Ministru kabineta noteikumi Nr.198

Rīgā 2005.gada 22.martā (prot. Nr.15 20.§)

Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdznie­cības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem, kā arī institūciju, kas kontrolē šo sēklu ievešanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2.Valsts augu aizsardzības dienests, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmu prasības:

2.1.iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.2.sniedz informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3.sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4.slēdz rakstisku vienošanos ar attiecīgajām pilnvarotajām iestādēm par sēklas pavairošanu ārpus valsts;

2.5.piegādā Latvijas oriģinālo šķirņu sēklu paraugus pavairojamām šķirnēm kontrollauciņu apsēšanai ar autentiskām šķirnes sēklām;

2.6.piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm – arī vecākaugu komponentu aprakstus;

2.7.atzīst pavairotās sēklas identitāti.

3.Ja lopbarības augu sēklas tiek pavairotas ārpus Eiropas Savienības, Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē līgumus par sēklu pavairošanu valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām par sēklu ražošanu valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un līgumu reģistrāciju dalībvalstīs. Lai reģistrētu līgumus par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, sēklaudzētājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu un pievieno šādu informāciju:

3.1.valsts, kurā sēklas tiks ražotas;

3.2.lopbarības augu sugas;

3.3.ražojamo sēklu daudzums, izcelsme un sēklu kategorija;

3.4.līgumā paredzētais tirdzniecības gads, prognozētais daudzums ievešanai Eiropas Savienībā, plānotais piegādes periods.

4.Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstisku iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienesta direktoram.

II. Sēklu kategorijas

5.Sēklas iedala šādās kategorijās:

5.1.izlases sēklas (IS);

5.2.pirmsbāzes sēklas (PB);

5.3.bāzes sēklas (B);

5.4.sertificētas sēklas (C);

5.5.komercsēklas (K).

6.Izlases sēklas (IS) ir īpaši atlasītas sēklas tādā daudzumā, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavai­rošanas shēmu nosaka selekcionārs vai šķirnes uzturētājs. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja iniciatīvas var veikt izlases (IS) sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

7.Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

7.1.izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

7.2.paredzētas, lai ražotu bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kate­gorijas sēklas;

7.3.atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai saskaņā ar speciālu norādi – pirmsbāzes sēklām (PB);

7.4.visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8.Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

8.1.iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

8.2.audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

8.3.paredzētas, lai ražotu sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

8.4.atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

8.5.visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9.Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes uztu­rētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2.atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām;

9.3.nav paredzētas sēklu ražošanai, bet citiem mērķiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

9.4.visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

10.Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

10.1.pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

10.2.otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

11.Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

11.1.izaudzētas no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2.atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi – pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁);

11.3.paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C₂) ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

11.4.visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

12.Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

12.1.izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) (pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

12.2.atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi – otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂);

12.3.nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4.visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

13.Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

13.1.ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas;

13.2.atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komercsēklām (K);

13.3.visā sēklu sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienes­ta kontrolē.

14.Komercsēklas (K) var būt šādām lopbarības augu sugām:

14.1.maura skarenei (Poa annua L.);

14.2.miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

14.3.sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

14.4.austrumu galegai (Galega orientalis Lam.);

14.5.baltajam amoliņam (Melilotus albus L.).

III. Sēklaudzēšanas prasības

15.Sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, ja tas nodrošina, lai dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajauktos.

16.Sēklaudzētājs raksta lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

17.Lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos, lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kuri nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē.

18.Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums (vai tā daļa), gan uzņēmums (vai tā daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaim­niecības lopbarības augu sēklas, tad bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā neiegūst tās pašas šķirnes sēklas materiālu vai šo noteikumu 14.punktā minēto lopbarības augu sugu sēklas materiālu kā konvencionālās lauksaimniecības uzņēmumā (vai tā daļā).

19.Minimālā telpiskās izolācijas josla starp svešapputes lopbarības augu vienas sugas šķirnēm vai vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos ir noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

20.Ja nav ievērota telpiskās izolācijas josla, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors (turpmāk – inspektors) brīdina par tās nepieciešamību. Sēklaudzētājs atkārtoti piesaka lauku apskati pēc šīs joslas izveidošanas.

21.Ja telpiskās izolācijas joslas izveide nav iespējama, platības, kas atrodas telpiskās izolācijas joslā, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

22.Ja lauku apskatē konstatēts, ka telpiskās izolācijas joslas izveide nav iespējama, lauku apskates protokolu izsniedz tikai pēc tam, kad inspektors ir pārliecinājies, ka platības, kas atrodas telpiskās izolācijas joslā, ir novāktas atsevišķi, par to izdarot ierakstu lauku apskates protokolā.

23.Telpiskās izolācijas joslu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem neņem vērā, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

24.Pašapputes sugu lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) šķirņu telpiskās izolācijas joslai starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem jābūt tādai, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

25.Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, inspektors veic lauka apskati.

26.Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz pieteikumu (4.pielikums) Valsts augu aizsardzības dienestā lopbarības augu sēklu lauku apskatei.

27.Ja sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikums tiek iesniegts pēc šo noteikumu 26.punktā norādītā termiņa, pieteikumam pievieno rakstisku infor­māciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

28.Valsts augu aizsardzības dienests nepieņem sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumu, ja:

28.1.pieteikumā nav norādīta visa šo noteikumu 3.pielikumā minētā informācija;

28.2.norādītie priekšaugi neatbilst šo noteikumu 17.punkta prasībām;

28.3.pieteikums sēklaudzēšanas lauku apskatei tiek iesniegts pēc šo noteikumu 26.punktā norādītā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

29.Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors.

30.Pirms lauka apskates inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

31.Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

31.1. Latvijā sertificētajai sēklai – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības noteikumi un standarti” (ja sēkla paredzēta tirdz­niecībai) un sēklas sertifikāts;

31.2.izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis tālākai pavai­rošanai, – šķirnes uzturētāja rakstisks apliecinājums;

31.3.citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai – sēklas materiāla ie-saiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības noteikumi un standarti”;

31.4.valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, sertificētajām sēklām– Starp-tautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikāts un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts.

32.Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauka apskates, ja:

32.1.nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 31.punkta nosacījumiem;

32.2.pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, inspektors konstatē šo noteikumu 17.punkta pārkāpumus vai neatbilstību pieteikumā norādītajai informācijai;

32.3.nav lauku vēstures.

33.Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, visprecīzāk nosakāma šķirnes tīrība un konstatējami inficētie augi.

34.Lopbarības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne.

35.Tauriņziežu bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

36.Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai Ludovika auzas (Avena ludoviciana) vai tauriņziežu bāzes sēklu laukā amoliņu (Melilotus spp.), inspektors var rakstiski dot norādījumu sēkl­audzē­tājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt atsevišķi. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates lauka apskati veic atkārtoti.

37.Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību, vai atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

38.Ja lauka apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

39.Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

40.Pēc pēdējās lauka apskates, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu divos eksemplāros (5.pielikums).

41.Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola pirmo eksemplāru izsniedz sēklaudzētājam, otrais eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

42.Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokolu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklaudzēšanas lauka apskate.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

43.Pēc sēklaudzētāja pieprasījuma (6.pielikums) saņemšanas vidējā sēklu parauga noņemšanai, analīžu veikšanai un etiķešu izgatavošanai inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas.

44.Sēklu paraugus noņem inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

45.Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

46.Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 7.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem.

47.Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 7.pielikumā noteikto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

48.No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 7.pielikumā:

48.1.paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

48.2.paraugs sēklu pēcpārbaudei;

48.3.paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

49.Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga vērtēšana.

50.Sēklu kvalitātes rādītāji ir noteikti šo noteikumu 8.pielikumā.

51.Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) sēklu piejaukums.

52.Ja pirmsbāzes kategorijas (PB) vai bāzes kategorijas (B) sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Speciālā kategorijai atbilstošā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai – nosaukumu) un adresi.

VI. Sēklu iesaiņošana

53.Par nelieliem iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuru neto svars ir līdz desmit kilogramiem un kuros saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumu.

54.Nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

54.1.A tipa iesaiņojumā (neto svars līdz diviem kilogramiem) – saiņo sēklu maisījumus, kuri nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopbarības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

54.2.B tipa iesaiņojumā (neto svars līdz desmit kilogramiem) – saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

55.Lopbarības augu sēklas tirgo viendabīgās partijās iesaiņotas. Sēklu iesai-ņojumu noslēdz (izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus) vai to pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

56.Saiņojamo materiālu izvēlas tā, lai tiktu saglabāta sēklu kvalitāte un masa un sēklas netiktu sajauktas.

57.Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

58.Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110x67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 9.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

59.Oficiālās etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

59.1.pirmsbāzes sēklām;

59.2.bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.3.sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.4.komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.5.sēklu maisījumiem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

59.6.sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

60.Pēc sēklu saiņotāja pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem var izsniegt oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VII nodaļas prasības.

61.Noslēdzot šo noteikumu 59.punktā minētos sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 10.pielikumā (komercsēklu iesaiņojumiem – 11.pielikumā) noteiktajam saturam.

62.Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (10.pielikuma II nodaļa) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

63.Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

64.Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65.Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

66.Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

67.Ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkuras oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

68.Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajam saturam.

69.Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet:

69.1.kas izaudzēta un novākta Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence lauku apskatēm un sertificētu sēklu ražošanai un kura atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmas un Sēklu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

69.2.kas novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (13.pielikums);

69.3.kas novākta Latvijā vienā lauksaimniecības uzņēmumā un paredzēta sertificēšanai citā lauksaimniecības uzņēmumā Latvijā, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklai, kas nav līdz galam sertificēta.

70.Šo noteikumu 69.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

71.Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

71.1.nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

71.2.nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus un šo noteikumu 60.punktā minētos iesaiņojumus).

72.Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

73.Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt, nebojājot plombējuma sistēmu vai neatstājot redzamus bojājumus uz etiķetes vai iesaiņojuma.

74.Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē sai­ņotājs norāda šo noteikumu 13.pielikumā minēto informāciju.

75.Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

76.Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetē­šana atļauta tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

77.Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla iden­­titāti.

78.Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 66. un 67.punktā noteiktās prasības.

IX. Sēklu maisījumi

79.Latvijā ir pieļaujama:

79.1.dažādu lopbarības augu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana;

79.2.dažādu lopbarības augu un labības sēklu maisījumu sagatavošana;

79.3.dažādu lopbarības augu un eļļas augu sēklu maisījumu sagatavošana.

80.Šo noteikumu 79.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto attiecīgo kultūraugu šķirnes, ja:

80.1.tās iekļautas Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

80.2.katalogos nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus.

81.Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

82.Sēklu maisījumu sagatavotāji:

82.1.lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

82.2.izstrādā sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodrošinātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu uzsākšanas iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā;

82.3.apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

82.4.sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisījumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla identitāti.

83.Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā šādu informāciju:

83.1.sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzums procentos, norādot pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

83.2.maisījuma nosaukums, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

84.Sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu) izlases veidā pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests:

84.1.kontrolējot katra maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iepakojumus;

84.2.pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

85.Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

X. Sēklu tirdzniecība

86.Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās atzītas attiecīgi par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B), sertificētu sēklu (C) vai komercsēklu (K) kategorijas sēklām. Valsts augu aizsardzības dienests veic ievesto sēklu kontroli Latvijas tirgū saskaņā ar šo noteikumu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Saskaņā ar Sēklu aprites likuma 17.panta otrās daļas 5.punktu miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.), austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) un baltā amoliņa (Melilotus albus L.) sēklas drīkst ievest un tirgot arī gadījumos, ja minēto sugu šķirnes nav iekļautas Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā, bet to kvalitāte atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

87.Saskaņā ar šo noteikumu 69.3.apakšpunktu drīkst pārdot līdz galam nesertificētas sēklas, ja ir rakstiska vienošanās starp pircēju un pārdevēju un par to ir informēts Valsts augu aizsardzības dienests.

88.Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots Latvijā šo noteikumu IXnodaļā noteiktajā kārtībā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.

89.Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

90.Nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, var tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi “Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju”. Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

91.Tirgotājs katru gadu līdz 1.augustam paziņo Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei lopbarības augu sēklu (pa sugām) daudzumu (centneros), kas nav realizēts līdz 30.jūnijam.

XI.Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

92.Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, tirgotājus un sēklu ievedējus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

93.Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu (15.pielikums) un atkarībā no nodarbošanās veida pievieno šādu informāciju:

93.1.sēklaudzētājs:

93.1.1.ar sēklaudzēšanu saistīto lauku plānus, norādot platību (ha);

93.1.2.lauku vēsturi;

93.2.sagatavotājs vai saiņotājs – materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

93.3.sēklu tirgotājs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus;

93.4.ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

94.Valsts augu aizsardzības dienests desmit darbdienu laikā izvērtē iesniegumu un informāciju un pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

95.Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests personu informē piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja lēmums ir pozitīvs, personai piecu darbdienu laikā izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību (16.pielikums).

96.Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam, tirgotājam un ievedējam piešķir reģistrācijas kodu. Koda pirmās divas zīmes norāda adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – kārtas numuru.

97.Valsts augu aizsardzības dienests anulē reģistrāciju divu nedēļu laikā:

97.1.pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja rakstiska iesnieguma saņemšanas;

97.2.ja atkārtoti tiek konstatēts, ka nav ievērotas šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības, un par to sastādīts akts;

97.3.ja Valsts augu aizsardzības dienestā divu gadu laikā nav iesniegts pieteikums lopbarības augu sēklu sertifikācijai.

98.Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu sēklaudzētājam, sēklu sagatavo­tājam, saiņotājam, tirgotājam vai ievedējam paziņo rakstiski piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.

XII. Sēklu dokumentācija

99.Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

100.Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (17.pielikums). Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (18.pielikums).

101.Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst konkrētas sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate.

102.Komercsēklām (K) sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu kategorijai (K) noteiktajām prasībām.

103.Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz, ja:

103.1.kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

103.2.novērtēti tikai atsevišķi rādītāji;

103.3.sēklu paraugus nav noņēmis inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

104.Sēklu sertifikātu vai pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga vērtēšana.

105.Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:

105.1.viens gads – visu lopbarības augu sugu sēklām (ieskaitot to maisījumus), ja noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.1.1.kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 9 procentus;

105.1.2.tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, āboliņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) – 13 procentu;

105.1.3.stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām– 15 procentu;

105.2.trīs mēneši – sēklām, kuras invadētas ar dzīvām ērcēm vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kas bojā sēklas to glabāšanas laikā, un kurās noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.2.1.kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 12 procentu;

105.2.2.tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, ābo­liņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) – 14,5 procentus;

105.2.3.stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām– 16,5procentus;

105.3.viens mēnesis – ja noteiktais mitruma saturs pārsniedz šo noteikumu 105.2.apakšpunktā minēto.

106.Ja sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām sēklas pārbauda atkārtoti, lai noteiktu to dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

107.Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina uz attiecīgo 105.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (19.pielikums).

108.Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, un sēklu īpašnieks to apliecina ar parakstu. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

109.Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz:

109.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja lopbarības augu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

109.2.Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) oranžo, zaļo vai zilo sertifikātu.

XIII. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

110.Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies lopbarības augu sugas un šķirnes identitāte, sugas un šķirnes tīrība un augu veselīgums, Valsts augu aizsardzības dienests veic sēklu pēcpārbaudi kontrollauciņos.

111.Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu aprites likuma 10.pantu.

112.Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir nepieciešama visu lopbarības augu sugu visu kategoriju pavairojamām sēklām. Pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 procentiem pašapputes kultūru un ne mazāk kā 20 procentiem sertificētu otrās paaudzes sēklu (C₂) un sertificētu svešapputes lopbarības augu sēklu (C) partiju.

113.Valsts augu aizsardzības dienests sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus nodod atklātībai.

114. Saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 4.punkta “h” apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests piedalās lopbarības augu sēklu Eiropas Savienības salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos, kurus veic, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes un pārbaudītu, vai ir ievēroti sēklām atbilstošie nosacījumi, kā arī lai saskaņā ar šiem noteikumiem sertificētas sēklu partijas iekļautu minētajās salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos.

115.Eiropas Savienības salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos var iekļaut arī sēklu partijas, kas:

115.1.novāktas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

115.2.piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai;

115.3.tiek tirgotas saistībā ar auga ģenētisko resursu saglabāšanu dabiskajā izplatības vietā (in situ) un ilgstošu izmantošanu.

XIV. Noslēguma jautājumi

116.Atzīt par spēku zaudējušiem Minis-tru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumus Nr.157 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56.nr.; 2003, 137.nr.; 2004, 69.nr.).

117.Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par barības augu sēklas materiāla tirdzniecību;

2) Komisijas 1975.gada 25.jūlija Direktīvas 75/502/EEK, ar kuru aizliedz pļavas skarenes (Poa pratensis L.) sēklu tirdzniecību, ja šīs sēklas nav oficiāli sertificētas kā bāzes sēklas vai kā sertificētas sēklas;

3) Komisijas 1986.gada 27.februāra Direktīvas 86/109/EEK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā bāzes kategorijas sēklas vai sertificētas kategorijas sēklas.

Ministru prezidenta vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Lopbarības kultūraugu sugas

I. Stiebrzāles (Gramineae)

1.Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

2.Baltā smilga (Agrostis gigantea)

3.Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

4.Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

5.Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv.ex. J.S et K.B Presl.)

6.Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

7.Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

8.Aitu auzene (Festuca ovina L.)

9.Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

10.Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

11.Hibrīdā airene (Lolium × boucheanum Kunth)

12.Auzeņairene (x Festulolium) (Festuca spp. × Lolium spp.)

13.Daudzziedu airene, ieskaitot viengadīgo Vestervaldes aireni (Lolium multiflorum Lam. var. westervololicum)

14.Ganību airene (Lolium perenne L.)

15.Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

16.Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC)

17.Maura skarene (Poa annua L.)

18.Purva skarene (Poa palustris L.)

19.Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

20.Parastā skarene (Poa trivialis L.)

21.Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

II. Tauriņzieži (Leguminosae)

22.Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

23.Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

24.Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

25.Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

26.Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

27.Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

28.Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

29.Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

30.Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

31.Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

32.Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

33.Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

34.Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

35.Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

36.Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

37.Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)

III. Citas sugas

38.Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)

39.Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

40.Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

41.Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministrs M.Roze

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Minimālā telpiskās izolācijas josla (metros) starp svešapputes lopbarības augu vienas sugas šķirnēm un vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos

Nr. p.k.	Lopbarības augu suga	Lauka lielums
		2 ha un mazāks	lielāks par 2ha
1.	Stiebrzāles, eļļas rutki un tauriņzieži, izņemot sējas zirņus:
1.1.	sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai	200 m	100 m
1.2.	sēkla tiek ražota lopbarībai, lopbarības sējumu veidošanai vai apzaļumošanai	100 m	50 m
2.	Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un facēlija:
2.1.	bāzes sēklas (B)	400 m	400 m
2.2.	sertificētas sēklas (C)	200 m	200 m

Zemkopības ministrs M.Roze

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Prasības sugas un šķirnes tīrībai sēklaudzēšanas laukos

1.Sēklaudzēšanas laukos sugas un šķirnes ir viegli identificējamas. Pieļaujamais citu augu sugu un šķirņu piejaukums ir šāds:

Nr. p.k.	Ierobežojums	Lauks, kur audzē
		pirmsbāzes un bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.1.	Maksimālais citu grūti nošķirojamo kultūraugu un nezāļu (šī pielikuma 3. un 4.punkts) piejaukums:
1.1.1.	visām sugām, izņemot pļavas skareni	1 augs uz 30 m2	1 augs uz 10 m2
1.1.2.	poliklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	4 augi uz 10 m2
1.1.3.	apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	6 augi uz 10 m2
1.2.	Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs, ieskaitot auzeņaireni	1 augs uz 50 m2	1 augs uz 10 m2
1.3.	Maksimālais citu šķirņu piejaukums:
1.3.1.	visām sugām, izņemot pļavas skareni, sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostu šķirnes	1 augs uz 30 m2	1 augs uz 10 m2
1.3.2.	poliklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	4 augi uz 10 m2
1.3.3.	apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	6 augi uz 10 m2

2.Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm ir šāda šķirnes tīrība:

2.1.bāzes sēklām – 99,7 %;

2.2.sējas zirņu un lauka pupu pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁)– 99%;

2.3.sējas zirņu un lauka pupu otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂) un lopbarības kāļu, lopbarības kāpostu un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirņu sertificētām sēklām – 98 %.

3. No stiebrzālēm grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles:

Nr. p.k.	Stiebrzāles	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
3.1.	Parastā smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.2.	Baltā smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.3.	Ložņu smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.4.	Pļavas lapsaste	kamolzāle	liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus)
		pļavas skarene	meža suņuburkšķis (Anhriscus sylvestris)
		parastā skarene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.5.	Augstā dižauza	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		viengadīgā airene
		kamolzāle
		niedru auzene
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
3.6.	Kamolzāle	daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		ganību airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		viengadīgā airene	šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
		sarkanā auzene
		pļavas skarene
		aitu auzene
3.7.	Niedru auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene
3.8.	Aitu auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		kamolzāle
		sarkanā auzene
		niedru auzene
		pļavas auzene
		pļavas skarene
3.9.	Pļavas auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.10.	Sarkanā auzene	daudzziedu airene	aitu auzene (Festuca ovina)
		ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		niedru auzene
		pļavas auzene
		pļavas skarene
3.11.	Hibrīdā airene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
3.12.	Auzeņairene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
3.13.	Daudzziedu airene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		kamolzāle	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		niedru auzene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		pļavas auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		sarkanā auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
3.14.	Ganību airene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		niedru auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.15.	Pļavas timotiņš	baltais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		bastarda āboliņš	lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)
		miežabrālis	mazā skābene (Rumex acetosella)
		Bertolīni timotiņš	mīkstā madara (Galium mollugo)
		ragainie vanagnadziņi	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achilea millefolium)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			tīruma atraitnīte (Viola arvensis)
			tīruma gaurs (Spergula arvensis)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
3.16.	Bertolīni timotiņš	baltais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		bastarda āboliņš	lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)
		miežabrālis	mazā skābene (Rumex acetosella)
		ragainie vanagnadziņi	mīkstā madara (Galium mollugo)
		pļavas timotiņš	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achilea millefolium)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			tīruma atraitnīte (Viola arvensis)
			tīruma gaurs (Spergula arvensis)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
3.17.	Maura skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		purva skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.18.	Purva skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.19.	Pļavas skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		purva skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.20.	Parastā skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		purva skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		maura skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.21.	Miežabrālis	pļavas timotiņš	baltā balanda (Chenopodium album)
			nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achilea millefolium)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)

4. No tauriņziežiem grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles:

Nr. p.k.	Tauriņzieži	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
4.1.	Ragainie vanagnadziņi	baltais āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		bastarda āboliņš	dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens)
		dzeltenā lucerna	lauka veronika (Veronica agrostis)
			lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)
			melnā driģene (Hyosciamus niger)
			spulgotne (Melandryum sp.)
4.2.	Sējas lucerna	baltais amoliņš	balandu amarants (Amarantus blitoides)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		austrumu galega	parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		ragainie vanagnadziņi	daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)
		hibrīdā lucerna	savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
4.3.	Hibrīdā lucerna	baltais amoliņš	balandu amarants (Amarantus blitoides)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		austrumu galega	parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		ragainie vanagnadziņi	daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)
		sējas lucerna	savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
4.4.	Sējas esparsete		austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)
			ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale)
			pērkone (Raphanus raphanistrum)
			pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)
			Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum)
			Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum)
4.5.	Bastarda āboliņš	baltais āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		ragainie vanagnadziņi	baltā spulgotne (Melandryum album)
		pļavas timotiņš	lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium molluga)
			nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pussillum)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
4.6.	Sarkanais āboliņš	baltais amoliņš	amarantu aksire (Axyris amaranthoides)
		bastarda āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		hibrīdā lucerna	baltā spulgotne (Melandryum album)
		zilā lucerna	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		austrumu galega	izplestā balodene (Atriplex patula)
			krūzainā skābene (Rumex crispus)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			struplapu skābene (Rumex obtusifolia)
4.7.	Baltais āboliņš	bastarda āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		ragainie vanagnadziņi	baltā spulgotne (Melandryum album)
		pļavas timotiņš	ganu plikstiņš (Capsella bursa pastoris)
			lauku āboliņš (Trifolium arvensis)
			lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			lielā ceļteka (Plantago major)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium molluga)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pussillum)
			trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor)
4.8.	Austrumu galega	dzeltenā lucerna	atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)
		hibrīdā lucerna	balandu amarants (Amarantus blitoides)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		prosa	daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)
			dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
4.9.	Baltais amoliņš	hibrīdā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
			mīkstā madara (Galium mollugo)

Zemkopības ministrs M.Roze

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikuma saturs

1.Atbildīgā institūcija.

2.Sēklaudzētāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3.Informācija par sēklas materiālu:

3.1.suga;

3.2.šķirne;

3.3.izsētās sēklas kategorija;

3.4.aizsargātai šķirnei — licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5.izsētās sēklas daudzums (kg).

4.Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1.lauka nosaukums vai numurs;

4.2.lauka platība.

5.Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6.Sēšanas datums un gads.

7.Informācija par priekšaugiem (krustziežiem — pieci; tauriņziežiem — trīs, pārē­jām sugām — divi).

Zemkopības ministrs M.Roze

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola saturs

1.Atbildīgā institūcija.

2.Lauku apskates protokola numurs.

3.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4.Informācija par izsēto sēklas materiālu:

4.1.suga;

4.2.šķirne;

4.3.kategorija;

4.4.partijas numurs;

4.5.sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, izdevējiestāde).

5.Informācija par sēklaudzēšanas lauku (lauka nosaukums vai numurs, platība (ha)).

6.Informācija par priekšaugiem.

7.Informācija par citām lopbarības augu sugu šķirnēm un kategorijām saimniecībā.

8.Informācija par lauku apskates rezultātiem:

8.1.minimālo attālumu ievērošana starp sējumiem;

8.2.šķirnes identitātes atbilstība;

8.3.karantīnas nezāļu klātbūtne;

8.4.sējuma nezāļainība un konstatētās nezāles;

8.5.konstatētās slimības un kaitēkļi;

8.6.sējuma vispārīgais stāvoklis;

8.7.citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

8.8.grūti nošķirojamo augu skaits;

8.9.vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne;

8.10.amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne (tikai tauriņziežu bāzes sēklu laukos);

8.11.sējuma atbilstība sēklaudzēšanas prasībām.

9.Lēmums par sēklaudzēšanas lauka atbilstību šo noteikumu prasībām.

10.Lauku apskates protokola izsniegšanas datums.

11.Inspektora apliecības numurs, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklaudzētāja pieprasījuma saturs

1.Atbildīgā institūcija.

2.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3.Informācija par sēklas materiālu:

3.1.suga;

3.2.šķirne;

3.3.kategorija;

3.4.ražas gads;

3.5.sēklu masa (kg).

4.Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1.iesaiņojuma veids;

4.2.iesaiņojuma lielums;

4.3.iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4.glabāšanas vieta;

4.5.glabāšanas veids.

5.Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (lauku apskates protokola nu­murs, datums, lauku apskates inspektora apliecības numurs vai sēklu sertifikāta numurs, izdevējiestāde, datums).

6.Informācija par ķīmisko apstrādi.

7.Parauga ņemšanas mērķis.

8.Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9.Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklu partijas un parauga masa

Nr. p.k.	Nosaukums	Maksimālā partijas masa (t)	Minimālā sēklu parauga masa no sēklu partijas sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai un pēcpārbaudei (g)			Masa no parauga citu augu sugu sēklu daudzuma noteikšanai pēc skaita (g)	Parauga masa partijas mitruma satura un kaitēkļu noteikšanai (g)
			kopā	sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai	pēcpārbaudei
1.	Stiebrzāles (Gramineae)
1.1.	parastā smilga (Agrostis capillaris L.)	10	80	50	30	5	50
1.2.	baltā smilga (Agrostis gigantea L.)	10	80	50	30	5	50
1.3.	ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)	10	80	50	30	5	50
1.4.	pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)	10	130	100	30	30	50
1.5.	augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)	10	300	200	100	80	50
1.6.	kamolzāle (Dactylis glomerata L.)	10	200	100	100	30	50
1.7.	niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)	10	200	100	100	50	50
1.8.	aitu auzene (Festuca ovina L.)	10	150	100	50	30	50
1.9.	pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)	10	200	100	100	50	50
1.10.	sarkanā auzene (Festuca rubra L.)	10	150	100	50	30	50
1.11.	hibrīdā airene (Lolium x boucheanum Kunth.)	10	300	200	100	60	50
1.12.	auzeņairene (x Festulolium)	10	300	200	100	60	50
1.13.	daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)	10	300	200	100	60	50
1.14.	ganību airene (Lolium perenne L.)	10	300	200	100	60	50
1.15.	pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)	10	80	50	30	10	50
1.16.	Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC.)	10	80	50	30	10	50
1.17.	maura skarene (Poa annua L.)	10	100	50	50	10	50
1.18.	purva skarene (Poa palustris L.)	10	100	50	50	5	50
1.19.	pļavas skarene (Poa pratensis L.)	10	100	50	50	5	50
1.20.	parastā skarene (Poa trivialis L.)	10	100	50	50	5	50
1.21.	miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)	10	200	100	100	50	50
2.	Tauriņzieži (Leguminosae)
2.1.	ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)	10	300	200	100	30	50
2.2.	baltā lupīna (Lupinus albus L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.3.	šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.4.	dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.5.	sējas lucerna (Medicago sativa L.)	10	400	300	100	50	50
2.6.	hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)	10	400	300	100	50	50
2.7.	sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)
2.7.1.	augļi	10	850	600	250	600
2.7.2.	sēklas	10	650	400	250	400	50
2.8.	sējas zirņi (Pisum sativum L.(partim))	25	2000	1000	1000	1000	300
2.9.	bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)	10	250	200	50	20	50
2.10.	sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	10	400	300	100	50	50
2.11.	baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	10	250	200	50	20	50
2.12.	lauka pupas (Vicia faba L.(partim))	25	2000	1000	1000	1000	300
2.13.	vasaras vīķi (Vicia sativa L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.14.	ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)	20	2000	1000	1000	1000	300
2.15.	austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	10	400	300	100	50	50
2.16.	baltais amoliņš (Melilotus albus L.)	10	400	300	100	50	50
3.	Citas sugas
3.1.	lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.)	10	350	200	150	100	50
3.2.	lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.))	10	350	200	150	100	50
3.3.	facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)	10	350	300	50	40	50
3.4.	eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.)	10	450	300	150	300	50

Zemkopības ministrs M.Roze

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklu kvalitātes rādītāji

1. Sertificētas sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Dīgtspēja		Analītiskā tīrība								Maksimālais citu augu sugu sēklu daudzums paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē			Noteikumi attiecībā uz citas krāsas vai rūgtās lupīnas sēklu daudzumu
		Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Maksi­mālais cieto sēklu dau­dzums tīrai sēklai (%)									vējauzas un Ludovika auzas (Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana)	vijas (Cuscuta spp.)	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)
				Mini­mālā analī­tiskā tīrība (% no masas)	Citu augu sugu sēklu maksimālais daudzums (% no masas)
					kopā	viena suga	ložņu vārpata (Agropyron repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)	amoliņi (Melilotus spp.)	pērkone (Raphanus raphanistrum)	sinepes (Sinapis arvensis)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
1.1.	Stiebrzāļu sugu sēklas
1.1.1.	Parastā smilga Agrostis capillaris L.	75 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.2.	Baltā smilga Agrostis gigantea L.	80 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.3.	Ložņu smilga Agrostis stolonifera L.	75 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.4.	Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.	70 (a)		75	2,5	1,0 (f)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.5.	Augstā dižauza Arrhenatherum elatius (L.) P.Beeauv.ex. J.S et K.B Presl.	75 (a)		90	3,0	1,0 (f)	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.6.	Kamolzāle Dactylis glomerata L.	80 (a)		90	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.7.	Niedru auzene Festuca arundinacea Schreber	80 (a)		95	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.8.	Aitu auzene Festuca ovina L.	75 (a)		85	2,0	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.9.	Pļavas auzene Festuca pratensis Hudson	80 (a)		95	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.10.	Sarkanā auzene Festuca rubra L.	75 (a)		90	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.11.	Hibrīdā airene Lolium x boucheanum	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.12.	Auzeņairene (x Festulolium)	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.13.	Daudzziedu (viengadīgā) airene Lolium multiflorum L.	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.14.	Ganību airene Lolium perenne L.	80 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.15.	Pļavas timotiņš Phleum pratense L.	80 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (z)	5
1.1.16.	Bertolīni timotiņš Phleum bertolinii DC.	80 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (z)	5
1.1.17.	Maura skarene Poa annua L.	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.18.	Purva skarene Poa palustris L.	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.19.	Pļavas skarene Poa pratensis L.	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.20.	Parastā skarene Poa trivialis L.	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.21.	Miežabrālis Phalaris arundinacea L.	75 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5
1.2.	Tauriņziežu sugu sēklas
1.2.1.	Ragainie vanagnadziņi Lotus corniculatus L.	75 (a), (b)	40	95	1,8 (d)	1,0 (d)			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.2.	Baltā lupīna Lupinus albus L.	80 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.3.	Šaurlapu lupīna Lupinus angustifolius L.	75 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.4.	Dzeltenā lupīna Lupinus luteus L.	80 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.5.	Sējas lucerna Medicago sativa L.	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.6.	Hibrīdā lucerna Medicago x varia T.Martyn	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.7.	Sējas esparsete Onobrychis viciifolia Lam.	75 (a), (b)	20	95	2,5	1,0			0,3			0	0 (v)	5
1.2.8.	Sējas zirņi Pisum sativum L.	80 (a)		98	0,5	0,3			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.9.	Bastarda āboliņš Trifolium hybridum L.	80 (a), (b)	20	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.10.	Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L.	80 (a), (b)	20	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.11.	Baltais āboliņš Trifolium repens L.	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.12.	Lauka pupas Vicia faba L. (partim)	80 (a), (b)	5	98	0,5	0,3			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.13.	Vasaras vīķi Vicia sativa L.	85 (a), (b)	20	98	1,0 (e)	0,5 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.14.	Ziemas vīķi Vicia villosa L.	85 (a), (b)	20	98	1,0 (e)	0,5 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.15.	Austrumu galega Galega orientalis Lam.	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.16.	Baltais amoliņš Melilotus alba L. 80 (a), (b)	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.3.	Citas lopbarības augu sugas
1.3.1.	Lopbarības kāļi Brassica napus var. napobrassica	80 (a)		98	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v), (z)	5
1.3.2.	Lopbarības kāposti Brassica oleracea var. acephala	75 (a)		98	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v), (z)	10
1.3.3.	Facēlija Phacelia tanacetifolia Benth.	80 (a)		96	1,0	0,5						0	0 (v), (z)
1.3.4.	Eļļas rutki Raphanus sativus var. oleiformis	80 (a)		97	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v)	5

2. Bāzes sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Maksimā­lais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai (%)	Minimālā analītiskā tīrība (% no masas)	Maksimālais citu sugu sēklu daudzums						Citi noteikumi vai nosacījumi
					kopā (% no masas)	skaits paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē
						viena suga	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)	ložņu vārpata (Agropyron repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)	amoliņi (Melilotus spp.)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12
2.1.	Stiebrzāļu sugu sēklas
2.1.1.	Parastā smilga Agrostis capillaris L.	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.2.	Baltā smilga Agrostis gigantea L.	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.3.	Ložņu smilga Agrostis stolonifera L.	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.4.	Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.	70 (a)		75	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.5.	Augstā dižauza Arrenatherum elatius L.	75 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(p), (q)
2.1.6.	Kamolzāle Dactylis glomerata L.	80 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.7.	Niedru auzene Festuca arundinacea Schreber	80 (a)		95	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.8.	Aitu auzene Festuca ovina L.	75 (a)		85	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.9.	Pļavas auzene Festuca pratensis Hudson	80 (a)		95	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.10.	Sarkanā auzene Festuca rubra L.	75 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.11.	Hibrīdā airene Lolium x boucheanum	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.12.	Auzeņairene (Festulolium)	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.13.	Daudzziedu (viengadīgā) airene Lolium multiflorum L.	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.14.	Ganību airene Lolium perenne L.	80 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.15.	Timotiņš Phleum pratense L.	80 (a)		96	0,3	20	2	1	1		(q)
2.1.16.	Bertolīni timotiņš Phleum bertolonii DC.	80 (a)		96	0,3	20	2	1	1		(q)
2.1.17.	Maura skarene Poa annua L.	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.18.	Purva skarene Poa palustris L.	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.19.	Pļavas skarene Poa pratensis L.	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.20.	Parastā skarene Poa trivialis L.	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.21.	Miežabrālis Phalaris arudinacea L.	75 (a)		96	0,3	20	2	5	5		(q)
2.2.	Tauriņziežu sugu sēklas
2.2.1.	Ragainie vanagnadziņi Lotus corniculatus L.	75 (a), (b)	40	95	0,3	20	3			0 (l)	(n), (q)
2.2.2.	Baltā lupīna Lupinus albus L.	80 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.3.	Šaurlapu lupīna Lupinus angustifolius L.	75 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.4.	Dzeltenā lupīna Lupinus luteus L.	80 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.5.	Sējas lucerna Medicago sativa L.	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.6.	Hibrīdā lucerna Medicago x varia T.Martyn	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.7.	Sējas esparsete Onobrychis viciifolia Lam.	75 (a), (b)	20	95	0,3	20	2			0 (k)
2.2.8.	Sējas zirņi Pisum sativum L.	80 (a)		98	0,3	20	2			0 (k)
2.2.9.	Bastarda āboliņš Trifolium hybridum L.	80 (a), (b)	20	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.10.	Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L.	80 (a), (b)	20	97	0,3	20	5			0 (l)	(q)
2.2.11.	Baltais āboliņš Trifolium repens L.	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	5			0 (l)	(q)
2.2.12.	Lauka pupas Vicia faba L. (partim)	85 (a), (b)	5	98	0,3	20	2			0 (k)
2.2.13.	Vasaras vīķi Vicia sativa L.	85 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o)
2.2.14.	Ziemas vīķi Vicia villosa L.	85 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o)
2.2.15.	Austrumu galega Galega orientalis Lam.	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	2			0 (l)	(q)
2.2.16.	Baltais amoliņš Melilotus alba L.	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	5			(t)	(q)
2.3.	Citas lopbarības augu sugas
2.3.1.	Lopbarības kāļi Brassica napus var. napobrassica	80 (a)		98	0,3	20	2				(q)
2.3.2.	Lopbarības kāposti Brassica oleracea var. acephala	75 (a)		98	0,3	20	3				(q)
2.3.3.	Facēlija Phacelia tanacetifolia Benth.	80 (a)		96	0,3	20
2.3.4.	Eļļas rutki Raphanus sativus var. oleiformis	80 (a)		97	0,3	20	2

Paskaidrojums.

Bāzes sēklu paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē, nedrīkst būt vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana ) un viju (Cuscuta spp.) sēklas.

Piezīmes.

(a) Visas svaigās un veselās sēklas, kuras pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(b) Maksimālais cieto sēklu daudzums, ko uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(c) Kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu (Poa spp.) sugu sēklu neuzskata par piejaukumiem.

(d) Līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa (Trifolium pratense) sēklu neuzskata par piejaukumu.

(e) Kopumā līdz 0,5 % no masas lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), lauka pupu (Vicia faba) un vīķu (Vicia spp.) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumu.

(f) Noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām (Poa spp.).

(g) Skābeņu (Rumex spp.) sēklu skaits, izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus), nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 15.ailē minētie nosacījumi.

(h) Citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām – 1 %.

(i) Ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu (Poa spp.), tās neuzskata par piejaukumu.

(j) Bāzes sēklām 7.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst būt vairāk par vienu.

(k) Amoliņa (Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka bāzes sēklām, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 11.ailē minētie nosacījumi.

(l) Ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas.

(m) Nepiemēro (c) nosacījumu.

(n) Nepiemēro (d) nosacījumu.

(o) Nepiemēro (e) nosacījumu.

(p) Nepiemēro (f) nosacījumu.

(r) Rūgto lupīnas sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %.

(s) Procentuālais daudzums pēc rūgtās lupīnas sēklu skaita šķirnēs, kas nav rūgtā lupīna, nepārsniedz 2,5 %.

(t) Amoliņam (Melilotus albus) šo rādītāju nenosaka.

(v) Cuscuta spp. sēklu noteikšana pēc skaita nav nepieciešama, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 14.ailē minētie nosacījumi.

(z) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja otrā tādas pašas masas paraugā Cuscuta spp. sēklu nav.

(x) Parauga masa Cuscuta spp. sēklu noteikšanai pēc skaita ir divreiz lielāka nekā masa, kas precizēta attiecīgajai sugai 7.pielikuma 7.ailē.

(y) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divreiz lielāka nekā noteiktais svars, Cuscuta spp. sēklu nav.

(q) Nepiemēro (z) un (y) nosacījumu.

3.Komercsēklas:

3.1.sēklas materiāls atbilst sertificētas sēklas kvalitātes rādītājiem attiecībā uz sēklu minimālo dīgtspēju un analītisko tīrību;

3.2.par 1 % palielina masas procentuālo daudzumu, kas noteikts sertificētu sēklu tabulas 6. un 7.ailē;

3.3.ja maura skarenes (Poa annua) sēklās kopā ir ne vairāk kā 10 % no citu skareņu sugu sēklu masas, tās neuzskata par piejaukumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Etiķešu krāsa

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	balta ar diagonālu violetu svītru
2.	Bāzes sēklas (B)	balta
3.	Sertificētas sēklas:
3.1.	pirmās paaudzes (C1)	zila
3.2.	otrās paaudzes (C2)	sarkana
4.	Komercsēklas (K) vai lopbarības augu šķirnes, kuras nav iekļautas Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā	brūna
5.	Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas	pelēka
6.	Sēklu maisījumi	zaļa

Zemkopības ministrs M.Roze

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot komercsēklas (K) un nelielus iesaiņojumus) iesaiņojuma oficiālās etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

I. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1.Eiropas Savienības noteikumi un standarti.

2.Sertificētājinstitūcijas nosaukums un valsts nosaukums vai to abrevia­tūra.

3.Ražotājvalsts nosaukums.

4.Sēklu partijas numurs.

5.Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6.Suga (norāda vismaz botānisko nosau­kumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

7.Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8.Kategorija.

9.Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu (“Iesaiņots …”).

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražē­jamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

11.Ja sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkār­totu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu (“Atkārtoti novērtēts …”). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

12.Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

Piezīmes.

1. Latvijas augu šķirņu kataloga B sarakstā iekļautajām lopbarības augu šķirnēm izdara atzīmi “Atļauts tirgot Latvijā”.

2. Norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā.

II. Dokumenta saturs

1.Sēklu partijas numurs.

2.Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3.Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

Zemkopības ministrs M.Roze

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Komercsēklu (K) oficiālajā etiķetē norādāmā informācija

1.Atsauce uz Eiropas Savienības noteikumiem un standartiem.

2.Atzīme “Komercsēklas”.

3.Pārraudzības institūcijas nosaukums un valsts nosaukums vai to abre­viatūras.

4.Sēklu partijas numurs.

5.Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu (“Iesaiņots …”).

6.Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu alfabēta burtiem).

7.Ražotājvalsts.

8.Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

9.Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

10.Ja sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu (“Atkārtoti pārbaudīts …”). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

11.Ražošanas platība.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklu maisījumu oficiālās etiķetes vai zīmogojuma saturs

1.Norāde “Sēklas materiāla maisījums (paredzētā izmantošana)”.

2.Par saiņošanu atbildīgās institūcijas nosau-kums un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3.Sēklu partijas numurs.

4.Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

5.Sugu, kategoriju un šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu alfabēta burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

6.Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu (“Iesaiņots …”).

7.Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumus, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8.Ja visu maisījuma komponentu sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu (“Atkārtoti pārbaudīts …”). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Oficiālās etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

I. Etiķetes saturs

1.Par lauku apskati atbildīgā iestāde un valsts vai to nosaukuma abreviatūra.

2.Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3.Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

4.Kategorija.

5.Lauka vai sēklu partijas numurs.

6.Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

7.Norāde “Sēkla nav līdz galam sertificēta”.

II. Pavaddokumenta saturs

1.Iestāde, kas izdevusi pavaddokumentu.

2.Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3.Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

4.Kategorija.

5.Izsētās sēklas partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklu.

6.Lauka vai sēklu partijas numurs.

7.Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas ir norādīta pavaddokumentā.

8.Novāktais sēklas daudzums un iesaiņojumu skaits.

9.Sertificētai sēklai norāda paaudžu skaitu pēc bāzes sēklām.

10.Apliecinājums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi kultūraugam, no kura iegūta sēkla.

11.Attiecīgajos gadījumos – sēklas kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

14.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Saiņotāja etiķetes un zīmogojuma saturs nelieliem sēklu iesaiņojumiem

I. Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums

1.Atzīme “Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums”.

2.Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.

3.Sēklu partijas numurs, pēc kura var identificēt izmantotās sēklu materiālu partijas.

4.Valsts nosaukums vai tā abreviatūra.

5.Norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”.

6.Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

7.Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8.Sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

II. Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums

1.Sertificētas sēklas:

1.1.atzīme “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

1.2.saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

1.3.Valsts augu aizsardzības dienesta piešķirtais sēklu partijas numurs;

1.4.institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

1.5.suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.6.šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.7.kategorija;

1.8.neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

1.9.ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

1.10.norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā.

2.Komercsēklas:

2.1.atzīme “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.2.saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.3.oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.4.institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

2.5.suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

2.6.atzīme “Komercsēklas”;

2.7.neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.8.ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

3.Sēklu maisījumi:

3.1.atzīme “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

3.2.saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

3.3.oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

3.4.institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

3.5.norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”;

3.6.neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

3.7.ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

3.8.sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

Zemkopības ministrs M.Roze

 

15.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1.Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs Uzņē­mumu reģistrā.

2.Darbības veids.

3.Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

Zemkopības ministrs M.Roze

 

16.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecības saturs

1.Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2.Reģistrācijas apliecības numurs.

3.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā.

4.Reģistrētais darbības veids.

5.Reģistrācijas kods.

6.Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

17.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklu sertifikāta saturs

I daļa (aizpilda sertificētājinstitūcija)

1.Sertificētājinstitūcija.

2.Sēklu sertifikāta numurs.

3.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4.Suga, šķirne un kategorija.

5.Partijas numurs, masa (kg) un iesaiņojuma vienību skaits.

6.Lauka apskates protokola numurs un datums.

7.Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8.Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9.Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10.Inerto piemaisījumu veids.

11.Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12.Citu augu sugu sēklas.

13.Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14.Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15.Kaitēkļu invāzija.

16.1000 sēklu masa gramos.

17.Atzinums par sēklas kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18.Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19.Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

II daļa (aizpilda pārdevējs)

1.Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2.Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3.Pārdevēja vārds, uzvārds, datums un zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

18.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs

1.Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2.Pārskata numurs.

3.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4.Suga, šķirne un kategorija.

5.Sēklu partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

6.Lauka apskates protokola numurs un datums.

7.Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8.Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9.Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10.Inerto piemaisījumu veids.

11.Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12.Citu augu sugu sēklas.

13.Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14.Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15.Kaitēkļu invāzija.

16.1000 sēklu masa gramos.

17.Lēmums par neatbilstību šo noteikumu prasībām un pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniegšanas iemesli.

18.Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

19.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1.Sertificētājinstitūcija.

2.Pielikuma numurs.

3.Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4.Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adre­se un reģistrācijas kods.

5.Suga, šķirne un kategorija.

6.Partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

7.Lauka apskates protokola numurs un datums.

8.Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9.Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10.Dīgtspēja (%).

11.Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12.Kaitēkļu invāzija.

13.Atzinums par sēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14.Sertifikāta derīguma termiņš.

15.Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze