Ekoloģija, drošība un konkurence

Aizvadītajā nedēļā Rīgā viesojās Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) ģenerālsekretārs Ivans Hodaks. Viņa vizītes mērķis bija attīstīt un nostiprināt asociācijas kontaktus ar Latvijas radniecīgo nozaru organizācijām un valsts institūcijām, kā arī iepazīstināt sabiedrību ar autoražotāju plāniem, mērķiem un uzdevumiem.

Eiropas Autoražotāju asociācijas ģenerālsekretārs Ivans Hodaks un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Olafs Ozols viesnīcā “Reval Hotel Rīdzene”, kur notiek preses konference par Eiropas un pasaules autoražošanas attīstības tendencēm Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

ACEA pārstāv visas Eiropas autorūpniecību – asociācijā ietilpst gan vieglo, gan smago automobiļu ražotāji. I.Hodaks norādīja, ka nozarē tieši nodarbināti aptuveni divi miljoni kontinenta iedzīvotāju, bet netieši profesionāli ar to saistīti vēl 10–15 miljoni. ACEA centrālais birojs atrodas Briselē, bet pārstāvniecības darbojas 21 Eiropas Savienības (ES) valstī, kā arī Ķīnā un Japānā. Par savu mērķi asociācija izvirza gan autoražotāju, gan arī patērētāju interešu aizstāvību.
Rīgā I.Hodaks uzsvēra: šobrīd automobiļu industrijas galvenās problēmas un risināmie uzdevumi ir saistīti ar vides aizsardzību un transportlīdzekļu ekspluatācijas drošību. Jau 1998.gadā ACEA un Eiropas Komisija parakstīja vienošanos par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu automobiļu atgāzēs. Saskaņā ar šo dokumentu desmit gadu laikā autoražotājiem jānodrošina minētās vielas izmešu samazinājums par 20 procentiem. I.Hodaks atzina: lai ievērotu mūsdienu ekoloģiskos standartus un uzlabotu vides kvalitāti, jāatrisina vēl ne mazums tehnisku problēmu automobiļu dzinēju konstrukcijā. Jo īpaši tas attiecas uz dīzeļdzinējiem. Taču, kā norādīja ACEA ģenerālsekretārs, piesārņojuma samazināšanu censties panākt tikai tehnoloģiju attīstības ceļā būtu ārkārtīgi dārgi – lielu ieguldījumu šajā jomā var dot arī infrastruktūras, kā arī autovadītāju brauktprasmes un disciplīnas uzlabošana.

Drošība - ne tikai ražotāju kompetencē

Līdzās ekoloģiskajām problēmām par sevi aizvien uzstājīgāk atgādina drošības jautājumi. Šajā jomā autoindustrijā gan panākts ievērojams progress.
Taču arī satiksmes drošība ir komplekss, uzsvēra I. Hodaks, atgādinādams par nepieciešamību autovadītājiem izmantot drošības jostas un izvēlēties saprātīgu braukšanas ātrumu, bet kompetentajām institūcijām – noteikt adekvātus ātruma ierobežojumus un uzlabot autoceļu kvalitāti. Viņš ar sarūgtinājumu norādīja uz Rīgā novēroto kontrastu starp lieliski iekārtotajiem automobiļu tirdzniecības saloniem un nožēlojamo ielu seguma stāvokli. Nepieciešams arī nodrošināt efektīvu un konsekventu ceļu policijas darbību, izslēdzot korupcijas iespējas, sacīja ACEA ģenerālsekretārs. Viņš uzsvēra – arī gājējiem stingrāk jākontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošana, visu vainu par negadījumiem neuzveļot tikai autovadītājiem vai ražotājiem. I.Hodaks atzina, ka Latvijas mērogiem ik gadu reģistrētais negadījumos bojāgājušo skaits ir pārāk liels. Kā zināms, 2004.gadā uz mūsu valsts autoceļiem dzīvību zaudēja 512, bet ievainojumus guva 6428 cilvēki. Kā paraugu satiksmes drošības uzlabošanā I.Hodaks minēja Franciju. Šajā valstī, pateicoties pārdomātu pasākumu kompleksam, divos gados negadījumu skaitu izdevās samazināt par 30 procentiem.

Konkurences netrūkst, peļņa - mērena

I.Hodaks arī norādīja – autoražotāji dara visu iespējamo gan piesārņojuma samazināšanā, gan drošības līmeņa celšanā, taču tiem jādomā arī par savu preču konkurētspēju. Proti, tehnoloģiju attīstība un aprīkojuma uzlabošana nedrīkst izraisīt automobiļu sadārdzināšanos. Tās rezultātā saruktu jaunu spēkratu noiets un nopietni ciestu Eiropas ekonomikai ļoti svarīgā autorūpniecības nozare. Jāņem vērā, uzsvēra I.Hodaks, ka būtiski atšķiras Eiropas un pārējo autorūpniecības lielvalstu ražotāju rentabilitātes rādītāji. ASV autoražotāju peļņa ir 8–9 procenti, Japānas rūpnieku – 5–7 procenti, bet Eiropas ražotāju peļņa sasniedz vien 2–3 procentus. Šā iemesla dēļ autoražotāji arī nevar samazināt produkcijas piegādes cenas.
Savukārt attiecībā uz atšķirīgajām jauno automobiļu cenām ES dalībvalstīs I.Hodaks prognozēja, ka tuvākajā nākotnē atšķirības neizzudīs – cenas izlīdzināt varētu tikai nodokļu harmonizācijas ceļā, taču dalībvalstis kategoriski iebilst pret šādu risinājumu. Kā pilnīgi aplamu I. Hodaks novērtēja kādas augstas Eiropas amatpersonas neseno izteikumu par konkurences trūkumu autorūpniecības nozarē.
Savukārt Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Olafs Ozols pauda bažas par jauno automobiļu realizācijas apjomiem pretstatā lietoto spēkratu tirdzniecības rādītājiem – šobrīd aptuveni 81 procents valstī pārdoto automobiļu ir jau lietoti. O.Ozols norādīja, ka Latvijā uz katru tūkstoti iedzīvotāju ir 4,8 jaunas automašīnas, Lietuvā šis rādītājs ir 3,9, Igaunijā – 11, bet “vecajās” ES dalībvalstīs – 38. Taču veca auto ekspluatācija prasa ievērojamas investīcijas rezerves daļu iegādē un remontā, tāpēc arī valstij būtu jāveicina jaunu automobiļu iegāde, sacīja O.Ozols.

Atbalstot biodegvielas ieviešanu

Par aktuālu jautājumu autorūpniecības kontekstā kļuvusi arī biodegvielas izmantošana. I.Hodaks pauda autoražotāju atbalstu biodegvielas ieviešanai, uzskatot to par iespēju samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Protams, organiskās izcelsmes degvielas ieviešana neizbēgami prasīs spēkratu dzinēju konstruktīvo pilnveidošanu. Paredzams, ka laika gaitā, pieaugot tirgū realizētās biodegvielas apjomam, varēs palielināt arī tās attiecību pret fosilo degvielu dzinējos izmantojamā maisījuma sastāvā, bet tas radīs nepieciešamību pielāgot dzinējus šā sastāva īpatnībām.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv