Ārzemju presē

Franču “Agence France Presse” intervijā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saka, ka “Latvija beidzot ir tur, kur mēs to vēlējāmies redzēt” un ka latvieši vēlas piedalīties tādas Eiropas veidošanā, kurā tiktu respektētas Baltijas valstu tiesības – pretēji tam, kā bija padomju okupācijas laikā. Viņa arī norāda, ka saprašanos ar Krieviju apgrūtina Maskavas acīm redzamā vēlme reabilitēt Staļina un padomju režīma noziegumus pret tautām.

•

ASV “Washington Post”: “ASV prezidents Džordžs Bušs paziņojis, ka pirms piedalīšanās Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībās Maskavā, kas notiks 9.maijā, viņš ieradīsies vizītē Latvijā, kur tiksies ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem. Analītiķi domā, ka lēmums brauciena maršrutā iekļaut bijušās padomju republikas Latviju un Gruziju varētu sadusmot krievus, kuri Baltijas valstis apvaino simpātijās pret nacistiem.”

•

Krievijas “Nezavisimaja Gazeta” publikācijas apakšvirsraksts vēstī: “Viņš (ASV prezidents Bušs – “LV” ) pielīdzinājis Putinu Rītelam, Adamkum, Freibergai un Saakašvili.” Maskava nebūs Buša vizītes Eiropā galvenais punkts – ASV prezidenta Maskavas apmeklējumam pievienota tikšanās ar Baltijas valstu vadītājiem Rīgā, bet 10.maijā – tikšanās ar Gruzijas prezidentu.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “60 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.maijā dosies uz Maskavu, lai “svinētu” gadadienu, kas viņas ģimenei noteikti nenozīmēja “atbrīvošanu”, bet bēgļu gaitas un trimdu, bet citām ģimenēm Latvijā rusifikāciju, deportācijas un nāvi.”

•

Polijas “Gazeta.pl”: “Ukrainas prezidents neieradīsies Uzvaras dienas svinībās Maskavā. Viktors Juščenko savu lēmumu skaidro ar to, ka vēlas šajā laikā būt kopā ar ukraiņu veterāniem.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Divus mēnešus pirms referenduma par ES konstitūciju Francijā pastiprinās panika. Šī valsts, kas kādreiz deva impulsu Eiropas apvienošanai, ar “nē” ES konstitūcijai varētu iegrūst Savienību dziļā krīzē. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vairāk nekā puse balsstiesīgo referendumā 29.maijā varētu ļaut vaļu dusmām par prezidenta un viņa liberāli konservatīvā premjerministra Rafarēna politiku un teikt “nē” ES konstitūcijai.”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Krievija, ko sadusmojusi EDSO pieaugošā ietekme vēlēšanu un cilvēktiesību monitoringā ap Krievijas robežām, bloķē šā gada budžetu un aiztur savu daļu tajā, lai piespiestu izdarīt pārmaiņas organizācijā.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Acīmredzot Vidusāzijā, Kaukāzā un Austrumeiropā autokrātu pavalstniekiem apnikusi aizbildniecība, valsts izsaimniekošana un korupcija. No šādas attīstības neizvairīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kamēr viņš savā valstī restaurē autoritārismu, turpat kaimiņos ir sācies demokratizācijas vilnis, kas var kļūt bīstams arī viņam.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem