Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un īpašumu pārņemšanas kārtību

Trešdien, 23.martā, Saeimas Juridiskā komisija noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecībai izšķiroši svarīgos likuma grozījumus, kurus valdība bija pieņēmusi Satversmes 81.panta kārtībā un kuri paredz noteikt tādu īpašumu pārņemšanas kārtību, kas nekavētu LNB projekta īstenošanu.
Saeimas Juridiskā komisija noraidīja būtiskākos grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” – normu, kas paredz īpašniekiem iespēju tiesāties nevis par īpašuma pārņemšanas faktu, bet gan par taisnīgas atlīdzības apjomu. Noraidītā norma paredzēja, ka tiesāšanās par īpašumiem nekavēs LNB projekta īstenošanu.
Kultūras ministre Helēna Demakova uzsver: “Atnākot strādāt Kultūras ministrijā, es konstatēju, ka saskaņā ar esošajiem likumiem tiesāšanās par bibliotēkai nepieciešamajām zemēm var ilgt gadiem. Mēs izstrādājām likuma grozījumus, kas paredz vienkāršu lietu – valsts atsavinās bibliotēkai nepieciešamos īpašumus uzreiz, un vienīgā tiesāšanās, kas pēc īpašnieku vēlēšanās varētu notikt, būs par izmaksājamās atlīdzības apjomu. Tas nozīmē, ka tiesāšanās nekavēs LNB projekta virzību. Mūsu pieeja tika saskaņota ar citām ministrijām, to skaitā Tieslietu ministriju. Šos likuma grozījumus atbalstīja visas koalīcijas partijas. Šos likuma grozījumus 81.panta kārtībā pieņēma valdība. Tie stājās spēkā kā likums, un Kultūras ministrija jau pārreģistrē īpašumus uz valsts vārda. Kas notiek tālāk? Mēs labi zinām, ka dažādi spekulanti ir sapirkuši zemi LNB celtniecības vietā, lai iedzīvotos uz valsts rēķina. Tie ir cilvēki, kuriem tiesāšanās ar valsti ir tāda kā “biznesa” forma. Šo spekulantu galvenā vēlme ir panākt sev labvēlīgu īpašumu atsavināšanas kārtību un iespēju bezgalīgi vilk garumā tiesāšanās procesu, lai izspiestu no valsts vairāk naudas. Diemžēl ir jākonstatē, ka Saeimas komisijā virsroku ir guvušas spekulantu intereses. Juridiskās komisijas lēmums ir pieņemts zemes spekulantu interesēs. Šī situācija nav pieļaujama, tādēļ es aicināšu premjeru un visus koalīcijas partijas vienoties par tādu likuma redakciju, kas atbilst valsts interesēm.”
23.martā Saeimas Juridiskā komisija kārtējo reizi izskatīja Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta atbalstītos grozījumus vairākos likumos, kas paredz nekustamo īpašumu pārņemšanu valsts vajadzībām LNB ēkas celtniecības vietā.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” ir izšķiroši svarīgi LNB projekta tālākajā virzībā, un tieši neatrisinātais zemju jautājums ir ilgstoši ielaista problēma.
Uzziņai:
11.janvārī Ministru kabinets 81.panta kārtībā pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas grozīja likumu “Par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” un pieņēma speciālo likumu par īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības teritorijā.
Grozījumi nosaka precīzu atsavināšanas jautājuma risināšanas tiesisku veidu, neļaujot spekulatīviem nekustamo īpašumu darījumu pārstāvjiem iedzīvoties uz nodokļu maksātāju naudas rēķina un nepamatoti sadārdzināt projekta izmaksas.
Grozījumi bija nepieciešami, jo 1922.gada atjaunotais likums “Par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, kas piemērots trīs reizes, ir nepiemērots komplicētam atsavināšanas procesam, kur īpašniekiem būtu jāierāda cita dzīvojamā platība. Valsts faktiski nebija aizsargāta pret nepamatotu prasību izvirzīšanu un izspiešanu spekulatīvu darījumu rezultātā, jo īpašnieks skaidri apzinājās, ka, ja valsts nepiekritīs maksāt atlīdzību, viņam būs iespēja vairākus gadus neatkāpties un būtiski kavēt un sadārdzināt nozīmīgā sabiedrības projekta īstenošanu. Turklāt neatbilstošs likums var radīt ļoti nopietnas sekas gadījumos, ja kāda īpašuma atsavināšana būtu būtiski nepieciešama, piemēram, sabiedrības drošības nodrošināšanai. Ministru kabinets 11.janvārī Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma arī noteikumus par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā. Tie paredz atsavināt valsts vajadzībām dzīvokļus un nedzīvojamās telpas Rīgā, Kuģu ielā 8/10 un Uzvaras bulvārī 2, kā arī nekustamos īpašumus, kas atrodas LNB būvniecības teritorijā, ierakstot tos zemesgrāmatā uz Kultūras ministrijas vārda.
Šādi noteikumi nepieciešami vairāku vienlīdz būtisku iemeslu dēļ. Tā kā Latvija pašlaik ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav visām mūsdienu prasībām atbilstošas nacionālās bibliotēkas ēkas, LNB projekts kā viens no prioritārajiem iekļauts pašreizējās valdības deklarācijā. Tomēr tā realizēšanu nopietni kavē dažādas līdzšinējas likumdošanas nepilnības, īpaši nekustamo īpašumu atsavināšanas jomā. Tieši tādēļ ir būtiski ne tikai grozīt atsavināšanas procedūru nosakošo likumu, bet arī fiksēt valsts īpašumtiesības uz attiecīgajā teritorijā esošajiem īpašumiem: kopš atsavināšanas procesa uzsākšanas 2004.gada sākumā bija iespējama netraucēta īpašumtiesību maiņa. Turklāt valsts īpašumtiesības uz atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem ir priekšnoteikums būvatļaujas saņemšanai un būvdarbu uzsākšanai.

Gunda Ignatāne, kultūras ministres preses sekretāre