Precizēts 07.04.2005., Latvijas Vēstnesis Nr.55 (3213)

Ministru kabineta rīkojums Nr.188

Rīgā 2005.gada 23.martā (prot. Nr.15 25.§)

Par Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēm

1.Apstiprināt Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes.

2.Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēs paredzēto jaunās politikas iniciatīvu īstenošanai lemt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu minis-triju budžeta prioritāšu pieprasījumiem.

3. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un līdz 2005.gada 22.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu rīcības plānu 2005.–2009.gadam.

4.Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006.gadu, katru gadu līdz 31.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanu.

Ministru prezidenta vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

(Ministru kabineta

2005.gada 23.marta rīkojums Nr.188)

Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu

kopsavilkums

Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu mērķis ir noteikt valsts un privātās partnerības politiku Latvijā, identificējot problēmas un nosakot mērķi, pamatprincipus un rīcības virzienus.

Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēs ir identificētas šādas galvenās problēmas veiksmīgai Latvijas valsts un privātās partnerības (turpmāk–partnerība) mehānisma izmantošanai:

1)koordinācijas trūkums starp institūcijām partnerības jomā;

2)partnerības instruments netiek sais-tīts ar publisko investīciju plāniem un programmām (pašvaldību, valsts un ES);

3)partnerības procesu atbalstošo finansiālo un metodoloģisko instrumentu trūkums;

4)labai starptautiskai praksei atbilstošu partnerības projektu trūkums, kurus varētu izmantot par labu paraugu gan sabiedrībai, gan valsts sektora administrācijai;

5)trūkumi tiesību aktu kopumā, kas regulē partnerību;

6)zināšanu trūkums par partnerības mehānismu sabiedrībā, valsts institūcijās un pašvaldībās.

Lai sasniegtu šajās pamatnostādnēs izvirzīto partnerības politikas mērķi – panākt, lai partnerība kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā, kā arī novērstu minētās problēmas, tiek noteikti šādi uzdevumi:

1)nostiprināt partnerības procesu koordinējošo institūciju spējas un ietekmi, lai panāktu koordinētu procesa attīstību un stiprinātu partnerības projektu kvalitāti;

2)noteikt partnerības projektu sagatavošanas un uzraudzības kārtību Latvijā;

3)pilnveidot partnerības politikas vadības modeli, izveidojot starpministriju darba grupu un partnerības konsultatīvo padomi;

4)veikt tautsaimniecības nozaru analīzi partnerības skatījumā, noteikt prioritārās nozares, kurās tiktu izmantota partnerība, un izveidot projektu sarakstu prioritārā secībā;

5)izstrādāt kārtību, kādā izvēlas lietderīgāko projekta finansēšanas modeli, lai īstenotu publisko investīciju projektus;

6)nodrošināt partnerības instrumenta izmantošanu investīciju plānos un programmās;

7)izveidot finansiālo valsts atbalsta instrumentu projektu sagatavošanai– partnerības projektu sagatavošanas fondu (uz noteiktu laikposmu);

8)sagatavot metodoloģiju partnerības projektu vadības ciklam;

9)izstrādāt tipveida dokumentus partnerības projektu sagatavošanai;

10)pilnveidot Koncesiju likumu;

11)veikt nozaru normatīvo aktu analīzi;

12)izveidot efektīvu informācijas apmaiņu ar partnerības projektu īstenotājiem būtisku juridisku nepilnību identificēšanai un novēršanai;

13)lai iegūtu nepieciešamo informāciju un labai starptautiskai praksei atbilstošu pieredzi, veidot ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgajām institūcijām un Eiropas Komisiju par partnerības politikas īstenošanu;

14)sagatavot partnerības apmācību programmas publiskajām institūcijām;

15)izveidot regulāru informatīvo semināru programmas valsts institūciju un pašvaldību darbiniekiem;

16)izveidot partnerības komunikācijas stratēģiju;

17)izveidot un regulāri atjaunot partnerības mājas lapu internetā, kurā būtu apkopota visa informācija (piemēram, skaidrojošie materiāli, normatīvie akti, metodoloģija un vadlīnijas, standartizēti dokumenti, aktualitātes, situācijas raksturojums).

Pamatnostādņu ieviešanas pasākumi vidējā termiņā ir saistīti ar valsts budžeta izdevumu palielināšanu. 2005.gadā partnerības politikas īstenošanai no valsts budžeta Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra saņem līdzekļus, kas sedz tikai Ekonomikas ministrijas Koncesiju nodaļas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras partnerības nodaļas darbinieku atalgojumu un administratīvos izdevumus. Pamatnostādnēs noteikts indikatīvs nepieciešamais finansējums partnerības politikas īstenošanai.

Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2009.gadam. Pēc pamatno-stādņu akceptēšanas tiek paredzēts izstrādāt Latvijas valsts un privātās partnerības politikas rīcības plānu. Katru gadu ir paredzēts sniegt pārskatu par pamatnostādņu ieviešanu.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš