Darba likums sociālo partneru krustugunīs

Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) tālākai apspriešanai nevirzīs savu ierosinājumu samazināt piemaksas par virsstundām, nakts darbu un darbu brīvdienās. Savu ierosinājumu tie atsauca vakar, 29. martā, Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē, sastopoties ar niknu arodbiedrību pretestību. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Egils Baldzēns uzskata, ka šis jautājums ir cieši saistīts ar darba samaksu. Proti, Latvijā ir zemākā minimālā darba alga Eiropā, līdz ar to cilvēki, protams, izvēlas strādāt virsstundas, lai vairāk nopelnītu. Tam, ka maksa par virsstundām jāskata saistībā ar darba samaksu, piekrita arī Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktore Ineta Tāre, norādot, ka, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē virsstundu skaits samazinājās, pieaugot darba samaksai. Viņa arī apšaubīja darba devēju tēzi, ka, samazinoties piemaksām par virsstundām, mazināsies nelegālā nodarbinātība. Runa varētu būt tikai par nedeklarētā darba samazināšanos. E. Baldzēns minēja, ka Latvijā ir viszemākā likme par stundu darbu Baltijā un visaugstākais darba ražīgums. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā Latvijas konkurētspēja tiek panākta, maksājot zemas algas un prasot maksimālu darba intensitāti. I. Tāre arī norādīja, ka šo piemaksu samazināšana atsevišķās nozarēs varētu veicināt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm.
Sociālie partneri sēdē izskatīja arī vairākus LDDK un LM priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem Darba likumā (publicēts “LV” 06.07.2001.), kurus tālāk skatīs Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē maijā. Jau šobrīd skaidrs, ka viskarstākās debates skars trīs jautājumus. Pirmais – par darba samaksas aprēķināšanu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (nav runa par darba nespēju un atvaļinājumu). Šobrīd DL paredz, ka par attaisnotu prombūtni (sīkāk skat. 73. pantu) darbiniekam aprēķina vidējo izpeļņu. LDDK uzskata, ka šādos gadījumos darba devējam būtu jāsaglabā darbiniekam darba samaksa un tikai tiem darbiniekiem, kam noteikta akorda alga, jāizmaksā vidējā izpeļņa. Darba devēju pārstāvis Edgars Korčagins to pamatoja, sacīdams, ka nav nedz pareizi, nedz sociāli taisnīgi, ja cilvēks par neatrašanos darbā saņem vairāk nekā tad, ja ir darbā un strādā. Šim priekšlikumam pašlaik nepiekrīt LBAS, kā vienīgo argumentu minot to, ka tas pasliktinātu pašreizējo darbinieku stāvokli.
Otrais strīdīgais jautājums ir par DL 100. pantu. Kā zināms, pēc darba uzteikuma darbiniekam vēl mēnesis ir jānostrādā, lai nodotu lietas un darba devējs varētu sameklēt citu darbinieku. Problēma ir tā, ka daudzi darbinieki ļaunprātīgi šajā laikā izņem slimības lapu un darbā šo pēdējo mēnesi vienkārši neierodas. LDDK ierosina pārejošas darba nespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Tam nepiekrīt LBAS, jautājot, kas būs gadījumā, ja cilvēks noslimo, piemēram, trīs mēnešus. Cilvēks arī ir rēķinājies, ka pēc mēneša viņam jau jāsāk strādāt citā vietā. Bez tam darbinieks, kurš nav motivēts strādāt, nekādu lielo labumu uzņēmumam nedos. Darba devēji uzstāja, ka šis jautājums jāskata NTSP sēdē. Viņuprāt, pašlaik likums aizsargā vienīgi darba ņēmējus un diskriminē darba devējus.
Trešais strīdus ābols ir DL 157. pants. Tur ir runa par darba devēju apmaksātu darbinieku mācību atvaļinājumu valsts eksāmenu kārtošanai. LDDK uzskata, ka nav pamata noteikt darba devējam par pienākumu apmaksāt darbinieka atvaļinājumu mācībām, kas nav saistītas ar veicamo darbu. Pēc LBAS vadības domām, arī šis priekšlikums ir noraidāms, jo samazina darbinieka tiesības.
Visi trīs strīdīgie jautājumi vēl tiks skatīti darba grupās, līdz nonāks NTSP.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv