1990.gada 5.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Sākam šīsdienas darbu. Pirmais darba kārtības jautājums, ar ko mēs iesākām arī vakardienas sēdi, ir likuma “Par akciju sabiedrībām” trešais lasījums. Es ceru, ka visiem deputātiem ir arī labojumi un papildinājumi krievu valodā, kuru vakar nebija, jo bija sajaukts. Tādējādi mēs varētu sākt darbu.

Lūdzu– vārds deputātam Špoģim.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Vakar mēs palikām pie 10.panta. Par šo pantu ir jābalso, jo vakar es paskaidroju komisijas viedokli, kā arī pateicu motīvus. Tātad, skatoties grāmatas 4., 5. un 103.lappusē, vajadzētu balsot par 10.pantu kopumā, jo tajā ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tātad– par 10.pantu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Tur ir tāda lieta, lūk, teiksim, 10.2.punkts ir papildināts ar vārdu “valsts”, bet problēma ir tāda, ka šim pantam jāatbilst likuma “Par uzņēmējdarbību” 14.pantam. Bet līdzās vārdam “valsts” ir nosauktas arī sabiedriski politiskās organizācijas, pašvaldības, kā arī tas, ka var būt viena cilvēka īpašums, kas var kļūt par statūtkapitālu. Tāpēc ir jēga vai nu vienkārši norādīt uz 14.pantu, vai uzskaitīt šeit valsts, pašvaldības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas, lai mums būtu pilnīga atbilstība ar 14.pantu likumā “Par uzņēmējdarbību”, kas jau pieņemts. Lūk, tāds priekšlikums, lai būtu minēta ne tikai “valsts” vien./

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums– atstāt tā, kā bija, un dot uzskaitījumu.

M.Gavrilovs: */Lūk, šeit 10.2.punktā ieteikts ierakstīt iekavās tikai “valsts”. Bet likumā par uzņēmējdarbību tieši šis gadījums iztirzāts, jo runa nav tikai par valsts īpašumu, bet arī par pašvaldību, sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu. Tā kā mēs šodien pieņemam likumu trešajā lasījumā, mums jāpanāk, lai starp likumiem būtu maksimāla saskaņa, par to ir šī runa./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– komisijas viedokli.

K.Špoģis: Tas atkal ir kārtējais mēģinājums rupji ignorēt mūsu pastāvošo likumdošanu, mūsu darba reglamentu un iesniegt jaunus rakstiskus priekšlikumus nevis trīs dienas vēlāk vai trīs dienas pirms izskatīšanas, bet vakar vakarā. Pirmkārt, es kategoriski iebilstu pret tādu rīcību, ka mēs šodien atkal sāksim skatīt jaunus priekšlikumus.

Otrkārt, šis priekšlikums ir virzīts uz to, lai pazeminātu atbildību vairākiem ieinteresētajiem uzņēmumiem. Tam nav nekāda sakara ar šo likumu “Par akciju sabiedrībām”. Izskatot jebkuru uzņēmējdarbības formu, pie tā jautājuma varēs atgriezties un izskatīt.

Priekšsēdētājs: Jūs dzirdējāt gan komisijas, gan deputāta Gavrilova argumentus. Tāpēc mums jāizšķiras par 10.panta akceptēšanu ar šo vienu papildinājumu. Ja deputāti uzskata, ka ir vēl kādi citi papildinājumi, tad katrā ziņā jūs varat neakceptēt šo pantu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 139. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10.panta akceptēšanu, ņemot vērā šeit rakstiski iesniegto labojumu, protams, ievērojot deputātu tikko teiktos argumentus. Rezultāts: par– 77, pret– 17, atturas– 20. Tātad šis pants trešajā lasījumā ir akceptēts.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 11., 12. un 13.pantā labojumu nav. Attiecībā uz 14. un 15.pantu ir tie paši labojumi, kurus jūs redzat 274.dokumenta trešajā lappusē. Tie nav būtiski labojumi, tos balsot nevajag. Arī 17. un 18.pantā būtisku labojumu nav. Mēs varētu pāriet pie 19.panta papildinājumiem un skatīties 103. un 104.lappusē, grāmatā 103.lappusē apakšā un 104.lappusē augšā, kā arī 11. un 12.lappusē. Skatoties šajās vietās, mēs varētu 19.pantu izskatīt. Šeit papildinājumi ir ļoti labi redzami. Tātad 103.lappuses beigās Edmunda Krastiņa papildinājums, un otrā pusē– 104.lappuses augšā– deputāta Muciņa papildinājums. Tie ir pieņemti, un tos vajadzētu nobalsot. Minētie papildinājumi ir diezgan būtiski.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ir par deputāta Krastiņa un deputāta Muciņa papildinājumu pieņemšanu. Ne deputāts Krastiņš, ne deputāts Muciņš par savu redakciju neizsaka nekādas pretenzijas vai jaunus priekšlikumus? Lūdzu, balsojam par 19.panta pieņemšanu, ņemot vērā minētos papildinājumus. Rezultāts: par– 91, pret– 3, atturas– 23. Tātad 19.pants ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Kā jūs redzat, 274.dokumenta 3.lappusē ir 20.pants ar papildinājumu. Taču tas ir iekšējs tehnoloģiska rakstura papildinājums. Komisija domā, ka tas īpašu balsojumu neprasa. Ja jums nav iebildumu, nebūtu īpaši jātērē laiks arī ar pieņemto Muciņa kunga precizējumu, papildinot to ar nomas maksu par vienu gadu. Ieskatoties 13.lappuses pašās beigās, labi var redzēt šo būtību. Liekas, par to nevajadzētu balsot, ja deputātiem nebūtu iebildumu. Tādā gadījumā par 22.pantu īpaša balsošana nebūtu vajadzīga, un varam pāriet pie 23.panta, par kuru praktiski būs nepieciešamas četras balsošanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, 23.pants ar visiem papildinājumiem.

K.Špoģis: Vispirms skatāmies 274.dokumenta 4.lappusi. Deputāta Ēlerta priekšlikumu– svītrot 1.punktu šajā pantā– nepieciešams acīmredzot atsevišķi nobalsot. 1.punktu vajadzētu svītrot. Tas būtu pirmais balsojums. Otrais balsojums būtu par to, ka 3.punktu vajadzētu pieņemt atsevišķi. Trešais balsojums– 3.punktā svītrot vārdus “direktori rīkotāji”. Tas ir deputāta Kodoliņa priekšlikums. Ceturtais balsojums būtu par 4.punktu ar Muciņa papildinājumiem. Tādā secībā vajadzētu balsot. Vispirms nobalsot par 1.punkta svītrošanu, tad– par 3.punkta pieņemšanu, pēc tam– ka 3.punktā vajag svītrot vārdus “direktori rīkotāji”, un, visbeidzot, ceturtais balsojums par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Taču pirms balsošanas vēl atgādināsim, ka šajā gadījumā papildinājumus vai arī svītrojumus mēs balsojam ar balsojošo skaita vairākumu. Labojums vai svītrojums tiek pieņemts, ja par balsojis vairākums no balsojošajiem.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Man ir jautājums par 23.panta 3.punktu. Kādu motīvu mudināta komisija ir izsvītrojusi “direktori rīkotāji” no to personu grupas, kuriem jābūt vai nu republikas pilsoņiem, vai pastāvīgiem tās iedzīvotājiem.

K.Špoģis: Šā priekšlikuma autors ir deputāts Artūrs Kodoliņš. Tas redzams 274.dokumenta 4.lappusē. Priekšlikumu komisija pieņēma tāpēc, ka ir nepieciešami “direktori rīkotāji”, nedrīkst ierobežot valdi un nedrīkst ierobežot padomi izvēlēties direktoru rīkotāju, lai viņš būtu visspējīgākais, vispiemērotākais šim gadījumam, šim darbam, un neierobežot tā, ka viņam obligāti jābūt, lūk, šajos rāmjos.

A.Plotnieks: Tad es lūgšu vienu minūti izteikties par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu par direktoru rīkotāju. Ja vēl kādam ir par “direktoru rīkotāju” svītrošanu, tad, lūdzu, vispirms izstrīdēsimies par to, pēc tam mēs pāriesim pie...

K.Špoģis: Bet tas ir trešais...

Priekšsēdētājs: Kaut gan varbūt darīsim pēc kārtas. Vispirms par Ēlerta priekšlikumu– svītrot 1.punktu, tad balsosim par to un secībā. Lūdzu.

M.Gavrilovs: */Par procedūru. Man ir lūgums. Mums te nav norādīts, kur kādi numuri. Profesor Špoģi, lūdzu, nosauciet vismaz pirmo ciparu kolonnu, norādot, kāds punkts tiek izskatīts! Jūs tik ātri ejat uz priekšu, ka mēs nespējam atrast, par kuru pantu ir runa. Nosau­ciet punktu, pirmo stabiņu!/

K.Špoģis: */23.pants tiek izskatīts./

M.Gavrilovs: */Kur ir šis 23.pants? Punktu nosauciet!/

K.Špoģis: */Šis pants ir 4.lappusē./

Priekšsēdētājs: 1.punkts. Šobrīd ir runa par 1.punkta svītrošanu. To ir ierosinājis deputāts Ēlerts.

M.Gavrilovs: */Lai pēc tam neatgrieztos, man ir lūgums trešajā punktā tomēr dot precīzu formulējumu, kāds likts nobalsošanai. Kas tur domāts– pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji? Nav saprotams. Nepieciešams, lai būtu precīzi un skaidri, par ko ir runa./

K.Špoģis: */Precīzi un skaidri 15.lappusē 3.punkts./

M.Gavrilovs: */Vai tā, kā šeit rakstīts?/

K.Špoģis: */Tā, kā tur rakstīts./

Priekšsēdētājs: Cienītās dāmas un kungi! Vai kāds grib izteikt motīvus, argumentus pret, par, ka jāsvītro 1.punkts, tas ir, deputāta Ēlerta priekšlikums? Deputāts Ēlerts grib kaut ko teikt? Skaidrs, tas bija otrajā lasījumā. Tātad balsojam par šo priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī komisija, cik es saprotu. Rezultāts: par– 73, pret– 6, atturas– 30. Tātad ar balsu vairākumu šis punkts tiek svītrots.

Varbūt iesim pēc kārtas– par Torgāna priekšlikumu attiecībā uz 2.pantu, tā laikam būs saprotamāk. Apmainīt ar vārdu “veidot”, tas nav labojums. Lūdzu, formulējiet nākamo!

K.Špoģis: Tātad 3.punkts vispirms jābalso kopumā tāds, kāds tas ir 5.lappusē. Jābalso par komisijas redakciju.

Priekšsēdētājs: Bet 3.pantā bija par to direktoru rīkotāju.

K.Špoģis: Jā, jā. Pēc tam tas būs jāsvītro, tas ir, tie vārdi. Trešais balsojums jāpieņem tāds, kāds tas ir komisijas variantā.

Priekšsēdētājs: Tātad– balsojums par šādu 23.panta formulējumu, pēc tam mēs vienosimies par atsevišķu vārdu svītrošanu pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Par svītrošanu pēc tam. Komisija tā iesaka.

K.Špoģis: Jā, jā, un pēc tam svītrosim vai nesvītrosim.

Priekšsēdētājs: Par panta pieņemšanu principā. Par niansēm mēs tūlīt runāsim. Rezultāts: par– 72. Tātad 23.panta 3.punkts ir akceptēts principā.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Vai vārdi “direktoru rīkotāju” jāsvītro vai nav jāsvītro. Par to ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputātam Plotniekam vārds.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu vienā no iepriekšējām sēdēm, mēs izbalsojām priekšlikumu, ka vismaz 10 procenti akciju ir jāpārdod Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Līdz ar to, veidojot kaut kādas jaunas saim­nieciskās organizācijas, mēs pilnībā ignorējam iespēju, lai tie, kuri šeit dzīvo un strādā, varētu runāt līdzi. Tagad, nākamajā reizē, mēs, vadoties pēc kompetences kritērija, izsviedīsim arī to prasību, ka direktors rīkotājs var būt no jebkuras pasaules valsts atbraucis cilvēks tikai tāpēc, ka viņš ir labs biznesmenis. Es jums varu teikt, ka šobrīd Polijā jautājums par prezidentu arī ir tāds: kas būs prezidents– vai Valensa, vai no Kanādas iebraucis biznesmenis. Redziet, vai arī mums tomēr nav jāpadomā par to, ka cilvēkiem, kuri šeit dzīvo un zina vietējos apstākļus, ka viņiem tomēr jānodrošina kaut kāda iespēja ietekmēt saim­niecisko dzīvi, lai tā nebūtu saimnieciskā dzīve vispār, bet lai tā būtu Latvijas tautas interesēs. Tāpēc es ierosinātu vismaz šajā punktiņā saglabāt “direktoru rīkotāju”, nosakot, ka tam jābūt cilvēkam, kas zina mūsu situāciju, saprot un, pēc tās vadoties, arī darbojas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā gribu iestāties tieši par pretējo– par priekšlikumu. Mums patiešām ir vajadzīgi darbīgi cilvēki un nav sais­toši, kāda pašreiz viņam būtu pilsonība. Tādēļ ir valde, valdes priekšsēdētājs, revīzijas komisija utt. Direktoram rīkotājam galvenais ir jābūt biznesmenim, un nav svarīgi, vai viņš ir vai nav pilsonis.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Vai jums neliekas, ka argumenti ir skaidri. Attiecībā uz šo svītrošanu mēs neko vairāk nepateiksim. Ne viena puse, ne otra. Tāpēc, lūdzu, izšķiramies. Komisija liek priekšā svītrot no šā panta ārā vārdus “direktoru rīkotāju”. Tātad, lai mēs šo svītrojumu akceptētu, jānobalso deputātu vairākumam no balsojošajiem. Ja nenobalsos vairākums, tad pants paliek tāds, kā bijis. Lūdzu, balsošanas režīmu. Mēs balsojam par svītrošanu. Argumenti jums ir. Rezultāts: par– 78, pret– 26, atturas– 12. Tātad šie divi vārdi ir svītroti.

Lūdzu, nākamais labojums.

K.Špoģis: Ceturtais labojums. Tātad skatāmies grāmatas 15.lappusē un dokumenta 4.lappusē. Muciņa kunga papildinājumu 23.panta 4.punktā. Pamatteksts ir grāmatas 15.lappusē, papildinājums ir 274.dokumenta 4.lappusē. Papildināts, ka “...darbu, kurš saistīts ar naudas un materiālo vērtību apkopošanu, atzīt par vainīgu, ja...” vajadzētu pastiprināt ar vārdu “drošību”.

Priekšsēdētājs: Vai visi atradāt papildinājumu? Izlasījāt vēlreiz?

K.Špoģis: Tas ir labs papildinājums. Tas neko sliktu nedara.

Priekšsēdētājs: Deputāti arī neizsaka nekādus priekšlikumus, ne motivācijas. Tātad, lūdzu, balsojam par minēto Muciņa kunga papildinājumu. Rezultāts: par– 67, pret– 6, atturas– 25. Papildinājums pieņemts.Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 24., 25., 26., un 27.pantā ievērojamu labojumu nav.

Kā redzam, arī 28.pantā ir Muciņa kunga labojums. Tas ir pieņemts un iestrādāts. Arī īpašs balsojums nebūtu nepieciešams. Šeit vienkārši ir ierakstīts– “atklātās akciju sabiedrības”.

Arī 29.pantā precizējums nav būtisks, jo runa ir par šādu atšķirību– ierosinājumu teikumu papildināt ar to, ka viņš pēc reģistrēšanas ir uzņemts reģistrā.

Arī 30. un 31.pantā nav nekādu labojumu. Varbūt to arī var nebalsot, jo tas arī ir pieņemts jau citos likumdošanas aktos.

Labojumu nav arī 33. un 34.pantā.

Varam ķerties pie 35.panta. Skatoties grāmatas 105.lappusē, 274.dokumenta 5.lapā un arī grāmatas 23.lappusē, redzam, ka pēc būtības jābalso 3.punkts. Vēlāk tas sadalīsies tādos kā divos. Praktiski pēc tam, kad juristi kārtos ciparus, tur nekādu grozījumu nebūs.
Kā Bojāra kungs bija ierosinājis, ceturto atsevišķi izdalīt. Redziet, tikai tā, ja mēs vienlaikus varētu balsot gan par 40 un 60 procentiem, par procentu izmaiņu un arī par pašu 3.punkta formulējumu. Te ir tā galvenā būtība. Tātad formulējums, kas ir pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. Tas ir pirmais, un otrais,– ka tas, kas bija sākumā iestrādāts– 50 un 50 procenti– kā redzat, šajā punktā trešajā rindā paliek 60 procenti, bet devītajā rindā– 40 procenti, to jūs redzat 279.dokumenta 4.lappusē. Ja esam izpētījuši, tad varētu pieņemt lēmumu par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot vispirms mums būtu jānobalso par sadalīšanu. Pēc tam balsosim par kapitāla minimumu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums referentam. Sakiet, vai 3.punkta pirmā rindkopa paliek bez izmaiņām?/

K.Špoģis: */60 procenti./

M.Gavrilovs: */Nē, nē! Jūs runājat par otro rindkopu. Es jautāju par pirmo./

K.Špoģis: */Pirmā. Jā, bez izmaiņām./

M.Gavrilovs: */Tas ir, pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 25 gadus./

K.Špoģis: */Tā, kā šeit rakstīts./

M.Gavrilovs: */Tad es runāšu par balsošanas motīviem. Ar to mēs iesākam republikas iedzīvotāju dalīšanu pēc rangiem, dalām viņus pilsoņos un pastāvīgajos iedzīvotājos. Mēs ne reizi vien esam izteikušies pret to, jo tas nav pieļaujams. Vēl jo vairāk, ja runa ir par biznesu. Mūsu viedoklis te viennozīmīgs: mēs tādai jautājuma nostādnei nepiekrītam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man radās jautājums par tiem 25 gadiem. Ja pilsonim ir 21 gads, tad viņš ir pilnīgi rīcībspējīgs, bet viņš nav nodzīvojis Latvijas Republikā 25 gadus. Kādā veidā un kā var ierobežot kaut kādu viņa rīcībspēju? Par tiem 25 gadiem bija runa arī iepriekš. Ja pilsonim ir 24 gadi, tad viņa tiesības kaut kādā veidā tiek diskriminētas.

K.Špoģis: Tas ir jautājums, protams...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas vēl grib izteikties par 35.pantu?

K.Špoģis: No 25 gadiem pāriet uz 20 gadiem– bija tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir no 25 gadiem pāriet uz 20 gadiem. Tas ir deputāta Eglāja priekšlikums.

K.Špoģis: Vispār komisijā par šo jautājumu domas bija. Izvirzījās šis jautājums. Nolēma to galīgi izlemt sēdē, ja būs priekšlikumi. Arī par 20 gadiem varētu likt uz balsošanu. Katrā gadījumā– traģēdijas nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Pēc šīs redakcijas iznāk, ka 25 gadi attiecas uz pilsoņiem?

K.Špoģis: Nē, nē. Likuma par pilsonību mums pagaidām nav. Kā es vakar skaidroju, Uzņēmumu reģistrs vadīsies pēc šā otrā teikuma daļas. Tā ka skatīsies, vai viņš ir pastāvīgais iedzīvotājs un nodzīvojis šeit 20 vai 25 gadus, kā mēs nobalsosim. Kad būs likums par pilsonību, tad vadīsies pēc likuma par pilsonību.

E.Cilinskis: Republikas pilsonis, kas šeit ir dzimis, tātad no cik gadiem viņš var sākt? Ar 25 gadiem?

K.Špoģis: Likuma par pilsonību nav, un šeit tas pagaidām atkrīt. Tas vienkārši ir perspektīvā ierakstīts. Pašreiz vadīsies pēc tā, ka viņš ir pastāvīgais iedzīvotājs.

Priekšsēdētājs: Jebkurš cilvēks, kurš nodzīvojis 25 gadus, absolūti nešķirojot. Jebkurš cilvēks. Runa ir par to, ka varētu samazināt uz 20 gadiem, lai cilvēks 21 gadu vecumā arī var būt akcionārs.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir priekšlikums no frakcijas priekšsēdētāja. Lūk, 3.punkta pirmās rindkopas pēdējie vārdi: “kas dzīvo tās teritorijā ne mazāk kā 25 gadus”. Ierosinu šos vārdus izsvītrot, jo šo jautājumu deputāti ne vienu reizi vien ir apsprieduši, tas nav jaunums. Frakcijas vārdā lūdzam par to nobalsot. Izsvītrot pēdējos vārdus: “kas dzīvo tās teritorijā ne mazāk kā 25 gadus”./

Priekšsēdētājs: Tātad priekšlikums ir par to, ka šis teikums jā­svītro. Otrs priekšlikums– 25 gadus samazināt uz 20 gadiem. Taču par to tad balsosim vēl atsevišķi, jo mums ir arī vēl citi balsojumi. Par pantu sadalīšanu divos pantos nav neviena priekšlikuma. Es nedzirdēju. Tātad tur problēmu nav.

K.Špoģis: Tur nav.

Priekšsēdētājs: Par procentiem.

K.Špoģis: Par to komisijā domstarpību nebija, tas ir pieņemts vienbalsīgi. To varbūt varētu balsot kopā, balsojot par pantu kā tādu, vai ne? Tur tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Tā kā domstarpību par procentiem nav, par to mēs nebalsosim. Par panta sadalīšanu divās daļās– par to ir jābalso. Vispirms balsojam par šā panta sadalīšanu divās daļās. Tas ir deputāta Bojāra priekšlikums. Rezultāts: 63. Tātad deputāta Bojāra priekšlikums ir pieņemts.

Mums vajadzētu izšķirties par tiem gadiem. Būtībā ir trīs piedāvājumi: pagaidām svītrot vārdus “kuri ir nodzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā ne mazāk kā 25 gadus”. Otrs piedāvājums: mainīt 25 gadus pret 20 gadiem. Trešais ir redakcijas komisijas variants– 25 gadi.

Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Mēs nevaram balsot minētos priekšlikumus attiecībā uz šo pantu, jo pants ir savstarpēji saistīts ar 10.pantu, par kuru mēs esam jau nobalsojuši kopumā. Ja mēs gribam balsot šos priekšlikumus un izdarīt izmaiņas, tad pirmām kārtām mums ir jāatceļ mūsu lēmums par 10.pantu, jāatgriežas atpakaļ. Jānobalso šie paši jautājumi attiecībā uz 10.pantu. Tikai tad mēs varam skatīt 35.pantu. Ja mēs to izsvītrosim 35.pantā, tad nebūs loģikas 10.pantā.

K.Špoģis: Deputāti taču to saprot, un katrs pieņems savu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot. Taču, pēc mana priekšlikuma, likumprojekts jāatdod ekspertiem Juridiskajā pārvaldē, lai pārbauda, vai likumā nav iekšēju pretrunu. Mēs varam balsot par jebko. Augstākā padome ir tiesīga balsot.

Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es šoreiz vēl tā uzmanīgi apskatījos šo jautājumu. Tā kā es arī biju viens no autoriem par pilsoni un 25 gadiem, tad es tomēr aicinātu balsot par deputāta Gavrilova priekšlikumu, ka šajā pantā tomēr vajadzētu padomāt par šā kritērija svītrošanu. Kādi ir motīvi? 10.pantā runāts par dibinātājiem. Tātad par tādu akcionāru kategoriju, pret kuriem ir paaugstinātas prasības. Par valdes priekšsēdētāju, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, direktoru rīkotāju, likvidatoriem runāts 23.pantā. Atkal tādi pilsoņi, attiecībā uz kuriem ir paaugstinātas prasības. Taču šajā gadījumā ir runa tikai par kapitāla saturu, lai atzītu akciju sabiedrību par tādu, kurā ir Latvijas Republikas iedzīvotāju kapitāls vai no ārpuses investēts kapitāls. Acīmredzot tam būs ietekme tikai nodokļu politikā, vai mēs dosim viņiem kaut kādu atvieglojumu, ja viņi nāks ar konvertējamu valūtu, vai mēs uzliksim paaugstinātus nodokļus, ja viņiem varbūt būs kaut kādi citi valūtas veidi.
Es domāju, ka tiešām mēs varbūt ātrumā, toreiz liekot tos pastiprinājumus par šiem jautājumiem, esam ielikuši mazliet par daudz. Tā ka es aicinātu tomēr nobalsot par Gavrilova priekšlikumu, atbalstīt to, ja profesors mums neizvirzītu vēl kādus jaunus argumentus. Tiešām– varbūt mēs tā ātrumā esam aizrāvušies. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mēs varam veidot tādu ekonomiku, kura kalpos Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju interesēm neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nav. Mēs varam veidot tādu ekonomiku, kura kalpos visas pasaules interesēm. Var veidoties situācija, ka cilvēks var iebraukt. Šodien jau veido akciju sabiedrības, un šādas akciju sabiedrības var būt tik daudz un ar tādu kapitālu, ka gluži vienkārši mēs tajās noslīksim. Jebkura valsts, pat ļoti liela valsts, veido kaut kādus aizsargmehānismus, lai nodrošinātu to cilvēku intereses, kuri pastāvīgi tajā dzīvo. Mēs, būdami mazi, nevarīgi, mēs pilnīgi atveram durvis un ejam vēl tālāk nekā savā laikā “trekno runču” apstākļos gāja Sadata Ēģipte. Padomāsim par to.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Tātad ir skaidrs– ir trīs balsojumi. No šiem balsojumiem deputāta Gavrilova priekšlikums nav pretrunā ar likumu kopumā, un likums nebūs jāatdod vēlreiz pārskatīšanai. Savukārt, ja mēs nobalsosim par 20 gadiem, tas ir, par deputāta Eglāja priekšlikumu, tādā gadījumā pēc kopējās pantu balsošanas, tā kā mēs nonāksim pretrunā ar 10.pantu, likumprojekts man būs jāatdod ekspertiem. Protams, ir arī redakcijas komisijas priekšlikums.

K.Špoģis: Pretrunas tur nav– 10.pantā ir “dibinātājus”, 23.pantā ir “amatpersonas”, un šeit jau ir kapitāla, kā saka, īpatsvars. Tās ir dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Labi, tātad tā nav pretruna. Tās vienkārši ir tikai nianses. Vai ne?

K.Špoģis: Mēs varam atbalstīt Gavrilova kunga un Muciņa kunga priekšlikumu. Tādā gadījumā paliek tā, kā bija otrajā lasījumā– “juridiskās un fiziskās personas”. Un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais– balsojam par deputāta Gavrilova priekšlikumu svītrot vārdus “kuri nodzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā ne mazāk kā 25 gadus”. Es jūtu, ka pirms nākamās balsošanas būs jāpārreģistrējas, jo patlaban ir četras paceltas rokas. Piecas, sešas... Jūs tikai tās nenolaidiet. Septītais– Škapars. Rezultāts: 51– par. Te būs man jāskaita: 52, 53, beigās– 54, 55. Zaļetajevs? 56. Ziniet, izdarīsim tā– vēlreiz pārreģistrēsimies, jo es nevaru tik daudzas rokas saskaitīt. Pēc tam tad ir pretenzijas. Bija paceltas septiņas rokas. Labi, lai nebūtu problēmu, vēlreiz paceliet rokas. Es precīzi skaitu, skaitiet līdzi. Deputāts Muciņš– par, tātad– 52, deputāts Čepānis– par, tātad– 53, deputāts Špoģis– par, tātad– 54, deputāts Zaļetajevs– par, tātad– 55, un deputāts aizmugurē, es neredzu, arī par, tātad– 58. Un jūs? Pret. 56 balsis par un 67– pret.

Lūdzu, nākamais balsojums. Izšķirs tas, kuram šajos trijos balsojumos būs vairāk balsu. Patlaban vajadzīgs relatīvais vairākums, tiek izšķirts ar balsīm par. Otrais– par deputāta Eglāja priekšlikumu– samazināt gadu skaitu no 25 gadiem uz 20 gadiem. Reģistrēsimies. Deputāts Aizezers arī reģistrējas? Rezultāts: 136. Lūdzu, balsojam par deputāta Eglāja priekšlikumu. Kāpēc atkal ir divas paceltas rokas? Kopā– 45, pret– 56, atturas– 23. Tās divas balsis arī ir pret? Tātad– 45.

K.Špoģis: Tagad par komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Trešais– komisijas priekšlikums– atstāt tā, kā šis pants ir redakcijas variantā. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Deputāti, kuri tikko ienāca, atvainojas. Reģistrēsimies vēlreiz. Rezultāts: 137. Balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: 61. Tātad ar nelielu balsu pārsvaru redakcijas komisijas variants pieņemts. Vairāk mums labojumu nebija?

K.Špoģis: Trešais tad ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: 34.pantā.

K.Špoģis: Jā, tagad tālāk.

Priekšsēdētājs: Te bija diezgan daudz labojumu, varbūt nobalsosim par pantu arī kopumā. Vai mēs to akceptējam trešajā lasījumā vai ne. Par pantu kopumā jābalso ar balsojošo vairākumu. Rezultāts: 72. Jā, tas ir balsojošo vairākums.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 36., 37. un 38.pantā labojumu nav. Pie 39.panta mēs atgriezīsimies, kad otrā kārtā iesim...

40.panta 1.punkts– skatīsimies grāmatas 105.lappusē par akciju nominālvērtību. Deputātu viedokļi tā izkliedējās, ka komisija nolēma svītrot, un tāpēc jūs 40.pantā redzat, ka nav vairs noteikta, teiksim, nominālvērtība. Izkliede bija, sākot ar 50 rubļiem līdz tūkstotim. Tādēļ nolēmām svītrot, lai katra akciju sabiedrība savos statūtos to ierakstītu. Tātad, ja tas būtu pieņemams, tad ir balsojams gan deputāta Cālīša ierosinājums par 1000 rubļiem, gan deputāta Bojāra ierosinājums– no 50 līdz 100 rubļiem. Vēl ir arī trešais ierosinājums– 200 rubļu. Varbūt vispirms vajadzētu mēģināt nobalsot par to, kā ir ierakstījusi komisija, tas ir, Ekonomikas komisija. Ja tas negūs atbalstu, tad vajadzēs balsot par kādu no variantiem.

Tātad par 40.panta 1.punktu tādu, kāds tas te ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 40.panta 1.punkta apstiprināšanu tādā variantā ar izdarītajiem labojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu.

K.Špoģis: Par to, kas rakstīts 25.lappusē.

Priekšsēdētājs: Par to, kas ir grāmatas 25.lappusē– akciju nominālvērtība un veids. Rezultāts: par– 59. Tātad tas ir pieņemts ar balsojošo vairākumu.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Par pārējiem pantiem– 41., 42. un 43.pantu– balsojumi nebūtu vajadzīgi. Mēs varētu skatīt 44.pantu, raugoties 274.dokumenta 5.lappusē, kur ir Edmunda Krastiņa papildinājumi attiecībā uz 44.pantu. Par tiem vajadzētu nobalsot. Protams, tie ir pieņemti. Taču ir pieņemts, ka trešajā lasījumā jānobalso, ja ir būtiskas izmaiņas. Tādēļ vajadzētu nobalsot. Šķiet, mums šeit nekādu domstarpību nav.

Priekšsēdētājs: Par 44.pantu ar redzamajiem iestrādātajiem papildinājumiem. Tas ir mainījies kopš otrā lasījuma.

K.Špoģis: Tas ir labi redzams 274.dokumenta 5.lappuses apakš­daļā. Tur abi šie papildinājumi ir labi redzami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 82.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Tālāk– 45., 46. un 47.pantā– arī labojumu nav.

Attiecībā uz 48.pantu skatāmies 274.dokumenta 6.lappusi pašā augšā un grāmatas 30. un 31.lappusi. Teksts sākas 30.lappusē un beidzas 31.lappusē. Redziet, te ir deputāta Bojāra priekšlikums. Tas pēc būtības ir pieņemts, mazliet precizēts. Tādā veidā, kā tas ir 6.lappuses augšā, mēs ceturto papildinājumu varētu nobalsot. Redziet, te ir vesela rinda. Tātad varētu balsot par katru papildinājumu atsevišķi vai par visiem trim kopā. Tālāk– piektais papildinājums un sestais papildinājums. Tos ir devis deputāts Bojārs. Pēc būtības tie jau redakcionāli mazliet atšķiras. Taču šos priekšlikumus varētu pieņemt tādus, kādi tie ir šajā lappusē. Varētu pieņemt ar vienu balsojumu visu lappusi.

Priekšsēdētājs: Deputāti iepazinās ar papildinājumiem. Nekādus citus priekšlikumus nedzirdu. Lūdzu, par 48.pantu kopumā, ņemot vērā iestrādātos papildinājumus. Rezultāts: par– 65. Tātad tas ir pieņemts.

Tālāk.

K.Špoģis: Tagad atšķirsim 7.lappusi. Turpat 274.dokumentā 49.pantā ir deputāta Bojāra priekšlikums– precizēt 49.panta ievaddaļu. Ja jūs atšķirsit grāmatas 31.lappusi, tad jūs redzēsit, ka redakcionāli ir mazliet uzlabots. Pēc būtības balsojums nebūtu vajadzīgs. 50. un 51.pantā deputātu priekšlikumu nebija. Attiecībā uz 52.pantu vajadzētu nobalsot Muciņa priekšlikumus, kuri ir iestrādāti, pieņemti pilnīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz iepazīstieties ar deputāta Muciņa priekšlikumu 52.pantā.

K.Špoģis: Tas labi redzams 274.dokumenta 7.lappusē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 74, 75.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 53. un 54.pantā nebūtu vajadzīgs neko balsot. Par 55.pantu domas dalījās attiecībā uz piederību. Vadoties pēc 4.panta, tur, teiksim, piederība jāatšķir. Tātad mazliet ir jāatgriežas atpakaļ pie 274.dokumenta otrās lappuses. Attiecīgi to vajadzētu pārnest uz turieni.

Priekšsēdētājs: Kur tieši ir papildinājums?

K.Špoģis: Es atvainojos, tas ir 64.pantā, tas ir vēl uz priekšu.

Priekšsēdētājs: 55.pants nav jābalso, jo tajā ir iestrādāts.

K.Špoģis: Līdz 64.pantam nekādu labojumu un papildinājumu nav, izņemot ļoti sīkus redakcionālus labojumus. Mēs tagad varētu pārcelties uz 64.pantu, atšķirt 274.dokumenta 2.lappusi.

Priekšsēdētājs: 64.pants ir 44.lappusē.

K.Špoģis: Tas ir pieņemts, kā jūs redzat, 274.dokumenta 2.lappusē. Jau vakar es teicu, ka deputāts Bojārs to adresējis 8.pantam. 8.pantā tas neiekļaujas, īsti labi tas iekļaujas 64.panta 9.punktā. To mēs varētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par 64.panta 9.punkta papildināšanu ar deputāta Bojāra ierosinājumu. Tas ir lasāms mūsu papildinājumu krājuma 2.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 72. Par pantu kopumā te nebija būtisku labojumu, tie bija redakcionāli. Par šo arī nobalsosim ar vairākumu.

Lūdzu, tālāk. Nākamais laikam ir 79.pants.

K.Špoģis: Tagad laikam varētu balsot par 65.pantu, par kvoruma paaugstinājumu, lai būtu lielāka drošība. Tātad pēc autoru un pēc valdības priekšlikuma no tā, kā šeit rakstīts,– uz četrām piektdaļām. Par to varētu nobalsot, ka 65.pantā ir četras piektdaļas kapitāla. Lai būtu lielāka drošība. Tas ir pieņemts un iestrādāts, bet tā ir atšķirība no otrā lasījuma. Tajā bija trīs ceturtdaļas, tagad– četras piektdaļas. Varētu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Diezgan būtiska atšķirība, tāpēc balsosim. Lūdzu, balsosim 65.pantā par...

K.Špoģis: 65.pantā, tas ir, 47.lappusē.

Priekšsēdētājs: Par kvoruma palielināšanu uz četrām piektdaļām. Rezultāts: par– 77.

Tālāk.

K.Špoģis: Skatām 69.panta 7.puntu grāmatas 106.lappusē. Te atkal ir kolēģa deputāta priekšlikums. Lūk, ir šāda situācija, ka komisija ir pieņēmusi un iestrādājusi, kā jūs redzat, ka vismaz trešdaļai no akciju sabiedrības padomes sastāva jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir ļoti normāli. Taču deputāts Bojārs savos papildus iesniegtajos priekšlikumos prasa, lai būtu puse. Tātad komisija piekrita trešdaļai, bet deputāts Bojārs prasa pusi. Vajadzētu nobalsot vispirms par komisijas ierosinājumu, kāds tas ir redzams 106.lappusē. Ja tas negūst vairākumu, tad varētu balsot par deputāta Bojāra priekšlikumu, tas ir, par pusi. Mēs pusi gan liksim, taču liekas, būtu pārspīlēti atkal prasīt vairāk.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tad ir jābalso otrādi. Mums parasti pieņemts, ka mēs vispirms balsojam par deputāta priekšlikumu, pēc tam par pamatvariantu, par komisijas variantu. Pirmais ir deputāta Bojāra priekšlikums– palielināt uz pusi.

K.Špoģis: Starpība tāda, ka par komisijas redakciju ir triju deputātu viedoklis, tur– viena deputāta.

Priekšsēdētājs: Reglaments taču paredz, ka komisijas viedoklis ir svarīgāks, tāpēc tas balsojams pēdējais. Lūdzu– par deputāta Bojāra priekšlikumu. Pēc tam balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu, kas lasāms 106.lappusē. Atšķirība tāda, ka Bojāram ir puse, bet redakcijas komisijai ir viena trešdaļa. Tātad balsojam par deputāta Bojāra priekšlikumu. Rezultāts: par– 35. Tagad balsojam par redakcijas komisijas priekšlikumu.

K.Špoģis: Tas ir 69.pantā.

Priekšsēdētājs: Tas ir 69.pantā.

K.Špoģis: Grāmatas 106.lappuses apakšā.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: par– 54. Tātad pieņemts ir redakcijas komisijas variants, es atvainojos, papildinājums.

K.Špoģis: Paldies. Tālāk. Tāda pati situācija ir ar 73.panta 1.punktu par valdes locekļiem. Tāpat triju deputātu priekšlikumu rezultātā komisija ir pieņēmusi to redakciju, kas faktiski lasāma 106.lappuses beigās. Kolēģis Bojārs no jauna pārdomājis pēdējo labojumu un prasa divas trešdaļas.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Esmu vainīgs. Mums ir jāatgriežas pie šā panta. Mēs atkal balsojām ar relatīvo balsu vairākumu, tāpēc, lai tas būtu likumīgi pareizs balsojums, mums ir jānobalso par pantu kopumā. Tātad 69.pantu ar pieņemto papildinājumu nobalsosim kopumā, jo nevienā gadījumā nebija balsojošo vairākuma. Rezultāts: 79. Tātad šis pants ir pieņemts.

Lūdzu, turpiniet.

K.Špoģis: Tātad 73.panta 1.punkts par valdes locekļu problēmu. Komisija atbalstīja iepriekšējo, kur bija trīs deputātu formulētie rakstiskie priekšlikumi, tā kā šeit ierakstīts, ka jābūt vismaz pusei, bet pēdējos savos papildinājumos deputāts Bojārs pieprasīja divas trešdaļas. Acīmredzot tāpat sākumā tās divas trešdaļas jānobalso un pēc tam to pusi. Mēs vadījāmies pēc tā, ka puse..., ja mēs saliksim divas trešdaļas, tad ārkārtīgi ierobežosim akciju sabiedrību, lai tā par valdes locekļiem varētu pieņemt tiešām viskompetentākos, visspējīgākos latviešus, vienalga, kur viņi ir, un arī citus cilvēkus, kuri ir spējīgi vadīt valdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad deputāta Bojāra priekšlikums– divas trešdaļas un komisijas priekšlikums– puse. Vispirms balsojam par deputāta Bojāra papildinājumu. Šoreiz tas ir iesniegts rakstiski, un ir jābalso. Lūdzu, nerunājiet no vietas. Rezultāts: 38. Balsojam par komisijas priekšlikumu, pareizāk sakot, par šā priekšlikuma apstiprināšanu. Ja būs balsojošo vairākums, tad mēs varēsim otrreiz arī nebalsot. Rezultāts: 55. Tā kā tas ir balsojošo vairākums, tad šis priekšlikums ar balsojošo vairākumu ir pieņemts.

K.Špoģis: Par pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Jā, balsosim par pantu kopumā, ņemot vērā redakcijas komisijas priekšlikumu– par pusi valdē. Rezultāts: 8.

K.Špoģis: Nākamais balsojums būtu vajadzīgs par 79.pantu, kurā ir pieņemti deputāta Bojāra priekšlikumi. Tie redzami 274.dokumenta 8.lappusē. Papildinājumi– izveidot jaunu daļu un tā tālāk. Tie ir pieņemti tieši tādi, kā rakstīts deputāta Bojāra redakcijā. 274.dokumenta 8.lappuse. Te ir viss teksts.

Priekšsēdētājs: Deputāti, kuri nav iepazinušies, iepazīstieties ar materiālu, lai trešajā lasījumā varētu balsot par 79.pantu ar vērā ņemtajiem papildinājumiem. Rezultāts: 70. Tātad šis pants ir akceptēts.

K.Špoģis: Nākamais ir 84.pants, par kuru būtu nepieciešams balsojums. Atkal tas ir deputāta Bojāra priekšlikums papildināt: “par zvērinātu revidentu Latvijas Republikas akciju sabiedrībā ievēlami vienīgi Latvijas Republikas pilsoņi”. Komisija domā, ka mēs varētu izdarīt balsojumu nevis šeit, tas iederas 84.pantā, bet 23.panta 3.punktā tas arī ļoti labi iederas– tur, kur bija “direktori rīkotāji”, “valdes priekšsēdētājs”, “revīzijas komisijas priekšsēdētājs”, un šeit pēc “revīzijas komisijas” varētu iestarpināt “zvērināti revidenti”; ja mēs vispār tādu formulējumu pieņemam, tad tas tur ļoti labi iederas.

Priekšsēdētājs: Jums gan vajadzēja teikt to agrāk.

K.Špoģis: Nē, nekas, nekas, jo deputātu priekšlikumus mēs ņemam pēc kārtas. Vai ne?

Priekšsēdētājs: Pie 84.panta.

K.Špoģis: Jā, jā, jāatšķir atpakaļ 15.lappuse, un nav nekādu problēmu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs, protams, balsot varam, bet tādā gadījumā 23.pants vēlreiz būs jāpārbalso.

K.Špoģis: To vajadzēs papildināt.

Priekšsēdētājs: Jā, balsojam par 23.panta papildinājumu ar priekšlikumu, ko deputāts Bojārs gribēja iesniegt attiecībā uz 84.pantu. Priekšlikums visiem ir skaidrs? Rezultāts: 58. Šis priekšlikums ir pieņemts kā 23.panta papildinājums. Ar vairākuma balsīm tas ir akceptēts papildinājums.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Tālāk ir 100.pants. Atšķirot 274.dokumenta 9.lappusi un vienlaikus atšķirot arī 100.pantu grāmatā, tas ir, 86.lappusi, redzams, ka komisijas slēdziens bija: ja nosvītro vārdus “savu investīciju apmērā”, tad it kā varētu iztikt, jo viss pants ir pamatīgs un ļoti plašs, uz trim lappusēm. Taču padomājot pēc tam mēs secinājām, ka šo deputāta Bojāra rakstisko priekšlikumu varētu ietvert tūlīt zem virsraksta un tas tikai koncentrētā veidā ievadītu šā panta saturu. Minēto priekšlikumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par 100.pantu, kurā izdarīts attiecīgais papildinājums. Deputāts Plotnieks pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Šo piedāvāto normu izlasiet ļoti uzmanīgi. Ja jūs uzmanīgi to izlasīsiet, tad sapratīsiet manas bažas, ka Latvijas Republikā neviens nevienu akciju sabiedrību nedibinās, ja brīdī, kad noslēgts līgums, tā vēl nav reģistrēta. Mēs šodien zinām, ka dažādu ekonomisku mahināciju rezultātā var izraisīt šīs sabiedrības krahu un visi dibinātāji zaudēs visu savu mantu, un ne tikai to vien, kuru viņi ir ieguldījuši. Jūs saprotat? Tas ir tāds pants, kas faktiski atbaidīs jebkuru no līdzdalības sabiedrības dibināšanā. Tomēr jārunā ir tā, kā bija sākumā– investīcijas, ko viņš ir ieguldījis, tās viņš zaudē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Tieši šis ieraksts jau novērš to krahu, jo krahu var izraisīt tikai paši dibinātāji, ja viņi dibina fiktīvas akciju sabiedrības, lai iesaistītu jūsu kapitālu un pēc tam vai nu ar to aizbēgtu, vai nu kaut ko citu izdarītu. Jautājums ir pavisam par kaut ko citu, jo akciju sabiedrība saimniecisko darbību vēl šajā brīdī nesāk, bet sāk tikai pēc sabiedrības reģistrācijas. Un tikai pēc tam dibinātāji sāk atbildēt vienīgi savu investīciju apjomā, bet parasti, nevis parasti, bet dažreiz ārzemēs, vismaz no pieredzes, no literatūras ir zināms, ka tieši dibinātāji dibina fiktīvas sabiedrības, iesaista svešu, nedibinātāju kapitālu. Pēc tam vai nu aizbēg, vai nu kapitālu kaut kur fiktīvi iegulda un tā tālāk, vai par lielu naudu nopērk kaut ko, kas faktiski nav tā vērts, un tādējādi pārējiem akciju pircējiem rada zaudējumus. Tādēļ dibināšanas periodā tieši dibinātāji atbild ar visu savu mantu. Aicinu balsot par šādu formulējumu.

K.Špoģis: Jā, deputāts Muciņš komisijas viedokli papildināja ļoti precīzi, tā, kā tas rakstīts 9.lappusē, jo tiešām šeit ir runa par dibinātājiem un nav runas par akcionāriem, kad viņi sāk darboties. Tā kā tur nav nekā slikta, ka tādā veidā viņiem pilnīgi būs jāatbild, kamēr nodibinās, kamēr viņi piereģistrēti. Pēc tam sāk darboties jau akcionāru vispārējie likumi, kad viņi atbild tikai ar savu ieguldīto mantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Klauss, likumprojekta līdzautors, LVU docents: Es kā līdzautors tomēr aicinātu deputātus atbalstīt deputāta Plotnieka priekšlikumu, tas ir, faktiski pret deputāta Bojāra ieteikumu. Ja ir kāda noziedzīga darbība, tad jau var piemērot Kriminālkodeksa pantus. Man liekas, ka, ietverot šo formulējumu, mēs sākam jau ierobežot pilnu atbildību. Turklāt dibinātājus var novest pie kraha ne tikai viņu pašu noziedzīgā darbība, bet arī nelabvēlīgā saimnieciskā situācija. Tā ka es domāju, ka šo normu nevajadzētu. Tik tiešām tas būtu bremzējošs faktors.

Priekšsēdētājs: Labi, tātad ir variants, ko mēs redzam,– “savu investīciju apmērā ir atbildīgs par zaudējumiem”. Otru variantu piedāvā deputāts Bojārs un deputāts Muciņš. Komisija un deputāts Plotnieks uzskata, ka jāatstāj ir šis? Taču jūsu variants ir jāsvītro? Tāpēc vispirms balsosim par svītrošanu, pēc tam– par 100.1.punkta saglabāšanu tādā veidā, kāds tas ir šeit tekstā. Pēc tam balsosim par pantu kopumā.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, kuru izteica deputāts Muciņš un izvirzīja arī deputāts Bojārs– svītrot vārdus “savu investīciju apmērā”. Rezultāts: 61. Otrs– saglabāt 1.pantu šādā redakcijā– “dibinātājs savu investīciju apmērā ir atbildīgs”, tālāk kā tekstā. Rezultāts: 40. Svītrojums ir pieņemts. Vai 100.pantā ir vēl kādi labojumi?

K.Špoģis: Nav.

Priekšsēdētājs: Tātad ir jānobalso par 100.pantu kopumā, par tā akceptēšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 74. Tātad ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Pozitīvu balsojumu mums tagad vairāk nav. Tagad mēs varam šķirt nākamo– 10.– lappusi un izskatīt noraidītos priekšlikumus. Kā redzams, 1.punktā otrajā rindā aiz vārda “tiesībām” ieteikts iestarpināt– “kas izveidotos uz līguma statūtu pamata”. Tas ir pilnīgi nepieņemams, jo vakar pirmajā lasījumā mēs jau pieņēmām likumu par līgumsabiedrībām. To pamatdokuments ir līgums. Statūtu sabiedrībām savukārt tie ir statūti. Šis divas lietas nevar jaukt kopā.

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt Špoģi! Šie ir noraidītie priekšlikumi. Te ir arī runa par deputātu Bojāru. Mēs balsojām par visiem pantiem kopumā, kuros bija kaut kādi labojumi. Deputātiem bija iespējas nekavējoties izteikt savus priekšlikumus un pretenzijas. Es domāju, ka jums pašam vajadzēja atgādināt par šiem noraidījumiem. Mūsu kārtība ir tāda, ka mēs nobalsojam un vairs neatgriežamies. Tā kā visus šos noraidītos priekšlikumus galvenokārt ir izvirzījis deputāts Bojārs, būtībā mums vairs nav jēgas pie tiem atgriezties.

K.Špoģis: Ja kādam deputātam, lasot komisijas lēmumu, komisijas viedokli, kas nodrukāts labajā pusītē absolūti precīzi pretī katram labojumam, ir jautājumi, tad mēs varētu mēģināt vēl kaut ko papildus paskaidrot. Ja deputātiem nav jautājumu un viņiem viss ir skaidrs, tad...

Priekšsēdētājs: Deputātiem jautājumu nav, un priekšlikumi netiek uzturēti, jo deputāta Bojāra, kā jūs redzat, šeit nav.

K.Špoģis: Ļoti žēl.

Priekšsēdētājs: Tā ka tur mēs neko nevaram darīt, vai jums ir žēl vai nav.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Tagad kopumā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mēs šobrīd varam balsot par šā likuma pieņemšanu kopumā. Es lūgtu gan zvanīt, lai arī tie deputāti, kuri strādā savos kabinetos un blakustelpās, nāk uz balsošanu kopumā. Pēc tam mēs varēsim ķerties pie lēmuma par spēkā stāšanos. Es saprotu... ja deputātiem varbūt nebūtu iebildumu, pagaidīsim, kamēr mūsu kolēģi sanāk no blakustelpām, un deputāts Špoģis varētu sākt par lēmumu...

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: ...sniegt informāciju, pēc tam mēs balsosim.

K.Špoģis: Tātad sniedzu informāciju. Cienījamie kolēģi! Jāskatās lēmums 274.dokumentā, jo sakarā ar deputāta Bojāra ārkārtīgi plašajiem priekšlikumiem visi termiņi, kuri bija šajā projektā, ir novecojuši, un viss ir jāsāk no gala. Tāpēc, lūdzu, skatīsimies 274.dokumenta pirmajā lappusē. Ir mainījušies termiņi par spēkā stāšanos un līdz ar to arī dažas citas nepieciešamās izstrādes, kuru sagatavošanas termiņš bija 1.decembris vai 15.decembris. Tagad šo termiņu attiecīgi vajag pārcelt, lai tas būtu reāls. Te ir galvenā būtība.

Kas ir jādara arī Tieslietu ministrijai? Kā redzams 4.punktā, ir jāsaved kārtībā Civilkodekss, Civilprocesa kodekss, Administratīvo pārkāpumu kodekss atbilstoši likumam, kas ir šajā grāmatā.

Tas viss te ir noteikts, kā arī viss nepieciešamais. Tāda ir informācija, un tāpēc ir šīs divas lappusītes.

Priekšsēdētājs: Tātad informācija par lēmumu ir sniegta. Sanākuši arī deputāti, kuri strādāja blakustelpās. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Reģistrēsimies, deputāt Gavrilov, pēc tam es jums došu vārdu. Rezultāts: 129. Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Frakcijas vārdā gribu paziņot, ka frakcija balsos pret šo likumu, jo tajā ir diskriminējoši panti. Es to saku tādēļ, lai visi pareizi saprastu./

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir par balsošanas motīviem, tā ka deputāti arī var domāt par motīviem attiecībā uz likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Cienījamie deputāti! Lūdzu, balsošanas laikā nestaigājiet, it īpaši, kad tiek pieņemts likums pēdējā lasījumā.

K.Špoģis: It īpaši nevajadzētu staigāt ekonomistiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumu “Par akciju sabiedrībām”, tas ir, par šā likuma galīgo variantu. Vajadzīga ne mazāk kā puse balsu plus viena balss no balsojošo deputātu kopskaita.

K.Špoģis: Jau būs nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Turiet rokas paceltas, kuri balso ar kartītēm. Rezultāts: par– 97, pret– 21, atturas– 4. Likums “Par akciju sabiedrībām” ir pieņemts.

Lūdzu, pārejam pie lēmuma.

K.Špoģis: Ja jautājumu un iebildumu nav, tad vajadzētu par lēmumu balsot un to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vai par lēmumu ir kādi papildinājumi un priekšlikumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir priekšlikumi. 4.panta 2.punktā Kriminālkodeksa papildinājums par noziegumiem, kuri saistīti ar akciju sabiedrību darbību; vārdi “un pārkāpumiem” jāsvītro, jo Kriminālkodeksā ir minēti tikai noziegumi.

Tālāk 5.panta 2.punktā attiecībā uz instrukciju par revīzijas sabiedrībām un zvērinātu revidentu darbību... Tā kā vienā likumā mēs jau vienreiz šo jautājumu grozījām, mums vajadzētu vārdus “auditoru sabiedrības” svītrot. “Zvērināti revidenti” un “revidentu organizācijas”– tā varbūt būtu precīzāk. Taču “auditoru sabiedrību” visādā ziņā vajadzētu svītrot. Pēc tam mazliet izmainīt redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai komisija piekrīt?

K.Špoģis: Jā.

L.Muciņš: Jo “zvērināts revidents”– tas ir tas pats, bet “auditors” ir šaurāks jēdziens. Pagājušajā nedēļā vai arī šonedēļ mēs jau vienreiz vienā likumā šādu lēmumu grozījām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Klausa kungs!

A.Klauss: 2.punkta 2.apakšpunkts– par veidlapām, par akciju un paju tipveida veidlapām. Es ar šo jautājumu mazliet iepazinos jau Vācijā. Varu droši teikt, ka līdz šim termiņam minētās veidlapas Latvija nebūs spējīga iespiest, jo mums nav spiestuves.

Turklāt tas vispār ir arī pamatīgi dārgi. Pat Vācijā miljona tirāžā veidlapa maksā no divām līdz trim markām. Tā ka es domāju– pagaidām iztiksim ar apliecībām, kuras ir vienkāršāk iespiest. Tās apstiprina valdes locekļi un ar zīmogu. Iesim, kā saka, reālu ceļu. Tādēļ iesaku vārdu “akciju un paju tipveida blankas” vietā rakstīt– “pagaidu apliecības”.

Priekšsēdētājs: Pagaidu apliecības.

A.Klauss: Un vēl otrs– šeit ir iestrādāts vārds “paja”. Var būt, ka tas būs, bet tūlīt jūs apspriedīsiet likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tur nav “pajas”, bet “kapitāla daļas”. Varbūt dot šādu tekstu: “akciju kapitāldaļu un paju pagaidu apliecības”.

K.Špoģis: Varam rakstīt arī par statūtsabiedrību. Tas aptver visas formas uzreiz.

Priekšsēdētājs: Pieņemams tas ir. Lūdzu, vārds deputātam Kehrim. Pēc tam runās deputāts Plotnieks.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Lūk, izmantojot šo piezīmi par paju apliecībām vai akcijām, es arī pilnībā piekrītu tam, ka tas, ko teica Klausa kungs, nav reāli. Tomēr šis ir kārtējais lēmums, ar kuru kaut ko uzdodam Ministru padomei. Manuprāt, mēs to darām ļoti pamatoti. Taču atkal no jauna mēs saskaramies ar to, ka Klausa kungs, pārstāvēdams zinātni, šeit aizstāv Ministru padomes pozīcijas, ne pati Ministru padome, ka tas tik tiešām nav reāli izdarāms. Es gribētu vērst gan deputātu uzmanību, gan zināmā mērā publiski griezties pie Ministru padomes, ka tad, ja šeit Ministru padomei tiek kaut kas uzdots, bet tas nav reāli izdarāms, tai jāaizstāv savas intereses, ka nav iespējams izpildīt, nevis pēc tam atkārtoti pārkāpt noteiktos termiņus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs! Jūs gribat runāt par to pašu?

A.Plotnieks: Nē, es gribēju runāt par 1.punktu un arī par 2.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Tātad par 1.punkta otro normu, kura skan šādi: “Noteikt, ka šis likums regulē tikai jaunu akciju sabiedrību dibināšanas kārtību un darbību.” Jau pats termins “jaunu” nav pieņemams, jo tas nekā neizsaka, kas ir jauns un kas ir vecs. Tas nav juridisks termins.

Tālāk, ja ar to mēs saprotam tikai tās akciju sabiedrības, kuras tiks dibinātas pēc likuma spēkā stāšanās, tad tā ir jāraksta. Taču tad rodas jautājums– termiņš ir līdz 31.martam (domāts 2.punktā), tad mēs nonākam it kā tiesiskā vakuumā, kas notiek ar vecajā laikā no 1.janvāra līdz 31.martam... Man šķiet, ka šī otrā daļa būtu vai nu vispār izmetama, vai te ir jāpasaka, ka tā reglamentē visu akciju sabiedrību darbību. Pēc tam 2.punktā parādās īpaša norma, kura nosaka, kas darāms tām sabiedrībām, kuras šodien eksistē. Tādā gadījumā nav pretrunas. Jūs jau tāpat paredzat, ka šīs sabiedrības ir vai nu jālikvidē, vai jāpārreģistrē.

K.Špoģis: Jā, ir tāds priekšlikums. Tātad šajā vietā rakstīt: “Noteikt, ka valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē īpašs likums.” Šo likumu mēs šorīt jau sākām izskatīt komisijās. Likums drīz nāks pirmajā lasījumā.

A.Plotnieks: Visnotaļ piekrītu. Runājot par 2.punktu, diskusiju, kuru šeit turpināja, iesāka mūsu Universitātes pārstāvis Klausa kungs un turpināja Kehra kungs, tas ir, vai Ministru padomei, ņemot vērā šodienas situāciju, tomēr būtu jāizdod akciju un paju tipveida blankas. Varbūt mums vajadzētu vienoties, ka tās tiek apstiprinātas? Tādā gadījumā mums būtu forma un, izmantojot šo formu, kāds cits varētu operatīvi nodarboties ar izdevējdarbību, kaut arī parasti tas būtu valdības uzdevums.

Priekšsēdētājs: Mēs acīmredzot jau vienojāmies, ka vadīsimies pēc realitātēm un pieņemsim visus papildinājumus, lai būtu pagaidu apliecības. Varbūt vērā ņemams arī deputāta Plotnieka priekšlikums, ka jāapstiprina Ministru padomē, nevis Ministru padomei tās jāizdod. Tas būtu pareizāk.

K.Špoģis: Taču tās ir jāizdod attiecīgai valdības institūcijai. Valdība uzdos kādai no savām institūcijām iespiest tipogrāfiski, lai nebūtu katrai akciju sabiedrībai jāskraida pa tipogrāfijām,– tas ir tā domāts.

Priekšsēdētājs: Labi. Te nebija nekā būtiska, par ko būtu jābalso.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es gribu teikt attiecībā uz 2.2.punktu: ja gadījumā paliekam pie blankām, tad es protestēju pret šo vārdu. Latviešu valodā ir “veidlapa”.

Priekšsēdētājs: Taču mēs vienojāmies par “pagaidu apliecībām”.

No zāles: Vēl nav balsots.

Priekšsēdētājs: Nevajag balsot tāpēc, ka komisija piekrīt. Lūdzu, vai par citiem pantiem un punktiem ir jautājumi? Nē, es sapratu, ka veidlapas nevajag tagad, tur ir pavisam citi vārdi– “pagaidu apliecība”. Tam piekrita arī komisija. Vairāk nav neviena? Tātad, ņemot vērā tikko dzirdētos papildinājumus, mēs balsojam par lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par akciju sabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību”. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 123. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 97. Tātad šis lēmums ir pieņemts. Paldies.

Tā kā līdz pārtraukumam vēl ir desmit minūtes, mums vispirms jāizšķiras par nākamo jautājumu, kuru mēs izskatīsim. Acīmredzot tas būs tā, kā mēs vienojāmies, tātad jautājums par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā. Endziņa kungs, jūs esat gatavs? Tas būtu pirmais. Tad vēl var par arodbiedrībām. Vakar visu dienu arodbiedrību līderi nosēdēja šeit. Mums bija vienošanās, ka mēs sāktu rīt pulksten 10.00 par arodbiedrībām. Jautājums par valsts uzņēmumu ir otrais pēc Darba likumu kodeksa. Vēl paliek izglītības likums, kura teksts mums gan nav izdalīts, tā ka šobrīd mēs to nevaram izskatīt. Es nezinu, ja cilvēki, kuri ir atbildīgi par arodbiedrību likumu, varētu tomēr sazināties ar arodbiedrību pārstāvjiem, tad mēs varētu izskatīt šodien, lai mums nepaliek lieks jautājums uz rītdienu. Acīmredzot šodien laika pietiks.

Lūdzu, Endziņa kungs, ziņojiet pirmajā lasījumā par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmajam lasījumam ir iesniegti grozījumi Darba likumu kodeksā. Šie grozījumi ir saistīti gan ar likumprojekta par uzņēmējdarbību, gan jo sevišķi ar likumprojekta par valsts uzņēmumu izskatīšanu un pieņemšanu pašreiz Augstākajā padomē. Kā jūs redzat tekstā, no Darba likumu kodeksa ir paredzēts izņemt ārā visas tās normas, kuras regulē jautājumus, saistītus ar darba kolektīva padomi. Būtībā visi priekšlikumi ir saistīti ar šādām izmaiņām. Pirmais labojums tiek ierosināts 7.panta otrajā rindkopā. Tur ir teksts– “uzņēmuma, iestādes administrācija kopīgi ar darba kolektīva padomi un ar arodbiedrības komiteju ir tiesīga” un tā tālāk. Tātad no teksta visur tiek ņemti ārā vārdi “darba kolektīva padome”. Ja jūs būtu uzmanīgi sekojuši, tad redzētu, ka uz to ir vērsti visi labojumi. Līdz ar to bez atsevišķiem labojumiem pantos ir paredzēts izslēgt ārā jauno 15.a nodaļu, kura Darba likumu kodeksā tika ievesta 1988.gada aprīlī.

Būtībā varētu teikt tā, ka visi tagad paredzētie labojumi ir saistīti ar 1988.gada aprīlī pieņemtajiem labojumiem. Toreiz Darba likumu kodeksā tika iestrādāts jēdziens “darba kolektīva padome”. Līdz ar to mums ir radusies situācija, ka arodkomitejas, darba kolektīva padomes kompetences šeit nav nodalītas. Tā kā likums par valsts uzņēmumu neparedz tādu institūtu, tādēļ šāds priekšlikums arī ir izstrādāts. Tas ir viens bloks. Jau pēc tam, kad šie grozījumi tika iesniegti jūsu izskatīšanai, vēl ir saņemti priekšlikumi no deputāta Muciņa par nelielām izmaiņām divos pantos, kā arī vēl valdības priekšlikums, kas saistās ar 78.panta grozīšanu, tas ir, ka formulējums par darba kolektīva padomi jāizsvītro un jādod jaunā redakcijā. Tas īsumā būtu viss. Ja ir jautājumi, lūdzu, jautājiet, es centīšos atbildēt.

Vēl, kā jūs redzat, attiecībā uz šo bloku acīmredzot Jundzis varbūt nenāks, ir arī atsevišķs priekšlikums par 115.panta papildināšanu ar otro daļu. Tā ir vērsta uz to, ka uzņēmumi, iestādes un organizācijas saglabā darba algu un atmaksā izdevumus, saistītus ar karaklausības pienākumu pildīšanu. Ja šādas lietas notiek, tad visi šie izdevumi jāsedz PSRS Aizsardzības ministrijai no saviem līdzekļiem. Tādi ir priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātājus, lūdzu, pierakstīties sekretariātā. Jautājumus uzdosim pēc pārtraukuma. Es došu vārdu Andrejam Krastiņam, lai viņš atbildētu uz deputātu pieprasījumu, kas tika iesniegts vakar. Līdz pārtraukumam ir palikušas kādas trīs minūtes. Šajā laikā deputāts Krastiņš varētu atbildēt. Pēc tam turpināsim jautājumu uzdošanu. Lūdzu, pierakstieties arī debatēs.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Vakar plenārsēdes beigās frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji frakcijas vārdā man uzdeva jautājumu, informācijai iesniedzot arī divus izvilkumus no Baltijas LETA ziņojuma par mūsu kopējo plenārsēdi Lietuvas Republikas Augstākās padomes telpās 1.decembrī. Jautājums skāra Baltijas LETA ziņojuma 11. un 12.sadaļu, kurā rakstīts, ka es esot teicis šādu domu, visu gan es nelasīšu: */“Šī frakcija, tāpat kā tās līdzjutēji, neizceļas ar konstruktīvismu, patiesībā viņi nav Latvijas Augstākās padomes deputāti, bet kaimiņu valsts pārstāvji mūsu parlamentā.”/ Tā te ir izlikts.

Pirmkārt, es varu paskaidrot, ka preses konferencē es runāju latviski, tā ka par šo tekstu krievu valodā es garantēt nevaru, ka tas atbilst pēc būtības, ja tas ir lielā kontekstā. Taču es nevienu mirkli to nenoliedzu. Apstiprinu savas izteiktās domas, ka faktiski frakcija “Līdztiesība” jeb PSKP frakcija Latvijas Republikas Augstākajā padomē pārstāv PSRS intereses, nevis neatkarīgas Latvijas Republikas, kura neietilpst PSRS sastāvā, intereses.

Otrkārt, ja frakcija “Līdztiesība” atzīst, ka saskaņā ar 4.maija Neatkarības deklarāciju Latvijas Republikas teritorijā darbojas Latvijas Republikas Satversmes 1.pants, tas ir, ka Latvijas Republika ir neatkarīga, demokrātiska republika, un ja frakcijas “Līdztiesība” mērķis ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto, tad es, protams, apsveicu tādu politisku pavērsienu frakcijas darbībā un ceru, ka tā izpaudīsies arī praksē.

Priekšsēdētājs: Pusstundu ilgs pārtraukums, pēc kura turpināsim apspriest likumu par Darba likumu kodeksa grozījumiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Endziņam. Vai sekretariātā ir pierakstījušies jautātāji? Lūdzu, kādi ir jautājumi deputātam Endziņam– darba grupas pārstāvim. Deputāts Zaļetajevs ir piecēlies kājās, lai jautātu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē, kāda ir arodbiedrību attieksme pret šo likumprojektu? Vai vispār ar tām ir bijušas konsultācijas? Ja ir bijušas, tad ar kādām? Ja nav bijušas, tad skaidrs./

A.Endziņš: */Projektu gatavoja valdība. Otrajā lasījumā ir likums par arodbiedrībām, veidojas projekts par kolektīvo līgumu, katrā gadījumā trīs varianti jau ir bijuši. Nevienā no šiem dokumentiem tāds jēdziens kā “darba kolektīva padome” un citi nefigurē./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Vairāk jautājumu nav. Vai kāds deputāts vēlas uzstāties debatēs un izteikties par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Darba likumu kodeksā? Neviens deputāts nevēlas izteikties. Ja nav neviena priekšlikuma par grozījumiem un nav neviena papildinājuma, tad mums neatliek nekas cits, kā balsot par šā likuma akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 111. Lūdzu, vispirms balsosim par Latvijas Republikas likuma par grozījumiem LPSR Darba likumu kodeksā pirmo lasījumu. Rezultāts: 72. Tagad balsojam par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā. Tā nianse ir ļoti nemanāma. Tātad balsojam par otro likumu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 75. Tātad abi šie likumi ir pieņemti pirmajā lasījumā. Mums vajadzētu komisijas ierosinājumus, kad tiks iesniegts otrajā lasījumā. Papildinājumu praktiski nebija.

A.Endziņš: Otrajā lasījumā tiks iesniegts jaunnedēļ, jo pie šā projekta jau ir saņemti papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: Un vēl būtu lūgums atļaut, es domāju, ka Jundža kungam nebūs iebildumu, apvienot to vienā dokumentā, nevis lai būtu divi atsevišķi dokumenti, jo tie visi skar Darba likumu kodeksu.

Priekšsēdētājs: To lems komisijas, tas ir viņu kompetencē. Principā mēs esam vienojušies. Ja juridiski nav pretrunu, jūs to varat darīt. Visi, kuriem pēkšņi rodas kādi priekšlikumi, lūdzu, neaizmirstiet, ka šonedēļ vai nākamnedēļ, man liekas, vēlākais, pirmdien, jums šos priekšlikumus vajadzētu iesniegt rakstiski.

Mēs varam pāriet pie nākamā jautājuma, tas ir, apspriest likumu par valsts uzņēmumu trešajā lasījumā. Ziņo deputāts Ģirts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Rūpniecības komisija, izskatot rakstveidā iesniegtos labojumus un papildinājumus attiecībā uz likumprojektu par valsts uzņēmumu, ir sagatavojusi šo likumprojektu trešajam lasījumam. Tā kā šā likumprojekta koncepcija pirmā un otrā lasījuma gaitā, es domāju, visiem ir kļuvusi pilnīgi skaidra, es ierosinātu izskatīt tos likumprojekta pantus, par kuriem papildinājumi un labojumi ir iesniegti rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Atbilstoši reglamentam.

Ģ.Krūmiņš: Varbūt tad arī uzreiz par šiem labojumiem nobalsosim.

Priekšsēdētājs: Par trešo lasījumu, par šīm izmaiņām, kas ir izdarītas, un par komisijas darbu deputātiem ir kādi jautājumi? Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Man ir tāds jautājums: cik es zinu, tad valdība ir iesniegusi savu projektu par valsts uzņēmumu. Kāds ir tā liktenis?

Ģ.Krūmiņš: Jā, mums ir iesniegti trīs valdības projekti. Tos mēs esam izskatījuši, šis tas no tiem ir patapināts. Viens no šiem valdības iesniegtajiem projektiem faktiski ir mūsu projekts ar viņu labojumiem.

A.Endziņš: Tas ir pēdējais projekts, vai ne?

Ģ.Krūmiņš: Jā. No šiem projektiem daudz kas ir ņemts vērā, bet neviens no tiem nav ņemts par pamatu mūsu likumprojektam.

A.Endziņš: Taču izmantots katrā gadījumā ir?

Ģ.Krūmiņš: Jā, ir. Turklāt projekta sagatavošanas gaitā mēs esam konsultējušies ar Rūpniecības ministriju, ar Rūpnieku asociāciju, ar Augstāko padomi un ar Ministru padomes priekšsēdētāja padomnieku rūpniecības jautājumos. Tā ka mēs esam ievērojuši, kā saka, visa šā spektra intereses. Šeit izdalītās brošūriņas beigās vai arī sākumā, atkarībā no tā, kā katram tā ir pārlocīta, ievietota tabuliņa ar ierosinātajiem labojumiem un grozījumiem. Tā sastādīta likumprojekta pantu kārtībā. Vēl ir izdalītas divas atsevišķas lapiņas. Vienā ir apkopoti deputāta Kodoliņa ierosinātie labojumi un grozījumi. Tas ir dokuments Nr.289. Uz otras atsevišķās lapiņas ir dokuments Nr.294. Tajā ir Juridiskās pārvaldes iesniegtie papildu grozījumi un papildinājumi, kurus mēs pēdējā brīdī vēl izskatījām savā komisijā.

Varbūt sāksim izskatīt likumprojektu pa pantiem, sākot no preambulas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sākam likumprojekta apspriešanu trešajā lasījumā, protams, tos pantus, par kuriem ir rakstiski papildinājumi. Tā ir paredzēts mūsu reglamentā.

Ģ.Krūmiņš: Likumprojekta preambulā labojumi ir ierosināti visos trijos papildu dokumentos. Tabuliņā redzams, ka Rūpnieku asociācija ierosina preambulā vārdus “visa manta” aizvietot ar vārdiem “ražošanas pamatfondi”. Šo ierosinājumu komisija noraidīja, vadoties pēc tā, ka valsts uzņēmumā valstij jāpieder visai mantai, ka nevar būt divas dažādas mantas: viena, kas pieder it kā šim uzņēmumam, un otra, kas pieder valstij. Ja šis uzņēmums pieder valstij, tad visa tā manta, kas ir uzņēmumā, arī pieder valstij.

Priekšsēdētājs: Neviens deputāts neuztur šo priekšlikumu? Neuztur. Tātad ejam tālāk un izskatām otro labojumu.

Ģ.Krūmiņš: Skatiet atsevišķo lapiņu– deputāta Kodoliņa iesniegtajos labojumos par preambulu ir dots priekšlikums papildināt otro rindkopu šādā redakcijā: “ja valsts manta ir ieguldīta uzņēmumā, kas atbilst citai uzņēmējdarbības formai, tad šāda uzņēmuma darbības nosaka likumi par attiecīgo uzņēmējdarbību organizatoriskajām formām.” Komisija šo priekšlikumu, kas citādi visādi būtu pieņemams, tomēr noraidīja, vienkārši izejot no tā, ka šos gadījumus noteiks citi likumi un konkrētajā likumā tas nebūtu jāuzskaita.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš ir apmierināts ar šādu skaidrojumu vai arī vajadzēs balsot? Deputāta Kodoliņa nav šeit? Tātad viņš ir apmierināts. Lūdzu, tālāk.

Ģ.Krūmiņš: Man tātad būtu ierosinājums balsot par preambulu tādā redakcijā, kāda tā jums ir izsniegta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par preambulu tādā redakcijā, kādu to šobrīd izstrādājusi komisija. Varbūt vēlreiz piereģistrēsimies, jo zālē atkal bija kaut kāda kustība. Rezultāts: 111.

Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Mums nav jābalso par preambulu. Mums ir jābalso tikai par to, kur mēs izdarām grozījumus.

Priekšsēdētājs: Es saprotu. Komisijā uzskata, ka šeit kaut kas ir mainīts. Nekas nav grozīts?

Ģ.Krūmiņš: Grozīts nav, bet ir ierosinājumi to darīt. Varbūt mēs, es domāju, ja komisija... nu, tas būtu tāds diskutējams jautājums. Es domāju, ka mēs nebalsosim par tiem punktiem, par kuriem vispār nav nekādu ierosinājumu. Taču, ja ir ierosinājums mainīt, bet komisija šo ierosinājumu neatbalsta, tad varbūt par to būtu vērts balsot.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā tiem deputātiem, kuru nav klāt un kuriem šobrīd nevar būt iebildumu, ja viņiem iebildumi radīsies, tad labāk, ja šis pants ir nobalsots. Lūdzu, balsojam par preambulu tādā redakcijā, kā to iesaka redakcijas komisija. Bija arī citi priekšlikumi, bet, tā kā deputātu, kuri tos izvirzījuši, nav šeit klāt, tad šie papildinājumi netiek uzturēti spēkā. Rezultāts: 76 balsis. Tātad akceptēts trešajā lasījumā.

Lūdzu, tālāk.

Ģ.Krūmiņš: Brošūriņas tabulā un deputāta Kodoliņa priekšlikumos ir labojumi 1.pantā par valsts uzņēmuma jēdzienu. Tabulā Likumdošanas jautājumu komisija piedāvā jaunu redakciju: “Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kurš ar tam nošķirto Latvijas Republikas valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.” Tas ir pieņemts, un 1.pantā ir izsvītroti vārdi “Latvijas Republikas”. Tad vēl 1.pantā Rūpnieku asociācija un Rūpniecības ministrija ierosina vārdu “rīcībā” paplašināt ar vārdu “ierobežot”, respektīvi rakstīt “ierobežotā rīcībā”. Mēs 1.panta redakciju esam daļēji grozījuši, un šī prasība ir ievērota 8.1.pantā.

Deputāts Bojārs ierosinājis 1.pantā svītrot vārdu “valdījumā”. Tā kā 1.panta redakcija ir grozīta, tad tas automātiski tiek ievērots. Deputāta Kodoliņa iesniegtajos priekšlikumos ir ierosināts 1.panta redakciju grozīt atbilstoši Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumam. Tas ir ievērots.

Tādējādi būtu ierosinājums balsot par 1.pantu, ņemot vērā šos labojumus un papildinājumus, kuri ir jums izsniegtajā tekstā.

Priekšsēdētājs: Tātad, ņemot vērā izmaiņas, kuras radušās pēc otrā lasījuma. Lūdzu, balsosim par 1.pantu kopumā trešajā lasījumā. Rezultāts: 74. Tālāk.

Ģ.Krūmiņš: Labojums ir iesniegts 2.pantā. To ir iesniedzis deputāts Ēlerts, un viņš ierosina svītrot vārdus “tiesiskos, ekonomiskos un sociālos”. Šis priekšlikums ir ņemts vērā. Viss.

Priekšsēdētājs: Tātad ar šādu papildinājumu, pareizāk sakot, labojumu, balsojam par 2.pantu kopumā. Rezultāts: 75. Pieņemts.

Ģ.Krūmiņš: Samērā daudz labojumu iesniegti par 3.pantu. Brošūriņas tabulā attiecībā uz 3.pantu ir divi labojumi. Rūpnieku asociācija ierosina papildināt 3.pantu ar vārdiem “izņemot statūtu fondu”. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi, izejot no tā paša pamatprincipa, ka valsts uzņēmumā visa manta, bet nevis kāda tās sastāvdaļa pieder valstij. Šodien mēs izskatījām grozījumus un labojumus Darba likumdošanas kodeksā. Tur tāds jēdziens kā “darba kolektīva padome” un tamlīdzīgi, vārdu sakot, darba kolektīva loma rūpniecības uzņēmumos, tiek atcelta, un ideja ir tāda, ka valsts uzņēmumā ir tikai viens īpašnieks– tā ir valsts. Nevar būt kaut kāda manta, kas pieder it kā rūpniecības uzņēmumam vai darba kolektīvam. Ir tikai viena manta, kas pieder valstij. Vairums labojumu, kas ir iesniegti, balstās tieši uz šo koncepciju, ka rūpniecības uzņēmumā it kā var pastāvēt divu dažādu veidu manta.

Otru labojumu par 3.pantu ir iesniedzis deputāts Bojārs. Viņš liek priekšā papildināt 3.pantu ar teikumu, ka “valsts neatbild par sava uzņēmuma saistībām”. Tas ir pieņemts otrajā lasījumā balsojot. Par 3.pantu vēl ir deputāta Kodoliņa iesniegtais labojums– papildināt 3.pantu ar vēl vienu teikumu: “Uzņēmumu likvidējot, par tā saistībām atbild valsts.” Šo priekšlikumu komisija noraidīja, pamatojoties uz to, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, sesijai balsojot, bija pieņemts pretējs lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Kodoliņš ir? Man liekas, ka viņš ienāca. Tas jau vienreiz noraidīts, bet, ja rakstisks priekšlikums ir iesniegts trešoreiz...

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es saprotu, ka no manas puses tas ir nekorekti. Es ļoti atvainojos deputātiem par šādu nekorektu rīcību. Bet, manuprāt, es tomēr nekādi nevaru saprast– visi īpašnieki atbildēs par savu uzņēmumu saistībām, un to mēs esam fiksējuši, bet valsts nezin kāpēc tomēr ir īpašnieks, kas neatbild. Es saprotu, ka valstij nav jāiejaucas uzņēmuma operatīvajā pārvaldīšanā, nav jāatbild par saistībām, ja uzņēmums nonācis grūtībās. Citiem vārdiem sakot, nav jādod dotācijas. Taču, ja uzņēmums ir likvidēts un galu galā jānoslēdz visi rēķini, tad valsts tomēr ir tā, kas noslēdz visus rēķinus. Tāpēc es tomēr lūgtu kaut vai vēlreiz nobalsot, jo es šeit neredzu nekādas loģikas.

Ģ.Krūmiņš: Es varbūt lūgtu paskatīties 25.pantu, kur ir minēta valsts uzņēmumu likvidēšanas kārtība. Šajā pantā ir teikts, ka valsts uzņēmumu likvidē likumā par uzņēmējdarbību paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā, uzskatot par uzņēmēju Latvijas Republikas Ministru padomi. Es domāju, ka šeit nav nekādas pretrunas. Ja mēs nonākam līdz valsts uzņēmuma likvidēšanai, tad mēs likvidējam, pamatojoties uz šo likumu un uzskatot par uzņēmēju republikas Ministru padomi, respektīvi, valsti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es arī gribētu piekrist Kodoliņam, ka šāds formulējums 3.pantā ir pretrunā ar preambulu. Preambulā ir sacīts, ka likums nosaka viena īpašnieka uzņēmumu, kurā visa manta pieder valstij. Tātad tas ir uzņēmums, kurā visa manta pieder valstij. Taču 3.pantā ir sacīts, ka valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Kam tā manta pieder? Te ir manta, kura it kā pieder uzņēmumam, bet preambulā teikts, ka tā manta tomēr pieder valstij. Tā ka man liekas– tā lieta nav īsti smuka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es gribu atbalstīt abus iepriekšējos runātājus, pirmām kārtām Kodoliņa kungu, lūk, par ko. 14.pantā “Valsts pasūtījums” mēs sakām, ka valsts, uzņēmumam uzdodot līdz 80 procentiem ražošanas apjoma kā valsts pasūtījumu, uzņemas to nodrošināt ar visu nepieciešamo šā pasūtījuma izpildei. Pieņemsim, ka šis pasūtījums ir cita pasūtījuma daļa un uzņēmums par savu apjomu ir atbildīgs cita uzņēmuma priekšā. Valsts vainas dēļ, kas nav piegādājusi nepieciešamos materiālos līdzekļus, šis uzņēmums nav izpildījis savas saistības. Kā gan valsts var nebūt atbildīga? Vēl vairāk. Valstij, īpašuma pārvaldītājai, pozīcija ir ļoti laba. Tā visu pārvalda, bet, kad vajag atbildēt, tad faktiski jāatbild tai formācijai, kuru jūs šodien nodevāt,– darba kolektīvam, tas ir, uzņēmumam. Es atbalstu Kodoliņa uzstāšanos./

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrs, ka te būs jābalso. Par šo jautājumu vēl vārds deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņš: Es ierosinu trešajā lasījumā atļaut savu argumentu aizstāvēt tikai tam deputātam, kas ir iesniedzis konkrēto labojumu, bet pārējiem– vārdu liegt.

Ģ.Krūmiņš: Es šeit gribētu piebilst, ka mēs pašreiz esam novirzījušies no temata. Deputāta Kodoliņa ierosinājums ir 3.pantā otro teikumu papildināt ar vārdiem– “uzņēmumu likvidējot, par tā saistībām atbild valsts”. Mēs pašreiz sākam runāt pavisam par ko citu. Es vēlreiz atgādinu, ka 25.pantā ir noteikts, ka valsts uzņēmumu likvidēšana notiek saskaņā ar jau pieņemto likumu par uzņēmējdarbību ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs pašreiz runājam par divām dažādām lietām. Mēs sākām runāt par Kodoliņa papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Mēs par to jau arī runājam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Pirms deputāti balsos par šo priekšlikumu, lūdzu, uzmanīgi paskatieties lēmumā, kur ir rakstīts, ka šis likums tiek attiecināts arī uz PSRS resoru pakļautības uzņēmumiem. Tātad, ja kāds no šiem uzņēmumiem bankrotēs, tādā gadījumā visi tā parādi jebkuram kreditoram būs jāsamaksā Latvijas Republikai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es vēlreiz atvainojos...

Priekšsēdētājs: Taču vispirms jūs pasakiet, vai jūs apmierina tas, ka 25.pantā jau ir skaidrojums?

A.Kodoliņš: Redziet, nevar būt pretrunas starp... Šis teikums vien– “valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām”– jau ir pretrunā ar uzņēmējdarbības likumu principā, ir pretrunā arī ar 25.pantu. Valsts neatbild par uzņēmuma saistībām, ar tā likvidāciju nodarbojas Ministru padome. Tāpēc jau šeit tas ir svītrojams, jo šis likums kļūst neloģisks.

Kas attiecas uz PSRS resoru uzņēmumiem, valsts uzņēmums kļūst par valsts uzņēmumu tad, kad tas tiek reģistrēts par valsts uzņēmumu. Šī saistību pārņemšana var notikt arī tikai tad, kad uzņēmums tiek piereģistrēts par valsts uzņēmumu. Tad arī valsts uzņemsies šo atbildību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kodoliņ, jūsu priekšlikums– papildināt otro teikumu ar frāzi “uzņēmumu likvidējot, par tā saistībām atbild valsts”– paliek?

A.Kodoliņš: Jā, es vēlētos nobalsot par šo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par šādu papildinājumu.

Vēl vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Pirms balsošanas man ir jautājums. Labojumos un priekšlikumos rakstīts, ka ir pieņemts pirmajā rindkopā– “saistībā ar visiem saviem naudas līdzekļiem un mantu”. Vai nauda nav manta?

Ģ.Krūmiņš Mēs ar Juridisko pārvaldi šo priekšlikumu apspriedām. Viņi mums ieteica to rakstīt šādā veidā.

A.Endziņš: Tātad naudas līdzekļi un manta?

Ģ.Krūmiņš: Nē, tādā veidā, kā ir rakstīts– “ar visu savu mantu”.

A.Endziņš: Nē, šeit ir– “atbild par saistībām ar visu savu mantu”, vai ne? Jeb savā lapiņā...

Ģ.Krūmiņš: Ar naudas līdzekļiem.

A.Endziņš: Pirmā rindkopa izteikta šādā redakcijā: “Latvijas Republikas valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visiem saviem naudas līdzekļiem un mantu.” Tātad iestarpināti vārdi “naudas līdzekļi”.

Ģ.Krūmiņš: Komisijas izpratnē tas ir viens un tas pats.

A.Endziņš: Kā, lūdzu?

Ģ.Krūmiņš: Komisijas izpratnē tas ir viens un tas pats, ka tasir...

A.Endziņš: Manā izpratnē katrā gadījumā mantā ietilpst arī naudas līdzekļi.

Ģ.Krūmiņš: Nu, jā.

A.Endziņš: Taču te jums ir rakstīts, ka pieņemts. Tāpēc man ir jautājums.

Ģ.Krūmiņš: Taču, ja ir pieņemts: “atbild ar visiem saviem naudas līdzekļiem un mantu”...? Vai tad mantā neietilpst naudas līdzekļi? Tātad pareizi.

A.Endziņš: Manā izpratnē mantas jēdzienā ietilpst arī naudas līdzekļi.

Ģ.Krūmiņš: Taču par ko mēs strīdamies?

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, tieši to, par ko jūs uztraucaties, komisija arī ir ņēmusi vērā. Jūs, man liekas, to īsti nesapratāt. Acīmredzot pašlaik ir jābalso par deputāta Kodoliņa ierosināto papildinājumu, ko atbalstīja vēl vairāki deputāti, tas ir, papildināt 3.pantu ar otru teikumu: “Uzņēmumu likvidējot, par tā saistībām atbild valsts.” Bez minētā papildinājuma otrs būs redakcijas komisijas variants. Lūdzu, balsojam. Tātad papildinājums var būt pieņemts ar relatīvo balsu vairākumu. Pēc tam pieņemsim pantu kopumā. Rezultāts: 54. Lūdzu, balsojam par redakcijas komisijas variantu bez šī teikuma. Rezultāts: 35. Deputāta Kodoliņa papildinājums ir pieņemts. Lūdzu, balsosim par 3.pantu kopumā.

I.Ēlerts: Es atvainojos, tādā gadījumā ir jāsvītro jau agrāk pieņemtais Bojāra priekšlikums, ka valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ko saka komisija? Tomēr nobalsosim par pantu kopumā. Izsakiet savu komentāru, lai deputātiem būtu skaidrs, vai viņiem atbalstīt šā panta redakciju vai ne. Atsauciet, lūdzu! Pagaidām nebalsojam. Es vienkārši gribētu dzirdēt deputāta Krūmiņa komentāru. Pirms mēs balsojam par pantu kopumā, mums būs jāatgriežas un jāsvītro kaut kas.

Ģ.Krūmiņš: Varētu atstāt 3.pantu, tikai papildinot ar deputāta Kodoliņa ieteikumu, ka tas attiecas vienīgi uz likvidācijas gadījumu. Tādējādi varētu balsot par 3.pantu kopumā, ņemot vērā deputāta Kodoliņa labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Man nav saprotams, kāpēc tas attiecas vienīgi uz likvidācijas gadījumu. Bet, ja sakarā ar valsts pārstāvja darbību rodas traucējumi ražošanas procesā un uzņēmums cieš zaudējumus, tad kas gan cits ir atbildīgs, ja ne valsts? Tāpēc, man liekas, tas attiecas ne tikai uz likvidācijas gadījumu, bet arī uz ražošanas procesu./

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu teikt, ka šis ir pavisam jauns priekšlikums, kas nav iesniegts rakstveidā, un tātad, es domāju, ka to nebūtu vērts likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, ja mēs nepieņemsim, tad vispār to nepieņemsim.

Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Attiecībā uz šo papildinājumu es domāju, ka svītrot nav vajadzīgs. Ja likumdošanā ir kāds izņēmums, konkrēti par likvidāciju, tad skaidrības dēļ mēs varam pievienot sākumā vārdu “parasti” un teikt: “parasti neatbild”, bet tālāk seko, ka uzņēmums likvidējoties atbild. Taču deputātam Stroganovam tas ir pavisam cits jautājums. Tā ir parastā atbildība, ko turpmāk var prasīt no vainīgās institūcijas, kura izdevusi tādu rīkojumu, un parastā kārtībā var piedzīt zaudējumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Es tomēr gribētu iebilst deputātam Muciņam. Es domāju, viņš kā praktizējošs jurists zina, ka terminoloģija “kak pravilo”, bet latviešu valodā– “parasti”, rada ļoti lielu jucekli arī tieši tiesas praksē. Patlaban es gribu piekrist kolēģim Ivaram Ēlertam. Ja mēs atstāsim šīs divas daļas, tātad 1. un 2., es domāju, ka tad nevarētu atrisināt šos jautājumus, jo galu galā uzņēmuma likvidācijas gadījumā taču uzņēmumam arī radīsies jautājums par attiecīgām prasībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, redakcionāli var izlabot šos divus teikumus, lai tie nebūtu tik asi pretēji. Manuprāt, deputāta Muciņa teiktā doma ir pilnīgi pareiza. Varētu būt šāda redakcija: “valsts neatbild par valsts uzņēmumu, izņemot gadījumus, kad tas tiek likvidēts”. Es nevaru precīzi pateikt, bet, manuprāt, redakcionāli šis darbs ir pilnīgi veicams bez kādiem īpašiem sarežģījumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad– “izņemot gadījumus, kad tas tiek likvidēts”. Deputāte Briņķe, jūs sekojāt? Tādā gadījumā es šo pantu atgriežu atpakaļ ekspertiem, un mēs nebalsojam par to.

Ejam tālāk! Šodien par likuma pieņemšanu kopumā mēs vienkārši nebalsosim. Iesim tālāk un tikai tad, kad būs eksperti devuši atbildi, nobalsosim par to kopumā.

Ģ.Krūmiņš: Ir labojumi 4.pantā. Deputāts Bojārs ierosina pēc vārda “lietošana” iestarpināt “par samaksu”. Šis priekšlikums ir pieņemts. Deputāts Kodoliņš iesaka 4.panta otro rindkopu pēc vārda “nosaka” izteikt sekojošā redakcijā: “valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārvalda šos resursus”. Komisija 4.panta otro rindkopu piedāvā izteikt šādā redakcijā: “zemi, ūdeņus, mežus u.c. dabas resursus valsts uzņēmuma darbībai likumā noteiktajā kārtībā piešķir, nosaka to lietošanas samaksu valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārvalda šos resursus”. Principā šie priekšlikumi ir komisijā ievēroti.

Priekšsēdētājs: Tad balsot nav vajadzīgs. Bija papildinājumi, nobalsojām par šiem papildinājumiem.

Lūdzu, deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Ierosinu vārda “samaksas” vietā lietot vārdu “maksu”, tas ir, “nosaka maksu”.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pieņemami.

Ģ.Krūmiņš: Šis jautājums jau izvirzījās, tika grozīts vienādi un otrādi.

Priekšsēdētājs: Jā, “maksa” ir labāks vārds.

Ģ.Krūmiņš: Tātad– maksa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par šo pantu kopumā, ņemot vērā izdarītos labojumus. Rezultāts: 73.

Turpinām.

Ģ.Krūmiņš: Labojumi un papildinājumi par 5.pantu nav iesniegti. Labojumi ir 6.panta 1.punktā. Rūpniecības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu 6.panta 1.punkta trešajā rindā pirms vārda “ministrija” ierakstīt vārdu “attiecīgā”, tas ir, “attiecīgā ministrija”. Tas ir pieņemts deputāta Kodoliņa priekšlikumos. 6.1.pantā ierosināts svītrot: “vai tās pilnvarotā institūcija, ministrija vai komiteja”. Komisija šo priekšlikumu noraida tādēļ, lai visu šo jautājumu risināšanu neuzveltu Ministru padomei. Šos jautājumus būtu tiesīgas risināt attiecīgās ministrijas vai komitejas, kuru kompetencē ir minētais jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Manuprāt, tas ir ļoti būtisks jautājums. Manā izpratnē jebkura institūcija, jebkura ministrija, jebkurš departaments ir valdība. Taču valdībai ir atbildība kopumā. Bez šaubām, valdība kaut ko var uzdot veikt institūcijai, bet par šo lēmumu un rīcību ir atbildīga valdība. Te pilnīgi jāizskauž prakse, ka resors it kā pats ir uzņēmējs. Bez šaubām, mēs saprotam, ka to bieži vien darīs ministrija, bet nav pieļaujams tāds gadījums, ka ministrija ir atsevišķa institūcija, atsevišķa persona, kura ir neatkarīga no valdības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Es pilnībā atbalstu deputāta Kodoliņa priekšlikumu un vēl gribētu argumentēt, jo 6.1.punktā ir runa par īpašnieka tiesībām, kuras tiks reglamentētas statūtos. Ja mēs lasām likumu arī tālāk, tad redzam, ka bieži vien daudz kas tiks atrunāts statūtos. Īpašnieka tiesības mēs nevaram deleģēt kādai ministrijai vai kādai citai institūcijai, vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs nezinām, kādas pēc zināma laika būs ministrijas. Mēs to varam dot valdībai, ja valdība ar savu lēmumu noformē, ka tā to uztic savai ministrijai. Mums šeit nav jāiejaucas, vai tā būtu attiecīgā vai kāda cita ministrija. Tā ka es pilnībā atbalstu deputāta Kodoliņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Balsojam par deputāta Kodoliņa iesniegto labojumu attiecībā uz 6.1.punktu.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu vēl piebilst, ka, rēķinot, cik mums ir valsts uzņēmumu, iznāk, ka to ir vairāk nekā 600. Tātad Ministru padomei būs jāapstiprina un jāsaskaņo visu šo 600 uzņēmumu statūti. Tas ir nenormāls darbs, kurš tā vai tā tiks uzdots atsevišķām ministrijām vai komitejām. Jūs varat balsot...

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam deputāta Kodoliņa ieteikto labojumu. Pēc tam balsosim par pamatvariantu, ko ir ieteikusi komisija. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 65. Lūdzu, balsojam par komisijas variantu. Rezultāts: par– 35. Tagad balsojam par pantu kopumā. Vēl palika 6.2.punkts? Skaidrs.

Ģ.Krūmiņš: Attiecībā uz 6.panta 2.punktu– par valsts uzņēmumu statūtiem– ir viens priekšlikums. Rūpnieku asociācija ierosina iekļaut statūtos arī tādu nosaukumu– statūtu fonda lielums, lai statūtu fonda lielums būtu noteikts statūtos. Karstos strīdos komisija šo priekšlikumu noraidīja, balsojot pret.

Priekšsēdētājs: Es tikai pateikšu, ka mums nav jābalso par Rūpnieku asociācijas priekšlikumiem, ja tikai to neuztur kāds deputāts. Lūdzu, Ziediņš uztur tādu argumentu? Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Man šī doma ir ietverta arī 6.2.punkta pēdējā labojumā. To es vienīgi nosaucu par “dibināšanas fonda lielumu”. Es uzskatu, ka vienkārši ir muļķīgi statūtos atļaut rūpniecības uzņēmumu, valsts uzņēmumu dibināšanu, nenosakot, cik liels būs norobežotais valsts īpašuma apjoms. Mēs zinām, ka daudziem mūsu pašreizējiem valsts uzņēmumiem ir visādi zinātniski pētnieciskie institūti, visādas mācību un pētījumu saimniecības, galu galā– lopkopības palīgsaimniecības. Dibinot konkrētu valsts uzņēmumu, jābūt skaidrībā, cik liela mantas daļa tiek norobežota, un kāpēc mēs, ja pat Rūpnieku asociācija to prasa, nevaram iekļaut to statūtos kā prasību. Man tik tiešām nav skaidrs, sevišķi tāpēc, ka tas nerunā pretī 6.2.punkta pēdējai daļai, kur ir rakstīts– “citus ar uzņēmumu īpatnībām saistītus noteikumus”. Es vēlreiz saku, ja to prasa Rūpnieku asociācija, tad mūsu tautsaimniecības inventarizācijas dēļ mums par šo priekšlikumu vajadzētu balsot par un atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Vai jūs atbalstāt Rūpnieku asociāciju?

Z.Ziediņš: Es atbalstu Rūpnieku asociācijas priekšlikumu, un tādā gadījumā es noņemu sava priekšlikuma pirmo daļu.

Priekšsēdētājs: Kuru pirmo sava priekšlikuma daļu?

Z.Ziediņš: Es konkrēti aicinu balsot par Rūpnieku asociācijas priekšlikumu. Punkts.

Priekšsēdētājs: Un savu priekšlikumu jūs neuzturat?

Z.Ziediņš: Līdz tam mēs vēl nokļūsim.

Priekšsēdētājs: Labi. Tātad deputāts Ziediņš uztur Rūpnieku asociācijas priekšlikumu, un mums par to būtu jābalso. Vai par to kāds vēl grib izteikties? Vai komisija grib komentēt?

Ģ.Krūmiņš: Jā, es gribēju piebilst, ka attiecībā uz 6.2.punktu vēl ir labojumi. Tagad mēs izskatām tikai pirmo.

Priekšsēdētājs: Es domāju– izdarīsim pirmo labojumu.

Ģ.Krūmiņš: Deputāta Ziediņa priekšlikums ir saistīts, tas ir, radniecisks, tikai citiem vārdiem izteikts. Tā ka principā mēs...

Priekšsēdētājs: Tieši tāpēc jau es arī deputātam Ziediņam prasīju...

Z.Ziediņš: Es atvainojos. Tādā gadījumā, ja mēs noraidītu šo Rūpnieku asociācijas priekšlikumu, tad es uzturētu sava priekšlikuma daļu, kurā rakstīts– “dibināšanas fonda lielumu”, nenorādot, ka tas ir statūtu fonda lielums, bet dibināšanas fonda lielums. Otra mana priekšlikuma daļa ietver šādu domu– “valsts kapitāla izmantošanas atskaitījumu apjomu kārtība”. Šeit es satikos ar tiem komisijas locekļiem, kuri ir lieli rūpniecības darboņi, un mēs netikām pie vienotas domas, ka ir milzīga atšķirība, vai es pats uzceļu savu rūpniecības uzņēmumu, maksāju īpašuma nodokli, peļņas nodokli un visus investīcijas nodokļus, vai šo īpašumu daļu man norobežo valsts, atdod, un es tāpat iegūstu peļņu. Tāpēc es ierosinu– tāpat kā bija Valsts elektrofabrikas (VEF) statūtos 1937.gadā –, ka valsts uzņēmumā saimniekojošam strādniekam ir jāizmaksā šī valsts īpašuma daļa. Valsts īpašuma daļa viņam ir jāizmaksā. Tāpēc es ierosinu šo manu labojumu 6.2.punktā pieņemt pilnā apjomā. Tas apmierinātu gan Rūpnieku asociācijas prasības, gan arī notiktu tuvināšanās tiem mūsu valsts uzņēmumu darbības principiem, kuri bija trīsdesmitajos gados. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jā, bet jūs esat par to, ka vajadzētu pieņemt gan vienu, gan otru? Es tā īsti no jūsu uzstāšanās nesapratu.

Ģ.Krūmiņš: Man te būtu būtisks iebildums. Teiksim, mēs statūtos ierakstīsim dibināšanas fonda lielumu, bet rūpnīcas pamatfondu lielums taču mainās. Tas nav pastāvīgs lielums. Kāda nozīme, ja tas būs ierakstīts tāds, kāds tas bija dibināšanas brīdī.

Z.Ziediņš: Pilnīgi pareizi. Es vēlreiz saku tāpat kā Rūpnieku asociācija– ir vajadzīgs šī dibināšanas momenta inventarizācijas fakts. Man ir jāzina, vai manā uzņēmumā ir klāt tā gaļas audzēšanas lauksaimnieciskā palīgražotne vai nav. Vai konkrēti jūsu RAF ir Rīgas konstruktoru birojs klāt vai nav.

Ģ.Krūmiņš: Bet tagad runa ir par dibināšanu vai par reģistrēšanas brīdi? Mums ir uzņēmumi, kas ir jau dibināti simt gadu atpakaļ. Ko mums dos tāds...

Z.Ziediņš: Es domāju, ka šis jautājums ir izvirzīts demagoģiski. Latvijas Republikas valsts uzņēmums dibinās tad, kad tas tiek reģistrēts. Ka VEF ir dibināts pirms simt gadiem, tas nevienu vairs neinteresē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam, pēc tam runās deputāts Kodoliņš, un tad balsosim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es principā atbalstu deputāta Ziediņa un Rūpnieku asociācijas priekšlikumu. Es domāju, ka šos priekšlikumus ļoti lieliski varētu apvienot. Deputāta Ziediņa priekšlikumā ierakstīt: “statūtu fondu lielumu” un tālāk kā tekstā.

Ģ.Krūmiņš: Statūtu fondi, vai ne?

Priekšsēdētājs: Dibināšanas fondu vietā rakstīt statūtu fondu lielumi? Deputāts Ziediņš piekrīt? Tādā gadījumā vismaz mums būs viens labojums. Te īsti vairs nevar saprast, par kuru labojumu mēs balsojam. Deputāts Endziņš arī to pašu gribēja atbalstīt?

Ģ.Krūmiņš: Tādā gadījumā tabuliņā, kurā apkopoti iesniegtie labojumi un papildinājumi, skatām 15.punktu– deputāta Ziediņa priekšlikumu– vārdus “dibināšanas fondu” nomainīt ar formulējumu “statūtu fondu lielumu un valsts kapitāla izmantošanas atskaitījumu apjomu un kārtību”. Par tādu priekšlikumu balsojam, un tad arī 6.2.punktu varētu beigt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamie plenārsēdes dalībnieki iepriekšējā lasījumā nobalsoja pret to, ka tiek ņemti procenti par valsts kapitāla izmantošanu. Ja mēs tagad gribam balsot citādi, protams, var jau balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs aģitējat pret deputāta Ziediņa un Rūpnieku asociācijas ieteikumu? Varam padomāt, kā mēs balsojām otrajā lasījumā. Mums ir argumenti, tātad, lūdzu, balsojam vispirms par deputāta Ziediņa un Rūpnieku asociācijas ierosinājumu, pēc tam– par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: 45. Tagad balsojam par 6.2.panta redakcijas komisijas variantu. Jūs abi esat pret, vai ne? Turiet savu roku paceltu. Rezultāts: 44. Pieņemts ir deputāta Ziediņa un Rūpnieku asociācijas ierosinājums.

Ģ.Krūmiņš: 7.pantā– par valsts uzņēmumu struktūru– ir labojums, ko iesniedzis deputāts Bojārs, tas ir, svītrot vārdu “valdījumā”. Tas ir ņemts vērā, tā ka par to varbūt nebūtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Jā, tad mēs varbūt varam iet tālāk.

Ģ.Krūmiņš: 8.panta pirmajā daļā ir deputāta Kodoliņa labojums. 8.panta pirmajā daļā ieteikta šāda redakcija: “Uzņēmuma manta ir valsts īpašuma nošķirta daļa, kuru veido uzņēmuma statūtu un rezerves fondi. Uzņēmumā statūtu fondi sastāv no uzņēmuma pamatlīdzekļiem un apgrozāmiem līdzekļiem. Uzņēmuma rezerves fondu veido atskaitījumi no uzņēmuma peļņas, bet ne vairāk par summu, kas vienāda ar 25% no statūtu fonda.” Komisija šo ierosinājumu noraida, vadoties pēc tā paša pieņēmuma, ka visa valsts uzņēmuma manta pieder valstij un ne tikai kāda šīs mantas daļa. Kas attiecas uz rezerves fonda veidošanu un jebkura cita fonda veidošanu, to var paredzēt statūtos.

Es tomēr ierosinātu padomāt par šo un atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo citādi mums šajā likumprojektā sāk ieviesties divējādi uzskati par vienu un to pašu lietu un būs ievērojamas pretrunas ar visu koncepciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Redziet, manā izpratnē Rūpniecības komisija ir absolūti nekonsekventa. No vienas puses, tā grib un vēlas, lai valsts neiejaucas, neatbild par uzņēmumu saistībām, no otras puses, ir nevēlēšanās precīzi formulēt uzņēmuma fondu, statūtu fondu. Taču jūs zināt, ka jebkurš statūtu fonds prasa rezerves fondu, jo rezerves fonda funkcija ir noturēt statūtu fondu noteiktā līmenī, lai dažādu svārstību dēļ to varētu kompensēt. Jūs saprotiet, jebkurā normālā tirgus ekonomikā ir krīzes brīži, kad ir vajadzīgs šis rezerves fonds, lai būtu stabils statūtu fonds. Es uzskatu: ja mēs tiešām veidojam uzņēmumu par patstāvīgu saimniecisku vienību, tad abi šie fondi ir pilnīgi nepieciešami. Un zināmā veidā tas sakrīt ar iepriekšējo balsojumu, kurā mēs paredzējām, ka šādam statūtu fondam ir jābūt.

Ģ.Krūmiņš: Redziet, uzņēmuma statūtos mēs varam paredzēt jebkura fonda veidošanu, bet tagad mēs gribam visu to tik ārkārtīgi sīki regulēt, iedzīt šo visu kaut kādos stingros rāmjos, no kuriem mēs vēlāk nevarēsim tikt ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Tā kā pašlaik mums nav normālu statūtu un nekur nav paredzēts rezerves fonda lielums, tad rodas bažas, ka rezerves fonds var vai nu nebūt, vai tajā var noslēpt ļoti lielu peļņas daļu. Tādēļ es arī atbalstu deputāta Kodoliņa priekšlikumu, īpaši priekšlikuma otro daļu par rezerves fondu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Es jau iepriekš ļoti atvainojos deputātam Kodoliņam, bet es domāju un gribu teikt, ka šī norma ir apmēram tāda kā mācību grāmatā, kurā ir izskaidrots visu šo normu tiesiskais režīms. Patlaban šajā gadījumā es gribētu atbalstīt komisijas viedokli, jo mums šo jautājumu nevajadzētu tik sīki reglamentēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Radionovs: */25 procenti no pamatfonda ir nereāla summa, kas nav iespējama. Lieta tāda, ka uzņēmums, kuram ir 25–30 miljoni pamatfondu, gadā gūst 2–3 miljonus reālas peļņas. Lai radītu vienu ceturtdaļu no 30 miljoniem, uzņēmumam jāstrādā 7–8 gadi tikai šī fonda izveidošanai, bez pamatfonda. Tas ir absurds./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim, ja deputāts Laķis nav nodomājis ko teikt par 8.1.pantu, par deputāta Kodoliņa izteikto piedāvājumu. Pēc tam balsosim par komisijas piedāvājumu. Rezultāts: 44. Tagad balsosim par komisijas piedāvāto 8.1.panta redakciju. Rezultāts: 45. Tātad pieņemts komisijas variants. Es saprotu, ka vēl ir 8.2.pants.

Ģ.Krūmiņš: Papildinājumi ir arī 8.2.punktam. Rūpnieku asociācija ierosina atļaut valsts uzņēmumam pārdod, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā vai likvidēt uzņēmuma pamatlīdzekļus, nemainot statūtu fondā paredzēto apjomu. Vēl ierosina svītrot šā punkta pēdējo teikumu un mainīt vietām otro un trešo teikumu. Visi šie priekšlikumi komisijā tika noraidīti.

Rūpniecības ministrija par 8.2.punktu ir iesniegusi šādu priekšlikumu: ceturtajā rindā starp vārdiem “citiem uzņēmumiem” iestarpināt “Latvijas Republikas”, respektīvi, “Latvijas Republikas citiem uzņēmumiem”. Tas ir pieņemts. Piekto rindu aiz vārdiem “organizācijām” papildināt ar vārdiem “pastāvīgi, bet ārvalstu uzņēmumiem vai organizācijām” un tā tālāk. kā tekstā. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Vēl par 8.2.punktu ir deputāta Kodoliņa priekšlikums: sākot ar vārdiem “vai tās”, svītrot tekstu līdz vārdiem “fiziskajām personām”. Šo priekšlikumu komisija noraida, jo, svītrojot piedāvāto tekstu, uzņēmumam tiek liegta iespēja patstāvīgi rīkoties ar materiālām vērtībām, kas nav pamatlīdzekļi, kā arī sarežģī rīcību ar pamatlīdzekļiem, izslēdzot iespēju saņemt atļauju no ministrijām vai attiecīgajām komitejām. Par katru ierosinājumu tagad varbūt vajadzētu balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz 8.2.punktu tie ir komisijas ierosinātie papildinājumi pēc apspriešanas otrajā lasījumā. Tie ir grāmatiņā. Par katru papildinājumu varētu balsot arī atsevišķi, ja komisija uzskata, ka tas ir nepieciešams. Tātad par pirmo papildinājumu– ceturtajā rindā starp vārdiem “citiem uzņēmumiem” iestarpināt vārdus “Latvijas Republikas”.

Lūdzu, otrais mikrofons. Jūs runāsit tieši par šo vai par ko citu? Lūdzu. */Mikrofonu, mikrofonu, lūdzu. Uzvārdu!/

G.Agafonovs: */Mani pārsteidz, ka mūsu republikai tik svarīgs likums tiek apspriests un pieņemts pustukšā zālē bez Rūpniecības ministrijas, bez Ekonomikas ministrijas darbinieku klātbūtnes, visas mūsu auditorijas pilnīgā labsajūtā. Šodien zālē tikai puse deputātu, viņu lielākā daļa pašlaik lasa avīzes, viņus nemaz neinteresē republikai tik svarīga dokumenta apspriešana. Pietiek teikt, ka republikas budžetu gandrīz simtprocentīgi veido rūpniecība. Kāds būs likums, tāda turpmāk būs mūsu rūpniecības uzņēmumu darbība. Atļaujiet, es ļoti reti nāku pie mikrofona, bet, piedodiet, tagad savu viedokli gribu izteikt.

Ja tiks pieņemts tāds punkts, kāds ierakstīts dokumenta projektā, tad jāsecina, ka valsts uzņēmums nebūs patstāvīgs uzņēmums. Sakiet, lūdzu, no kura laika man, rūpnīcas direktoram, salūzis galds būs jānoraksta tikai ar Ministru padomes vai ekonomikas ministra atļauju? Šodien galds maksā 300 rubļu. Šodien neliela metāla tvertne maksā 200, 300, 500 rubļu. Tā sarūsējusi, man nu jāstaigā pa Ministru kabineta istabām un stāviem, lai saskaņotu šīs tvertnes norakstīšanu. Ar šādiem ierakstiem likumā mēs jau aizejam līdz absurdam. Man tas nav saprotams.
Mana darbgaldu remonta rūpnīca pēdējos divos gados ir iegādājusies apmēram simt metāla apstrādāšanas darbgaldu, kas Krievijas Federācijā un Baltkrievijā ir universāli. Izremontējuši šos darbgaldus, šo pamatfondu, mēs tos pārdevām kaimiņu rajonu kolhoziem un sovhoziem. Rīt es ar to nenodarbošos. Kāpēc man tas vajadzīgs? Līdz šim mēs nodarbojāmies ar to, ka iepirkām lietotas iekārtas, atjaunojām tās un izdevām tās nomā daudziem lauksaimniecības uzņēmumiem. Protams, par atbilstošu samaksu. Aiz robežām ir speciālas firmas, uzņēmumi, kas ar to nodarbojas. Šo darba formu sauc par līzingu. Rīt es ar to nodarboties vairs nevarēšu. Tas vispār ir 22 soļi atpakaļ un neviena soļa uz priekšu. Esmu pārsteigts, kā var nobalsot par 8.2.punktu šādā redakcijā. Mēs tagad nospiedīsim podziņu “par”, un jautājumu nebūs. Tāpēc, ka, esmu pārliecināts, deputātu vairākums pašlaik nesaprot, par ko ir runa, nav izlasījuši un sapratuši, par ko viņi tūlīt balsos. Bet tā taču nevar, tā nevar izlemt tik svarīga likuma likteni, kādu mēs sesijā pašlaik pieņemam.

Un vēl daži momenti. Beigu beigās nosauciet summu, kādu rūpnīcas direktors var norakstīt ar savu lēmumu. Atļaujiet viņam solu un galdu norakstīt. Atļaujiet!/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, atvainojiet! Jūsu priekšlikums?/

G.Agafonovs: */Saprotiet, es domāju, ka tādā veidā likumu vispār nevar pieņemt nekādā gadījumā. Tas jāpieņem Rūpnieku asociācijas redakcijā. Un nosauciet šodien kaut vienu direktoru, kaut vienu kolektīvu, kas iztirgo valsts īpašumu! Šodien visi cenšas rūpnīcās savākt visu, ko var saglabāt. Mēs baidāmies, ka iztirgos? Tāpēc mans priekšlikums ir likumu pieņemt Rūpnieku asociācijas redakcijā./

Priekšsēdētājs: Visas šīs runas saturs bija tāds, ka jāatbalsta Rūpnieku asociācijas priekšlikums. Tāds priekšlikums tiek uzturēts, un mēs par to balsosim.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju piebilst, ka šajā sakarībā mēs ilgi un gari debatējām. Bija divi dažādi viedokļi. Viens– rūpniecības uzņēmums savus pamatlīdzekļus var brīvi pārdot, aizdot, nomāt un tā tālāk. Otrs– tam noteikti ir jābūt Latvijas valdības kontrolē, jo var rasties situācija, ka vienā dienā rūpniecības uzņēmumam šo pamatlīdzekļu vairs nav, jo tie vienkārši kādam ir pārdoti, aizdoti vai iznomāti. Jautājuma otrā puse ir tāda, ka tas ir samērā sarežģīts darbs, jo visu šo pamatlīdzekļu apriti ministrijai ir samērā grūti kontrolēt. Te varētu būt tāds kompromisa variants, ka Ministru padome izstrādā zināmu kārtību, instrukciju vai nolikumu, kādā veidā tas tiek darīts. Taču nekādā gadījumā nevar būt pašas rūpnīcas iniciatīvas, lai pamatlīdzekļus varētu pārdot vai mainīt. Šeit arī ir teikts, ka ar pārējām materiālajām vērtībām, kuras nav pamatlīdzekļi, uzņēmums var rīkoties brīvi. Es domāju, ka tādai normai noteikti ir jābūt iekļautai, lai valsts rūpniecības uzņēmums, vienkārši rupji sakot, netiktu izsaimniekots.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Varbūt mēs tomēr varētu vienoties, ka tie, kuriem neinteresē šā likuma apspriešana, ka viņi aizietu un darīšanas nokārtotu ārpus zāles. Arī tie, kuri lasa avīzes, droši var lasīt ārpusē, jo mēs pašlaik balsojam par procedūru, par priekšlikumiem. Tie, kuriem interesē, kaut arī viņu būs mazāk, tomēr izlems kompetentāk, ja nebūs šī fona ar attiecīgajiem trokšņiem un nebūs arī kaislību, kuras burtiski uzvirmo tad, kad deputāti pamodušies. Daži pēkšņi pamodušies deputāti skrien pie mikrofona un bieži vien kaut ko runā, neredzot jautājuma apspriešanas kontekstu. Tā ka es lūdzu sekot līdzi tam, kas notiek. Ja to nevēlaties, tad nav taču spiesta lieta, jo varat strādāt pie citiem likumiem, kas būs jāpieņem rīt.

Lūdzu, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Sakarā ar Rūpnieku asociācijas priekšlikumu. Tas vairāk atbilst manām domām un maniem centieniem, es solidarizējos ar Agafonovu, taču tas satur, godīgi sakot, man ne visai saprotamu frāzi. Kā lai saprot teikumu: “atdot izmantošanā uz laiku vai likvidēt pamatlīdzekļus, nemainot noteikto statūtfondu”? Kaut arī kopumā balsoju par to./

Ģ.Krūmiņš: */Es varu paskaidrot./

L.Kurdjumovs: */Lūdzu./

Ģ.Krūmiņš: */Rūpnieku asociācija savu viedokli ir izteikusi šādi: valsts uzņēmumos ir divu veidu īpašumi. Viens– valsts, otrs pieder rūpnīcai, darba kolektīvam un diezin kam vēl. Tādēļ viņi domā, ka šo valsts daļu nedrīkst aiztikt, bet ar otro daļu uzņēmums var darīt, ko grib./

L.Kurdjumovs: */Rūpnieku asociācijā, es domāju, par nožēlu, nav daudz kvalificētu speciālistu. Man jautājums Ģirtam. Jūs pats teicāt, ka šodien ir vairāk nekā 600 rūpniecības uzņēmumu. Kādam jābūt ministrijas vai Ministru padomes aparātam, lai tas nodarbotos ar tādiem sīkumiem kā galdu pirkšana, jūs pats saprotat, ka rakstāmgaldu pirkšanā par 250–270 rubļiem neviens neiedziļināsies, ierēdņi šīm problēmām pieies mehāniski. Bet mēs uzņēmumos no katra priekšnieka kaprīzēm būsim atkarīgi. Izpildot valsts pasūtījumu, rūpējoties par to, lai uzņēmums strādātu ekonomiski un ar peļņu, mēs taču nedarīsim sev ļaunumu, zaudējumus valstij, nelikvidēsim līdzekļus, kas nepieciešami pasūtījuma izpildei. Šīs tiesības jāatstāj uzņēmuma vadībai. Un šajā daļā, izņemot pēdējo priekšlikumu, es lūdzu atbalstīt izrediģēto Rūpnieku asociācijas projektu./

Ģ.Krūmiņš: Es runāšu latviski– krieviski es nevaru izteikties. Valsts ir īpašnieks. Mēs taču nevaram pieļaut to, ka šie pamatlīdzekļi tiek pārdoti, nomāti un tā tālāk bez īpašnieka ziņas. Jautājums ir cits. Tas ir par to, kādā kārtībā tas tiks darīts. Mēs taču negribam to sīki uzspiest un reglamentēt. Šo problēmu atrisināt ir valdības uzdevums. Varbūt viņi izstrādās kaut kādu kārtību, kaut kādas instrukcijas, ko var un ko nevar. Mēs viņiem dodam iespējas rīkoties ar savu īpašumu. Taču, ja mēs pieņemam šādu labojumu, tad valdībai pār šiem pamatlīdzekļiem vairs nav nekādas teikšanas. Ar tiem katrs uzņēmums var izdarīt, kas viņam patīk.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot zāli par to, ka aizņemšu jūsu uzmanību vēl sekundes desmit. Mēs visu laiku cenšamies nosargāt kādu neizprotamu valsts formāciju, par kuru visi it kā esam ieinteresēti. Mēs sakām, ka valsts neatbild par uzņēmuma saistībām, bet tajā pašā laikā sasaistām rokas uzņēmumam. Kad liekas, ka šai nesaprotamajai valstij ir izdevīgi, gribam, lai rīkojas tā. Es jums saku, cienījamie kolēģi, ja tas ir mērķis, tad noteiksim to preambulā. Mūsu mērķis– pieņemt vienu likumu vienā rindiņā: šodien likvidēt valsts uzņēmumus, negaidot nekādas pakāpes. Ja tāds ir mērķis. Bet, ja sakām, ka mūsu mērķis ir privatizācija un uz to jāiet, tad ļaujiet tiem, kas nākotnē privatizēs uzņēmumu, līdz tam aiziet ar darba spējīgu uzņēmumu, nevis tādu, kas darīs visu, lai kļūtu sliktāk./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Redziet, kolēģi, manuprāt, šeit mēs atduramies pret to jautājumu, par kuru notika diskusija pirmajos lasījumos. Toreiz daudzi deputāti, tai skaitā arī es, runājām par to, ka nevar visus valsts uzņēmumus ielikt vienā rāmīti, jo tas noteikti novedīs pie situācijas, ka vieniem būs par šauru, bet otriem par platu. Un šeit ir tas gadījums. Tātad Rūpnieku asociācija savos priekšlikumos dod pilnīgu vaļu uzņēmumiem, ļauj tiem pilnīgi brīvi rīkoties. Es savā priekšlikumā vadījos pēc cita principa. Nekādas brīvības, nekādas, tajā laikā, kamēr komisija mēģinās atrast vidusceļu. Manuprāt, šeit vidusceļa nevar būt. Var būt divi gadījumi. Es domāju, ka tik nopietnu problēmu mēs neizdiskutēsim. Priekšlikums– atgriezt šo jautājumu komisijai, lai tā vēlreiz izskata. Tas tiešām ir ļoti nopietns jautājums. Es piekrītu deputātam Agafonovam, ka šis tiešām ir ļoti nopietns likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Radionovs: */Es gribu uzrunāt cienījamos komisijas locekļus, kuri sagatavoja šo projektu. Ir tāds jēdziens “fondu atdeve”, par kuru viņi acīmredzot ir aizmirsuši. Tā ir saražotā produkcija uz katru pamatfondu rubli. Jo augstāka tā ir, jo rentablāks uzņēmums, jo lielāka peļņa. Ja uzņēmumam kāda iekārta šodien kļūst nevajadzīga, tā nekavējoties realizējama: tā jāizdod nomā, vienalga– kur, bet nevar uzņēmumā turēt mirušu kapitālu. To jūs acīmredzot esat aizmirsuši, tādēļ es domāju, ka Rūpnieku asociācijas priekšlikums ir pareizs.

Un otrais. Ja Ministru padome ir iecēlusi uzņēmuma vadītāju, tad, atvainojiet, vadītājs atbild par visu, ar savu galvu atbild Ministru padomes priekšā. Ja vadītājs savus pienākumus nepilda, Ministru padome šo vadītāju var vienkārši atsaukt, tādēļ nevajag baidīties, ka uzņēmumus izvazās, izpārdos visus pamatfondus. Es uzskatu: ja vadītājs ir Ministru padomes kontrolē, tad viņš arī ir atbildīgs Ministru padomei. Tādēļ mums nav ko baidīties. Ja reiz vadītājam tiesības ir dotas, tad lai tās būtu pilnīgas, neierobežotas./

J.Zaščerinskis: Es gribēju deputātiem drusku atgādināt, ka pašlaik pie pamatlīdzekļiem skaitās visas preces, kuru vērtība ir lielāka par 50 rubļiem. Stādieties priekšā– mūsu inflācijas apstākļos drīz jau adata skaitīsies pie pamatlīdzekļiem, un, vadoties pēc tā, kā tas pašlaik ir ierakstīts projektā, uzņēmums nevarēs pārdot pat adatu. Es uzskatu, ka izeja varētu būt, ja ierakstām: ārpus republikas robežām pārdot kategoriski aizliegts, to var darīt ar Ministru padomes atļauju. Varbūt varētu būt vēl viena izeja, proti, pamatlīdzekļu robežu, ko sauc par pamatlīdzekļiem, noteikt kaut kur vismaz 10 tūkstošu rubļu apmērā. Taču, manuprāt, labāks būtu pirmais variants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Es sapratu jautājumu tā, ka valsts izdala uzņēmumam fondus, naudu, zināmu statūtu fondu un nozīmē direktoru. No šā brīža tomēr ir jāuzticas direktoram. Viņš atbild par to, lai statūtu fonds tiktu vairots un tālāk attīstīts. Mēs jau gribam radīt kontrolētāju armiju un turpmāk pārvērst visu valsti par vienotu fabriku. Protams, mēs varam iet arī citu ceļu. No šiem diviem variantiem, kuri mums ir, un pašlaik mums tādi ir, iespējams izvēlēties tikai starp šiem diviem ļaunumiem. Manā izpratnē tad ir jāizvēlas Rūpnieku asociācija.

Priekšsēdētājs: Tātad no diviem ļaunumiem ir jāizvēlas viens ļaunums, vai ne?

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Es kopumā piekrītu Kehra kungam, viņa priekšlikumam, ka direktoram jāatstāj tiesības brīvi rīkoties ar pamatfondiem, un dabiski, ka direktoram jāatskaitās ministrijai. Taču es nepiekrītu Zaščerinska kungam, ka pārdošana jāierobežo tikai savas republikas ietvaros. Es esmu ražojošas rūpnīcas direktors un, ticiet man, KAMAZ mainu pret polistirolu, darbgaldiem, kas rūpnīcai nav vajadzīgi, iegādājos un atbilstoši mainu pret kaut ko. Citādi rūpnīca apstātos. Saprotiet mani pareizi: šodien nav sliktāka darba, kā vadīt kādu rūpniecības uzņēmumu. Un tādēļ, protams, direktoram jādod tiesības pašam rīkoties un neuzskatīt, ka šodien viņš savu politisko uzskatu dēļ kaitē savam kolektīvam. Es ierosinu šo punktu atstāt tikai šādā redakcijā: “pēc Ministru padomes ieceltā uzņēmuma direktora uzskatiem”./

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Varbūt mēs varētu jau sākt rezumēt. Par šo pantu jums ir kaut kas ļoti būtisks? Deputāts Grūbe grib teikt kaut ko ļoti būtisku.

G.Grūbe: Man ir būtisks ierosinājums. Es gribētu iebilst, ka šeit būtu jebkāds ieraksts, jo uzņēmējiem, kas šeit rīkojas, ir pašiem jāvienojas un tas nav jāraksta likumā, vai Ministru padome noteiks ar likumu, ka vajag pārdot adatas vai arī tankus. Tā ir Ministru padomes darīšana. Šajā gadījumā tā ir valsts darīšana. Šim likumam tieši nebūtu jāregulē viņu attiecības. Tāpēc es uzskatu, ka šāds pants nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: 8.2.punkts jāsvītro. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Es par problēmu esmu uzstājies jau divas reizes. Uzskatu, ka problēma vēl paliek, jo mums nav skaidri norobežotas likuma bāzes. Likums vairāk attiecas uz tīrajiem valsts uzņēmumiem, bet mums ir arī nomas tipa uzņēmumi vai arī ar neskaidru statusu. Nav arī tādas kārtības kā valsts īpašnieka institūts. Tātad jautājums ir– vai mēs samierināmies ar likumu. Es te neuzstāju, lai tikai problēma būtu pati par sevi, vai arī mēs šos jautājumus tiešām izdiskutējam un nonākam pie tāda konsensa.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam. Es ceru, ka viņš ir pēdējais, kurš patlaban runās. Mums ir pietiekami daudz priekšlikumu, lai mēs varētu lemt.

J.Lucāns: Es nezinu, kāpēc šī problēma tiek tik sirsnīgi diskutēta. Pēc manām domām, valsts ieceļ direktoru, valdība ieceļ direktoru, un, ja direktors rīkojas nesaimnieciski, neatbilstoši valsts interesēm, tad valsts direktoru atceļ no amata. Kādas šeit ir problēmas? Taču sasaistīt direktoram rīcībspēju, man liekas, tas nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Jūs atbalstāt Rūpnieku asociācijas piedāvājumu. Es tā sapratu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man ir priekšlikums par 8.2.pantu, kuru mēs pašlaik apspriežam. Jāizsvītro pirmais teikums, bet trešajā teikumā svītrojams vārds “pārējie” un “materiālie” jāsāk ar lielo burtu. Tad pants būs atbilstošs tam, kas šodien interesē rūpniecības uzņēmumus un republiku kopumā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds komisijas pārstāvim.

Ģ.Krūmiņš: Rezumējot visu teikto, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka kārtību, kādu noteiks valdība, var noteikt ar Ministru padomes lēmumu. Runa bija par to, ka pamatlīdzekļi tagad skaitās, ja tie ir virs 50 rubļiem. To kārtību arī var mainīt. Var noteikt, ka ir virs 1000 vai virs 10000 rubļu. Taču, vadoties pēc mūsu reglamenta, mums varētu būt trīs varianti– vai nu 8.2.punktu svītrot, vai atstāt tādu, kāds tas ir, vai arī svītrot un pieņemt deputāta Kodoliņa priekšlikumu. Mums pašreiz varētu būt tikai trīs iespējas šajā pantā kaut ko no jauna mainīt un lāpīt, vadoties pēc kaut kādiem ieteikumiem, kuri radušies šeit uz vietas. Es domāju, ka tas nebūtu pieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Varbūt, ka te pirmajā teikumā varētu meklēt kaut kādu kompromisu. Pirmo teikumu nevis svītrot un nevis rakstīt, ka ar Ministru padomes vai tās institūcijas atļauju, bet Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā. Tātad– paredzot instruktīvu dokumentu, kurā šīs problēmas, kuras mums rodas, varētu atrisināt noteiktā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Deputāt Kodoliņ! Man liekas, ka mēs šajā plenārsēdē neko jaunu vairs nepateiksim. Man tomēr būtu priekšlikums– tā kā tagad sāksies pārtraukums, tad par šā panta variantu balsošanu un iespējamiem kompromisiem komisijai, pieaicinot ieinteresētos cilvēkus, vajadzētu izlemt pārtraukumā. Ejam, lūdzu, tālāk!

Vai 8.pantā vēl kaut kas bija? Tātad– par 8.3.punktu.

Ģ.Krūmiņš: Par 8.3.punktu ir vairāki priekšlikumi. Viens ir deputāta Ēlerta iesniegums– otrajā rindā svītrot vārdu “patstāvīgi” un aizvietot to ar vārdu “un”. Priekšlikums ir pieņemts. Vēl ir deputāta Kodoliņa priekšlikums– 8.3.punktu svītrot vispār. To komisija noraidīja, jo mēs uzskatām, ka valsts mantas izlietošana labdarības mērķiem būtu tomēr ar likumu kontrolējama. Vēl ir priekšlikums, kuru uz atsevišķas lapiņas iesniegusi Juridiskā pārvalde un mūsu komisija, ka jāprecizē redakcija. Lūk, precizētā redakcija ir šāda: “Valsts uzņēmumam ir tiesības tā mantas un rīcībā palikušās peļņas daļu ar Ministru padomes jeb tās institūcijas atļauju bez atlīdzības nodot organizācijām (biedrībām) vai Latvijas Republikas iedzīvotājiem labdarības mērķiem.” Tātad ir runa ne tikdaudz par formulējumu, kā par principu, jo nopietnākais iebildums ir, ka šis vispār jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mums jābalso par deputāta Kodoliņa priekšlikumu– svītrot 8.3.punktu. Otrs ir redakcijas komisijas priekšlikums– atstāt šo pantu tādā redakcijā, kāda tā ir. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad būs divi balsojumi. Mēs tagad runājam par 8.3.punktu, jo 8.2.punktu mēs atlikām uz pārtraukumu. Vispirms mēs balsojam par deputāta Kodoliņa priekšlikumu, ka 8.3.punkts jāsvītro. Rezultāts: 32, 31... Jums bija pacelta roka?... 30, 33– bija par. Mums patlaban ir svarīgs balsu skaits “par”. Jūs arī par? Kāpēc jūs tagad ceļat roku? Es to neredzēju. Tātad– 36. Lūdzu, balsojam par otro priekšlikumu– atstāt tādā redakcijā, kādu ierosina komisija.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju piebilst– par jauno variantu, kāds ir uz lapiņas.

Priekšsēdētājs: Jaunais variants ir ar papildinājumiem. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 41, 42. Tātad ir pieņemts redakcijas komisijas variants– nesvītrot. Šo pantu atstājam.

Mēs varētu sākt pārtraukumu. Taču man vēl ir informācija. Sēdē piedalās rūpniecības ministra vietnieks Kuļikovska kungs. Lai atbildētu uz deputāta Agafonova priekšlikumu, viņš lūdza vārdu uz piecām minūtēm, bet problēma bija tāda, ka es šo priekšlikumu saņēmu krietni vien pēc tam, kad mēs bijām sākuši apspriest mūsu likumprojektus. Es domāju, ka Kuļikovska kungam vārdu varētu dot vai nu pēc pārtraukuma, vai arī tad, kad mēs apspriedīsim pantus. Par to vienosimies pēc starpbrīža.

Lūdzu, vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Tautas frontes frakcijas deputāti, bez piecām minūtēm trijos sapulcējieties blakustelpā!

Priekšsēdētājs: Visi deputāti, kuri interesējas par 8.2.punktu, lūdzu, pulcējieties pie deputāta Krūmiņa, lai pārtraukumā šos jautājumus atrisinātu.

(Pārtraukums)