Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums 2005.gada Lieldienās
Lielie Kunga Jēzus augšāmcelšanās
svētki liek šīs zemes bērniem pacelt savas domas uz debesu
lietām. “Es ticu uz miesas augšāmcelšanos,” tā kristieši saka,
apliecinot savu ticību. Tā nav tikai formalitāte, jo kristieši
patiesi tic cilvēku augšāmcelšanai pastarā dienā. Tā ir brīnišķa
ticības patiesība, kas balstās Svētajos Rakstos. Apustulis Pāvils
vēstulē filipiešiem raksta par Jēzu, ka “Viņš pārveidos mūsu
necilo miesu, padarot to līdzīgu savai apskaidrotai miesai”
(3,21). Citā Rakstu vietā šis apustulis to raksturo kā “garīgu
miesu”, kas vairs nav padota iznīcībai (1Kor.15, 44.53). Un pats
Kristus saka, ka “pēc augšāmcelšanās... visi būs kā Dieva eņģeļi
debesīs” (Mt.22,30). Tāda, lūk, ir zemes bērnu nākotne, kur
“Dievs noslaucīs ikvienu asaru no viņu acīm, un nebūs vairs
nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju...” (Atkl.21,4). Šī nākamā
dzīve ticīgajiem ir spēka avots, kas tiem palīdz iziet cauri
visām laicīgās dzīves nebūšanām. Ticībā uz Dievu un cerībā Viņu
skatīt nākamajā dzīvē lai smeļ spēku īpaši tie, kurus dzīves
krusts nospiež sevišķi smagi. “Turiet drošu prātu,” saka Kristus,
“es uzvarēju pasauli” (Jņ.16,33).
Novēlu visiem gaišus Lieldienu svētkus!