmes apliecību apliecinātas kopijas šo dokumentu īstuma pārbaudei; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt amatpersonu, darbinieku un pašnodarbināto personu valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu preču vai pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, vai centra funkciju vai amatpersonas amata pienākumu pildīšanai; noteikt ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajām personām termiņu, kurā jāsniedz rakstiska atbilde par patērētāja iesniegumā vai sūdzībā minētajiem apstākļiem vai jānovērš konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi; sastādīt pārbaudes aktus un administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus; ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus konkrēto jautājumu risināšanā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments