Letonika Latvijas nākotnei

Letonika – Latvijai prioritārs un perspektīvs zinātniskās pētniecības virziens. Zinātne, kura aicināta izpētīt visu, kas saistās ar vēsturi, valodu, kultūru Latvijā – no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tā sakot, nacionāla zinātne, kura aicināta uzturēt garu.

“Letonika ir viena no nozarēm ar problēmām – sāk nākt finansējums, nu jādomā par jaunu speciālistu sagatavošanu. Budžetā paredzēto valsts programmu vidū ir letonika kā atsevišķa nozare. Tātad programma atzīta par valstij aktuālu. Tas, ka politiķiem parādās vēlme nozari atbalstīt, neizšķīdināt pārējā zinātnes klāstā – tā ir optimistiska tendence,” tā letonikas pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.
Letonikas vārds Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) darbībā un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) dokumentos redzams jau desmit gadu. Ir izdots desmitiem monogrāfiju, publicēts simtiem rakstu, 30 reizes Latvijas novados notikušas LZA izbraukuma sēdes, mudinot inteliģenci un skolu jauniešus pētīt Latvijas vēsturi, kultūrvēsturi un folkloru, izzināt latviešu valodas dialektu krāšņumu un daudzveidību. Stiprinājusies starptautiskā sadarbība, klausītāju tūkstošus pulcējušas starptautiskas un Latvijas mēroga zinātniskās konferences. Par šajos gados paveikto lasāms akadēmiķa Saulveža Cimermaņa rakstā “Veidosim Latvijas ZA Letonikas centru” laikraksta “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 20. maija numurā.
Ar LZA Senāta 2004. gada 8. jūnija lēmumu izveidotā darba grupa akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā izstrādāja programmu “Letonikas attīstība Latvijas nākotnei 2005–2010”. Aizvadītais gads iezīmējās ne vien ar pētnieku spēku apvienošanu programmā, bet, galvenais, ar izmaiņām Latvijas valdības attieksmē pret humanitārajām zinātnēm.
Iepriecinoši, ka mūsu sabiedrībā tiek atzīts – katras kulturālas valsts pienākums ir garantēt humanitāro zinātņu attīstību, to atbalstot pirmām kārtām no pašas valsts līdzekļiem. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, mēs esam paziņojuši, ka vēlamies attīstīt “uz zināšanām balstītu” sabiedrību un dzīvot tajā. Bet visu zināšanu klāstā garīgumu nodrošina tieši humanitārās zinātnes. Un doma, ka šīs zinātnes nevar un nav aicinātas nest peļņu, bet to nozīme ir daudz dziļāka, ilglaicīgāka – tās ir tēzes, kuras vieš cerību. Galu galā ES vēlme konkurences cīņā uzveikt ASV nav iedomājama bez vispusīgi izglītotas sabiedrības.
Lai rezumētu paveikto, veicinātu pētījumu attīstību un aktivizētu letonikas nozarē strādājošos visu paaudžu un visu pētniecības struktūru zinātniekus, 2005. gada 24. un 25. oktobrī notiks I letonikas kongress.
Iespējams, kongress nāks ar jauniem atklājumiem un jaunu pētnieku vārdiem. Lai mūs visus bagātina apziņa, ka esam strādājuši Latvijas labā, darbojoties zinātnes nozarē, kura, izzinot pagātni un tagadni, ir vērsta uz nākotni.

Ilga Tālberga

Uzziņai:

Kongresā strādās šādas sekcijas un apakšsekcijas:
• Letonikas avoti un to izmantošana.

Laikmetīgu pētniecības, informācijas uzkrāšanas un glabāšanas metožu ieviešanas rezultāti

• Arheoloģija, antropoloģija, etnoloģija: pētītā un mazpētītā
• Mutvārdu vēsture: 20. gs. personīgajā pieredzē un sociālajā atmiņā
• Sabiedrība, vide, valoda

Īpašvārdi un citi vārdi: cilme un lietojums
Latviešu valoda datorizācijas un globalizācijas laikmetā.
Tulkojumu valoda

• Latviešu valoda līdzībās, pretstatos un vērtībās
• Latviešu valodas vēsture un valodas pieminekļi

Reģionālā identitāte; pētījumi un meklējumi
Latvijas lauki dialektologu un etnologu skatījumā

• Latvijas novadi: robežas un sastapšanās

Latviešu Folkloras krātuves rīkotā K.Barona dienas konference

• Latvijas un latviešu identitāte mūsdienās.

Identitāte un audzināšana

• Mainīgās identitātes kultūras, izziņas un komunikācijas procesos
• Latviešu literatūra 20.–21. gadsimtā
• Latvijas arhitektūra un māksla Eiropas kontekstā.

Latvijas mākslas vēsture internetā (latviešu un angļu val.)

• Ideju vēsture un intelektuālās tradīcijas veidošanās Latvijā.

1905. gada revolūcija kā intelektuāls notikums

• Kristīgās vērtības un morāle mūsdienu Latvijā.

Reliģiozitāte un garīguma meklējumi
Krievu vecticība kā etnokonfesionāla kopība
Latvijas sabiedrības struktūrā

• Latvijas 19.–20.gs. kultūra starptautisko procesu mijiedarbībā.

Multikulturālu zemju pieredze

• Letonikas zinātnes priekšmets un pētniecības stratēģija.

Letonika un baltistika.
Letonika un slavistika.
Letonika Austrumeiropā.
Letonikas prestižs sabiedrībā.

• Pētnieku pēctecības nodrošinājums: vajadzības un realitāte.

“Neparastā” letonika (izstāde, komentāri, diskusija)

• Latgale robežsituācijā (kongress Daugavpilī, DU)

Interesentiem, kas vēlas piedalīties letonikas kongresā, lūgums darīt zināmu sava referāta tēmu, vēlamo sekciju, zinātnisko grādu, darba (studiju) vietu, adresi, tālruņa un faksa numurus, elektroniskā pasta adresi.

Pieteikumus gaida līdz 2005. gada 1. maijam: humana@lza.lv; litfom@lza.lv; lvi@lza.lv; latv@lza.lv; fsi@lza.lv vai: Letonikas I kongresam LZA, Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV 1050.