Sāpju dzejolis

Daudz mocekļu bij izredzētu
Tev, mana mazā tēvija,
Kas līdz ar mātes vārdu svētu
Čukst sāpju stundā: “Latvija!...”

Kārlis Skalbe
“Mocekļi”

Valmieras Valsts ģimnāzijas 11.c klases audzēknes Līgas Ābolas ilustrācija Kārļa Skalbes dzejolim

Kad pērn skolēnu konkursā “Ko Tu zini par Kārli Skalbi” jautāju, kur un kad iespiests dzejolis “Mocekļi”, necerēju saņemt atbildes par pirmpublicējumu. Būtu pieticis norādīt uz dzejoļu krājumu “Vakara meldijas”, kas iznāca trijos laidienos (1941, 1942, 1943). Vairāki tomēr rakstīja: avīzē “Tēvija” 1941.gada 23.septembrī. Agneses, Arūna, Baibas, Madaras un Silgas meklētkāre un atrašanas prieks mani aizkustināja.
K.Skalbe tovasar kā parasti dzīvoja savos Vecpiebalgas “Saulrietos” un pārdzīvoja padomiski plašo un staļiniski cinisko tautas lielas daļas pārvietošanu uz tāliem PSRS novadiem pirms trim mēnešiem. Laikraksts “Tēvija” trijos numuros iespieda Edgara Kaltes pretboļševistisku stāstu “Jāņa Kapmaļa pravietojums” un tā vidū ielauza Skalbes dzejoli.
“Mocekļiem” lemts garš mūžs. 1942.gadā Veronika Strēlerte dzejoli ievietoja antoloģijā “Likteņi”, 1943.gadā to publicēja igauņu laikraksts “Postimees” Marta Pukitsa tulkojumā. “Daugavas vanagu” 1944.gada 3.marta numurā Ēriks Raisters stāstīja par kora dziesmu konkursu, kurā trešo balvu saņēma K.Ozoliņa komponētie “Mocekļi”, kas ātri iekarošot popularitāti, esot piemērota arī garīgiem koncertiem. Okupāciju varas atkal mainījās, un man par šo dziesmu ziņu nav. Kas ir K.Ozoliņš? Korists Harijs Tarziers atceras, ka dziesma “Mocekļi” atstājusi lielu iespaidu Velēnas draudzes kapusvētkos 1942.gadā, vasaras sākumā (ziņa avīzē “Laiks” 2000.gada 10.jūnija numurā). Kurš to komponējis?
1946.gadā K.Skalbes dzejoli Vācijā mūzikas skaņās ietvēra baptistu diriģents un komponists Viktors Baštiks, mainot priekšpēdējo rindu (“Še gribas lūgties klusi, klusi”). Dziesma iespiesta kopkrājumā “32 dziesmas jauktam, sieviešu un vīru korim” (N.Alksnes izdevums Nordštemmenā, 1947), no kurienes tā pārņemta “Latviešu kordziesmas antoloģijā III” (Rīgā, 1998; teksts arī angļu valodā). Trimdā izdota arī ģeofiziķa un Latvijas Konservatorijas absolventa Leonīda Slaucītāja dziesma “Mocekļi” (krājumā “Kora dziesmas I”, A.Kalnāja apgādā, bez gada norādes), kas veltīta Argentīnas latviešu korim.
Par K.Skalbes jūtu dziļumu liecināja arī tas, ka dažas dienas vēlāk – 1941.gada 2.oktobrī – “Tēvijas” slejās parādījās dzejolis “Aizvestais” ar klasisko rindu “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu”.
“Mocekļi” dzīvo mūsu dienās. Skolēni atsūtīja ziņas par dzejoļa publikācijām izdevumos “Daugavpils Vēstnesis”, “Kurzemnieks”, “Stars”, “Svētdienas Rīts”, “Latvietis Latvijā”, “Mārcienas Ziņas”, “Lizuma Vēstis”, “Birzgales Avīze”, “Latvietis” (1991–2002).

Ilgonis Bērsons