Atbalsts māmiņām un savstarpējā solidaritāte

Jauna ģimene ar mazu bērniņu bez dzīvesvietas, māmiņa, kurai nav sava ģimenes ārsta, ar sasirgušu mazuli, jauna sieviete ar bērnu izbēgusi no mājas, kurā valda vardarbība vai alkohols, – tās ir tikai dažas no krīzes situācijām, kurās rast izeju palīdz sabiedriskā organizācija “Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība”.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kā stāsta viena no tās dalībniecēm Ilze Tetere, sākotnēja apjausma par šādas nevalstiskās organizācijas (NVO) nepieciešamību radusies, savstarpēji sarunājoties un uzklausot dažādus dzīves stāstus un pieredzi interneta mājas lapā www.calis.lv. “Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības” kodolu veido piecas strādājošas māmiņas, kuras solidarizējas un sniedz atbalstu to mazuļu vecākiem, kas nonākuši kādā ārkārtas situācijā, kurā palīdzība nepieciešama nekavējoties, negaidot, kamēr, nokārtojot birokrātiskās formalitātes, to sniegs pašvaldību sociālie dienesti. Organizācija darbojas kopš pagājušā gada augusta un sniegusi palīdzību 40 jaunajām māmiņām. Valdes priekšsēdētāja Vineta Ločmele atzīst, ka viena no lielākajām problēmām ir jauno ģimeņu nabadzība. Klasiska ir situācija, kad pēc palīdzības vēršas māmiņa, kurai nav naudas medikamentiem, zīdaiņu pārtikai vai autiņbiksītēm. Māmiņu vienība tādās reizēs sagādā visu nepieciešamo, tērējot tam gan savu personisko, gan ziedoto naudu. Ziedotājas pārsvarā arī ir mammas. Kā uzsver V.Ločmele, viņas cenšas dot jaunajai māmiņai vai ģimenei atspēriena punktu, no kura sākt savas dzīves sakārtošanu.
Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir palīdzēt jaunajai māmiņai vai ģimenei, kas palikusi bez dzīvesvietas. Rīgā gan ir dažas patversmes, taču vietu skaits tajās – galēji nepietiekams. Tiek izstāstīts gadījums, kad bez mājām palikusi ģimene ar trijiem bērniem, kurā tika gaidīts vēl ceturtais. Vienai no vienības dalībniecēm bija iespēja uz laiku šai ģimenei izīrēt savu dzīvokli, tai palīdzēja pārcelties, sagādāja mēbeles, pārtiku. Pašlaik māmiņu organizācija iecerējusi projektu par dienas krīzes centra radīšanu.
Vienības psiholoģe Sanita Aišpure, jautāta, cik droša un aizsargāta Latvijā var justies jauna māmiņa, atbild, ka diemžēl sieviete ar bērnu, īpaši ja audzina to viena, ir pakļauta lielam riskam, pirmām kārtām jau nabadzībai un sociālajai atstumtībai. Problēma ir arī atkarība (gan psiholoģiska, gan materiāla) no partnera, vardarbība ģimenē. Vienas no neaizsargātākajām ir jaunās ģimenes, kuras no laukiem pārcēlušās uz Rīgu un kurām šeit nav izveidojusies nekāda atbalsta sistēma.
Visas vienībā darbojošās māmiņas atzīst, ka liela problēma ir cilvēku neinformētība par savām tiesībām, nepietiekamas zināšanas par to, kādu atbalstu tās var prasīt no pašvaldības, kā arī bieži zemais vispārējās izglītības līmenis. Kā stāsta S.Aišpure, viņas sniedz pirmo nepieciešamo palīdzību un tālāk jau palīdz jaunajām ģimenēm sazināties ar sociālajiem darbiniekiem.
Taču strādājot ir identificētas lielākas problēmas, par kurām būtu jādomā likumdošanas līmenī. Pirmā no tām – cilvēks nevar saņemt palīdzību pašvaldības sociālās palīdzības dienestā, ja tajā nav deklarējis savu dzīvesvietu. Taču bieži šī palīdzība nepieciešama māmiņām, kurām nemaz nav kur deklarēt šo dzīvesvietu, īpaši sāpīgi tas skar laucinieces, kas pārcēlušās uz Rīgu. Otra lielākā problēma – bērniem medicīniskā palīdzība gan ir bezmaksas, taču, lai to saņemtu, nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums. Bieži bērnu vecākiem, kas tikko kā mainījuši dzīvesvietu, nemaz nav ģimenes ārsta. Ja šajā laikā saslimst bērns, vienīgā izeja – saukt ātro palīdzību, lai gan ne visos gadījumos tas būtu nepieciešams. Trešā problēma skar vardarbību ģimenē. Pašlaik no ģimenes jāaiziet upurim, taču vairāki eksperti uzskata, ka jāizolē varmāka, nosakot aizliegumu tuvoties upurim.
Kā stāsta vienības meitenes, pašlaik viņu sabiedriskās aktivitātes ir vistīrākā labdarība, taču sāktas sarunas ar Rīgas domi, kas būtu gatava pirkt pakalpojumus, kas saistīti tieši ar palīdzību krīzes situācijās, kad palīdzība vajadzīga nekavējoties, neraugoties uz to, “ka vēl nav nokārtotas tam nepieciešamās formalitātes”.
Bijušas arī produktīvas pirmās sarunas par kopējiem projektiem un atbalstu ar bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku.
Plašāku informāciju par “Māmiņu ātrās reaģēšanas vienību”, kā arī ziedošanas iespējām var rast mājas lapā www.maminas.lv..

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības dalībnieces: no kreisās Sanita Aišpure, Jana Krieviņa, Viktorija Strautniece, Ilze Tetere ar mazo Mārtiņu un Vineta Ločmele Foto: M. Kaparkalējs, “LV”