Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas komercsabiedrību likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt Eiropas komercsabiedrību dibināšanas kārtību un darbības noteikumus, kā arī nodrošināt darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, arī viņu informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā, ja Eiropas komercsabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība tieši piedalās Eiropas komercsabiedrības dibināšanā (turpmāk—dibinātāja komercsabiedrība), vai Latvijā ir reģistrēta dibinātājas komercsabiedrības atkarīgā komercsabiedrība (valdošās komercsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša komercsabiedrība).

2.pants. Eiropas komercsabiedrībai piemērojamie normatīvie akti

Eiropas komercsabiedrībai tiek piemēroti normatīvie akti, kas attiecas uz akciju sabiedrību un komercreģistra vešanu, ciktāl Padomes 2001.gada 8.oktobra Regulā (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (turpmāk — Regula Nr.2157/2001) un šajā likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa. Eiropas komercsabiedrības dibināšana

3.pants. Eiropas komercsabiedrības dibināšanas veidi

(1)Ievērojot Regulas Nr.2157/2001 noteikumus, Eiropas komercsabiedrību var dibināt:

1) apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām;

2) dalībvalsts akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību veicinot pārvaldītājsabiedrības dibināšanu;

3) pārveidojot dalībvalsts akciju sabiedrību;

4) kā atkarīgo akciju sabiedrību Regulas Nr.2157/2001 2.panta trešās daļas izpratnē.

(2) Dalībvalsts šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republika, Norvēģijas Karaliste un Lihtenšteinas Firstiste.

4.pants. Ziņu iesniegšana un izsludināšana par dibinātāju komercsabiedrību

(1)Ja Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, dibinātāja akciju sabiedrība Regulas Nr.2157/2001 20. un 21.pantā minētajā gadījumā iesniedz Uzņēmumu reģistram apvienošanās noteikumu projektu un Regulas Nr.2157/2001 21.pantā minētās ziņas. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina apvienošanās noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā apvienošanās noteikumu projekts atrodas, kā arī Regulas Nr.2157/2001 21.pantā minētās ziņas.

(2) Lai Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 25.panta pirmo daļu varētu pārbaudīt akciju sabiedrību apvienošanās darbību un formalitāšu likumību, dibinātāja akciju sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu par darbību un formalitāšu pabeigšanu, kas jāveic pirms apvienošanās, kā arī dokumentus, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem akciju sabiedrību apvienošanās gadījumā.

(3) Ja, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, vismaz viena dibinātāja akciju sabiedrība ir dibināta Latvijā un Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta Latvijā, dibinātājas akciju sabiedrības iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par apvienošanos un pieteikumu Eiropas komercsabiedrības reģistrācijai. Pieteikums par apvienošanos un reģistrāciju iesniedzams, lai saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 12. un 28.pantu, kā arī komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiktu izdarīti attiecīgi ieraksti komercreģistrā. Ja, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta citā dalībvalstī, dibinātāja akciju sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās izslēgšanu no komercreģistra un apliecinājumu par Eiropas komercsabiedrības reģistrāciju citā dalībvalstī. Pieteikums par izslēgšanu no komercreģistra iesniedzams, lai saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 28.pantu un komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts komercreģistrā.

(4) Eiropas komercsabiedrības kā pārvaldītājsabiedrības dibināšanas gadījumā dibinātāja akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 32.panta trešajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projektu. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projekts atrodas.

(5) Regulas Nr.2157/2001 33.panta trešajā daļā minētajā gadījumā dibinātāja akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību iesniedz Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par Regulas Nr.2157/2001 33.panta otrajā daļā minēto nosacījumu izpildi. Nosacījumu izpildes fakts tiek izsludināts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(6)Pārveidojot dalībvalsts akciju sabiedrību par Eiropas komercsabiedrību, dibinātāja akciju sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 37.panta piektajā daļā minēto pārveidošanas noteikumu projektu. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina pārveidošanās noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā pārveidošanas noteikumu projekts atrodas.

(7)Par ziņu iesniegšanu un ieraksta izdarīšanu komercreģistrā dibinātāja komercsabiedrība maksā valsts nodevu, kas noteikta normatīvajos aktos par ziņu iesniegšanu un ierakstu izdarīšanu komercreģistrā. Izmaksu apmērs par ierakstu izsludināšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un iekasēšanas kārtība noteikta normatīvajos aktos par komercreģistra ierakstu un ziņu izsludināšanas izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību.

5.pants. Ziņu iesniegšana Uzņēmumu reģistram un ierakstu izdarīšana komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrību

(1) Ieraksts komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrībām tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Iesniedzot pieteikumu Eiropas komercsabiedrības reģistrācijai (arī pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi no citas dalībvalsts uz Latviju), pieteikumam pievienojami Regulā Nr.2157/2001 noteiktie dokumenti, kā arī dokumenti, kas akciju sabiedrību dibināšanas gadījumā iesniedzami Uzņēmumu reģistram saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem. Lēmumu par Eiropas komercsabiedrības reģistrāciju (arī pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi no citas dalībvalsts uz Latviju) pieņem Uzņēmumu reģistrs Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos.

(3) Pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi uz citu dalībvalsti, Eiropas komercsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 8.panta otrajā daļā minēto adreses pārcelšanas priekšlikumu. Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par priekšlikuma faktu mainīt juridisko adresi uz citu dalībvalsti un jauno juridisko adresi. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina adreses pārcelšanas priekšlikuma reģistrācijas datumu, Eiropas komercsabiedrības komercreģistra lietas numuru, kurā adreses maiņas priekšlikums atrodas, un jauno juridisko adresi.

(4) Par ziņu iesniegšanu un ieraksta izdarīšanu komercreģistrā Eiropas komercsabiedrība maksā valsts nodevu, kas noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos par ziņu iesniegšanu un ierakstu izdarīšanu komercreģistrā par akciju sabiedrībām. Izmaksu apmērs par ierakstu izsludināšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un iekasēšanas kārtība noteikta normatīvajos aktos par komercreģistra ierakstu un ziņu izsludināšanas izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību.

6.pants. Eiropas komercsabiedrības juridiskā adrese

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 7.pantu Eiropas komercsabiedrības juridiskā adrese ir Eiropas komercsabiedrības galvenā biroja adrese (Eiropas komercsabiedrības vadības atrašanās vietas adrese).

7.pants. Mazākumakcionāru tiesību aizsardzība

Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 24.panta otrajai daļai apvienošanā iesaistītās akciju sabiedrības akcionārs, kas iebilst pret apvienošanos, ir tiesīgs mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pilnsapulces lēmums par apvienošanos, pieprasīt no akciju sabiedrības atlīdzību, kas komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzēta komercsabiedrību reorganizācijas gadījumā.

8.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence Eiropas komercsabiedrības izveidošanā

(1)Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 19.pantu pret Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības piedalīšanos Eiropas komercsabiedrības dibināšanā, kas ietver apvienošanos, atbilstoši savai kompetencei var iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Valsts ieņēmumu dienests.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti

9.pants. Mazākumakcionāru tiesību aizsardzība

Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 8.panta piektajai daļai Eiropas komercsabiedrības akcionārs, kas iebilst pret Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu uz citu dalībvalsti, ir tiesīgs mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pilnsapulces lēmums par juridiskās adreses pārcelšanu, pieprasīt no Eiropas komercsabiedrības atlīdzību, kas komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzēta komercsabiedrību reorganizācijas gadījumā.

10.pants. Kreditoru aizsardzības pasākumi

Ja Eiropas komercsabiedrība pārceļ juridisko adresi uz citu dalībvalsti, pēc tam, kad pieņemts Eiropas komercsabiedrības pilnsapulces lēmums par juridiskās adreses pārcelšanu, tiek piemēroti normatīvie akti, kas nosaka kreditoru aizsardzības pasākumus attiecībā uz pievienojamo komercsabiedrību.

11.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā

(1)Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 8.panta četrpadsmito daļu juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti nestājas spēkā, ja pret to iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Valsts ieņēmumu dienests.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Eiropas komercsabiedrības pārvaldes sistēma

12.pants. Eiropas komercsabiedrības divu līmeņu pārvaldes sistēma

(1)Ja Eiropas komercsabiedrībā ir vadības institūcija un uzraudzības institūcija (divu līmeņu pārvaldes sistēma), akciju sabiedrību akcionāru sapulcei, padomei un valdei piemērojamie normatīvie akti tiek attiecīgi piemēroti Eiropas komercsabiedrības akcionāru pilnsapulcei, uzraudzības institūcijai (turp­māk — padome) un vadības institūcijai (turpmāk — valde), ja Regulā Nr.2157/2001 un šajā likumā nav noteikts citādi.

(2)Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 39.panta ceturto daļu un 40.panta trešo daļu Eiropas komercsabiedrības valdes un padomes locekļu minimālajam un maksimālajam skaitam tiek piemērotas attiecīgi komercdarbību regulējošu normatīvo aktu normas par akciju sabiedrības valdes un padomes locekļu minimālo un maksimālo skaitu.

13.pants. Eiropas komercsabiedrības viena līmeņa pārvaldes sistēma

(1)Ja Eiropas komercsabiedrībā ir tikai valde (viena līmeņa pārvaldes sistēma), akciju sabiedrību akcionāru sapulcei un valdei piemērojamie normatīvie akti tiek attiecīgi piemēroti Eiropas komercsabiedrības akcionāru pilnsapulcei un valdei, ja Regulā Nr.2157/2001 un šajā likumā nav noteikts citādi.

(2)Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 43.panta otrajai daļai valdes locekļu minimālais skaits ir trīs.

(3)Valdi ieceļ un atsauc akcionāru piln­sapulce saskaņā ar Regulā Nr.2157/2001 noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību.

V nodaļa. Eiropas komercsabiedrības pamatkapitāls un gada pārskati

14.pants. Pamatkapitāla izteikšana

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 67.panta pirmo daļu Eiropas komerc­sabiedrības pamatkapitāls tiek izteikts arī Latvijas Republikas naudas vienībās.

15.pants. Gada pārskati

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 67.panta otro daļu Eiropas komercsabiedrības gada pārskatos un konsolidētajos gada pārskatos par naudas vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību.

VI nodaļa. Darbinieku iesaistīšanas noteikumi

16.pants. Sarunu vešanas pienākums

(1)Izstrādājot Eiropas komercsabiedrības dibināšanas projektu, dibinātāju komercsabiedrības ved sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par darbinieku turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, arī par viņu informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā, un informē darbinieku pārstāvjus par dibinātājām komercsabiedrībām un atkarīgajām komercsabiedrībām, šajās komercsabiedrībās nodarbināto darbinieku skaitu un dibinātājās komercsabied­rībās notiekošajiem pasākumiem jomā, kas saistīta ar darbinieku ie-saistīšanu lēmumu pieņemšanā.

(2)Informēšana ir darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju informēšana par jautājumiem, kuri skar Eiropas komercsabiedrību vai tās atkarīgo komercsabiedrību tādā laikā, veidā un apjomā, kāds ļauj darbinieku pārstāvjiem gūt priekšstatu par iespējamām sekām un, ja nepie­ciešams, sagatavoties konsultācijām ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem.

(3)Konsultēšana ir dialoga uzsākšana un viedokļu apmaiņa starp darbinieku pārstāvniecības komiteju vai darbinieku pārstāvjiem un Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju tādā laikā, veidā un apjomā, kāds ļauj darbinieku pārstāvjiem atbilstoši saņemtajai informācijai izteikt viedokli par Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju paredzētajiem pasākumiem, ko varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas gaitā komercsabiedrībā.

(4)Līdzdalība ir darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm komercsabiedrībā, izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļus vai tiesības ieteikt komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu vai iebilst pret viņu iecelšanu.

(5)Šā panta pirmajā daļā minētās sarunas uzsāk nekavējoties pēc akciju sabiedrību apvienošanas noteikumu projekta izsludināšanas, pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projekta izsludināšanas, atkarīgās akciju sabiedrības dibināšanas projekta saskaņošanas vai akciju sabiedrības pārveidošanas par Eiropas komercsabiedrību projekta saskaņošanas.

17.pants. Speciālas sarunu grupas izveidošana

(1)Sarunu vešanai izveido speciālu sarunu grupu, kas pārstāv dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbiniekus.

(2)Speciālās sarunu grupas locekļu skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbinieku skaitam.

(3)Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja komercsabiedrība vai atkarīgā komercsabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4)Katrus 10 procentus (vai daļu, ja nav pilni 10 procenti) darbinieku no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita speciālajā sarunu grupā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(5)Aprēķinot darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

(6)Ja mainās dibinātāju komercsabiedrību darbinieku skaits un tas skar speciālās sarunu grupas sastāvu, attiecīgi mainās speciālās sarunu grupas sastāvs.

(7)Speciālā sarunu grupa uzskatāma par izveidotu, kad ir ievēlēti visi tās locekļi.

18.pants. Papildu pārstāvji

(1)Ja Eiropas komercsabiedrību izveido, akciju sabiedrībām apvienojoties, speciālajā sarunu grupā iekļauj papildu pārstāvjus no katras dalībvalsts, lai tajā būtu vismaz viens loceklis, kurš pārstāv katru dibinātāju akciju sabiedrību, kas atbilstoši projektam pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas vairs nepastāvēs kā atsevišķa juridiskā persona.

(2)Papildu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt 20 procentus no speciālās sarunu grupas locekļu skaita, kas ievēlēti saskaņā ar šā likuma 17.panta otro daļu.

(3)Ja dibinātāju akciju sabiedrību skaits pārsniedz papildu vietu skaitu speciālajā sarunu grupā, papildu vietas tiek piešķirtas dažādu dalībvalstu sabiedrību darbiniekiem, kurās ir vairāk darbinieku.

19.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšana Latvijā

(1)Dibinātājas komercsabiedrības vai atkarīgās komercsabiedrības darbinieki var nolemt, ka viņu intereses speciālajā sarunu grupā pārstāvēs jau esošie darbinieku pārstāvji.

(2)Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, darbinieki ievēlē jaunus darbinieku pārstāvjus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Speciālās sarunu grupas locekli ievēlē arī tad, ja dibinātājā komercsabiedrībā vai atkarī­gajā komercsabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir mazāks nekā darbinieku pārstāvju ievēlēšanai nepieciešamais skaits.

(3)Ja dibinātājas komercsabiedrības vai atkarīgās komercsabiedrības darbiniekus pārstāv gan darbinieku arodbiedrība, gan darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tie pilnvaro savus pārstāvjus izvēlēties speciālās sarunu grupas locekļus, kas pārstāvēs dibinātāju komercsabiedrību, proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katrs.

(4)Speciālajā sarunu grupā iekļauj vismaz vienu darbinieku pārstāvi no katras Latvijā reģistrētās dibinātājas komercsabiedrības un atkarīgās komercsabiedrības. Izvirzīto speciālās sarunu grupas locekļu skaits no Latvijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šā likuma 17.pantu Latvijai aprēķināto pārstāvju skaitu.

(5)Ja Latvijā reģistrēto dibinātāju komercsabiedrību skaits ir lielāks nekā Latvijai aprēķinātais pārstāvju skaits speciālajā sarunu grupā, katras dibinātājas komercsabiedrības pārstāvji vienojas par darbinieku kopējo pārstāvi speciālajā sarunu grupā. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Latvijā nodarbinātos darbiniekus pārstāv tās dibinātājas komercsabiedrības pārstāvis, kurā ir nodarbināts vislielākais darbinieku skaits.

20.pants. Vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā

(1)Speciālā sarunu grupa un dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvji vienojas par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, arī par informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā. Šāda vienošanās slēdzama rakstveidā. Regulas Nr.2157/2001 12.panta otrajā daļā minēto apstākļu pārbaudei vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmuma pieņemšanā tiek iesniegta Uzņēmumu reģistram.

(2)Dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju pienākums ir informēt speciālo sarunu grupu par Eiropas komercsabiedrības dibināšanas plānu un tā īstenošanas gaitu līdz Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas brīdim.

21.pants. Lēmumu pieņemšana speciālajā sarunu grupā

(1)Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, kas atbilst visu Eiropas komercsabiedrības darbinieku vairākumam speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdī vai Eiropas komercsabiedrības darbinieku vairākumam balsošanas brīdī, ja balsošanas brīdī (salīdzinājumā ar speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdi) ir būtiski mainījies dibinātāju komercsabiedrību darbinieku skaits.

(2)Katram speciālās sarunu grupas loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss.

22.pants. Līdzdalības tiesību samazināšana

(1)Speciālā sarunu grupa lēmumu par līdzdalības tiesību samazināšanu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas komercsabiedrības dalībvalstīm.

(2) Līdzdalības tiesību samazināšana ir situācija, kad pēc Eiropas komercsabiedrības izveidošanas darbinieku līdzdalība šā likuma 16.panta ceturtās daļas izpratnē ir mazāka nekā lielākā darbinieku līdzdalība vienā no dibinātājām komerc­sabiedrībām.

(3)Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ja Eiropas komercsabiedrību dibina:

1) apvienojoties dibinātājām akciju sabiedrībām, un ja vismaz 25procentiem no dibinātāju akciju sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības;

2) kā pārvaldītājsabiedrību vai kā atkarīgo akciju sabiedrību un ja vismaz 50procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības.

23.pants. Ekspertu pieaicināšana

Speciālajai sarunu grupai ir tiesības pieaicināt ekspertus. Eksperti piedalās speciālās sarunu grupas un dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju sanāksmēs padomdevēja statusā.

24.pants. Lēmums par dalībvalsts noteikumu piemērošanu

(1)Ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas komercsabiedrības dalībvalstīm, speciālā sarunu grupa var nolemt neuzsākt šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētās sarunas vai arī izbeigt jau uzsāktās sarunas un nolemt, ka jāpiemēro normatīvo aktu noteikumi par infor­mēšanu un konsultēšanu, kas ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, kurās Eiropas komercsabiedrība nodarbina darbiniekus.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšana aptur jebkādus pasākumus, kas vērsti uz šā likuma 20.pantā minētās vienošanās noslēgšanu. Šajā gadījumā nepiemēro arī šā likuma 30., 31., 32. un 33.pantu.

(3)Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja Eiropas komercsabiedrība dibināta pārveidošanas ceļā un pārveidojamā akciju sabiedrībā pastāv darbinieku līdzdalība.

25.pants. Speciālās sarunu grupas atkārtota sasaukšana

(1)Speciālo sarunu grupu sasauc atkārtoti, ja to rakstveidā pieprasījuši vismaz 10 procenti Eiropas komercsabiedrības un tās atkarīgo komercsabiedrību darbinieku vai to pārstāvji, ne agrāk kā divus gadus pēc šā likuma 24.pantā minētā lēmuma pieņemšanas, ja vien puses nav vienojušās par citiem termiņiem.

(2)Ja speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu atsākt sarunas ar pārvaldes institūciju pārstāvjiem, bet šo sarunu gaitā konkrēta vienošanās netiek panākta, šā likuma 30., 31., 32. un 33.pantu nepiemēro.

26.pants. Izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas darbību un sarunu vešanu, sedz dibinātājas komercsabiedrības, nodrošinot speciālajai sarunu grupai pienācīgus apstākļus tās uzdevumu veikšanai.

27.pants. Vienošanās saturs

(1)Šā likuma 20.pantā minētā vienošanās starp dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvjiem un speciālo sarunu grupu ietver:

1) vienošanās darbības jomu;

2) pārstāvniecības komitejas — Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju sarunu partnera — sastāvu, locekļu skaitu un vietu sadalījumu tajā;

3) pārstāvniecības komitejas funkcijas un tās informēšanas un konsultēšanas kārtību;

4) pārstāvniecības komitejas sanāksmju periodiskumu;

5) pārstāvniecības komitejai piešķiramos finanšu līdzekļus;

6) pasākumus viena vai vairāku informēšanas un konsultēšanas mehānis­mu izveidošanai, ja sarunu gaitā puses vienojas par tāda mehānisma izveidošanu pārstāvniecības komitejas vietā;

7) līdzdalības tiesību īstenošanas noteikumus, ja sarunu gaitā puses vienojas par darbinieku līdzdalības tiesībām;

8) vienošanās spēkā stāšanās dienu, ilgumu, gadījumus, kādos vienošanās jāpārskata, kā arī tās pārskatīšanas kārtību;

9) citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

(2)Uz vienošanos neattiecas šā likuma 29., 30., 31., 32. un 33.pants, ja puses nevienojas citādi.

(3)Ja Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā, vienošanās par darbinieku iesaistīšanos saglabā vismaz iepriekš noteikto darbinieku iesaistīšanas līmeni.

28.pants. Sarunu ilgums

(1)Sarunas uzsāk pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās turpinās ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2)Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no speciālās sarunu grupas izveidošanas brīža.

29.pants. Pamatnoteikumu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā piemērošana

(1)Šā likuma 30., 31., 32. un 33.pantu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (turpmāk — pamatnoteikumi) piemēro, ja:

1) puses par to vienojas;

2) pušu vienošanās nav panākta šā likuma 28.pantā noteiktajā termiņā un katras dibinātājas komercsabiedrības pārvaldes institūcija piekrīt pamatnoteiku­mu piemērošanai, kā arī speciālā sarunu grupa nav pieņēmusi šā likuma 24.pantā paredzēto lēmumu.

(2)Šā panta pirmo daļu piemēro, ja:

1) Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un ja noteikumi par līdzdalību ir attiecināmi uz dibinātāju akciju sabiedrību pirms pārveidošanas;

2) Eiropas komercsabiedrību izveido apvienošanas ceļā un ja vismaz vienā no dibinātājām akciju sabiedrībām pastāv darbinieku līdzdalība, un ja vismaz 25 procentiem no dibinātāju akciju sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 25procentiem no dibinātāju akciju sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus;

3) Eiropas komercsabiedrību izveido kā pārvaldītājsabiedrību vai kā atkarīgo akciju sabiedrību, ja vismaz vienā no dibinātājām komercsabiedrībām pastāvēja darbinieku līdzdalība un ja vismaz 50 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 50 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus.

(3)Lai pārbaudītu Regulas Nr.2157/2001 12.panta otrajā daļā minētos apstākļus, šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā Uzņēmumu reģistram iesniedz vienošanos starp pārvaldes institūciju un speciālo sarunu grupu par pamatnoteikumu piemērošanu, bet šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā — apliecinājumu par minēto nosacījumu izpildi.

30.pants. Līdzdalības veida noteikšana

Ja dibinātājās komercsabiedrībās pastāv dažādi līdzdalības veidi, speciālā sarunu grupa izlemj, kuru no līdzdalības veidiem ieviest Eiropas komercsabiedrībā. Par šādu lēmumu speciālā sarunu grupa informē dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūcijas. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, Eiropas komercsabiedrībā ievieš tādu līdzdalības veidu, kāds pastāv dibinātājā komercsabiedrībā, kas nodarbina lielāko darbinieku skaitu.

31.pants. Pārstāvniecības komitejas izveidošana

(1)Pārstāvniecības komitejas sastāvā ir Eiropas komercsabiedrības un tās atkarīgo komercsabiedrību darbinieki, kurus ievēlē darbinieku pārstāvji vai, ja tādu nav, — visi darbinieki kā darbinieku pilnvarotos pārstāvjus Darba likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Pārstāvniecības komitejas locekļu skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbinieku skaitam.

(3)Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja komercsabiedrība vai atkarīgā komercsabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4)Katrus 10 procentus (vai daļu, ja nav pilni 10 procenti) darbinieku no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita pārstāvniecības komitejā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(5)Eiropas komercsabiedrība reizi gadā informē pārstāvniecības komiteju par izmaiņām Eiropas komercsabiedrībā un tās atkarīgajās komercsabiedrībās, ja šīs izmaiņas ietekmē vietu sadalījumu pārstāvniecības komitejā. Šajā gadījumā pārstāvniecības komitejas sastāvu pārveido, lai tas atbilstu notikušajām izmaiņām.

(6)Pārstāvniecības komitejas iekšējās darbības noteikumus nosaka pārstāvniecības komitejas pieņemts reglaments.

(7)Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas par šīs komitejas sastāvu.

(8)Pārstāvniecības komiteja četrus gadus pēc tās izveidošanas ar vienkāršu balsu vairākumu izlemj, vai sākt sarunas ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijām vai arī turpmāk piemērot šā likuma 32., 33., 34., 35. un 36.pantu. Ja pārstāvniecības komiteja nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā speciālajai sarunu grupai. Ja vienošanās pēc jaunu sarunu uzsākšanas nav panākta šā likuma 28.pantā noteiktajā termiņā, turpina piemērot šā likuma 32., 33., 34., 35. un 36.pantu.

32.pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas pamatnoteikumi

(1)Pārstāvniecības komiteja iesaistās to jautājumu risināšanā, kuri attie­cas uz Eiropas komercsabiedrību un tās atkarīgajām komercsabiedrībām, kā arī to jautājumu risināšanā, kuri neietilpst attiecīgo pārvaldes institūciju kompetencē kādā no dalībvalstīm.

(2)Pārstāvniecības komitejas un Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju apspriedes notiek ne retāk kā reizi gadā. Šādu apspriežu mērķis ir, pamatojoties uz ikgadējiem pārskatiem, informēt un konsultēties ar pārstāvniecības komiteju par Eiropas komercsabiedrības darbību un turpmāko attīstību.

(3)Par šā panta otrajā daļā minētajām apspriedēm Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji informē dibinātāju komercsabiedrību un to atkarīgo komercsabiedrību vietējās pārvaldes institūcijas.

(4)Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji sagatavo apspriedes darba kārtību un informē par to pārstāvniecības komiteju, kā arī nodrošina pārstāvniecības komitejas locekļus ar visu akcionāru sapulcei iesniegto dokumentu kopijām.

(5)Apspriedē izskata jautājumus par:

1) Eiropas komercsabiedrības struktūru, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) iespējamo komercdarbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

4) investīcijām (investīciju programmām);

5) būtiskām organizatoriskām pārmaiņām;

6) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

7) kapitālsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšanu uz citu vietu;

8) kapitālsabiedrību reorganizāciju (apvienošanu vai sadalīšanu);

9) kapitālsabiedrību likvidāciju vai struktūrvienību slēgšanu;

10) kolektīvo atlaišanu.

(6)Ja rodas īpaši apstākļi, to skaitā Eiropas komercsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu, kapitālsabiedrības likvidācija vai tās struktūrvienību slēgšana, kolektīvā atlaišana, kas būtiski skar darbinieku intereses, Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas laikus informē pārstāvniecības komiteju par tiem. Šajā gadījumā pārstāvniecības komitejai ir tiesības pieprasīt, lai tiek organizēta apspriede ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem nolūkā iegūt informāciju un konsultēties par Eiropas komercsabiedrībā veicamajiem pasākumiem, kas būtiski skar darbinieku intereses.

(7)Ja Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvji neņem vērā pārstāvniecības komitejas pausto viedokli, šai komitejai ir tiesības pieprasīt, lai tiek organizētas papildu apspriedes nolūkā panākt vienošanos. Šādas apspriedes neietekmē Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pilnvaras.

(8)Par šā panta sestajā daļā minētās apspriedes vadītāja iecelšanu, savstarpēji vienojoties, lemj Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji un pārstāvniecības komitejas locekļi.

(9)Pirms jebkuras apspriedes ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem pārstāvniecības komitejas locekļi ir tiesīgi savstarpēji tik­ties bez Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju piedalīšanās.

(10)Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbinieku pārstāvjus par informēšanas un konsultēšanas norisi.

(11)Ja nepieciešams, pārstāvniecības komiteja izmanto pēc saviem ieskatiem izraudzītu ekspertu palīdzību.

(12)Pārstāvniecības komitejas locekļiem ir tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas pārstāvniecības komitejas locekļu pienākumu pildīšanai.

(13)Izdevumus, kas saistīti ar pārstāvniecības komitejas darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, personāls, tulkošana), ar šīs komitejas locekļu komandējumiem (ceļa un uzturēšanās izdevumi), kā arī viena eksperta pieaicināšanu, sedz Eiropas komercsabiedrība.

33.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi

(1)Ja Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un līdzdalības noteikumi ir attiecināmi uz dibinātāju komercsabiedrību pirms pārveidošanas, šos līdzdalības noteikumus turpina pilnā mērā piemērot arī pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas.

(2)Pārējos Eiropas komercsabiedrības izveidošanas gadījumos Eiropas komercsabiedrības un atkarīgo komercsabiedrību darbiniekiem vai pārstāvniecības komitejai ir tiesības ievēlēt vai iecelt Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļus vai tiesības ieteikt komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu vai iebilst pret viņu iecelšanu. Darbinieku līdzdalībai Eiropas komercsabiedrībā jāatbilst augstākajam līdzdalības līmenim, kas ir spēkā attiecīgajās dibinātājās komercsabiedrībās pirms Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas.

(3)Ja pirms Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas nevienā no dibinātājām komercsabiedrībām līdzdalības noteikumi nepastāv, Eiropas komercsabiedrībā darbinieku līdzdalības noteikumi nav jāievieš.

(4)Pārstāvniecības komiteja lemj par vietu sadalījumu Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijā starp pārstāvniecības komitejas locekļiem atbilstoši Eiropas komercsabiedrības darbinieku īpatsvaram katrā dalībvalstī vai arī par to, kādā veidā Eiropas komercsabiedrības darbinieki var ieteikt Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu vai iebilst pret viņu iecelšanu.

(5)Pēc iespējas jānodrošina, lai katras dalībvalsts — jo īpaši Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas dalībvalsts — darbinieku pārstāvji būtu iekļauti Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas sastāvā.

(6)Ikviens Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuru ievēlējusi, iecēlusi vai ieteikusi pārstāvniecības komiteja vai darbinieki, ir pilntiesīgs Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuram ir tādas pašas tiesības (arī balsstiesības) un pienākumi, kādi ir Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļiem, kuri pārstāv akcionārus.

34.pants. Komercnoslēpums

(1)Speciālās sarunu grupas vai pārstāvniecības komitejas locekļi un darbinieku pārstāvji, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz viņiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām iegūto informāciju, kas ir komercnoslēpums.

(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz komercnoslēpumu saturošas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3)Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcija var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus Eiropas komercsabiedrībai un tās atkarīgajām komercsabiedrībām.

35.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu, pārstāvniecības komitejas locekļu un darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

(1)Uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem informēšanas un konsultēšanas pienākumu pildīšanas laikā attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi Darba likumā noteikti darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(2)Speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem piešķir atvaļinājumu, lai viņi varētu pildīt informēšanas un konsultēšanas pienākumus, par šo laikposmu saglabājot vidējo izpeļņu.

(3)Attiecībā uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem puses var vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem, nekā noteikts šajā pantā.

36.pants. Atbildība par šā likuma neievērošanu

(1)Par šā likuma neievērošanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

(2)Eiropas komercsabiedrībām piemērojama akciju sabiedrībām paredzētā atbildība.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2001.gada 8.oktobra Di­rektīvas 2001/86/EK, ar ko papildina Ei­ropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 10.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 24.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 7.aprīli.