Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.91
Rīgā 2005.gada 8.martā (prot. Nr.149, 3.§)
Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 7.punktu un Latvijas Republikas Reklāmas likuma 7.panta trešo daļu
Lietotie termini
Afiša — paziņojums vai reklāmas plakāts par pasākumiem, koncertiem, izrādēm, izstādēm, lekcijām u.tml. ar norādītu pasākuma norises laiku un vietu.
Būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.
Būvizkārtne — informatīva plāksne par būvobjektu, kas tiek izvietota uz būvniecības laiku.
Ekspluatācijas prasības izkārtnēm, reklāmām, reklāmas objektiem — nesošajām konstrukcijām, konstruktīvajām un dekoratīvajām detaļām jābūt bez mehāniskiem bojājumiem un krāsojuma defektiem, rūsas. Elektroinstalācijas pieslēgumam jāatbilst pastāvošajām normām; ja reklāma/izkārtne ir izgaismota, nav pieļaujami atsevišķu elementu vai detaļu izgaismojuma defekti (piem., atsevišķi nedegoši burti, pārrāvumi gaismas joslās u.tml.). Reklāmai/reklāmas objektam, izkārtnei jābūt tīrai — bez dubļiem, notecējumiem, traipiem un plankumiem. Līmplēvju detaļas nedrīkst būt ar atlupušiem stūriem un malām, nedrīkst būt iztrūkstošas detaļas (piem., norauti burti). Nav pieļaujama bojāta (noplēstām detaļām, nosmērēta, aprakstīta) plakāta ekspluatācija.
Izkārtne — vizuālā informācija, kas izvietota tieši pie jebkuras iestādes (arī valsts un pašvaldības), fiziskās vai juridiskās personas komercdarbības veikšanas vietas un informē par tās veiktās darbības raksturu (piem., prokuratūra, skola, veikals, viesnīca, banka, darbnīca, rūpnīca, birojs u.c.), darba laiku. Izkārtnē var tikt ietverti citi saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamie dati par iestādes, uzņēmuma vai komersanta nosaukumu, pārdodamās produkcijas sortimentu, pakalpojumu veidiem. Ja eksponēšanas laukuma attiecība informācijai par preču piegādātājiem vai to preču zīmēm, papildinformācijai par realizējamo produkciju, cenu atlaidēm un akcijām pret izkārtnē ietverto informāciju pārsniedz proporciju 2 : 1, tad tā uzskatāma par reklāmu.
Izkārtne, reklāmas objekts ar piesaisti zemei, konkrētai vietai — īslaicīgas lietošanas būve, kuras izvietošana notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”.
Izkārtnes izgatavotājs — persona, kas pēc izkārtnes īpašnieka pasūtījuma izgatavo izkārtni.
Izkārtnes izvietotājs — persona, kas pēc izkārtnes īpašnieka pasūtījuma izvieto izkārtni.
Izkārtnes, reklāmas objekta ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izvietošanas atļauja (3.paraugs) — šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas pielīdzināms būvatļaujai un apliecina, ka akceptētais projekts izkārtnes/reklāmas objektam ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izstrādāts atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām un to atļauts izvietot atbilstoši akceptētajam projektam. Izvietošanas atļauja jāizņem pirms izkārtnes/reklāmas ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izvietošanas, un tā derīga vienu mēnesi.
Izkārtnes, reklāmas pase (1., 2.paraugs) — šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības ekspluatēt izkārtni, reklāmu.
Īslaicīga reklāma, īslaicīgs reklāmas objekts — kuras eksponēšanas termiņš ir līdz vienam mēnesim, kuras izvietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvprojektu un kuras izvietošanai nav izgatavotas speciālas konstrukcijas konstruktīvā saistībā ar būvi (piem., transparents, piepūšams reklāmas objekts u.tml.)
Īslaicīgas lietošanas būve — būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām. Visiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei/konkrētai vietai tiek piešķirts īslaicīgas lietošanas būves statuss.
Lielformāta reklāmas objekts — brīvi stāvošs reklāmas objekts ar piesaisti zemei/konkrētai vietai, kura izmēri telpiskiem objektiem (apaļiem, trīsplakņu piloniem) pārsniedz 1,80 m diametru un 4,5 m augstumu, bet vienpusējiem un divpusējiem — 1,5 m x 2,55 m (h).
Pašreklāmas plakāts — obligāti izvietojams plakāts uz tīkla reklāmas objekta laikā, kad uz tā netiek izvietots reklāmas akcijas vai reklāmas devēja plakāts.
Patvaļīga izkārtnes, reklāmas, reklāmas objekta, afišas un sludinājumu izvietošana — izvietošana bez pašvaldības izdotas izvietošanas atļaujas, saskaņota/akceptēta projekta, reklāmas/izkārtnes pases, kā arī reklāmas un izkārtnes ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izvietošana/ekspluatācija bez akta par pieņemšanu ekspluatācijā.
Plakāts — grafisks darbs, kas tēlainā veidā uzrunā skatītāju, informējot vai reklamējot kādu pasākumu, personību, problēmu.
Preču zīme — apzīmējums, ko lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm, izņemot īpaši norādītus gadījumus. “Preču zīme, zīmes” ietver arī pakalpojumu zīmes un kolektīvās zīmes.
Priekšvēlēšanu aģitācija — kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu.
Publiska vieta — ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kurā ietilpst braucamā daļa, ietve, nomale, sadalošā josla u.tml.), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa staciju, autoostu un lidostu zāles, gaiteņi, satiksmes ejas, parki, un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas, kā arī neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldību zeme.
Reklāma — ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Reklāmas akcija — pasākums, kad publiski pilsētas vidē tiek izplatīta informācija, kuras mērķis ir radīt patērētājos un pircējos interesi par pārdodamo produkciju, pakalpojumu veidiem, idejām, kā arī par objektiem, kuros noris tirdzniecība, par pakalpojumu sniegšanu vai arī par citiem pasākumiem saimnieciskās darbības uzlabošanai, ienākumu gūšanai vai popularitātes palielināšanai.
Reklāmas devējs — persona, kas nolūkā gūt komerciālu vai citādu labumu pati izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs cita persona izgatavo un izplata reklāmu.
Reklāmas izgatavotājs — persona, kas pēc reklāmas devēja pasūtījuma izgatavo, pārveido vai adaptē reklāmu.
Reklāmas izplatītājs — persona, kas pati izplata reklāmu vai dod iespēju reklāmu izplatīt reklāmas devējam.
Reklāmas objekts — jebkuras formas vai jebkura veida priekšmets, konstrukcija vai būve, kas speciāli veidots reklāmas izvietošanai pilsētas vidē.
Rīgas vēsturiskais centrs — teritorija 438,3 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļas, kuru robežas ir noteiktas Latvijas Republikas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.
Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zona — teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa, kuras robežas ir noteiktas Latvijas Republikas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.
Skatloga vitrīna — iekšējā telpa 100 cm attālumā (dziļumā) no loga rūts.
Slietnis — neliels (līdz 1,5m augsts), mobils reklāmas objekts, kas tiek izvietots pie jebkuras iestādes, organizācijas vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas tikai tās darba laikā.
Tīkla reklāma — reklāmas objektu sistēma, ko veido reklāmas izvietotājs pilsētas vidē, kuram reklāmas objektu, reklāmas plakātu izvietošana vai reklāmas vietu izīrēšana ir komercdarbība.
Ugunsmūris — ugunsdroša siena, kas atbilst LBN 201-96 “Ugunsdrošības normas” klasifikatora 1.tipam.
Vecrīga — pilsētas viduslaiku daļa, teritorija, kas ietilpst Rīgas vēsturiskajā centrā, kuru norobežo Krišjāņa Valdemāra iela, Basteja bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.janvāra iela, 11.novembra krastmala.
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Šo saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, regulējot reklāmu, reklāmas objektu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un ekspluatācijas kārtību publiskās vietās Rīgā.
1.2. Šie saistošie noteikumi nosaka reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietojuma, būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas/akceptēšanas kārtību, demontāžas kārtību pēc ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī atbildību par šo noteikumu neievērošanu.
1.3. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz funkcionālo informāciju — valsts un pašvaldības dienestu norādēm (ceļa zīmes, transporta pieturvietu zīmes, ielu nosaukumu norādes u.tml.), kas izgatavotas pēc iepriekš apstiprināta tipveida etalona un tiek izvietotas atbilstoši attiecīgajai izvietošanas instrukcijai.
1.4. Izvietojot reklāmas, izkārtnes, sludinājumus un citus informatīvos materiālus, jāievēro šie saistošie noteikumi, Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, detālais plānojums un šo plānojumu sastāvā esošie apbūves noteikumi.
2. Izkārtņu izvietošanas pamatprincipi
2.1. Izkārtni uzkrāso vai izvieto tiešā konstruktīvā saistībā ar ēku, šai ēkai piesaistīto zemes gabalu, uz žogiem un visām iespējamām komunikāciju konstrukcijām zemes gabalā, kurā tiek veikta uzņēmuma saimnieciskā darbība.
2.2. Izvietojot izkārtni, jānodrošina Rīgai raksturīgās arhitektūras un vides saglabāšana. To izvietojot, ir jāsaglabā konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturs un mērogs saskaņā ar teritorijas plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem.
2.3. Aizliegts izvietot uz ēkām izkārtnes, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.08.2004. noteikumiem Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.
2.4. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu un uzturēšanu, izkārtnēs un fasādes apgaismošanai aizliegts izmantot gaismas specefektus, piemēram, mirgojošās gaismas, gaismas vadus u.tml.
2.5. Izvietojot izkārtni konstruktīvā saistībā ar būvi:
2.5.1. jāievēro ēkas proporcijas;
2.5.2. jāievēro fasādes dalījums ar logiem, durvīm, dzegām, karnīzēm;
2.5.3. nedrīkst aizsegt arhitektoniskas detaļas (logi, karnīzes, fasādes dekori u.c.);
2.5.4. jāievēro izkārtnēs lietoto materiālu atbilstība fasādes apdares materiāliem;
2.5.5. stiprinājuma veids nedrīkst bojāt nesošās konstrukcijas;
2.5.6. maksimāli pieļaujamais izkārtnes izvirzījums no būvlaides ir 1,3 m, ja izkārtnes ārējās malas attālums līdz brauktuvei nav mazāks par 0,7 m un netiek aizsegta ielas perspektīva;
2.5.7. Vecrīgā izkārtņu izvirzījums no būvlaides nedrīkst pārsniegt 0,9 m;
2.5.8. perpendikulāri fasādei izvietotas izkārtnes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 3 m (tuneļos ne zemāk par 2,2 m) no zemes neatkarīgi no tās platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai tur, kur ietve platāka par 1,5 m, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 cm ik uz 30 cm, bet ne vairāk kā 30 cm, turklāt brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazāk par 1,5 m. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas var radīt traumas garāmgājējiem;
2.5.9. ja konstruktīvā saistībā ar ēku tiek izvietota pergolas tipa izkārtne, ja tai tiek izbūvēts speciāls balsts (-i) vai konstrukcijas, ja tā tiek uzstādīta kompleksā ar nojumi, kas pārsniedz 2.5.6.apakšpunktā norādītos izmērus, tad to atļauts izstrādāt tikai kā fasādes rekonstrukcijas projektu.
2.6. Elektropiegādes kabeļi izkārtnēm nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Ja brīvi stāvošu izkārtņu elektropiegādes gaisa kabeļa garums pārsniedz 5 m, tad tā pieslēdzama ar pazemes kabeļiem. Elektropiegāde šiem objektiem jārisina projektā vienlaikus ar objekta piesaistes projekta izstrādi un jāakceptē Rīgas pilsētas būvvaldē noteiktajā kārtībā.
2.7. Brīvi stāvošas izkārtnes (stēlas, pilonus u.tml.) Rīgas vēsturiskajā centrā atļauts izvietot gadījumos, ja būve vai ēka ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nav iespējams uzstādīt izkārtni konstruktīvā saistībā ar ēku (būvi), neatgriezeniski (arī vizuāli) nebojājot fasādi.
2.8. Rīgas vēsturiskajā centrā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā ēku un būvju otrā stāva līmenī un augstāk pie fasādes atļauts izvietot izkārtnes, kas izvirzās perpendikulāri fasādei, un brīvi stāvošus burtus (bez pamatnes). Burtu augstums nedrīkst pārsniegt 15% no pirmā stāva augstuma.
2.9. Slietņu izvietošana pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad nav iespējams izvietot izkārtni konstruktīvā saistībā ar būvi (objekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība atrodas pagrabstāvā, pagalmā, augstāk par 1.stāva līmeni). Slietņi jāizvieto ne tālāk kā 2 m no ieejas objektā, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, tie jāizvieto vienā līnijā pie namu fasādēm, un gājēju plūsmai jāatstāj 75% no ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m (izņēmums ir gājēju ielas).
2.10. Īpašuma izmantošanas tiesības un saistības ar zemes, ēkas vai objekta, uz kura izkārtnes īpašnieks vēlas izvietot izkārtni, īpašnieku kārto pats izkārtnes īpašnieks. Zemes īpašnieka atļauja objekta izvietošanai uz Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošas zemes ir Rīgas domes Īpašuma departamenta saskaņojums uz izkārtnes projekta.
2.11. Ja izkārtne tiek izvietota norobežotā teritorijā (tirgus, noliktavu teritorijas u.tml.), teritorijas īpašnieks ir atbildīgs par kopējās vizuālā noformējuma koncepcijas izstrādāšanu un saskaņošanu Rīgas pilsētas būvvaldē. Izkārtnes izvietojums un kompozīcija jāsaskaņo šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un jāizņem izkārtnes pase katram objektam.
2.12. Ja norobežotā teritorijā (tirgus, noliktavu teritorijas u.tml.) viena tipa objektiem saskaņota standarta izkārtne, kurā tiek mainīti tikai rekvizīti, tiek izsniegta viena pase visiem objektiem.
2.13. Ja pie būves paredzēts izvietot vairāk nekā 2 izkārtnes, tad Rīgas pilsētas būvvalde var pieprasīt būves īpašniekiem izstrādāt kopējo izkārtņu izvietojuma skici, kura jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē.
2.14. Skatlogs ar ilglaicīga (ilgāk par 1 mēnesi) noformējuma elementiem (stacionāras uzlīmes uz stikla, gaismas kastes u.tml.) uzskatāms par izkārtnes sastāvdaļu, ja to saturs atbilst šajos noteikumos noteiktajam izkārtnes termina skaidrojumam.
2.15. Izvietojot skatlogā un uz skatloga stikla īslaicīgus (līdz 1 mēnesim) noformējuma elementus, Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo principiāla kompozīcijas skice (krāsa, šrifts, izmērs).
2.16. Aizliegts pilnībā aizlīmēt skatlogu no ārpuses necaurredzamā veidā.
2.17. Periodiski maināma ekspozīcija skatloga vitrīnā, kas veidota no pārdodamās produkcijas, nav jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē.
2.18. Aizliegts no iekšpuses aizsegt skatlogus ar tirdzniecības iekārtām, preču izvietošanai paredzētiem plauktiem vai stendu aizmugurēm, ja nav izveidota skatloga ekspozīcija, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības iekārta paredzēta tirdzniecībai pa logu.
3. Izkārtņu projektu izskatīšanas un saskaņošanas/akceptēšanas kārtība
3.1. Persona, kas vēlas izvietot izkārtni, iesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē projektu, kas satur šādu informāciju:
3.1.1. Projekta sastāvs izkārtnei konstruktīvā saistībā ar būvi (jānoformē uz A/3 vai A/4 formāta lapām):
3.1.1.1. krāsaina izkārtnes skice, uzrādot mērogu, izmēru; telpiskiem objektiem arī raksturīgie sānskati, virsskats, ietverot stiprinājumu rasējumus;
3.1.1.2. izvietošanas vietas visaptveroša krāsaina fotofiksācija;
3.1.1.3. izkārtnes izvietojums pie ēkas (datorsalikums, fotomontāža vai zīmējums). Ja izkārtne izvietota perpendikulāri fasādei pirmā stāva līmenī, jānorāda izkārtnes apakšējās malas attālums līdz ietvei (zemei) un ārējās malas attālums līdz brauktuvei;
3.1.1.4. krāsu paraugi, ja grafiskais materiāls (piem., krāsainā izdruka) neatspoguļo patieso krāsu toni;
3.1.1.5. izkārtnes vietas adrese;
3.1.1.6. ja izkārtne tiek uzkrāsota vai izvietota uz ugunsmūra, jāiesniedz fasādes krāsojuma pase un ēkas īpašnieka garantijas vēstule, kurā tiek apliecināts, ka mēneša laikā pēc izkārtnes eksponēšanas termiņa beigām fasāde tiks sakārtota atbilstoši fasādes krāsojuma pasei;
3.1.1.7. juridiskās vai fiziskās personas (izkārtnes pasūtītāja) dati (reģistrācijas apliecības kopija), tās faktiskā adrese, tālrunis;
3.1.1.8. projekta autors (uzvārds, firma, tālrunis);
3.1.1.9. izkārtnes izgatavošanas materiālu apraksts, papildu efektu raksturojums (piem., apgaismojums, kinētiskie elementi utt.).
3.1.2. Projekta sastāvs un prasības izkārtnei ar piesaisti zemei vai konkrētai vietai:
3.1.2.1. izvietojot izkārtni ar piesaisti zemei vai piesaisti konkrētai vietai, Rīgas pilsētas būvvalde sagatavo un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā noteikto prasību izpilde izkārtnes īpašniekam ir obligāta. Plānošanas un arhitektūras uzdevuma sagatavošana saskaņā ar Rīgas domes lēmumu ir maksas pakalpojums;
3.1.2.2. projekts jāiesniedz akceptēšanai Rīgas pilsētas būvvaldē trīs eksemplāros (uz A/3 vai A/4 formāta lapām). Būvprojekta izstrādāšana jāveic saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”. Projektā jāiekļauj šāda informācija:
3.1.2.2.1. krāsaina izkārtnes skice, uzrādot mērogu, izmēru, raksturīgos sānskatus, virsskatu, fotomontāžu ar plānotā objekta izvietojumu pilsētvidē, kuru pirmsprojekta stadijā saskaņojis attiecīgās priekšpilsētas (rajona) mākslinieks;
3.1.2.2.2. izkārtnes piesaiste, kas veikta uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna, kurā ir uzrādītas visas apakšzemes komunikācijas un kura pareizību apstiprinājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, ar pirmsprojekta saskaņojumiem, kas noteikti plānošanas un arhitektūras uzdevumā;
3.1.2.2.3. juridiskās vai fiziskās personas (izkārtnes pasūtītāja) dati (reģistrācijas apliecības kopija vai personas kods), tās faktiskā adrese, tālrunis;
3.1.2.2.4. īpašuma vai lietošanas tiesību apliecinošu dokumentu kopijas (īpašnieka piekrišanas rakstisks apstiprinājums objekta izvietošanai);
3.1.2.2.5. izkārtnes dizaina projekta autors (uzvārds, firma);
3.1.2.2.6. izkārtnes izgatavošanas materiālu apraksts, papildu efektu raksturojums (piem., apgaismojums, kinētiskie elementi);
3.1.2.2.7. projekta konstruktīvā daļa jāizstrādā Latvijas Republikā sertificētam projektētājam (sertifikāta kopija jāpievieno projektam);
3.1.2.2.8. ja izkārtne tiek pieslēgta elektropiegādes kabeļiem vai citām inženierkomunikācijas sistēmām, tad pieslēguma risinājums jāietver projektā.
3.2. Iesniegumu un iesniegto projektu Rīgas pilsētas būvvalde izskata divu nedēļu laikā, pieņemot lēmumu par iespēju izvietot izkārtni iecerētajā veidā.
3.3. Saskaņots/akceptēts izkārtnes projekta derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus.
3.4. Izvietošanas atļauja izkārtnēm ar piesaisti zemei/konkrētai vietai jāizņem Rīgas pilsētas būvvaldē vienu mēnesi pirms izvietošanas.
3.5. Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga saskaņot vienam objektam vairākas izkārtnes. Tādā gadījumā izvēli izdara konkrētā objekta īpašnieks.
3.6. Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga noraidīt izkārtnes priekšlikumu, ja projektā nav ievērotas šajos noteikumos ietvertās prasības un Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti.
3.7. Izvērtējot izkārtnes izvietošanas situāciju, Rīgas pilsētas būvvalde var izlemt par plānošanas un arhitektūras uzdevuma nepieciešamību, kura sagatavošana saskaņā ar Rīgas domes lēmumu ir maksas pakalpojums.
4. Izkārtņu ekspluatācijas un demontāžas kārtība
4.1. Rīgā aizliegta patvaļīga izkārtņu izvietošana. Tiesības eksponēt izkārtni Rīgā ir visām fiziskām un juridiskām personām, kas šo saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojušas/akceptējušas izkārtnes projektu, noformējušas izkārtnes pasi, izkārtnēm ar piesaisti zemei/konkrētai vietai saņēmušas izvietošanas atļauju (6.paraugs) un aktu par pieņemšanu ekspluatācijā (7.paraugs).
4.2. Ja izkārtne realizēta atbilstoši saskaņotajam projektam, Rīgas pilsētas būvvalde izsniedz izkārtnes pasi, kurā uzrādīti visi izkārtni veidojošie elementi.
4.3. Ja, izvietojot izkārtni ar piesaisti zemei vai konkrētai vietai, radušās domstarpības par tās izvietojuma atbilstību akceptētajam projektam, izkārtnes īpašniekam vai izvietotājam ir tiesības pieprasīt faktisko uzmērījumu dabā. Uzmērījumus dabā ir tiesīgas veikt licencētas mērniecības firmas, kuru uzmērīto plānu pareizības pārbaudi veicis un apstiprinājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (minēto darbu izpilde ir maksas pakalpojums).
4.4. Ja izkārtne nav realizēta atbilstoši saskaņotajam/akceptētajam projektam, tad Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga izsniegt pagaidu ekspluatācijas atļauju izkārtnes eksponēšanai, nosakot termiņu, kurā jānovērš pagaidu ekspluatācijas atļaujā uzskaitītās nepilnības vai neatbilstības saskaņotajam/akceptētajam projektam. Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga izsniegt vienu pagaidu ekspluatācijas atļauju, kuras termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.
4.5. Ja Rīgas pilsētas būvvalde ir devusi negatīvu atzinumu par izkārtnes izvietošanas atbilstību saskaņotajam/akceptētajam projektam un pagaidu ekspluatācijas atļaujā noteiktajā termiņā nav novērsti norādītie trūkumi, tad izkārtnes īpašniekam tā jādemontē 15 kalendāro dienu laikā pēc pagaidu ekspluatācijas termiņa izbeigšanās.
4.6. Izkārtnes pase jāizņem 15 darba dienu laikā pēc izkārtnes izvietošanas.
4.7. Izkārtnes pases derīguma termiņš nav ilgāks par 5 gadiem.
4.8. Izkārtnes īpašnieks ir tiesīgs pēc 5 gadiem (4 darba dienas pirms pases derīguma termiņa izbeigšanās) atkārtoti iesniegt esošās izkārtnes fotogrāfiju, visaptverošu vietas fotofiksāciju un iepriekšējo izkārtnes pasi, lai saņemtu jaunu izkārtnes pasi. Ja izkārtne atbilst ekspluatācijas prasībām, ja tā aizvien atbilst pilsētvides prasībām, tad tiek izsniegta jauna izkārtnes pase.
4.9. Izkārtnes pases izgatavošana normatīvo aktu noteiktā kārtībā pieņemta ar Rīgas domes lēmumu kā maksas pakalpojums.
4.10. Par izkārtnes konstrukciju drošību un elektroinstalācijas pieslēguma atbilstību tiesību normām, tās atbilstību ekspluatācijas prasībām un demontāžu 15 darba dienu laikā, ja beidzies izkārtnes pases derīguma termiņš, sakārtojot izkārtnes izvietošanas vietu (fasādes krāsojumu, labiekārtojumu, veicot pamatu demontāžu utt.), ir atbildīgs izkārtnes īpašnieks, ja tas nav atrodams — konkrētās teritorijas, būves īpašnieks vai apsaimniekotājs.
4.11. Rīgas pilsētas būvvalde izskata jautājumu par izkārtnes demontāžu, kas veicama 7.17.punktā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
4.11.1. ja beidzies izkārtnes pases vai pagaidu ekspluatācijas atļaujas derīguma termiņš;
4.11.2. ja izkārtne tiek eksponēta bez izkārtnes pases;
4.11.3. ja izkārtne uzstādīta bez saskaņota/akceptēta projekta vai neatbilstoši saskaņotajam projektam;
4.11.4. ja pagaidu ekspluatācijas atļaujas noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie trūkumi un izkārtne nav demontēta 15 kalendāro dienu laikā;
4.11.5. ja izkārtne neatbilst ekspluatācijas prasībām.
5. Reklāmas, reklāmas objekta izvietošanas pamatprincipi
5.1. Izvietojot reklāmu, reklāmas objektu, jānodrošina Rīgai raksturīgās arhitektūras un vides saglabāšana. To izvietojot, ir jāsaglabā konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturs un mērogs saskaņā ar teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem.
5.2. Aizliegts izvietot uz ēkām reklāmas, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.02.2004. noteikumiem Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.
5.3. Izvietojot reklāmu konstruktīvā saistībā ar būvi:
5.3.1. jāievēro ēkas proporcijas;
5.3.2. jāievēro fasādes dalījums ar logiem, durvīm, dzegām, karnīzēm;
5.3.3. nedrīkst aizsegt arhitektoniskas detaļas (logus, karnīzes, bareljefus u.c.);
5.3.4. jāievēro reklāmā lietoto materiālu atbilstība fasādes apdares materiāliem un ēkas arhitektoniskajam risinājumam;
5.3.5. stiprinājuma veids nedrīkst bojāt nesošās konstrukcijas;
5.3.6. maksimāli pieļaujamais reklāmas izvirzījums no būvlaides ir 1,3 m, ja reklāmas ārējās malas attālums līdz brauktuvei nav mazāks par 0,7 m un netiek aizsegta ielas perspektīva;
5.3.7. perpendikulāri fasādei izvietotas reklāmas apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 3 m (tuneļos ne zemāk par 2,2 m) no zemes neatkarīgi no reklāmas platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai vietās, kur ietve platāka par 1,5 m, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 cm ik uz 30 cm, bet ne vairāk kā 30 cm, turklāt brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazāk par 1,5 m. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas var radīt traumas garāmgājējiem;
5.3.8. aizliegts pilnībā aizlīmēt skatlogu no ārpuses necaurredzamā veidā.
5.4. Izvietojot brīvi stāvošus reklāmas objektus, jāievēro, ka tie nedrīkst aizsegt skatu uz pilsētas panorāmu, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietvertiem objektiem, baznīcām un ielu perspektīvu.
5.5. Aizliegts izvietot reklāmas pie namu fasādēm, kas ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Aizliegums neattiecas uz ugunsmūriem.
5.6. Vecrīgā aizliegts uzstādīt brīvi stāvošus stacionārus reklāmas objektus, transparentus (šis aizliegums neattiecas uz pašvaldībai piederošiem informācijas stendiem un informāciju par pilsētu, kā arī par valsts un pašvaldības organizēto pasākumu reklāmu) un izvietot reklāmas pie fasādēm un uz jumtiem. Šis aizliegums neattiecas uz ugunsmūriem.
5.7. Ugunsmūrus Vecrīgā atļauts izmantot reklāmai tikai apgleznojot, uz tiem aizliegts izvietot izdrukas, stendus, planšetes, konstrukcijas.
5.8. Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts izvietot lielformāta reklāmas objektus.
5.9. Elektropiegādes kabeļi reklāmas objektiem nedrīkst būt redzami (manāmi) uz ēku fasādēm. Ja brīvi stāvošas reklāmas objekta elektropiegādes gaisa kabeļa garums pārsniedz 5 m, tad tā pieslēdzama ar pazemes kabeļiem. Elektropiegāde šiem objektiem jārisina vienā projektā ar reklāmas objekta piesaistes projektu un jāakceptē Rīgas pilsētas būvvaldē.
5.10. Aizliegta reklāmas objektu ar betona pamatiem, kuru izmēri plānā ir lielāki par 0,7 m x 0,5 m un ieguldīšanas dziļums 1,0 m, izvietošana ielu sarkanajās līnijās.
5.11. Izvietojot vienpusēju vai divpusēju lielformāta reklāmas objektu paralēli fasādei ar logiem, jāievēro LBN 100 “Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve” prasības.
5.12. Minimālais attālums starp diviem stacionāri izvietotiem reklāmas objektiem ir 30 m. Šī distance jāievēro arī no sabiedriskā transporta pieturvietas, kuras labā puse izgatavota kā reklāmas stends, un afišu stabiem. Attālums tiek atlikts starp vienā ielas pusē izvietotu reklāmas objektu savstarpēji tuvākajām malām. Ja reklāmas stendi izvietoti pie žogiem, rūpniecisko teritoriju norobežojošajām sienām ārpus Rīgas vēsturiskā centra, tad attālums var tikt samazināts atbilstoši teritorijas zonas konceptuālajam risinājumam, kas apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē.
5.13. Reklāmas objektiem viena skata perspektīvā jābūt vizuāli saskanīgiem. Tie jāizkārto uz līnijām paralēli brauktuvei. Reklāmas objekti ar betona pamatiem, kuru izmēri plānā ir lielāki par 0,7 m x 0,5 m un ieguldīšanas dziļums 1,0 m, tiek kārtoti līnijā aiz ielu sarkanajām līnijām.
5.14. Projektējot stacionāru reklāmas objektu uz gājēju ietves, tas nedrīkst apgrūtināt gājēju plūsmu. To izvietojot, jāievēro vismaz 0,5 m attālums no brauktuves, gājēju plūsmai atstājot 75% no ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m.
5.15. Slietņu izvietošana pieļaujama 2.9.punktā noteiktajos gadījumos.
5.16. Projektējot stacionāru reklāmas objektu ielu sarkanajās līnijās, ja to pieļauj esošās apakšzemes inženierkomunikācijas, atdalošajā zaļajā zonā starp brauktuvi un gājēju ietvi jāievēro vismaz 0,5 m attālums līdz brauktuvei.
5.17. Projektējot informācijas objektu, tas jānovieto tā, lai tajā izvietotā, gājējiem paredzētā lasāmā informācija (afišas, kartes u.tml.) būtu lasāma no ietves (0,4 m attālumā).
5.18. Aizliegts uzstādīt reklāmas objektus uz ūdens, arī izmantojot dažādus peldlīdzekļus (pontoni, plosti, kuģi, laivas u.tml.) un dažādus reklāmas izvietošanas palīglīdzekļus, ilgāk par divām dienām.
5.19. Aizliegts izvietot visu veidu reklāmas uz tiltiem pār Daugavu (uz to konstrukcijām, balstiem, apgaismes stabiem, tramvaju un trolejbusu gaisa līniju balstiem, kā arī uz tiem projektēt speciālas konstrukcijas reklāmas objektu uzstādīšanai) posmos, kas projicējas pret ūdeni.
5.20. Vecrīgā aizliegts izvietot reklāmas objektus pie apgaismes stabiem. Pārējā Rīgas teritorijā pie apgaismes stabiem atļauts izvietot īslaicīgu reklāmu un īslaicīgus reklāmas objektus. Atsevišķos ceļa posmos pie apgaismes stabiem pēc Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma atļauts uzstādīt Rīgas pilsētas būvvaldē apstiprināta parauga reklāmas objektus.
5.21. Parku malās aizliegts uzstādīt reklāmas objektus.
5.22. Aizliegts uzstādīt reklāmas objektus parkos, kas ietverti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. No jauna projektējamos parkos reklāmas objektu vietas jāparedz parku projektā saistībā ar parku plānojuma struktūru un atrašanos pilsētvidē.
5.23. Visu veidu reklāmas, reklāmas objektus, informatīvos materiālus, afišas, paziņojumus u.tml. Rīgas pilsētas teritorijā (arī gaisa telpā) atļauts eksponēt vietās, kuras Rīgas pilsētas būvvalde saskaņojusi šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
5.24. Uz afišu stabiem un stendiem atļauts eksponēt tikai afišas, plakātus, paziņojumus par pasākumiem, lekcijām, izstādēm, koncertiem u.tml. ar norādītu pasākuma norises laiku un vietu. Uz afišu stabiem aizliegta preču, cenu atlaižu, pakalpojumu, pakalpojumu sniegšanas vietu, tirdzniecības centru reklāma.
5.25. Ja apstiprinātā standarta ceļa norāde atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, tad tās īpašnieks nedrīkst iebilst pret papildu ceļu norāžu komplektācijas iespējām, ja Rīgas pilsētas būvvalde un zemes īpašnieks saskaņojuši projektu citiem pretendentiem jau esošas ceļa norādes papildināšanai.
5.26. Ja reklāmā tiek pausti idejiski vai politiski uzskati vai uzaicinājumi, uz reklāmas plakāta obligāti jābūt reklāmas devēja parakstam (politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas nosaukumam vai fiziskās/juridiskās personas datiem).
5.27. Azartspēļu, to organizēšanas vietu un azartspēlēs iegūstamo laimestu reklāma aizliegta:
5.27.1. uz izglītības iestādēm, to būvēm un 300 m rādiusā;
5.27.2. uz ārstniecības iestādēm, to būvēm un 300 m rādiusā;
5.27.3. uz valsts un pašvaldības iestādēm, to būvēm un 300 m rādiusā;
5.27.4. uz sabiedriskā transporta un sabiedriskā transporta pieturvietās.
5.28. Par reklāmas saturu — valstu, karogu, pilsētu nosaukumu un simbolikas, uzņēmumu nosaukumu, kā arī firmu preču zīmēs lietoto nosaukumu (logotipi, simbolizējošās grafiskās zīmes, kurās iekļauti burti, vārdi, teikumi u.tml.) iekļaušanu un izmantošanu izvietojamās reklāmās atbild reklāmas devējs.
5.29. Īpašuma izmantošanas tiesības un saistības ar zemes, būves vai objekta, uz kura reklāmas īpašnieks vēlas izvietot reklāmu, īpašnieku vai lietotāju kārto pats reklāmas īpašnieks. Zemes īpašnieka atļauja reklāmas izvietošanai uz Rīgas pilsētai piederošas zemes ir Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldes saskaņojums uz izkārtnes projekta. Ja reklāmas izvietošanai tiek izmantotas transporta būves (ceļa, dzelzceļa pārvadi, tuneļi u.tml.), nepieciešama minēto transporta būvju īpašnieku, (valdītāju) atļauja.
5.30. Uz visiem reklāmas objektiem jābūt marķējumam ar tā īpašnieka rekvizītiem (komersanta nosaukums vai fiziskas personas uzvārds, tālruņa numurs).
6. Reklāmas projektu izskatīšanas un saskaņošanas kārtība
6.1. Persona, kas vēlas izvietot reklāmu, iesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē projektu, kas satur šādu informāciju:
6.1.1. Projekta sastāvs reklāmai konstruktīvā saistībā ar būvi (jānoformē uz A/3 vai A/4 formāta lapām):
6.1.1.1. krāsaina reklāmas skice, uzrādot mērogu, izmēru; telpiskiem objektiem jāuzrāda arī raksturīgie sānskati, virsskats, ietverot stiprinājumu rasējumus;
6.1.1.2. izvietošanas vietas visaptveroša krāsaina fotofiksācija;
6.1.1.3. reklāmas izvietojums pie ēkas (datorsalikums, fotomontāža vai rasējums). Gadījumos, kad reklāma izvietota perpendikulāri fasādei, jānorāda reklāmas apakšējās malas attālums līdz ietvei (zemei) un ārējās malas attālums līdz brauktuvei;
6.1.1.4. krāsu paraugi, ja grafiskais materiāls (piem., krāsainā izdruka) neatspoguļo patieso krāsas toni;
6.1.1.5. ja reklāma tiek uzkrāsota uz ugunsmūra, jāiesniedz fasādes krāsojuma pase un ēkas īpašnieka garantijas vēstule, kurā tiek apliecināts, ka mēneša laikā pēc reklāmas eksponēšanas termiņa izbeigšanās fasāde tiks sakārtota atbilstoši ēkas vai būves krāsojuma pasei;
6.1.1.6. reklāmas atrašanās vietas adrese;
6.1.1.7. objekta, uz kura tiek izvietota reklāma, īpašnieka rakstiska piekrišana, īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;
6.1.1.8. dati par reklāmas devēju — reģistrācijas apliecības kopija, faktiskā adrese, tālrunis, personas kods (fiziskām personām);
6.1.1.9. projekta autors (uzvārds, firma, tālrunis);
6.1.1.10. reklāmas izgatavošanas materiālu apraksts, papildu efektu raksturojums (piem., apgaismojums, kinētika utt.).
6.1.2. Projekta sastāvs reklāmai ar piesaisti zemei vai piesaisti konkrētai vietai:
6.1.2.1. izvietojot reklāmas objektu ar piesaisti zemei vai piesaisti konkrētai vietai, Rīgas pilsētas būvvalde sagatavo un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā ietverto prasību izpilde reklāmas nesēja izvietotājam ir obligāta. Plānošanas un arhitektūras uzdevuma sagatavošana saskaņā ar Rīgas domes lēmumu ir maksas pakalpojums;
6.1.2.2. projekts jāiesniedz akceptēšanai Rīgas pilsētas būvvaldē trīs eksemplāros. Būvprojekta izstrādāšana jāveic saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”. Projektā jāiekļauj šāda informācija (iesniedzama uz A/3 vai A/4 formāta lapām):
6.1.2.2.1. krāsains reklāmas zīmējums, uzrādot mērogu, izmēru, raksturīgie sānskati, virsskats, fotomontāža ar plānotā objekta izvietojumu pilsētvidē, kuru pirmsprojekta stadijā saskaņojis attiecīgās priekšpilsētas (rajona) mākslinieks;
6.1.2.2.2. reklāmas objekta piesaiste, kas veikta topogrāfiskā uzmērījuma plānā, kurā ir uzrādītas visas apakšzemes komunikācijas un kura pareizību apstiprinājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, ar pirmsprojekta stadijas saskaņojumiem, kas noteikti arhitektūras plānošanas un projektēšanas uzdevumā;
6.1.2.2.3. reklāmas objekta atrašanās vietas adrese;
6.1.2.2.4. zemes īpašnieka rakstiska atļauja izvietot reklāmas objektu un īpašumu apliecinošu dokumentu kopijas;
6.1.2.2.5. juridiskās vai fiziskās personas (reklāmas pasūtītāja) dati (reģistrācijas apliecības kopija, personas kods, tās faktiskā adrese, tālrunis);
6.1.2.2.6. projekta autors (uzvārds, firma, tālrunis);
6.1.2.2.7. reklāmas izgatavošanas materiālu apraksts, papildu efektu raksturojums (piem., apgaismojums, kinētiskie elementi);
6.1.2.2.8. projekta konstruktīvā daļa jāizstrādā Latvijas Republikā sertificētam projektētājam (sertifikāta kopija jāpievieno projektam);
6.1.2.2.9. ja reklāma tiek pieslēgta elektropiegādes kabeļiem vai citām inženierkomunikācijas sistēmām, tad pieslēguma risinājums jāietver projektā;
6.1.2.2.10. reklāmas nesēja objektiem ar piesaisti zemei vai konkrētai vietai pēc projekta akceptēšanas Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaņem izvietošanas atļauja.
6.1.3. Reklāmas grafiskās kompozīcijas, plakāta maiņa uz jebkura veida reklāmas nesēja jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē un jāizņem jauna reklāmas pase.
6.1.3.1. Reklāmas objekta grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas kārtība:
Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz:
6.1.3.1.1. reklāmas pase un dokumenti (dokumentu kopijas), kas apliecina pašvaldības nodevas par reklāmas izvietošanu publiskā vietā samaksu;
6.1.3.1.2. reklāmas grafiskā dizaina skice.
6.2. Iesniegumu un iesniegto projektu Rīgas pilsētas būvvalde izskata divu nedēļu laikā, pieņemot slēdzienu par iespēju izvietot reklāmu iecerētajā veidā.
6.3. Saskaņots/akceptēts projekta derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus.
6.4. Izvietošanas atļauja jāizņem Rīgas pilsētas būvvaldē vienu mēnesi pirms reklāmas objekta izvietošanas.
6.5. Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga noraidīt reklāmas priekšlikumu, ja projektā nav ievērotas šajos noteikumos ietvertās prasības un tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti.
7. Reklāmu ekspluatācijas un demontāžas kārtība
7.1. Rīgā aizliegta patvaļīga reklāmu, afišu un citu informatīvo materiālu izvietošana. Tiesības eksponēt/ekspluatēt reklāmu Rīgā ir visām fiziskām un juridiskām personām, kas šo noteikumu noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojušas/akceptējušas reklāmas projektu, noformējušas reklāmas pasi, reklāmām ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izsniegušas izvietošanas atļauju (6.paraugs), aktu par pieņemšanu ekspluatācijā (7.paraugs) un kuras samaksājušas pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās.
7.2. Reklāmas pase jāizņem 15 dienu laikā pēc reklāmas izvietošanas (gleznojuma pabeigšanas). Īslaicīgas reklāmas un īslaicīgi reklāmas objekti tiek atbrīvoti no reklāmas pases noformēšanas.
7.3. Lai saņemtu reklāmas pasi un pašvaldības paziņojumu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās, Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz realizētās reklāmas fotogrāfija (10 cm x 15 cm) un jāuzrāda saskaņotais projekts. Ja reklāma realizēta atbilstoši saskaņotajam projektam, 4 darba dienu laikā tiek izsniegta reklāmas pase un paziņojums par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās.
7.4. Izvietojot īslaicīgu reklāmu vai īslaicīgu reklāmas objektu, paziņojums par pašvaldības nodevu par reklāmu tiek izsniegts vienlaicīgi ar projekta saskaņošanu. Pašvaldības nodeva par reklāmu īslaicīgai reklāmai un īslaicīgiem reklāmas objektiem jāsamaksā 3 darba dienas pirms izvietošanas, ja maksājums tiek veikts ar bankas pārskaitījumu; 1 dienu pirms izvietošanas, ja maksājums tiek veikts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta kasē.
7.5. Reklāmas objekta ar piesaisti zemei/konkrētai vietai ekspluatācija ir atļauta tikai tad, kad saņemts Rīgas pilsētas būvvaldes akts par pieņemšanu ekspluatācijā (7.paraugs), reklāmas pase un paziņojums par pašvaldības nodevu par reklāmu.
7.6. Pēc reklāmas objekta ar piesaisti zemei/konkrētai vietai uzstādīšanas tās īpašnieks vai tā pilnvarotā persona iesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegumu, lai saņemtu aktu par pieņemšanu ekspluatācijā. Pēc objekta pieņemšanas ekspluatācijā 4 dienu laikā tiek izsniegta reklāmas pase un izrakstīts paziņojums par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās. Reklāmas pasē tiek uzrādīti visi reklāmu veidojošie elementi.
7.7. Ja, izvietojot reklāmu ar piesaisti zemei un/vai konkrētai vietai, radušās domstarpības par objekta izvietojuma atbilstību akceptētajam projektam, ieinteresētajai pusei ir tiesības pieprasīt faktisko uzmērījumu dabā. Uzmērījumus dabā ir tiesīgas veikt licencētas mērniecības firmas, kuru uzmērīto plānu pareizības pārbaudi veicis un apstiprinājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (minēto darbu izpilde ir maksas pakalpojums).
7.8. Ja reklāma nav realizēta atbilstoši saskaņotajam/akceptētajam projektam, tad Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga izsniegt pagaidu ekspluatācijas atļauju reklāmas ekspluatācijai, nosakot termiņu, kurā jānovērš pagaidu ekspluatācijas atļaujā uzskaitītās nepilnības un neatbilstības saskaņotajam projektam. Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga izsniegt vienu pagaidu ekspluatācijas atļauju, kuras termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.
7.9. Reklāmas pases derīguma termiņš nepārsniedz 1 gadu.
7.10. Reklāmas īpašnieks ir tiesīgs pēc 1 gada izņemt jaunu reklāmas pasi, uzrādot maksājuma kvītis par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un iepriekšējo reklāmas pasi. Ja reklāma atbilst ekspluatācijas prasībām, ja tā aizvien atbilst pilsētvides prasībām un ja reklāmas izvietotājs veicis pašvaldības nodevas maksājumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās Rīgā, tad tiek izsniegta jauna reklāmas pase.
7.11. Reklāmas pases izgatavošana saskaņā ar Rīgas domes lēmumu ir maksas pakalpojums.
7.12. Par reklāmas konstrukciju drošību un elektroinstalācijas pieslēguma atbilstību tiesību normām, tās atbilstību ekspluatācijas prasībām un demontāžu 15 kalendāro dienu laikā pēc reklāmas pases derīguma termiņa izbeigšanās, sakārtojot reklāmas izvietošanas vietu (fasādes krāsojumu, labiekārtojumu, veicot pamatu demontāžu utt.), ir atbildīgs reklāmas objekta īpašnieks, ja tas nav atrodams — konkrētās teritorijas, būves īpašnieks vai apsaimniekotājs.
7.13. Ja Rīgas pilsētas būvvalde ir devusi negatīvu atzinumu par reklāmas realizācijas atbilstību akceptētajam projektam un pagaidu ekspluatācijas atļaujas noteiktajā termiņā nav novērsti norādītie trūkumi, tad reklāmas īpašniekam tā jādemontē 15 kalendāro dienu laikā pēc pagaidu ekspluatācijas atļaujā norādītā termiņa izbeigšanās.
7.14. Ja beidzies reklāmas pases derīguma termiņš, tad reklāmas īpašniekam tā jādemontē 15 kalendāro dienu laikā pēc pasē norādītā termiņa izbeigšanās.
7.15. Par reklāmas/reklāmas objekta demontāžu tās īpašnieks rakstiski paziņo Rīgas pilsētas būvvaldei, norādot demontāžas datumu.
7.16. Rīgas pilsētas būvvalde izskata jautājumu par reklāmas objekta demontāžu šādos gadījumos:
7.16.1. ja reklāma/reklāmas objekts neatbilst ekspluatācijas prasībām;
7.16.2. ja beidzies reklāmas pases derīguma termiņš;
7.16.3. ja beidzies reklāmas/reklāmas objekta pagaidu ekspluatācijas atļaujas derīguma termiņš;
7.16.4. ja reklāma/reklāmas objekts tiek ekspluatēta bez reklāmas pases;
7.16.5. reklāma/reklāmas objekts uzstādīts bez akceptēta/saskaņota projekta vai neatbilstoši tam;
7.16.6. ja pašvaldības nodeva par reklāmu nav apmaksāta 1 mēnesi pēc paziņojumā norādītā termiņa.
7.17. Reklāmas objektu demontāžas kārtība, ja reklāmas objekta īpašnieks pats nav veicis objekta demontāžu:
7.17.1. Rīgas pilsētas būvvalde ar pašvaldības policijas pārstāvja starpniecību vai ierakstīta pasta sūtījuma veidā nosūta reklāmas/reklāmas objekta īpašniekam brīdinājumu par nepieciešamību demontēt reklāmu;
7.17.2. ja viena mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas reklāma netiek demontēta, tad Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga veikt pasākumus reklāmas demontāžai. Pirms demontāžas darbu uzsākšanas Rīgas pilsētas būvvalde nosūta informatīvu vēstuli par demontāžas darbu uzsākšanu;
7.17.3. pirms demontāžas darbu uzsākšanas Rīgas pilsētas būvvaldes komisija sastāda aktu par reklāmas demontāžu, fiksējot reklāmas tehnisko un vizuālo stāvokli. Komisijas sastāvā ir:
— attiecīgās priekšpilsētas (rajona) būvinspektors,
— attiecīgās priekšpilsētas (rajona) mākslinieks,
— attiecīgās priekšpilsētas (rajona) arhitekts,
— reklāmas inspektors,
— attiecīgās priekšpilsētas (rajona) pašvaldības policijas pārstāvis (atsevišķos gadījumos);
7.17.4. akts par reklāmas objekta demontāžu tiek nodots firmai, kas veic demontāžas darbus. Rīgas pilsētas būvvalde veic iepirkuma procedūru par izkārtņu un reklāmu demontāžu;
7.17.5. reklāmas objekta īpašniekam tiek nosūtīta kvīts par reklāmas demontāžas un uzglabāšanas izdevumiem, kas jāsamaksā 10 darba dienu laikā;
7.17.6. ja 10 darba dienu laikā ar demontāžu saistītos izdevumus reklāmas īpašnieks nav samaksājis, tad Rīgas pilsētas būvvalde vēršas tiesā ar prasību atlīdzināt demontāžas un objekta uzglabāšanas izdevumus;
7.17.7. demontētie reklāmas objekti tiek uzglabāti sešus mēnešus.
7.18. Īslaicīgas reklāmas/reklāmas objekta demontāža tiek veikta gadījumos, kad priekšpilsētas (rajona) mākslinieks, reklāmas inspektors un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta grāmatvedība sastādījusi aktu, kurā fiksēts fakts, ka īslaicīgs reklāmas objekts, īslaicīga reklāma uzstādīta bez saskaņota projekta un/vai nesamaksājot pašvaldības nodevu par reklāmu. Sastādītais akts par objekta demontāžu tiek nodots firmai, kura Rīgas pilsētas būvvaldes veiktās iepirkuma procedūras rezultātā ieguvusi tiesības veikt demontāžu. Ja zināms īslaicīgās reklāmas devējs, informācija par demontāžu un kvīts par demontāžas samaksu tiek nosūtīta reklāmas devējam.
8. Noteikumi būvizkārtņu un reklāmu izvietošanai būvobjektā
8.1. Būvizkārtne obligāti izvietojama pie šādiem būvobjektiem:
8.1.1. pie triju un vairāku dzīvokļu mājām, kur tiek veikta jauna būvniecība, rekonstrukcija, renovācija;
8.1.2. pie viena un divu dzīvokļu mājām, kur tiek veikta jauna būvniecība vai rekonstrukcija, ja būvdarbus neveic pats pasūtītājs;
8.1.3. pie nedzīvojamām ēkām (piem., viesnīcas, biroja ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, satiksmes un sakaru ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, kulta ēkas, kur tiek veikta būvniecība, rekonstrukcija, renovācija.
8.2. Būvizkārtnē jāietver šāda informācija:
8.2.1. objekta nosaukums;
8.2.2. būvobjekta pasūtītājs, tā atbildīgā pārstāvja (būvuzrauga) uzvārds, tālrunis, sertifikāta Nr.;
8.2.3. projekta autors (firma) un autoruzraudzības pārstāvis, tā uzvārds, tālrunis, sertifikāta Nr.;
8.2.4. galvenais būvuzņēmējs (firma, adrese, tālrunis).
8.3. Ir pieļaujama informācijas iekļaušana par būvuzņēmumiem, kurus piesaista galvenais būvuzņēmējs.
8.4. Būvizkārtni izvieto būvobjekta teritorijā. Tā jāizgatavo no plākšņu materiāla; to izgatavojot no sintētiskā auduma materiāla, tā jāizvieto nospriegotā veidā. Ja rekonstrukcijas vai renovācijas darbi tiek veikti pirmā stāva līmenī, tad būvizkārtne jāizvieto 1.stāva līmenī, ja visā ēkā, tad tā izvietojama ne augstāk par otrā stāva līmeni. Ja būvizkārtne tiek izvietota pie būvžoga vai sastatnēm, tad tā jāizgatavo 1,2 m (augstums) x 2,5 m (platums) formātā vai 1,2 m x 1,2 m formātā. Jaunbūvējamiem objektiem būvizkārtni iespējams izvietot uz brīvstāvošas konstrukcijas tā zemes gabala robežās.
8.5. Papildinformācija par būvmateriālu piegādātājiem, pielietojamiem materiāliem uzskatāma par reklāmu būvobjektā, tā jāizgatavo 1,2 m (augstums) x 2,5 m (platums) formātā vai 1,2 m x 1,2 m formātā un jāizvieto atbilstoši shēmai (8.paraugs).
8.6. Ja būvuzņēmējs (pasūtītājs) saskaņojis individuālu konceptuālu projektu reklāmu izvietošanai būvobjektā, tad reklāmas tiek izgatavotas projektā paredzētajā formātā.
8.7. Uz būvizkārtnēm un reklāmām būvobjektā attiecas projektu izskatīšanas, saskaņošanas, ekspluatācijas un demontāžas kārtības nosacījumi, kas minēti 3., 4., 6. un 7.punktā.
9. Noteikumi tīkla reklāmas izvietošanai
9.1. Par komercdarbības uzsākšanu tīkla reklāmu izvietošanai publiskās vietās Rīgā ir jānoslēdz vienošanās līgums ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.
9.2. Tīkla reklāmas objektu izvietošanas līgums tiek slēgts uz laiku līdz 5 gadiem. Ja tiek izpildītas visas šajos noteikumos noteiktās prasības un līgumā paredzētās saistības, tad līgums tiek pagarināts vēl uz 5 gadiem.
9.3. Tīkla reklāmas līguma noslēgšanai interesents iesniedz pieteikumu ar reklāmas objekta skici un skaitu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kas pēc Rīgas pilsētas būvvaldes atzinuma dod atļauju vai noraida piedāvājumu tīkla reklāmas objekta izvietošanai.
9.4. Tīkla reklāmas līgumā jānorāda konkrēts stendu skaits. Lai papildinātu reklāmas objektu skaitu, jāiesniedz pieteikums Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, kas pēc Rīgas pilsētas būvvaldes atzinuma dod atļauju vai noraida priekšlikumu reklāmas objektu skaita palielināšanai.
9.5. Tīkla reklāmas objektu izvietošanas, saskaņošanas/akceptēšanas, ekspluatācijas un demontāžas kārtība atbilst šo saistošo noteikumu 5., 6. un 7. punktā noteiktajai kārtībai, kas tiek papildināta ar šādiem punktiem:
9.5.1. tīkla reklāmas objekti (tai skaitā sabiedriskā transporta pieturvietu reklāmas stendi) tiek atbrīvoti no reklāmas pases noformēšanas, bet tie tiek reģistrēti Rīgas pilsētas būvvaldē noteiktajā kārtībā, piešķirot katram reklāmas objektam reģistrācijas numuru, kas obligāti jāpievieno reklāmas objekta marķējumam;
9.5.2. katram tīkla reklāmas objektam ir jāsaņem Rīgas pilsētas būvvaldes akts par pieņemšanu ekspluatācijā (7.paraugs);
9.5.3. visiem tīkla reklāmas objektiem Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo pašreklāmas plakāts vai plakāti, kas tiek izvietoti uz reklāmas objektiem, laikā, kad uz reklāmas objektiem netiek izvietoti reklāmas akcijas vai reklāmas devēja plakāti. Vienīgais izņēmums ir tīkla reklāma, kas tiek veidota no transparentiem, kuru izvietošanai netiek veidotas speciālas konstrukcijas;
9.5.4. izvietojamā plakāta skice jāapstiprina Rīgas pilsētas būvvaldē;
9.5.5. uz tīkla reklāmas objektiem izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, sociālo reklāmu vai reklāmas plakātus, kam saskaņā ar Rīgas domes 18.07.1997. saistošo noteikumu Nr.3 saistošajiem noteikumiem “Par pašvaldības nodevu par reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Rīgā, kā arī to izvietošanas kārtību” 4.punkta nosacījumiem tiek piemērota samazināta pašvaldības nodeva par reklāmu vai atbrīvojums no pašvaldības nodevas, jāpievieno reklāmas objektu (uz kuriem reklāma tiks izvietota) saraksts ar norādītu objekta reģistrācijas numuru un laika periodu, kurā šī reklāma tiks izvietota.
9.6. Tīkla reklāmas objektu īpašnieki veic pašvaldības nodevas maksājumus par reklāmu saskaņā ar Rīgas domes 18.07.1997. saistošo noteikumu Nr.3 “Par pašvaldības nodevu par reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Rīgā, kā arī to izvietošanas kārtību” 3., 4., 5.punkta nosacījumiem.
10. Reklāma uz sabiedriskā transporta
10.1. Uz sabiedriskā transporta izvietotā reklāma drīkst aizsegt ne vairāk kā 50% no katra loga laukuma (ierobežojums neattiecas uz transportlīdzekļa aizmugurējo logu). To aizsegšanai atļauts izmantot tikai perforēto vai translucento līmplēvi.
10.2. Visu veidu reklāmas uz sabiedriskā transporta apliekamas ar pašvaldības nodevu par reklāmu izvietošanu publiskās vietās.
10.3. Šo noteikumu 11.1. un 11.2. punkta nosacījumi jāievēro arī tām personām, kas noslēgušas līgumu ar Rīgas domi par konkrētu maršrutu apkalpošanu Rīgas pilsētā.
10.4. Saskaņošanas kārtība reklāmas izvietošanai uz sabiedriskā transporta:
Izvietojot reklāmu uz sabiedriskā transporta, Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz projekts (jānoformē uz A/3 vai A/4 formāta lapām), kurā jāiekļauj:
10.4.1. krāsains reklāmas zīmējums uz sabiedriskā transporta;
10.4.2. juridiskās personas, uz kuras transportlīdzekļa tiek izvietota reklāma, dati;
10.4.3. transportlīdzekļu skaits un reģistrācijas numuri automašīnām, sakabju numuri (tramvajiem, trolejbusiem), uz kuriem tiks izvietota reklāma;
10.4.4. laika periods, kurā tiks izvietota reklāma;
10.4.5. ziņas par projekta autoru (vārds, uzvārds, firma);
10.4.6. dati par reklāmas devēju (firmas nosaukums, reģistrācijas Nr. , faktiskā adrese, tālrunis, fiziskām personām — personas kods).
10.5. Pēc reklāmas izvietošanas uz sabiedriskā transporta 10.3.punktā noteiktajām personām jāizņem reklāmas pase 7.3.punktā noteiktajā kārtībā.
11. Priekšvēlēšanu aģitācija
11.1. Priekšvēlēšanu aģitāciju atļauts izvietot trīs mēnešus pirms vēlēšanām.
11.2. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitāciju, jāievēro šo noteikumu 5., 6., un 7.punktā izvirzītās prasības.
11.3. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā politisko reklāmu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā drīkst izvietot tikai politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kuru deputātu kandidātu saraksti ir reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā vai attiecīgajā vēlēšanu komisijā.
11.4. Par priekšvēlēšanu aģitācijā paustajiem uzskatiem un to atbilstību Latvijas Republikas Reklāmas likumam ir atbildīgs reklāmas devējs.
11.5. Vēlēšanu sarakstu iesniedzēji un to pilnvarotās personas atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
11.6. Personas, kas pārkāpušas likumos noteikto aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību, saucamas pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzētās atbildības.
12. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu
12.1. Par saistošo noteikumu 2.6., 2.15., 4.6., 4.7., 5.25., 5.30., 6.3., 7.2., 7.6., 7.9., 7.14., 7.15., 8.1., 8.4., 8.5, 8.7. punkta pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 5 līdz 20 latiem.
12.2. Par saistošo noteikumu 2.,4., 2.9., 2.13., 2.15., 2.16., 2.18., 4.1., 4.10.punkta, 5.3.7. un 5.3.8.apakšpunkta, 5.9., 5.15., 5.18., 5.19., 5.20., 5.21., 5.23., 5.24., 5.26., 5.27., 7.4., 7.5., 7.12.punkta, 9.5.3., 9.5.4.apakšpunkta un 11.5.punkta pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 20 līdz 50 latiem.
12.3. Par izkārtņu un reklāmas nesēju objektu uzstādīšanu ar piesaisti zemei/konkrētai vietai, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 3.punktu atbilst būves definīcijai, bez akceptēta projekta un ekspluatāciju bez Rīgas pilsētas būvvaldes akta par pieņemšanu ekspluatācijā tiek uzlikts naudas sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pantu.
13. Saistošo noteikumu izpildes kontrole
13.1. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
13.2. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:
13.3. Rīgas galvenais mākslinieks;
13.4. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori atbilstoši savai kompetencei;
13.5. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta reklāmas inspektori;
13.6. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas atbilstoši savai kompetencei, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņām ir noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.
13.7. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.
14. Iekasētās soda naudas sadalījums
14.1. 40% no iekasētās soda naudas tiek pārskaitīti iestādei, kuras darbinieks ir sastādījis administratīvo protokolu.
14.2. 60% no iekasētās soda naudas tiek ieskaitīti Rīgas pilsētas budžetā.
15. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
15.1. Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu par saistošo noteikumu neievērošanu var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
15.2. Lēmumus par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmums.
15.3. Rīgas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu par saistošo noteikumu neievērošanu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
16. Noslēguma jautājumi
16.1. Saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.
16.2. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 01.07.1997. saistošo noteikumu Nr.3 “Par pašvaldības nodevu par reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Rīgā, kā arī to izvietošanas kārtību” 1., 2. un 6.punkts.
16.3. Viena gada laikā no šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas esošo reklāmu un reklāmas objektu īpašniekiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas būvvaldē jāuzrāda saskaņotais/akceptētais projekts un jāizņem reklāmas pases (šis punkts neattiecas uz tīkla reklāmas uzņēmumiem).
16.4. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu un uzturēšanu, sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas jādemontē izkārtnēs un fasādes apgaismošanai izmantotie gaismas specefekti, piemēram, mirgojošās gaismas, gaismas vadi u.tml.
16.5. Reklāmas objekti, kas atbilst īslaicīgas būves statusam un uzstādīti atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē akceptētam projektam, bet to izvietojums neatbilst šo noteikumu prasībām, demontējami, beidzoties īslaicīgas būves ekspluatācijas noteiktajam termiņam.
16.6. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tīkla reklāmu, lai turpinātu savu darbību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, sešu mēnešu laikā no šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas jāpārslēdz līgumi ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām.
Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs