Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 20.punktu;

papildināt pantu ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31) trešā persona būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus.”

2. 4.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uztur būvkomersantu reģistru;”;

papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) uztur informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai.”

3. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā.”

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Būvniecības pakalpojumu regulēšana”.

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. (1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersan­tam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā.

(2) Komersants nav tiesīgs izpildīt darbus būvniecības jomās, kurās viņam nav attiecīgu speciālistu.

(3) Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, būvnie­cībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu, komersantu raksturojošus datus, ziņas par pārkāpumiem būvniecībā un ziņas par reģistra noteikumu pārkāpumiem.

(4) Būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

(5) Kārtību, kādā komersanti reģistrējami un pārreģistrējami būvkomersantu reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

6. 10.¹ pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.

(3) Amatu meistariem nav nepieciešams sertifikāts, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam “Par amatniecību”.”;

izslēgt ceturto daļu.

7. Papildināt likumu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

“30.¹ pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.

(2) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu Valsts būvinspekcijā neaptur šīs būvatļaujas darbību.

(3) Lēmuma par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.

(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums.”

8. Izteikt IX nodaļu “Atbildība un apdrošināšana būvniecībā” šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33. pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un šā otrā būvniecības dalībnieka nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks.

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

34. pants. (1) Būvuzņēmējam un būvētājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

(2) Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma, turklāt uz laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi.

35. pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz uz vienu gadu par visiem būvobjektiem, katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna, vai arī atsevišķi par katru būvobjektu.

36. pants. (1) Apdrošinātāja atbildības limits ir izmaksājamā maksimālā naudas summa faktisko zaudējumu kompensēšanai, kura noteikta attiecīgi vienam apdrošināšanas gadījumam un visam līguma (polises) darbības periodam.

(2) Apdrošinātāja atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas līguma (polises) apdrošināšanas periodu kopā tiek norādīts apdrošināšanas līgumā (polisē).

(3) Atbildības limits vienam gadījumam ir vienāds ar atbildības limitu, kas noteikts par apdrošināšanas līguma (polises) darbības periodu kopā.

37. pants. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu vai kaitējumu nodarījušā apdrošinātā civiltiesisko atbildību, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst trešajai personai nodarītā kaitējuma faktiskajam apmēram naudas izteiksmē, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu attiecībā uz jebkuru vienu gadījumu un ieturot polisē norādīto pašrisku, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no atbildības limita.

38. pants. (1) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Pušu strīda gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmēru nosaka normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

39. pants. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

40. pants. Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību uzrauga būvatļaujas izsniedzējs.

41. pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.”

9. Aizstāt 37.pantā skaitli un vārdu “37.pants” ar skaitli un vārdu “42.pants”.

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

izslēgt 9.punktu;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta izpildi.

17. Šā likuma normas, kas regulē būvkomersantu reģistrāciju un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (grozījumi šā likuma 1.panta 20.punktā, 10.¹panta ceturtajā daļā un 37.pantā, kā arī 1.panta 31.punkta, 4.panta pirmās daļas 6.punkta, 10.panta, 10.¹panta otrās daļas un IX nodaļas jaunā redakcija), stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 10.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 24. martā