1990.gada 5.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Acīmredzot ir palikuši tie, kurus visvairāk interesē likums par valsts uzņēmumu. Mēs varētu produktīvi strādāt. Tukuma deputātu vārdā ir viens paziņojums. Noklausīsimies to, pirms mēs nomierināmies un esam gatavi apspriest likumu.

J.Celmiņš: Cienījamie deputāti! Es visiem gribētu paziņot, ka nupat sazvanījos ar savu bijušo darbavietu– avīzes “Tukuma Ziņotājs” redakciju– un uzzināju ļoti satraucošus faktus. Pagājušajā naktī Džūkstē ir saspridzināts leģionāru kapa piemineklis. Vēl pagājušajā naktī leģionāru kapa piemineklis apgānīts Jaunpilī. Šajā sakarā es gribētu ierosināt, ka mums vajadzētu pieņemt lēmumu par pastiprinātu atbildību kapu pieminekļu apgānīšanas vai nopostīšanas gadījumā. Šajā politiskajā situācijā var prognozēt, ka līdzīgi gadījumi varētu atkārtoties. Vajag arī informēt visu sabiedrību un starptautisko brāļu kapu organizāciju par Tukuma rajonā notikušo traģisko gadījumu.

Priekšsēdētājs: Vai jūs būtu gatavs sastādīt lēmumu? Tad mēs vienkārši varētu lemt. Kamēr nav lēmuma teksta, kuru mēs varētu apspriest, mums nav jēgas diskutēt.

Lūdzu, pirmais mikrofons... (Zālē balsis.) Tā, viss ir skaidrs. Jūs gatavojat lēmuma tekstu. Es jūtu, ka visi deputāti ir ar mieru to darīt. Pēc tam mēs izlemsim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un par Augstākās padomes attiecīgu lēmumu.

Lūdzu, vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Šī ir boļševistiskā prakse– iznīcināt pieminekļus. Es domāju, ka minēto faktu varbūt vajadzētu izmantot arī sakarā ar Nobela prēmijas komitejas svinībām 10.decembrī Oslo un parādīt, ko noziedzīgais režīms dara Latvijā un kas ir šīs valsts prezidents.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, jums ir visas iespējas strādāt darba grupā. Jūs kā Ārlietu komisijas loceklis varētu to izdarīt. Es domāju, nav vajadzīgas īpašas Augstākās padomes pilnvaras. Varbūt jūs saejiet kopā, paaiciniet vēl deputātus, kuri var šādu lēmumu sagatavot. Pēc tam mēs izskatīsim.

Lūdzu, deputāte Buķele.

E.Buķele: Es gribētu teikt, ka mums vajadzētu ierosināt, ka šis jautājums savā pārziņā jāņem republikas prokuratūrai, kurai nekavējoties jāierosina lieta, jāizmeklē, jāatrod un jāsoda vainīgie.

Priekšsēdētājs: Jā. Prokuratūra šo lietu var ierosināt. Tālavs Jundzis ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Jūs sazvanieties un uzziniet, vai prokuratūra par to ir informēta.

E.Buķele: Jo vairāk tādēļ, ka līdzīgi gadījumi notiek arī citās Baltijas republikās.

Priekšsēdētājs: Jā, kā mēs zinām, Lietuvā arī tikko nozāģēts krusts un aizvests projām. Es domāju– lūgsim Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai strādāt, lai vismaz rīt mēs varētu pieņemt kādu dokumentu, kā arī lai mums būtu informācija par prokuratūras darbu.

Tagad laikam mēs varam pāriet pie tā paša smagā jautājuma, kura apspriešanu mēs pārtraucām pirms pusdienām, tas ir, pie likuma par valsts uzņēmumiem.

Lūdzu, vārds deputātam Ģirtam Krūmiņam.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Turpināsim darbu pie likumprojekta par valsts uzņēmumu. Es vispirms gribēju jautāt, vai tulkojums krievu valodā ir nodrošināts? Tulkojums krievu valodā ir. Tātad pārtraukuma laikā, apspriežoties par strīdīgajiem pantiem, komisija izskatīja deputāta Muciņa ierosinājumu– 3.panta pēdējo teikumu papildināt ar frāzi, liekot aiz komata– “izņemot likumā noteiktajos gadījumos”. Pēdējā rindkopa skanētu tā: “Valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām, izņemot likumā noteiktajos gadījumos.” Ja šāda redakcija sesiju apmierina, tad es ierosinātu nobalsot par šādu variantu, tas ir, par 3.pantu kopumā, ņemot vērā šādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Jūs runājat par 8.3.punktu vai par 8.2.punktu? Vislielākie strīdi bija par 8.2.punktu.

Ģ.Krūmiņš: Nē, par 3.pantu.

Priekšsēdētājs: Lai 3.pants atrisinātu tās problēmas, kas radās, apspriežot 8.2.punktu, vai ne?

Ģ.Krūmiņš: Nē, 3.panta izskatīšanas gaitā mēs to atlikām, lai komisija varētu vēl saskaņot viedokļus un izskatīt 3.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs atgriežaties pie 3.panta, ko mēs atlikām?

Lūdzu, deputāts Salītis.

B.Salītis: Es uzskatu, ka šodien likumprojekta apspriešana nekādi neatbilst trešajam lasījumam. Būtu pareizāk, ja apspriešanu pārtrauktu un komisija kopā ar valdību lēmumprojektā iestrādātu visas tās normas, kuras te tika izvirzītas, un tad tikai skatītu. Principā, tā balsojot, mēs varam pieņemt lēmumu, ka mums atkal būs jāatgriežas pie citiem, jau pieņemtiem pantiem, kuri runā pretī. Tā ka es domāju, nav pareizi šodien...

Ģ.Krūmiņš: Pārtraukumā tieši tas tika izdarīts.

Priekšsēdētājs: Visi ieinteresētie cilvēki, kuriem bija pretenzijas pret šo likumu, sanāca pusdienlaikā, norunāja un izlēma, ko darīt ar šo likumu. Mēs pagaidām runājam tikai par to, ka atgriežamies pie 3.panta, kuru mēs atlikām, lai atrastu optimālo risinājumu. Lūdzu, atkārtojiet vēlreiz deputāta Muciņa piedāvāto variantu, pēc tam mēs varētu balsot. Ja tas būs pieņemams, mēs iesim tālāk.

Ģ.Krūmiņš: Deputāta Muciņa ierosinājums– 3.panta otro rindkopu papildināt, un minētās rindkopas pilns teksts tagad skan tā: “Valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām, izņemot likumā noteiktajos gadījumos.”

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par šādu papildinājumu. Deputāts Kodoliņš ir zālē? Jūs piekrītat? Tur kompromiss atrasts. Deputāts Kodoliņš neuztur spēkā savas prasības, kuru dēļ mēs praktiski apstājāmies 3.pantā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 76. Tagad, lai būtu skaidrs, par kādu papildinājumu mēs balsojam, deputāts Krūmiņš nolasīs pilnu 3.panta tekstu.

Ģ.Krūmiņš: 3.pants: “Valsts uzņēmuma atbildība. Latvijas Republikas valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.”

Priekšsēdētājs: Skaidrs? Skaidrs. Lūdzu balsošanas režīmu. Par 3.pantu mēs nebalsojām, jo es, izmantojot savas tiesības, atdevu to atpakaļ komisijā. Papildinājumu pieņem ar balsojošo vairākumu. Rezultāts: 52. Tātad šis papildinājums ir pieņemts. Tā kā mēs balsojām par pantu ar papildinājumu, tad ir pieņemts arī 3.pants trešajā lasījumā.

Tagad mēs atgriežamies pie 8.panta.

Ģ.Krūmiņš: Mēs atgriežamies pie 8.2.panta. Komisija kopā ar Rūpniecības ministriju, starpbrīdī apspriežoties, nolēma pieņemt deputāta Endziņa ieteikto labojumu. Es nolasīšu šā panta sākotnējo daļu: “Valsts uzņēmums var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā vai likvidēt uzņēmuma pamatlīdzekļus Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā”, tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Vai kāds deputāts uzstāj, ka ir jābalso arī par kādu no iepriekšminētajiem priekšlikumiem– svītrot vispār šo pantu.

Lūdzu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Man nav skaidrs, ko nozīmē– tālāk kā tekstā? No kuras vietas tekstā? Tālāk ir 8.3.pants.

Ģ.Krūmiņš: Nē, tālāk ir kā 8.2.pantā. Tālāk ir runa par to, ka naudas līdzekļus valsts uzņēmums var aizdot un tā tālāk. Sākotnējā daļa, tas ir, pirmais teikums, ir mainīts.

A.Kodoliņš: Nē, tā diez vai būs pareizi. Tādā gadījumā mēs jau principā neko neatrisinām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet visu pantu kopumā. Varbūt deputāti nav sapratuši, lai vismaz tas ir skaidrs, ko jūs piedāvājat.

Ģ.Krūmiņš: 8.2.pants: “Valsts uzņēmums var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā vai likvidēt uzņēmuma pamatlīdzekļus Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā. Naudas līdzekļus valsts uzņēmums var aizdot citiem Latvijas Republikas uzņēmumiem un organizācijām patstāvīgi, bet ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām– ar Ministru padomes vai tās institūcijas atļauju. Pārējās materiālās vērtības valsts uzņēmums var patstāvīgi pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā Latvijas Republikas uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām. Valsts uzņēmums jebkuras materiālās vērtības var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā ārvalstu uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem tikai ar Latvijas Republikas Ministru padomes vai tās institūcijas atļauju.”

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Es tomēr uzskatu, ka šai noteiktajai kārtībai, kuru mēs uzdodam izstrādāt Ministru padomei, tomēr jābūt iestrādātai likumā. Mēs jau tādēļ rakstām likumus, lai paredzētu to likumā, nevis pašlaik atrast jaunas funkcijas, varbūt arī ne visai vajadzīgām valdības struktūrām, atrast tām darbu un atkal pieļaut korupcijas iespējas un daudz ko citu. Tādēļ no šiem iepriekšminētajiem diviem ļaunumiem es tomēr aizstāvu Rūpnieku asociācijas priekšlikumu, ja nemaldos, tas bija minētās asociācijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Racionalizācijas priekšlikums– kā precīzi formulēt.

O.Kehris: Mums jau ir precedents, ka punkti tiek precizēti, tad precizēsim arī šo un formulēsim noteikto kārtību, kura, es domāju, nebūs uz 13 lappusēm, bet ļoti īsa. Tā jau ir tomēr paredzēta šajā pantā. To mēs patlaban laikam neesam spējīgi izdarīt.

Ģ.Krūmiņš: Rūpnieku asociācijas ierosinātajā labojumā ir runa pavisam par ko citu. Tajā ir runa par pamatlīdzekļiem, nemainot statūtu fonda paredzēto apjomu. Jautājums ir par to, vai valsts var regulēt rūpnīcu pamatfondu grozīšanu, noteikt kaut kādus vispārējus noteikumus, kādu kārtību tam vai arī rūpniecības uzņēmumi ar šiem pamatfondiem var darboties pilnīgi neierobežoti, izpārdot visu to pa labi un pa kreisi. Tāds ir jautājums. Mums jāizšķiras, vai nu mēs valsts uzņēmumā šo pamatlīdzekļu kustību tomēr kaut kādā veidā no valsts puses regulējam, vai atstājam pilnīgā uzņēmuma ziņā. Tas ir principiāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Agafonovs: */Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Likumprojekta 8.2.punktā ielikta Ministru padomes un Rūpniecības ministrijas koncepcija. Viņi piekrīt šādam izklāstam. Bet mēs pašlaik šo punktu neatbalstām un gatavi visu atdot Ministru padomes vai Rūpniecības ministrijas varā. Ko mēs ar to mainām? Es ierosinu nepieņemt tādu formulējumu, kādu piedāvā Rūpniecības ministrija un komisija, pareizāk, komisijas priekšsēdētājs, jo ne visi komisijas locekļi ir vienisprātis ar šo formulējumu. Es ierosinu vai nu vispār nosvītrot šo punktu, vai arī valsts uzņēmumiem dot tiesības īstenot visas darbības, kas projektā noteiktas./

Priekšsēdētājs: Man liekas, šobrīd ir skaidri zināms, ka viens ierosinājums ir svītrot 8.2.punktu. Otrs ierosinājums– atdot šo punktu tikai otrajā lasījumā. Bija arī priekšlikums– atdot otrajā lasījumā. Daudzi deputāti taču uzskata, ka šis punkts nav gatavs un ka mēs to varam pieņemt pārsteidzīgi. Trešais variants, ko jūs likāt priekšā, tas ir jaunais labojums. Rūpnieku asociācijas labojums man nav īsti skaidrs, jo tas nav precīzi formulēts, bet ir pateikta tikai ideja.

Cienītās dāmas un kungi! Tagad jautājums ir tāds– šīs sēdes sākumā mēs solījāmies dot vārdu rūpniecības ministra vietniekam. Vārdu lūdz arī rūpniecības ministra vietnieks Aivars Millers, kas arī atrodas šeit. Ņemot vērā to, ka mēs šajā jautājumā nekādi nespējam virzīties uz priekšu un, manuprāt, arī daudzi deputāti nezina, kurš būtu pareizākais variants, par kuru vajadzētu balsot, vai mēs nevarētu dot vārdu viņiem abiem un tad izlemt. Taču būs tā, kā jūs izlemsit. Vai kāds ir pret vārda došanu? Krūmiņa kungs, varbūt tad dosim vārdu, tā kā viņi ir lūguši. Vispirms šajā jautājumā vārdu lūdz Aivars Millers. Vai arī Kuļikovska kungs grib runāt par šo pašu pantu? Būtībā, cik es saprotu, pamatproblēma ir iekšā tieši šeit.

Lūdzu– vārds Kuļikovska kungam. Runājiet ļoti īsi, ne vairāk par piecām minūtēm. Arī jūs, Millera kungs, runājiet ne ilgāk par piecām minūtēm.

A.Kuļikovskis, rūpniecības ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Tiešām pašreizējā situācijā rūpniecību visvairāk satrauc šis pants. Uzņēmuma intereses, valsts uzņēmuma intereses pašreizējā situācijā ir viens. Tagad, kad ir sarežģīta situācija materiāli tehniskajā apgādē, kad ir daudz un dažādu sarežģījumu citās jomās, mums ir jāattīsta ini­ciatīva, uzņēmējdarbības iniciatīva tieši valsts uzņēmumos. Tuvākajā periodā acīmredzot valsts uzņēmums tomēr dominēs. Privatizāciju nav iespējams paveikt īsos termiņos.

Kas attiecas tieši uz 8.pantu, kā kompromisa variants, man šķiet, te ir piemērojams deputāta Endziņa ieteiktais variants. Kādēļ? Es jums paskaidrošu. Nav gluži taisnība, ka šobrīd valsts uzņēmumu vadītāji visi bez izņēmuma konsekventi aizstāv valsts uzņēmuma mantu un to tikai vairo. Mums ir zināmas vismaz trīs lielas apvienības, kurās šobrīd ir darbs juristiem, tā kā jau gadu atpakaļ vai pat pusotru gadu atpakaļ uzņēmuma fonds, pamatlīdzekļu fonds jau faktiski ir pārdots. Mēs ar lielām grūtībām spējam atgūt atpakaļ valsts īpašumu. Tagad tas ir tikai vienā gadījumā. Tādēļ šis pants, pareizāk sakot, labojums, manuprāt, tieši objektīvi varētu iedarboties uz pagaidām esošo situāciju, reglamentējot uzņēmumam nodoto līdzekļu izmantošanu. Protams, es piekrītu tam, ka patlaban varēja arī nebūt. Taču, tā kā lieta aizgājusi pārāk tālu, mēs šobrīd esam bijuši zināmā likumdošanas vakuumā, un darbība, kas ir pretrunā ar republikas interesēm, tomēr ir notikusi. Tādēļ šis labojums te būtu vajadzīgs. Es uzskatu, ja šis labojums tiks pieņemts, mēs vismaz pieliksim visus spēkus, un droši vien arī būs jāpiedalās to noteikumu izstrādē, kuri tiešām dotu maksimālu brīvību uzņēmumu vadītāju iniciatīvas atraisīšanai.

Vēl es gribētu uzsvērt domu, ka šis likums pašlaik ir svarīgs, ārkārtīgi svarīgs, jo šobrīd mēs rūpniecības uzņēmumus nevaram nekādi ietekmēt. Turpmāk 4.sadaļa, konkrēti 11.pants, jau pats par sevi runā par to, ka, noslēdzot darba līgumu ar republiku, valsts uzņēmuma vadītājs ar šā likuma palīdzību jau tiks spiests, lai tiktu garantēta republikas mantas vairošana un tiktu strādāts gan republikas, gan sava kolektīva labā. Manuprāt, ir pietiekami daudz sviru, lai iedarbotos uz vadītāju, un tajā pašā laikā pašreizējā situācija piespiež un rada nepieciešamību zināmā mērā reglamentēt kārtību, kā jārīkojas ar valsts mantu. Piekrītu, ka iniciatīva jāattīsta. Uzskatu, ka to var izdarīt. Taču šajā likumā tas viss tiktu noteikts kārtīgi. Atvainojiet, uz puslapiņas to taču nevar noteikt, jo ir pārāk daudz sarežģītu gadījumu, kuri ir jāatrunā. Tas ir jātaisa speciālā kārtībā. Man ir viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– vārds Millera kungam.

A.Millers, rūpniecības ministra vietnieks: Es arī pievienojos savam kolēģim, ka šobrīd likums ir kardināli nepieciešams. Tātad sīkāk par 8.2.punktu. Es nevaru piekrist deputātam Kehrim, ka būtu iespējas likumā iestrādāt visus variantus. Acīmredzot par visiem uzņēmumiem mums jātaisa vissīkākā inventarizācija un valdībai jābūt iespējai šo procesu kontrolēt. Kāpēc daži lielo vissavienības uzņēmumu vadītāji tik radikāli iestājas tieši pret 8.2.punktu? Centrs ir tālu, skaidrs, ka šobrīd reāli izkontrolēt, kā viņi rīkojas ar valsts mantu, centrs nespēj un acīmredzot arī tuvākā gada laikā to nespēs. Tas dod iespēju manipulēt ar tādiem jēdzieniem kā kolektīva intereses, darba kolektīva padome, jautājumus praktiski risinot savtīgos nolūkos. Viens no veidiem, kā šobrīd cīnīties pret korumpēto partokrātijas un uzņēmumu administrāciju apvienību, ir tas, ka šajā likumā iestrādāt formulējumu– uzticēt valdībai noteiktu kārtību, kādā veidā uzņēmumu administrācija drīkst rīkoties ar valsts īpašumu. Es aicinātu likumā pieņemt deputāta Endziņa priekšlikumu un nekādā gadījumā likumu vairs neatstāt turpmākai pārstrādāšanai. Dzīve mainīsies, attīstīsies, mums būs iespēja likumu koriģēt atbilstoši šodienas sabiedrības attieksmei pret valsts īpašumu. Es domāju, ka šis likums ir atstājams pašreizējā redakcijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad būtībā mēs šobrīd debašu rezultātā varam teikt, ka viens priekšlikums būs par svītrošanu. To es likšu uz balsošanu. Otrs priekšlikums būs šis jaunais labojums, jo komisija, cik es saprotu, tagad pieņēma tieši šo variantu. Jūs nepastāvat uz to, ka ir jābūt tā, kā bija uzrakstīts tekstā? Tātad šis labojums– rūpnieku priekšlikums– diemžēl nav formulēts precīzi. Krūmiņa kungs, cik es skatījos, labojumā ir tikai ideja, bet nebija precīza formulējuma.

Mums bija arī trešais priekšlikums– atgriezt uz otro lasījumu. Laikam tomēr jānobalso kā par trešo variantu, un tad ar relatīvo balsu vairākumu mēs izšķirsimies par šiem trijiem variantiem. Pēc tam vēl balsosim par pantu kopumā. Ja nenobalsosim par pantu kopumā, tad, dabiski, tas tiks atgriezts otrajā lasījumā.

Es neredzēju, vai mums ir vajadzība reģistrēties. Laikam nav vajadzības. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsojam par priekšlikumu, ka 8.2.punkts jāsvītro. Es atvainojos. Kāds deputāts man ir atvainojies? Mēs esam norunājuši, ka reģistrējamies tikai tad, ja tie deputāti, kuri ir nokavējušies, atvainojas. Jā, tātad trīs deputāti atvainojas. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 85. Lūdzu, balsosim par 8.2.punkta svītrošanu. Balsosim ar relatīvo balsu vairākumu, tas ir, pieņemts būs tas priekšlikums, kurš dabūs relatīvi vairāk balsu. Rezultāts: 21 un Zaļetajevs? Par– 22, nē– 23.

Otrs priekšlikums būtībā ir radikālāks, tāpēc tas jāliek arī uz balsošanu kā nākamais: šis pants jāatgriež otrajā lasījumā, tātad būtībā vēlreiz jāizskata komisijā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts– 27, 29.

Trešais ir redakcijas komisijas jaunais kompromisa variants. Lūdzu, nolasiet to. Kaut gan, es atvainojos, deputāt Kodoliņ, jūsu variantu par svītrošanu te es nepieminēju. Jūs ierosināt, ka ir jābalso par šo jūsu būtībā radikālo priekšlikumu?

A.Kodoliņš: Nē, par svītrošanu jau mēs balsojām.

Priekšsēdētājs: Jā, un tas ir iekļauts šajā kompromisa variantā. Labi, jūs neuzturat spēkā savu priekšlikumu. Es vienkārši pārjautāju, lai es nebūtu pārkāpis reglamentu un jūsu tiesības. Lūdzu, tātad nolasiet!

Ģ.Krūmiņš: 8.2.pants. “Valsts uzņēmums var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā vai likvidēt uzņēmuma pamatlīdzekļus Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā”. Tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Teksts visiem ir? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 55. Vairākums ir par šā panta saglabāšanu kompromisa redakcijā, kuru pārtraukumā izstrādāja redakcijas komisija. Tādējādi ar 8.panta atsevišķām daļām mēs esam tikuši galā. Tajās ir bijuši papildinājumi, tāpēc mums ir jābalso par šā panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lai pants tiktu pieņemts, jānobalso ir vairākumam no balsojošiem deputātiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 56. No balsojušiem tas ir vairākums.

Lūdzu, tālāk.

Ģ.Krūmiņš: 9.pantā priekšlikumu nav. 10.panta pirmajā daļā ir deputāta Zaščerinska priekšlikums– aiz vārdiem “apgrozījuma līdzekļi” tekstu papildināt ar vārdiem “naudas līdzekļi”. Ir pieņemts– papildināt ar vārdiem “atlikušo peļņas daļu”. Vēl ir deputāta Kodoliņa priekšlikums 10.1.punktu izteikt šādā redakcijā: “Valsts var samazināt uzņēmuma statūtu un rezerves fondus tikai statūtos noteiktajos gadījumos un paredzētajā kārtībā.” Šo priekšlikumu komisija noraidīja, uzskatot, ka būtība jau ir ietverta esošajā 10.1.punkta redakcijā.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, ir pieņemti visi priekšlikumi. Vai tie ir iestrādāti?

Ģ.Krūmiņš: Ja deputāts Kodoliņš neiebilst.

Priekšsēdētājs: Ja deputāts Kodoliņš neiebilst, tad mēs varam balsot par 10.pantu, ņemot vērā papildinājumus.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Gluži jau nav. Te tomēr ir divas dažādas pieejas. Vienā gadījumā ir runa par to, ka statūtos varbūt ir paredzēts gadījums, kad valsts var samazināt statūtu fondu. Taču kārtība būtu jāparedz otrajā gadījumā, kad uzņēmums ir kaut ko pārkāpis, izdarījis kādu likumpārkāpumu, tad valsts tam var atņemt statūtu fonda zināmu daļu. Te, manuprāt, principā ir divi dažādi gadījumi. Iesaku balsot par manu redakciju, es domāju, ka tā ir daudz precīzāka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par 10.1.punktu deputāta Kodoliņa redakcijā.

Ģ.Krūmiņš: Man vēl viens jautājums. Vai jūs vēlaties visu mūsu redakciju aizstāt ar šo vienu teikumu, ko jūs liekat priekšā, vai papildināt un tikai iekļaut? Jūs gribat arī visu mūsu pārējo formulējumu izmest ārā un tikai šo vienu teikumu ielikt?

A.Kodoliņš: Ir runa par 10.1.punktu.

Priekšsēdētājs: Visa 10.1.punkta redakcija, kas jums ir.

A.Kodoliņš: Es uzskatu, ka šeit ir jāatstāj strīds par mantu, ko izskata valsts arbitrāža un šķīrējtiesa, tātad 10.1.punkta pirmā rindkopa.

Ģ.Krūmiņš: Pirmās rindkopas vietā tātad...

Priekšsēdētājs: Pirmās rindkopas vietā jāliek deputāta Kodoliņa variants, ja mēs to pieņemtu balsojot.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Deputāta Kodoliņa priekšlikums satur arī rezerves fondu, kuru mēs likumā neievedam. Tas ir viņa iepriekšējais priekšlikums. Piedošanu– sestais priekšlikums. Par to tika nobalsots, lai šis būtu jāizslēdz, ja gadījumā mēs ieslēdzam minēto papildinājumu. Tad acīmredzot mums par to...

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mums par to būtu jālemj atsevišķi. Vai jūs atsakāties?

A.Kodoliņš: Paskaidroju par rezerves fondu, statūtos var būt paredzēts rezerves fonds. Tāds bija paskaidrojums, un tā arī es saprotu balsojot. Cilvēki uztvēra, ka tas var būt un var arī nebūt.

Ģ.Krūmiņš: Jā, taču tagad mēs to ievedam kā obligātu normu.

A.Kodoliņš: Mēs neievedam kā obligātu normu. Šeit ir runa tikai par to, ja viņiem ir rezerves fonds, ka valsts to var samazināt tikai tādā gadījumā un tādā kārtībā, kā ir paredzēts statūtos.

Ģ.Krūmiņš: Mēs mazliet sašaurināsim 10.1.punkta jēgu, jo tajā ir teikts, ka valsts nedrīkst atņemt pamatlīdzekļus, apgrozāmos līdzekļus, atlikušo peļņas daļu un citas materiālās vērtības. Tātad mēs to mazliet sašaurinām.

A.Kodoliņš: Jā, bet, manuprāt, mēs lasām virsrakstu, un virsraksts ir “Valsts uzņēmuma tiesību garantijas”. Par peļņas sadali būs speciāls plāns, kur mums būs arī speciāls strīds, jo peļņas sadalījums uzņēmējam ir ļoti sarežģīts jautājums. Vai mums tas jāregulē īpašā pantā?

Ģ.Krūmiņš: Mums pants par peļņas sadalīšanu ir, bet šeit ir garantija, ka valsts nedrīkst atņemt šo peļņas daļu.

Priekšsēdētājs: Labi, vai pēc deputāta Kodoliņa un deputāta Krūmiņa viedokļa apmaiņas deputātiem ir kļuvis skaidrs, par ko balsot? Vai deputāti vēl grib papildināt kādu no šiem viedokļiem? Ja ne, tad mēs liekam uz balsošanu deputāta Kodoliņa piedāvāto labojumu tādā formulējumā, kāds tas ir 10.1.punktā– nomainīt pirmo rindkopu. Otrs balsojums būs par redakcijas komisijas piedāvāto variantu?

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Katrā gadījumā, ja Kodoliņa priekšlikums tiek pieņemts, tiek izsviesta diezgan būtiska doma, ko jau komisijas priekšsēdētājs teica. Es domāju, tam nevar piekrist, jo tomēr mainās būtība.

Priekšsēdētājs: Jūs argumentējat par labu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Kodoliņa ierosinājumu. Rezultāts: par– 17. Lūdzu, balsojam par komisijas piedāvāto 10.1.punkta interpretāciju. Rezultāts: 51. Jānobalso par 10.pantu kopumā, jo bija labojums kopš otrā lasījuma, tāpēc jānobalso par pantu kopumā. Lūdzu, par 10.pantu kopumā, tas ir, par šā panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Vajadzīgs balsojošo vairākums. Rezultāts: 55– tātad pieņemts.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 11.panta pirmajā daļā ir deputāta Kodoliņa labojums– svītrot vārdus “vai tās institūcija”. Komisija noraida šo labojumu, iestājoties pret ministrijas funkciju ierobežošanu.

Otrā rindkopa– “ieceļot direktora amatā, Ministru padome vai tās institūcijas ar viņu noslēdz darba līgumu”.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš– trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Mēs jau vienreiz balsojām par kaut ko līdzīgu. Es absolūti nevaru izprast, kā ministrija valsts īpašumam var iecelt pārvaldnieku– direktoru. Bez šaubām, ministrijas meklē šo direktora kandidatūru un tā tālāk. Tas ir normāli un saprotami. Taču pilnīgi nav pieļaujams, ka kāda ministrija pārvaldīs valsts īpašumu. Ministrijai ir savas funkcijas, valsts politikas izstrādāšana un tā tālāk, bet nevis aizstāt īpašuma subjektu. Esmu pilnīgi kategoriski pret, jo tā ir atgriešanās pie resora īpašuma.

Ģ.Krūmiņš: Es tikpat kategoriski esmu pret šo labojumu. Ja mēs pieņemam, ka valsts uzņēmuma īpašnieks ir valsts, tad ar Rūpniecības ministrijas starpniecību valsts realizē savas uzņēmējtiesības.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs. Lūdzu– deputāts Kehris.

O.Kehris: Es arī atbalstītu Kodoliņa priekšlikumu. Varētu neatbalstīt tad, ja mēs būtu izskatījuši vienu ministrijas programmu, kurā būtu paredzēts, ka ministrijā nebūs iespējama korupcija, kura ir bijusi un kura, protams, ir partijas aparātā, par ko šeit runāja un tā tālāk. Taču es neredzu nekādus mehānismus, kāpēc cilvēki, kuri no ministrijas būs iecelti uzņēmumā par vadītājiem, pēkšņi būs daudz tīrāki un svētāki par tiem, kas sēdēs ministrijas krēslos. Tāpēc tomēr atbildību par valsts īpašumu pārvaldīšanu mēs varam uzticēt valdībai un no tās arī prasīt. Valdības struktūra var tikt reorganizēta, viena vai otra ministrija varētu arī nebūt.

Ģ.Krūmiņš: Tādā gadījumā man būtu jautājums deputātam Kodoliņam un deputātam Kehrim. Kas, pēc jūsu domām, iecels direktoru amatā un noslēgs ar viņu līgumu, ja to nedarīs ministrija vai tās institūcija?

O.Kehris: Es sapratu, ka pašlaik mums jautājumus neuzdod. Protams, es varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Es gribētu deputātam Krūmiņam nedaudz aizrādīt, ka šobrīd deputāti uzdod jautājumus komisijai, nevis otrādi. Tā kā visi var secināt, vadoties gan pēc jūsu jautājumiem, gan pēc argumentācijas, mums atliek vienīgi balsot. Lūdzu, balsojam par deputāta Kodoliņa piedāvājumu 11.panta 2.punktā svītrot vārdus “vai tās institūcijas”. Lūdzu balsošanas režīmu. Cienījamie deputāti! Balsošanas laikā lūdzu neaģitēt! Rezultāts: 41.

Balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto tekstu pirmajā pantā ar vārdiem– “vai tās institūcijas”. Rezultāts: 26. Svītrojums ir pieņemts jeb, pareizāk sakot, svītrots. Vai 10.panta 2.punktā bija kaut kas?

Ģ.Krūmiņš: 11.pantā...

Priekšsēdētājs: Tātad jānobalso par 10.pantu kopumā. Vēl ir labojums 11.pantā, es atvainojos.

Ģ.Krūmiņš: 11.panta otrajā daļā arī ir deputāta Kodoliņa labojums. Viņš ierosina svītrot “bez pilnvaras darbojas” un tā vietā ierakstīt vārdu “rīkojas”. Pirmajā rindkopā– “direktors atbilstoši statūtiem, Latvijas Republikas likumiem bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā”, tālāk ir uzskaitītas viņa funkcijas. Ir ierosināts vārdus “bez pilnvaras darbojas” izsvītrot un to vietā ierakstīt “rīkojas”. Komisija noraida, uzskatot, ka jēdziens “darbojas” ir plašāks nekā jēdziens “rīkojas”. Norma “bez pilnvaras” ir tāda vispārpieņemta. Jautājums acīmredzot jābalso.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot jākoncentrē sava uzmanība uz valodas izjūtu. Lūdzu, balsosim vispirms par deputāta Kodoliņa priekšlikumu svītrot “bez pilnvaras darbojas”, vietā liekot “rīkojas”. Pēc tam– par komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: 32. Balsojam par komisijas piedāvāto variantu.

Godātais deputāt Štein! Man ir lūgums balsošanas laikā atrasties vai nu ārpus zāles, vai savā vietā.

Rezultāts: 33. Tātad pieņemts ir redakcijas komisijas variants.

Ģ.Krūmiņš: Nākamais labojums ir 11.3.punktā. To bija iesniegusi Rūpnieku asociācija– svītrot otro rindkopu, respektīvi, tekstā, kas jums ir izdalīts, otrās rindkopas vairs nav. Tādējādi varētu balsot par 11.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā tikko izdarītos papildinājumus un labojumus, lūdzu, balsosim par 11.panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 56. Pants pieņemts trešajā lasījumā.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 12.pantā nav iesniegti labojumi, 13.pantā– nav. 14.pantā ir vairāki labojumi. Pirmais no tiem ir deputāta Ēlerta iesniegums: trešajā rindkopā starp vārdiem “uzņēmumu realizācijas” iestarpināt vārdus “produkcijas un pakalpojumu”. Tas ir pieņemts un šajā tekstā jau iestrādāts. Otro labojumu iesniegusi mūsu Juridiskā pārvalde: otrās rindkopas pirmajā rindā aiz vārda “tā” papildināt ar vārdu “apjoms”, liekot aiz šā vārda komatu. Minētais labojums arī ir pieņemts jaunajā redakcijā: “Līgumā par valsts pasūtījumu jānosaka tā apjoms, izpildei nepieciešamo materiālu, materiāltehnisko resursu daudzums, cenas, piegādātāji un to pienākumi. Valsts pasūtījumā var būt noteikta produkcijas, darba vai pakalpojumu cena un šīs produkcijas realizācijas kārtība.”

Visi iesniegtie priekšlikumi ir pieņemti, un es ierosinātu balsot par pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: No deputātiem arī neviena priekšlikuma vai argumenta nedzird. Lūdzu, balsojam par šā panta pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā, ņemot vērā tos labojumus, kurus jūs redzat izdalītajos dokumentos. Rezultāts: 59.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: Attiecībā uz 15.pantu labojumu nav. Ir ierosināts apmainīt 16. un 17.pantu secību. Tas ir izdarīts, mainot attiecīgo numerāciju. Par 16.panta 1.punktu ir deputāta Kodoliņa ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Šis ierosinājums atkal ir noraidīts, tāpēc vārds deputātam Kodoliņam.

Ģ.Krūmiņš: Jā, ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Laikam deputāts Kodoliņš pirmais pieteikts, bet pēc tam deputāts Kehris. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Manuprāt, mēs esam nonākuši pie paša būtiskākā jautājuma. Paskatīsimies vispār mūsu loģiku, kā mēs ejam. Pirmkārt, tā ir valsts manta, otrkārt, valsts stingri var regulēt gan to, gan šo jautājumu, visu– līdz skrūvītei, arī pārdošanu. Direktors uzņēmumā strādājošajiem pēkšņi var brīvi maksāt, cik viņš vēlas. Tad, piedodiet man, pasakiet, kāpēc mēs pieņēmām likumus par valsts uzņēmuma aplikšanu ar peļņas nodokli, lai palielinātu likmi un tā tālāk, jo valsts kā uzņēmējs tagad absolūti nereglamentē darba samaksas jautājumus uzņēmumā. Manuprāt, tā ir absurda situācija. Es saprotu, ka situācija ir absurda arī tad, ja stingros vai pašlaik mainīgos ekonomiskos apstākļos direktors nevar samaksāt saviem strādājošajiem pietiekoši daudz algas, lai viņi uzņēmumā strādātu. Tāpēc ir jāmēģina atrast izeju no visai grūtās situācijas, manuprāt, veidojot divus fondus– darba samaksas fondu un materiālās stimulēšanas fondu. Tāda arī ir šā priekšlikuma būtība. Te ir arī runa par to, ka materiālās stimulēšanas jeb prēmiju fondam, kā mēs vienkārši teiktu, jābūt atkarīgam no tā, cik tas ir izdevīgi valstij kā īpašniekam. Tas, man liekas, ir pilnīgi loģiski, ka šis fonds veidojas atkarībā no tā, kāds valstij būs labums no tai piederošā uzņēmuma. Te ir visa šā priekšlikuma būtība. Tajā pašā laikā te nav runāts ne par kādiem normatīviem tāpēc, ka tas ir katram uzņēmumam jāatrod individuāli un jāparedz statūtos. Tāpēc es lūdzu balsot ne tikai par šo priekšlikumu, bet arī atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris. Deputāt Krūmiņ, jūs varēsit atbildēt pēc tam.

O.Kehris: Cienījamie deputāti! Es tiešām uzskatu, ka šis ir ļoti principiāls un ļoti svarīgs punkts, jo valsts uzņēmumi dod un pašlaik sastāda lielāko budžeta daļu. Tādēļ es patlaban vēlreiz nolasīšu 16.1.punktu: “Darba samaksas, kā arī materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka direktors saskaņā ar darba likumiem un kolektīvo līgumu.” Darba likumu mums pašlaik nav. Ja darba likumi būtu, varētu būt arī cita situācija, taču budžets veidosies tūlīt. Ja mēs zinām peļņas nodokli, kurš ir pieņemts divos lasījumos, tad peļņa veidojas pēc darba algas samaksas. Vismaz mums tā ir. Tātad peļņa pēc darba algas samaksas. Līdz ar to, protams, ja ir kolektīvais līgums, tad kolektīvam būtu jāspriež un direktoram būtu jābūt ieinteresētam, un pilnīgi saprotami– sevišķi inflācijas augšanas un līdzīgu apstākļu rezultātā –, palielināt algu. Peļņa vispār var būt arī nulle. Tāpēc es redzu, ka statūtos, kā tas ir paredzēts Kodoliņa priekšlikumā, varētu būt paredzēta sasaiste ar to daļu, kas tiek nests no peļņas, maksāts budžetā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Man liekas, vēl gribēja runāt deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Es domāju, no vienas puses, Kodoliņa priekšlikums praktiski pilnīgi ierobežo saimniecības jeb uzņēmuma vadītāja rīcību darba samaksas jautājumā. Ko tas nozīmē šajos apstākļos, kad kooperatīvi, privātuzņēmēju firmas, individuālā darba darītāji varēs koriģēt darba samaksas jautājumus, bet uzņēmums praktiski nevarēs ar to rīkoties, praktiski tas var nonākt pie otra galarezultāta, ka aizies cilvēki, uzņēmums nedos pat tik daudz peļņas, ko varētu gūt normālos apstākļos. Turklāt institūciju kontrole pār uzņēmuma darbību tāpat paliek un tiesības, kā saka, ar valsts uzņēmuma direktoru izskatīt arī darba jautājumus. Ja galīgi aiziet, pilnīgi, kā saka, nekontrolētā rīcībā, kaut gan es tam neticu, ka tā tas būs. Tāpēc es gribu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! Man tagad vispār radās tādas lielas šaubas par 16.1.punktu. Kolēģis tikko teica: “Mums tāda darba likuma vispār nav.” Es visu laiku biju pārliecināta un domāju, ka arī komisija ir pārliecināta par to, ka šeit ir domātas Darba likumu kodeksā paredzētās normas. Ja kolēģis saka: tādu normu nav, tad es vispār nesaprotu, pamatojoties uz ko viņš izvirza savu priekšlikumu. Lai komisija atbild: vai šeit ir Darba kodeksa likuma normas vai nav? Varbūt šeit nav precīza formulējuma?

Ģ.Krūmiņš: Jā, ir domātas Darba likumu kodeksa normas.

Priekšsēdētājs: Ja rodas pārpratumi, tad varbūt to vajag precizēt.

I.Briņķe: Tad jāsaka– darba likumi, bet tādu darba likumu normu mums vismaz pagaidām nav.

Ģ.Krūmiņš: Šeit domāts Darba likumu kodekss.

Priekšsēdētājs: Varbūt tad to ir vērts precizēt? Tas būtu pieņemams.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Cienījamie deputāti! Atcerēsimies laiku pirms pusotra gada vai gada– kāpēc sāka sabrukt valsts uzņēmumi un kāpēc sāka veidoties kooperatīvi valsts uzņēmumos? Atcerēsimies– tāpēc, ka mēs, iežņaugti dažādās likmēs, dažādās sistēmās un dažādos normatīvos, valsts uzņēmumā nespējām strādājošajiem nodrošināt to, ko veikls kooperators spēja nodrošināt saviem cilvēkiem. Lūk, veidojās kooperatīvi, kuros maksāja dubultlielākas algas, nekā mēs varējām maksāt cilvēkiem valsts uzņēmumos. Kāpēc mēs tagad baidāmies dot šīs tiesības direktoram, kuru iecēlusi valdība, arī no konkurētspējas ar šiem kooperatīviem, kuri pastāvēs neatkarīgi no tā, vai sauksies par līgumsabiedrībām vai kā citādi, tie būs. Ar tiem vajag konkurēt. Taču, lai varētu konkurēt, direktoram ir jāļauj rīkoties ar samaksas sistēmu tā, lai viņš izturētu šo konkurenci un valsts uzņēmumi nesabruktu tālāk. Tajā pašā laikā direktoru taču ierobežos Darba likumdošanas kodekss. Labi, varbūt redakcionāli tas darba likums, kas te rakstīts, varbūt tas ir vai nav,– par to es neņemos spriest. Taču darba likumdošana tagad pastāv, un tā arī būs. Tā būs ierobežojošais, likumīgais, kā teikt, likumīgā norma. Bez tam, no otras puses, pastāvēs kolektīvais līgums. Es domāju, ka šis pants jāatstāj tādā redakcijā, kādā tas ir piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Deputāti, vai jums neliekas, ka par šiem abiem piedāvātajiem variantiem mums viss jau ir skaidrs? Deputāts Černajs stāv pie otrā mikrofona. Es viņam dodu vārdu. Deputāts Kehris un deputāts Kodoliņš joprojām ir neapmierināti.

R.Černajs: Vispirms jau Darba likumdošanas kodeksā nav tādas normas, kas noteiktu darba samaksas lielumu. Pēc tam, kad ir noteikts darba samaksas fonds, uzņēmuma direktors netiek nekādā veidā ierobežots, kā viņam noteikt darba samaksas formu un lielumu katram konkrētam strādniekam. Tiek ierobežots tikai kopējais darba samaksas lielums, kas tomēr neļauj direktoram izsaimniekot valsts īpašumu. Gribu aizrādīt kolēģiem, ka visu laiku tiek jauktas šīs īpašuma formas. Valsts uzņēmums nav direktora īpašums, tas tomēr ir valsts īpašums, un direktors ir tikai pārvaldnieks, tāpēc mums ir jārūpējas par valsts īpašuma saglabāšanu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, Ekonomikas komisijas locekļi! Jūs tikko tikāt šeit atbalstīti, varbūt jūs varat vēl kaut ko būtisku pateikt, lai jums būtu noteikti jādod vārds.

O.Kehris: Ja drīkst, es ļoti īsi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Kehris.

O.Kehris: Es pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kuri teica, ka mēs nekādi negribam ierobežot direktora tiesības samazināt štatus, noteikt jebkuras štatu likmes un veidot tādu samaksas sistēmu, kādu vien viņš vēlas. Tas ir paredzēts šajā likumā, un nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Taču vajag paredzēt summu, ar kuru viņš var darīt visu pēc tam, kad savas peļņas ietvaros ir norēķinājies ar budžetu, līdzīgi kā to dara kooperators. Līdz šim jau nelaime bija tā, ka viņš nevarēja to darīt uz valsts budžeta līdzekļiem, nenomaksājot no peļņas budžetā. Par to mēs iestājamies, ka tā nedrīkstētu būt.

Priekšsēdētājs: Vēl būtu jādod vārds deputātam Ēlertam. Es nezinu, pēc tam būtu gandrīz jābalso par debašu pārtraukšanu.

I.Ēlerts: Šis peļņas sadalījums jau komisijas pašlaik piedāvātajā likuma teksta variantā ir paredzēts, ka peļņu sadala saskaņā ar statūtiem. Kodoliņa kunga priekšlikuma pirmais teikums šo kārtību vienkārši reglamentē sīkāk. Es ierosinātu balsot atsevišķi par Kodoliņa kunga izteikto pirmo teikumu un arī par otro, jo šeit ir pavisam neskaidra norma, ka materiālās stimulēšanas fonda lielums tiek aprēķināts, vadoties pēc summas.
Likumā šāda norma radīs absolūtu neskaidrību, jo likumā nav nekādas normas, kā tad vadīties. Tāpēc es ierosinu, ja šo liekam uz balsošanu, tad vajadzētu balsot atsevišķi par abiem ierosinātajiem teikumiem attiecībā uz 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs ir ar mieru, ka mēs balsojam atsevišķi? Jā, es jums došu vārdu rezumēt.

A.Kodoliņš: Es, bez šaubām, esmu ar mieru, ka balso atsevišķi, jo vismaz tā ir cerība, ka pašu galveno domu saglabās.

Priekšsēdētājs: Jā, es arī tā domāju. Lūdzu, deputātam Krūmiņam ir iespēja rezumēt teikto, lai mēs varētu sākt balsot.

Ģ.Krūmiņš: Pret deputāta Kodoliņa iesniegto priekšlikumu pirmo daļu man nav būtisku iebildumu, jo tā vienkārši paskaidro to, kas jau ir vispārzināms. To varētu iestrādāt. Turpretim pret otro daļu man ir ļoti būtiski iebildumi, jo tā nenosaka ne šo summu, ne kāda tā var būt. Tas ir tikai tāds vispārējs princips, kuram nepieciešams turpmāks atšifrējums. Kas attiecas uz komisijas ierosināto variantu, es gribēju vērst uzmanību uz to, ka tajā Darba likumdošanas kodeksa normas iestrādātas galvenokārt tādēļ, lai aizstāvētu strādājošo tiesības. Piemēram, grūtniecēm par atvaļinājumiem, par pusaudžu darbu un tamlīdzīgi. Te nav domāts, ka šie darba likumi kaut kādā veidā ierobežotu direktoru tiesības maksāt vai nemaksāt. Te tieši ir domāta strādājošo aizsardzība, lai būtu aizstāvētas viņu likumīgās tiesības. Tāds ir mans viedoklis. Acīmredzot tad ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Tad arī ir jābalso par 16.1.punkta pamatvariantu. Kā jūs tagad uzskatāt, vai mēs balsojam arī par pamatvariantu? Par to, ka šo stimulēšanas sistēmu nosaka direktors. Vai komisija ir gatava pieņemt?

Ģ.Krūmiņš: Acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Tad balsojam arī par to. Tātad ir trīs balsojumi: par Kodoliņa kunga izteikto papildinājumu mēs balsosim divās daļās– par pirmo teikumu un par otro teikumu, un pēc tam par redakcijas komisijas piedāvāto variantu, pilnīgi tīru redakcijas komisijas piedāvāto variantu, kas ir šeit grāmatiņā.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Man liekas, daži deputāti ienāca sēdes laikā, kaut gan atkal man neatvainojās. Tomēr man ir ērtāk, ja reģistrējamies otrreiz. Rezultāts: 86. Mūsu skaitliskajā sastāvā pārāk lielas atšķirības nav. Lūdzu, balsojam par Kodoliņa kunga ieteikto pirmā teikuma redakciju 16.panta 1.punktā. Rezultāts: 50.

Balsojam par otro rindkopu, par tās iekļaušanu 16.1.punktā. Rezultāts: 31. Balsojam par redakcijas komisijas tekstu 16.1.punktā. Rezultāts: 56. Tātad ir palicis redakcijas komisijas piedāvātais teksts.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: Jums izsniegts 18.pants.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Tā kā te bija vairāki varianti ar papildinājumiem, tad nobalsosim.

Ģ.Krūmiņš: Par visu pantu.

Priekšsēdētājs: Par 16.2.punktu nebija nekādu papildinājumu?

Ģ.Krūmiņš: Nē, nav.

Priekšsēdētājs: Tāpēc balsosim par visu pantu kopumā, kas šajā gadījumā ir formāli jāizdara, tas ir, ar balsojošo vairākumu jāakceptē trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 71.

Lūdzu, turpināsim.

Ģ.Krūmiņš: 17.pantā labojumu nav. Izsniegtais 18.panta teksts atšķiras no otrā lasījuma teksta ar vienu nelielu grozījumu. Otrajā rindā aiz vārda “realizē” teksts ir papildināts ar vārdiem “pēc līguma”. Tas ir pieņemts labojums, ko ierosināja Juridiskā pārvalde un akceptēja Rūpniecības komisija. Ja pret šo labojumu nav iebildumu, tad varētu balsot par pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par pantu un laikā starp otro un trešo lasījumu pantā izdarīto papildinājumu. Priekšlikumu nav? Rezultāts: 67.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 19.pantā labojumu nav. 20.pantā...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par 19.pantu vēlas izteikties deputāts Kurdjumovs.

Ģ.Krūmiņš: Es neredzu, ka rakstveidā būtu iesniegts kāds labojums.

L.Kurdjumovs: */Es nerunāju konceptuāli. Ja ir iespējams, es ieteiktu redakcionāli. Lasu 19.1.punktu: “Valsts uzņēmums savu produkciju, darbu, pakalpojumus un citas vērtības realizē par cenām un tarifiem, kas uzņēmumam noteikti valsts pasūtījumā.” Tas ir valsts pasūtījuma jautājums. Es gribētu dot redakcionālu variantu: “kas saskaņoti valsts pasūtījuma iesniegšanas stadijā”. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts pasūtījums uzņēmumam var tikt uzlikts par nesaskaņotām cenām, kas uzņēmumam var radīt zaudējumus vai nedod iespēju izmantot vajadzīgo tehnoloģiju./

Ģ.Krūmiņš: */Es gribu paskaidrot, ka valsts pasūtījums tiek īstenots uz līguma pamata, kurā cenas jau noteiktas, tas ir, saskaņotas./

L.Kurdjumovs: */Bet šeit nekur nav teikts, ka tas tiek pildīts uz līguma pamata. Vienkārši ir formulējums “valsts pasūtījums”./

Ģ.Krūmiņš: */Tūlīt, minūtīti.../

L.Kurdjumovs: */Četrpadsmitajā? Tūlīt. Lūdzu, atvainojiet! Jums taisnība./

Priekšsēdētājs: Tātad par 19.pantu nav nekādu iebilžu. Te ir viss noskaidrots. Jābalso nav.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: Nav jābalso?

Priekšsēdētājs: Nav jābalso.

Ģ.Krūmiņš: Tiek ierosināts 20.pantu un 21.pantu apmainīt vietām, izmainot numerāciju. Tas ir izdarīts. Attiecībā uz 20.panta 1.punktu Rūpnieku asociācija ierosināja to papildināt ar teikumu “vai arī citās bankās ar republikas valsts bankas atļauju”. Priekšlikums principā noraidīts, bet izsvītrots vārds “valsts”, un tagad tas ir tādā veidā, kā jums likts priekšā: “jebkurā Latvijas Republikas bankā”.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Arī deputāts Kodoliņš neiebilst?

No zāles: Tas nebija viņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tad balsot nevajag, ja tik būtiski papildinājumi ir pieņemti.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: Vienu brītiņu! Vēl ir otrs– deputāta Drobota– ierosinājums 20.panta 1.punkta otro rindkopu izteikt šādi: “Ja valsts uzņēmumiem ir filiāles vai pārstāvniecības ārpus Latvijas Republikas, to norēķinu kontus var atvērt attiecīgo valstu bankās.” Šis ierosinājums ir pieņemts.

Ja 20.1.punkts ir pieņemams tāds, kāds tas ir izsniegts, tad, lūdzu, balsojiet par to.

Priekšsēdētājs: Par 20.panta ar šeit minētajiem labojumiem pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 67, 68.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 21.pantā ir viens labojums, kuru ierosinājis deputāts Zaščerinskis. Viņš prasa paskaidrot jēdzienu “citu maksājumu”. Viņa lūgums šo tekstu paskaidrot ir pieņemts, dodot jaunu redakciju, izsakot ar vārdiem “citu likumos un līgumos paredzēto maksājumu” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Jums ir pieņemams?

Ģ.Krūmiņš: Ir pieņemts, iestrādāts, un tādēļ varētu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš, par šo pašu pantu? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Šeit es mazlietiņ par ātru atnācu, tā kā nav paziņots, ka man arī bija priekšlikums. Jūs pieņēmāt 16.1.punktu tādā redakcijā, ka direktori var maksāt algu. kā grib. Tādā gadījumā es visus savus priekšlikumus noņemu.

Ģ.Krūmiņš: Man jāatvainojas, es nebiju pamanījis, ka deputātam Kodoliņam arī 21.pantā bija priekšlikums. Taču, ja viņš noņem, tad...

Priekšsēdētājs: Balsojam par izdarīto papildinājumu šajā pantā kopš otrā lasījuma. Lūdzu, par pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 64.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 22.pantā– “Uzskaite valsts uzņēmumā un tā darbības kontrole”– ir viens labojums, kuru iesniedzis deputāts Ēlerts. Viņš iesaka otrajā teikumā aiz vārdiem “valsts kontrole” tekstu papildināt ar vārdiem “valsts finansu inspekcijas” un tālāk kā tekstā. Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts. Vairāk par 22.pantu piezīmes un labojumu nav. Tas varētu būt balsojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par 22.pantu trešajā lasījumā. Rezultāts: 63.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 23.pants– “Valsts uzņēmumu darbības apturēšana”. Minētajā pantā attiecībā uz otro lasījumu mūsu komisija ir iesniegusi labojumu: papildināt ar vārdiem “par citu normatīvo aktu darbību un strīdus jautājumu izskatīšanu”. Tā rezultātā ir pieņemta jaunā redakcija un patlaban tā ir dota. Vēl ir deputāta Kodoliņa priekšlikums– 23.pantu izteikt šādā redakcijā: “Uzņēmumu darbību var apturēt Ministru padome un Vides aizsardzības komiteja likumdošanā un uzņēmuma statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā.” Daļēji tas ir pieņemts, bet komisija nepiekrīt tam, ka uzņēmumu apturēšanas kārtību varētu noteikt uzņēmumu statūtos. Uzņēmumu apturēšanas kārtība tomēr ir jānosaka republikas likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa.

S.Albertiņa: Krūmiņa kungs! Es domāju, kā mēs rīkosimies tajos gadījumos, kad apturēšanu pieprasīs Vides aizsardzības komiteja. Likumā par ekoloģisko ekspertīzi mums ir paredzēts, ka apturēšana notiek pavisam citādākā kārtībā nekā, teiksim, arbitrāža. Nevar izskatīt strīdu šajā gadījumā par vides aizsardzību. Tajā likumā ir citādi.

Ģ.Krūmiņš: Jā, vai jums ir iebildumi pret pirmo teikumu?

S.Albertiņa: Nē, attiecībā uz otro rindkopu. Es gribētu, lai tā tiktu papildināta ar frāzi: “izņemot gadījumus, kad aptur Vides aizsardzības komiteja, jo tad strīdu izskata Augstākā padome.” Tā mums ir noteikts likumā par ekoloģisko ekspertīzi.

Ģ.Krūmiņš: Jūs gribat papildināt ar frāzi “izņemot gadījumus”.

S.Albertiņa: Jā, “kad uzņēmumu aptur Vides aizsardzības komiteja”.

Ģ.Krūmiņš: Vides aizsardzības komiteja?

S.Albertiņa: Jā, mēs varbūt vēl mazliet palabosim redakciju, bet princips ir tāds.

Ģ.Krūmiņš: Vārdu sakot, tagad es gribētu dzirdēt deputāta Kodoliņa domas, vai viņš ir apmierināts ar šādu 23.panta redakciju?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Kodoliņam. Es jums pēc tam došu vārdu.

A.Kodoliņš: Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Radionovs: */Es domāju, ka valsts uzņēmums ir Ministru padomes īpašums, tā saimnieks ir Ministru padome. Uzņēmuma darbību var pārtraukt tikai ar Ministru padomes piekrišanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kā jūs komentējat šo ierosinājumu?

Ģ.Krūmiņš: Es to lāgā nesapratu.

Priekšsēdētājs: */Vai jūs nevarētu savu priekšlikumu nedaudz precizēt, tāpēc ka ne visi to saprata, tajā skaitā arī komisija./

G.Radionovs: */Vajadzētu būt tā: “Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja tajos gadījumos, kad pārkāpti republikas normatīvie akti, ir tiesīga ar savu lēmumu, kas saskaņots ar Ministru padomi, apstādināt uzņēmuma darbību.” Viss./

Ģ.Krūmiņš: */Esmu kategoriski pret. Iebilstu. Ja saskaņā ar likumu pieņemts lēmums uzņēmumu apstādināt, tad Ministru padome vairs nevar iejaukties./

Priekšsēdētājs: Jā, te ir principiāla lieta, jo ne par velti Vides aizsardzības komiteja šobrīd ir ārpus Ministru padomes, tā ir tieši pakļauta Augstākajai padomei.

Ģ.Krūmiņš: Tādā gadījumā jebkurš uzņēmējs varēs nepakļauties Vides aizsardzības komitejas lēmumam par uzņēmuma apturēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, patlaban ir atrasts kompromisa variants, kas pieņemams visiem priekšlikumu izvirzītājiem. Mēs varam balsot par to.

Ģ.Krūmiņš: Es ierosinu balsot, ņemot vērā deputātes Albertiņas piebildi: “izņemot gadījumus, kad uzņēmuma darbību aptur Vides aizsardzības komiteja”.

Priekšsēdētājs: Tātad balsot par. Tagad es īsti nesaprotu– balsot par deputāta Kodoliņa priekšlikumu, ņemot vērā deputātes Albertiņas papildinājumu? Par komisijas priekšlikumu, ievērojot deputātes Albertiņas papildinājumu un kas ir pieņemams arī deputātam Kodoliņam? Lūdzu balsošanas režīmu. Reģistrēsimies pēc tam, jo tagad mēs pieņemam tikai pantu un kvoruma jautājums nav tik būtisks. Tātad balsojam par 23.panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 62.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 24.pants– “Valsts uzņēmuma reorganizācija”. Šajā pantā ir grozījums. Rūpniecības ministrija ierosina otro teikumu aiz vārdiem “Latvijas Republikas Ministru padome” papildināt ar vārdiem “vai tās institūcija”. Tas ir pieņemts– trešo teikumu aiz teksta “Latvijas Republikas Ministru padome” papildināt ar vārdiem “vai tās institūcija” un tālāk kā tekstā. Citu priekšlikumu un labojumu attiecībā uz 24.pantu nav.

Priekšsēdētājs: Arī no zāles nav, tātad balsojam par 24.panta pieņemšanu trešajā lasījumā, ņemot vērā attiecīgos labojumus. Jābūt balsojošo vairākumam. Rezultāts: 63.

Lūdzu, turpinām.

Ģ.Krūmiņš: 25.pants– “Valsts uzņēmuma likvidēšana”. Bija Rūpniecības komisijas priekšlikums papildināt šo pantu ar vārdiem: “uzskatot par uzņēmēju Latvijas Republikas Ministru padomi”. Minētais priekšlikums bija pieņemts un ir arī iestrādāts jums izdalītajā eksemplārā.

Vēl ir deputāta Kodoliņa priekšlikums papildināt ar vārdiem: “uzņēmumu likvidāciju veic Ministru padomes izveidota likvidācijas komisija”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” likvidācijas lēmuma pieņēmējus arī ieceļ likvidācijas komisija. Mēs nevaram likvidācijas komisijas izveidošanu uzticēt Ministru padomei, kas šajā gadījumā faktiski ir uzņēmējs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš savu priekšlikumu noņem. Otrajā lasījumā grozījumu nebija. Tāpēc par šo pantu nav jābalso.

A.Kodoliņš: Man ir priekšlikums attiecībā uz 26.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, deputāts Kodoliņš ierosina par 26.pantu.

Ģ.Krūmiņš: Deputāts Kodoliņš ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, respektīvi, ar 26.pantu. Pantam būtu šāds saturs: “Valsts uzņēmumu reorganizāciju, valsts uzņēmumu pārveidošanu uzņēmējsabiedrībās, pašvaldību vai citu īpašnieku uzņēmumos nosaka likums par valsts īpašuma konversiju un privatizāciju”. Komisija noraida šo priekšlikumu nevis tādēļ, ka tas nebūtu pieņemams, bet vienkārši tādēļ, ka šos jautājumus jau nosaka 24.pants un likuma “Par uzņēmējdarbību” 35.pants. Mēs uzskatījām, ka to šeit nevajag iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par to, vai pieņemt vai noraidīt. Ja pieņemam, tad mēs to pieņemsim. Deputāt Kodoliņ, jūs gribat izteikties par šo papildinājumu?

A.Kodoliņš: Manuprāt, tā kā to neparedzēja preambulā, jo no tās arī tika izsvītrots, mums vienkārši ir jābūt skaidram– šis likums attiecas tikai uz daļu no valsts uzņēmumiem. Tā kā valsts uzņēmumu pašlaik ir ļoti daudz, tāpēc pašā likumā vajadzētu būt skaidri arī noteiktai šai iespējai, kā tiem reorganizēties uz citu uzņēmējdarbības formu. Manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski šajā vietā. Es jau neapstrīdu, ka to var atrast arī citos likumos.

Ģ.Krūmiņš: Es jums piekrītu. Tas ir loģiski, tomēr ne visai izsmeļoši. Tādēļ mums to vajadzētu iestrādāt, jo mēs visu līdz galam tomēr nepasakām.

Priekšsēdētājs: Labi. Vai to vajag, izšķirsim balsojot. Jums argumentācija gan no komisijas, gan no deputātu puses ir saprotama? Lūdzu, balsojam par deputāta Kodoliņa ierosināto 26.pantu. Tas var būt pieņemts ar balsu vairākumu. Ja mēs nolemjam, ka tāds pants ir vajadzīgs, tad tas likumā arī paliek. Tie, kuri ir pacēluši roku, paturiet tādā stāvoklī, lai es varu pareizi saskaitīt. Rezultāts: par– 39, 40, 41, 42. Jā, tas ir balsojošo vairākums.

Ģ.Krūmiņš: Es atvainojos, nevis 26.pants, bet kā papildinājums 24.pantam.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš bija ar mieru šādā variantā? Labi– kā papildinājums 24.pantam. Līdz ar to likums kopumā ir izskatīts un mēs esam nobalsojuši par visiem tiem pantiem, par kuriem mums bija šaubas un kuros laikā kopš otra lasījuma bija radušies labojumi. Mēs varētu balsot par likuma “Par valsts uzņēmumu” pieņemšanu kopumā. Zvans jau ir atskanējis. Visi, kas atradās šajā mājā, man liekas, ir ieradušies. Lūdzu, reģistrēsimies. Kabinetos ir dzirdama arī translācija, tā ka visus cienītos deputātus, kuri pašlaik strādā kabinetos, lūdzu nākt uz šejieni. Rezultāts: 115. Varam balsot. Es tikai lūgšu vēl kādu minūti pagaidīt, varbūt kāds vēl ierodas.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es lūdzu cienījamos kolēģus apdomāt, vai mums nav nepieciešams izdarīt šā likuma ekspertīzi, jo balsošanas rezultātā trešajā lasījumā mēs diezgan būtiski mainījām pantus. Jāpārliecinās, vai likumā nav kaut kādas iekšējas pretrunas un vai tas nav pretrunā ar mūsu pašu iepriekš pieņemtajiem likumiem. Mans priekšlikums būtu tāds, ka Juridiskajai pārvaldei, Ekonomikas komisijai un Rūpniecības komisijai uzdot līdz pirmdienai šo ekspertīzi izdarīt un trešo– galīgo– balsojumu izdarīt otrdien no rīta pirms plenārsēdes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Es atbalstu deputāta Kinnas priekšlikumu, jo arī reglaments paredz šādu kārtību. Dažiem punktiem mēs nevarējām izsekot. Konkrēti– par punktu, kurā runāts par darba samaksu, man personīgi būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, un par šā punktu pašreizējo redakciju es balsot par nevaru. Es balsošu pret, ja netiks pieņemts lēmums izdarīt ekspertīzi.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Jūs redzējāt, ar kādām pretrunām mēs pieņēmām šo likumu. Vadoties pēc mūsu reglamenta, man kā sēdes vadītājam ir tiesības pirms galīgās balsošanas trešajā lasījumā likumprojektu nodot ekspertīzei, kā to ierosināja deputāts Kinna. Man vismaz personiski šķiet, ka tas būtu diezgan prātīgs darbs, jo varbūt tiešām mums ir saglabājusies kāda pretruna gan šajā likumā, gan attiecībā pret citiem likumiem. Protams, man ir diezgan grūti uzņemties uz sevi šo atbildību, jo man nav kam uzvelt vainu, bet man liekas, tas būtu loģisks solis. Es lūgtu deputātu Krūmiņu izteikties. Pēc tam pieņemšu galīgo lēmumu.

Ģ.Krūmiņš: Principā es nezinu, kā tas būtu iespējams patlaban komisijai kaut kādās savstarpējās konsultācijās mainīt tos pantus, par kuriem ir nobalsots, ka tie ir pieņemti. Analizējot pieņemtos labojumus kopumā, es domāju, ka nekādas iekšējās pretrunas likumā vai pretrunas ar citiem likumiem nav, jo izdarītie labojumi tomēr nav būtiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Patlaban nav runas par to, ka komisija varētu izdarīt kaut kādus grozījumus. Runa ir tikai par to, ka komisija vēlreiz caurskata tīru tekstu, kas ir tāds, par kādu mēs nobalsojām, un, pirms mēs balsojam, paziņo savu slēdzienu, ka likumā nav nekādu iekšēju pretrunu, tātad– viss ir kārtībā. Jo pašreiz tik tiešām ir ļoti grūti izsekot. Gandrīz katrā pantā ir kaut kas labojams. Tādā situācijā ļoti viegli var rasties iekšēja pretruna. Ekspertīze būtu tāda papildu garantija.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs varbūt nebalsosim, vai ne? Es tomēr uzņemos uz sevi to risku. Mēs neesam bieži izmantojuši šis tiesības, ka sēdes vadītājam likums tiek nodots, lai izdarītu vēlreiz tā ekspertīzi. Kā Endziņa kungs gluži pareizi teica, tas nenozīmē, ka Juridiskā pārvalde drīkstētu likumā kaut ko mainīt. Mēs par visu esam nobalsojuši, mēs esam pieņēmuši pilnīgi visu. Taču pirms kopējās balsošanas mums tomēr jābūt pilnīgai pārliecībai, ka nekādu pretrunu nav un likums darbosies. Un pirmām kārtām, ka šeit nav juridisku pretrunu. Lai gan es pats simtprocentīgi esmu pārliecināts, ka šajā likumā viss ir ideāli, es tomēr lūgtu Juridiskajai pārvaldei līdz pirmdienai izdarīt šādu ekspertīzi. Pēc tam mēs balsosim par trešo lasījumu.

Paldies, patlaban mēs darbu esam beiguši. Pirmdien mēs atgriezīsimies pie lasīšanas.

Ģ.Krūmiņš: Es atvainojos, bet lēmums.

Priekšsēdētājs: Jā, izskatīsim lēmumu. Kaut gan lēmums ir jāizskata pēc tam, kad ir pieņemts likums. Vispār mēs jau to varam izskatīt arī tagad, nekādu būtisku problēmu nav.

Deputāti tomēr uzskata, ka jāiet pārtraukumā. Tā tas arī ir pēc reglamenta. Darbu atsāksim pēc pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienītās dāmas un kungi! Mēs nolēmām, ka par iepriekšējā sēdē izskatīto likumprojektu mēs balsosim pirmdien, pēc tam, kad Juridiskā pārvalde un juristi būs izdarījuši ekspertīzi. Lēmumu izskatīsim tūlīt pēc nobalsošanas. Tā ka šobrīd šis jautājums ir izlemts. Dienu mums vajadzētu beigt ar tiem jautājumiem, kurus mēs varam izskatīt. Mēs varam izskatīt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par darba grupas izveidošanu sarunām ar PSRS.

Lūdzu, vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Man būtu tāds lūgums: mēs tikko saņēmām likumu par tautas izglītību. Tajā ir rakstīts tik mikroskopiskiem burtiem, ka tomēr lūgums turpmāk tik sīkiem burtiem nerakstīt. Kur tāda mašīna atradusies?

Priekšsēdētājs: Tas ir kopējamais aparāts. Varbūt deputātiem, kuriem lasīšanai nepieciešami lielāki burti, vajadzētu pieteikties kancelejā, lai tā jūs speciāli apgādā ar materiāliem, kuros būtu lielāka druka. Tas ir iespējams. Cienījamais deputāt, līdz rītam vēl ir laiks, varbūt jūs varēsim izlasīt. Es šobrīd neko nevaru grozīt.

I.Caune: Es nerunāju par to. Visiem taču ir grūti lasīt. Lasot visiem nepieciešamas brilles, apgaismojums ir slikts, druka arī ir tik slikta.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, padomāsim. Taču papīra arī mums nav. Katrā ziņā tie deputāti, kuriem īpašas pretenzijas pret sīko druku, tiešām varbūt piesakieties kancelejā, lai jums speciāli sagatavo kopijas ar lielāku druku. Pagaidām visus mēs nespējam apgādāt ar tik lieliem un apjomīgiem dokumentiem, kā mēs to vēlētos.

Lūdzu, par darba grupas izveidošanu sarunām ar PSRS. Visiem ir dokumenti un projekts. Lūdzu, kas ziņo vai kas strādāja pie šā projekta?

Lūdzu, vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es jums gribu teikt, ka minēto darba grupu mēs izveidojām frakcijas sēdē un visas kandidatūras balsojot tika apstiprinātas. Šobrīd man tikai atliek aicināt izpildīt frakcijas lēmumu vai arī šobrīd sākt apspriešanu un balsot atsevišķi. Taču ir frakcijas lēmums, kas atspoguļots šajā lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Praktiski nekādu lēmumpunktu nav, lai par tiem varētu diskutēt vai nediskutēt. Ir priekšlikumi par komisijas sastāvu, par personām, par katru no tām acīmredzot individuāli vajadzētu balsot.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Man tomēr ir daži jautājumi, jo pirms pēdējās frakcijas sēdes bija viena cita frakcijas sēde, kurā runāja, ka būs kādas četras grupas. Tai balsošanai gan nebija kvoruma, bet vairākums bija par to, ka vispirms ir jāatsāk konsultācijas par dažādiem jautājumiem: militāriem, ekonomiskiem un tā tālāk. Tāpēc jautājums tāds– vai šī darba grupa veidos darba grupas minētām konsultācijām vai šī darba grupa pati sāks sarunas?

Priekšsēdētājs: Deputāt Kinna, lūdzu, atbildiet!

A.Kiršteins: Es, piemēram, neredzu neviena, kas nodarbotos ar armijas jautājumiem.

J.Kinna: Pēc frakcijas sēdes es sapratu. Sēdes laikā mēs ļoti ilgi un gari debatējām par to, vai šī darba grupa ir tā, kas pati organizēs, pati vedīs sarunas. Es sapratu, ka ne. Šī grupa organizēs sarunas.

Priekšsēdētājs: Šajā grupā ir 11 cilvēki.

J.Kinna: Frakcijas lēmums bija.

Priekšsēdētājs: Šī būtu tā grupa, kas organizētu ekspertu grupas un organizētu stratēģiju un taktiku attiecībā uz sarunām.

Lūdzu, vārds deputātam Lujānam.

J.Lucāns: Man nav skaidrs viens. Ja es pareizi saprotu, šī ideja par jaunas darba grupas organizēšanu radās tāpēc, ka iepriekšējā darba grupa nekvalitatīvi veica savus pienākumus. Taču es redzu, ka komisijas sastāvā atkal ir iekļauts Krastiņa kungs, kas, pēc manām domām, gan ir ļoti spējīgs jurists, viņš vienmēr atbild pēdējais un viņu aizrunāt neviens nevar. Tajā pašā laikā, pēc manām domām, diez vai Krastiņa kungs ir piemērots diplomātisku sarunu vešanai.

Priekšsēdētājs: Tā jau ir atsevišķu kandidatūru apspriešana. Acīmredzot mums jāvienojas par principu, ja mēs šobrīd apspriežam tikai kandidatūras. Šajā grupā ir 11 cilvēki. Mums jāvienojas par skaitu, vai mēs šo skaitu mainām vai arī paliek 11 cilvēki. Tas ir pirmais, par ko jāvienojas. Vai par skaitu ir kādi citi priekšlikumi?

Lūdzu, deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */No frakcijas “Līdztiesība” ir priekšlikumus, lai šis lēmums, ko pieņēmusi Tautas frontes frakcija, arī būtu no Tautas frontes frakcijas. Nav nepieciešamības to apspriest Augstākajai padomei./

Priekšsēdētājs: Katra frakcija likumdošanas kārtībā kaut ko iesniedz. Tā kā tas viss pēc tam jāapspriež Augstākajā padomē, tātad par to ir jābūt Augstākās padomes lēmumam. Vai par skaitu ir kāds priekšlikums? Nav. Tātad paliek skaits– 11. Droši vien par to vispirms būtu jānobalso. Ja mēs balsosim par personām, lai papildinātu skaitu, tad uzvarēs tā, kurai būs lielāks balsu skaits. Vispirms nobalsosim par lēmumu, kas nosaka darba grupas sastāvu 11 cilvēku skaitā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 87. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– 58, pret– 2, atturas– 3.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par kandidātiem? Lūdzu– deputāts Silārs.

I.Silārs: Pirms runājam par kandidātiem, es tomēr gribētu precizēt darba grupas nosaukumu. Te tika paskaidrots, ka tā domāta sarunu organizēšanai. Tad tā šeit arī vajag ierakstīt, ka sarunu organizēšanai, nevis sarunām. Tikai pēc tam mēs varam apspriest kandidatūras.

Priekšsēdētājs: Te ir rakstīts– sarunām.

I.Silārs: Taču tika skaidrots– sarunu organizēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Jagupecs: */Frakcija “Līdztiesība” patur sev tiesības noformēt paralēlu grupu, kas piedalīsies sarunās ar PSRS par Savienības līguma noslēgšanas jautājumiem./

Priekšsēdētājs: Es domāju, katrai grupai ir tiesības kaut ko organizēt, bet republikai ir tikai viens augstākais orgāns– Augstākā padome, kurai ir legālas tiesības kaut ko virzīt un kaut ko lemt.

Lūdzu, vai vēl ir kādi priekšlikumi, jautājumi vai papildinājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par tās delegācijas sarunām ar PSRS, kas tika izveidota šā gada vasarā. Pirms pieņem šo lēmumu, acīmredzot jāpieņem lēmums par tās delegācijas izformēšanu?/

Priekšsēdētājs: Šī delegācija, cik es zinu, bija veidota sarunām ar Krieviju. Delegācija darbu turpina vēl joprojām, jo tikko ir bijušas konsultācijas. Tā ka šīs sarunas turpinās. Es domāju, ka tas nav saistošs lēmums. Runa ir pilnīgi par citu grupu.

S.Zaļetajevs: */Tā delegācija bija kā sarunām ar PSRS, tā KPFSR./

Priekšsēdētājs: Šajā gadījumā mēs runājam par sarunām ar PSRS. Vai ne? Šī delegācija nebija īpaši pilnvarota, ka tā būs vienīgā, kas vedīs sarunas ar PSRS. Tā ka bija priekšlikums izveidot pilnīgi citu grupu, kura tikai vedīs sarunas ar Padomju Savienību. Par kandidatūrām nav nekādu citu priekšlikumu? Tagad laikam jābalso par katru atsevišķi. Kaut gan es domāju, ka mūsu šīsdienas kvoruma dēļ tā vai tā būsim spiesti pie šā lēmuma atgriezties. Tātad balsojam ar relatīvo balsu vairākumu, kā tas ir pieņemts šādos gadījumos, kad ir skaits. Pēc tam par lēmumu ir jābalso kopumā.

Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Ja paliek pašreizējā redakcija, ka darba grupa domāta sarunām ar PSRS, tad es katrā ziņā ierosinu, lai šeit būtu pārstāvēta arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tā kā viens no sāpju punktiem mums ir sarunas par armijas statusu, tad es ierosinu grupu papildināt ar Tālava Jundža kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Jā. Vairāk papildinājumu nav? Nav. Lūdzu, Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko teica Ivars Silārs. Tā nav darba grupa sarunām ar PSRS. Tādā gadījumā acīmredzot nosaukumā ir jābūt formulējumam– par darba grupas izveidošanu, kura izstrādās priekšlikumus sarunām ar PSRS. Vai arī vajadzētu dot kaut kādu citu nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Sarunu organizēšanai– es citu formulējumu nezinu.

Kas strādāja pie šā lēmuma? Deputāts Kinna? Būtība ir– sarunu organizēšanai. Neviens neiebilst pret šādu nosaukumu. Tātad –darba grupas izveidošanu sarunu organizēšanai ar PSRS. Es saprotu, šī grupa nevedīs sarunas, bet tā organizēs sarunas, izstrādās priekšlikumus gan par visām delegācijām, gan par darba grupām, gan par visu pārējo.

Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Es redzu pretrunas starp vārdu “organizēšanai” un komisijas sastāvu. Es domāju, lai organizētu, tāda augsta līmeņa personas tur nav vajadzīgas. Ja tās ir sarunas, tad es saprotu, ka tur atrodas Gorbunova kungs. Es uzskatu, ka jautājums par grupas veidošanu ir nepārdomāts. To vajadzētu atlikt uz rītdienu un noskaidrot, kā tur ir. Godmani arī paredzēts iekļaut šajā grupā. Ne jau šie cilvēki organizēs sarunas. Es domāju, ka minētie cilvēki vedīs sarunas. Es aicinu atlikt uz rītdienu un precizēt: vai nu noņemam vārdu “organizēt” un atstājam šīs personas, vai, ja atstājam vārdu “organizēt”, tad jāmaina personas un jāiekļauj tādas, kuras tikai nodarbojas ar organizēšanu, tas ir, atbilstoša līmeņa personas.

Priekšsēdētājs: Kurš līdz rītdienai precizēs?

Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Šeit absolūti nav nekādas neprecizitātes. Viss ir ļoti korekti un pareizi, arī sastāvs un nosaukums. Tā ir darba grupa. Nevajag ne organizēšanu, ne kaut ko tamlīdzīgu. No formulējuma– darba grupa– mums visiem saprotams, kas ar to domāts. Un tā tālāk. Tāpēc šeit viss ir korekti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es tomēr domāju, ka līdz galam tomēr nav pareizi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Ja tā ir darba grupa sarunu organizēšanai, tad es stipri šaubos, vai šo sarunu organizēšanai, tātad dažādu materiālu vākšanai un tā tālāk, jautājumu izpētei, vai šādā darbā varēs piedalīties premjerministrs, vai arī Gorbunova kungs un citi. Acīmredzot tāda darba veikšanā piedalīsies citi cilvēki, bet grupa, kāda šeit ir piedāvāta, varētu tieši veikt sarunas. Tā kā šie jautājumi nav precizēti, acīmredzot šo jautājumu šodien līdz galam izlemt nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es gribu tikai atbildēt, cienījamie...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atbildēt un atbalstīt to, ko teica Māris Budovskis. Arī mūsu augstākā līmeņa cilvēkiem šajā grupā ir jābūt, jo līdz sarunu sākšanai saskaņot protokolus, saskaņot daudzus svarīgus gadījumus varēs vai nu premjers, vai cienījamais Gorbunova kungs, nevis kādi citi cilvēki. Tāpēc es domāju, ka viss ir uzrakstīts pilnīgi korekti. Ar tādu domu mēs arī beidzām savu frakcijas sēdi toreiz, kad pieņēmām šādu lēmumu. Protams, tad, kad sāksies oficiālās sarunas, kad būsim nonākuši līdz oficiālām sarunām, tad mēs runāsim par oficiālo Latvijas Republikas delegāciju un apstiprināsim tās darbības platformu vai kā citādāk. Taču pašreiz ir vajadzīga darbība, lai sarunas vispār sāktos. Tas ir milzīgs darbs.

Priekšsēdētājs: Jā, kādam vajag strādāt un acīmredzot strādāt ar pilnvarām, lai mēs būtu pilnvaroti teikt, ka tieši viņu iesniegtie dokumenti un projekti ir Augstākās padomes vārdā. Tādējādi Augstākā padome ir tiesīga apspriest un pilnvarot delegāciju un pēc tam runāt par mūsu neatkarības atjaunošanu. Domāju, ka nav tik būtiski celt iebildumus par to, vai darba grupa būtu veidojama sarunu veikšanai ar PSRS vai sarunu organizēšanai, ja saturs tiešām nemainās.

Es ieteiktu pāriet pie balsošanas par katru kandidatūru, jo man vairāk priekšlikumu nav bijis. Apspriešanā ir piedalījies deputāts Lucāns, kaut gan nav bijis kādu konkrētu priekšlikumu. Vienkārši balsojam ar relatīvo balsu vairākumu. Sarakstā ir 12 kandidāti, tajā var palikt 11. Pēc tam lēmumu par darba grupas organizēšanu nobalsosim kopumā. Ja nav iebildumu, balsojam tādā kārtībā, kādā kandidāti minēti sarakstā, plus vēl Tālavs Jundzis.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tomēr vajadzētu apspriest jautājumu, ka šajā grupā vajadzētu ieslēgt arī kādu pārstāvi no pretējās frakcijas, lai tiešām neizveidotos divas grupas un mēs turpmāk atkal nenonāktu nepatīkamā situācijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ir visas iespējas apspriest. Es tāpēc arī aicinu runāt deputātus, kuri grib izteikties. Lūdzu, vārds deputātam Gorbunovam. Cienījamie kungi! Ja jūs vēlaties izteikties, lūdzu, piesakieties debatēs.

A.Gorbunovs: Man šajā sakarā būtu jautājums kolēģim Jagupecam. Kādi viņam ir argumenti, izvirzot tēzi, ka viņi gatavojas izveidot savu komisiju un braukt parakstīt vai gatavot līgumu? Kādi ir argumenti? Es saprotu, ka te var būt divi dažādi iemesli. Pirmā iespēja: jūs neapmierina komisijas sastāvs. Otrais: jūs neapmierina pats mērķis. Ja neapmierina mērķis, tad dabiski, ka mūsu parlamenta katra puse aiziet uz savu pusi. Tad tā vajag arī godīgi pateikt, ka mums ir dažādi mērķi. Ja jūs neapmierina šīs grupas sastāvs, tad tas ir diskutējams jautājums un par to ir jādiskutē, bet tad jums būtu jāpasaka argumenti. Ja atļauts jums jautāt, tad es to gribu arī jums jautāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Jagupecs. Tātad jau sākas debates. Arī pārējos, kuri vēl grib apspriest šo lēmumu, lūdzu pieteikties.

J.Jagupecs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Vakar, kad otrajā lasījumā beidzās likumprojekta par masu informācijas līdzekļiem apspriešana, priekšsēdētājam no mūsu frakcijas ienāca jautājums: vai tas materiāls, kuru mēs saņēmām pa aģentūras Baltija– LETA kanālu sakarā ar Andreja Krastiņa uzstāšanos preses konferencē Viļņā, saskan ar to, ko viņš teica vai ne. Tur Andrejs Krastiņš teica, ka mēs, frakcijas “Līdztiesība” deputāti, neesam Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti. Jā, mēs nenoliedzam un neslēpjam, mēs to sakām visiem, tiekoties ar saviem vēlētājiem, ka uzskatām, ka Latvijai nepieciešams piedalīties Savienības līgumā. Mēs redzam, kas notiek ar mūsu republikas ekonomiku. Mēs, analizējot valdības budžetu, varam paredzēt, kas ar republiku notiks pavasarī un nākamajā gadā. Mēs redzam, kādi likumprojekti tiek pieņemti sakarā ar valsts uzņēmumu likteni. Tas arī šodien tika demonstrēts, analizējot šos likumprojektus.

Tāpēc, izmantojot savu tautas deputātu statusu un paužot savu vēlētāju gribu, bet mūsu vēlētāji prasa, lai mēs izmantotu visas iespējas, lai Latvija piedalītos Savienības līgumā, mēs uzskatām par nepieciešamu darīt savu darbu, mūsu frakcijas darbu tādā veidā, lai nepieviltu savu vēlētāju intereses. Mēs savu vēlētāju intereses esam darījuši zināmas kā Latvijas Republikas Augstākajai padomei, tā PSRS Augstākajai padomei./

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds grib izteikties? Man tikai jāpasaka, ka Andreja Krastiņa paziņojumā nebija teikts, ka šie deputāti nav Latvijas Republikas deputāti, bet bija teikts, ka viņi nav Latvijas Republikas deputāti pēc būtības. Acīmredzot Andrejs Krastiņš domāja arī to, ka frakcija “Līdztiesība” savā Viļņā parakstītajā paziņojumā bija rakstījusi, ka viņi ir Latvijas PSR deputāti. Mums šeit runa ir par Latvijas Republikas deputātiem. Lūdzu, vai kādam deputātam no vienas vai otras frakcijas vēl ir kādi priekšlikumi? Es aicinu apspriesties, un pēc tam mēs varēsim balsot par kandidātiem vai arī noraidīt šo lēmumu.

Lūdzu, vārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins: Es te negribētu neko sevišķu teikt, bet tagad noklausījos Jagupeca kunga uzstāšanos un esmu spiests vienkārši atgādināt, ka cienījamais Jagupeca kungs nepateica to, ko Krastiņš teica savas frāzes jeb atbildes nobeigumā: ka jūsu darbība, cienījamie kolēģi, ir tāda, kas liek domāt, ka jūs darbojaties citas valsts interesēs. Taču, ja jūs esat mainījuši savu nostāju, tad ne tikai Krastiņa kungs, bet visa mūsu frakcija priecātos par to, ja jūs ar darbiem pierādītu, ka jūs darbojaties Latvijas Republikas interesēs.

Es īsti neizpratu cienījamā kolēģa Lucāna kunga teikto, ka Krastiņš iepriekšējā darbībā esot it kā parādījis to, ka viņš netiekot galā ar saviem pienākumiem. Es domāju, ja Lucāna kungam ir interese, viņš varētu iepazīties ar to līgumprojektu, kas ir izstrādāts, un novērtēt, vai tas ir juridiski korekts, vai arī tajā varbūt ir kaut kas tāds, ko varētu papildināt. Pēc tam vajadzētu izteikt savas domas. Es vienkārši konstatēju, ka tika izteikta nemotivēta un neargumentēta frāze. Tādā gadījumā es varētu, saprotiet, pusstundu skaitīt, ko es domāju par Lucāna kungu un par viņa darbību PSRS Augstākajā padomē. Taču es to nedarīšu. Es domāju, ka ir jau skaidrs– Savienības līgums netiks parakstīts un šai darba grupai būs jāanalizē situācija un ārkārtīgi operatīvi jārīkojas atkarībā no apstākļiem. Ja būs kaut kāda vajadzība risināt militārus jautājumus, tad tai būs operatīvi jānokomplektē delegācija, kas kompetenti spēj risināt robežaizsardzības un cilvēku drošības jautājumus. Acīmredzot varbūt tad arī mūsu Ārlietu komisijas loceklis Gapoņenko neatteiksies šajā komisijā piedalīties. Viņš cita starpā apliecināja: ja būs vajadzīga palīdzība, viņš labprāt šādu palīdzību sniegtu.

Nobeigumā es gribētu novēlēt tai grupai, kuru mēs ievēlēsim, spēju ārkārtīgi ātri reaģēt ne tikai uz aizsardzības jautājumiem, bet varbūt arī uz pilsonības, pilsoņu tiesību vai arī kaut kādiem citiem jautājumiem, kuri varētu rasties, un operatīvi veidot dažādas grupas. Ceru, ka esmu pareizi sapratis. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad šai grupai būs pilnvaras strādāt ar šiem grupu projektiem.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka pašreiz mēs esam nonākuši tādā vietā, ka diez vai būtu saprātīgi šodien uzreiz lēmumu pieņemt ar balsu vairākumu. Taču, iekams es pamatoju savu nostādni, es gribētu argumentēti atbildēt uz Kiršteina kunga jautājumu, kādas man ir pretenzijas pret Krastiņa kungu. Es mēģināšu mazliet atgādināt notikumus vēsturiskā secībā. Septembra sākumā parādījās Šataļina sastādītā un Gorbačova apstiprinātā pirmā programma. Nosacīti es to saucu par pirmo, jo pēc tam bija vēl citas. Šajā programmā attiecībā uz Baltijas republikām brīnišķīgā veidā bija ierakstīts asociētas valsts statuss, kā arī bija formulēts, ko tas nozīmē. Tas nozīmē valsti, kura ir ekonomiski un politiski neatkarīga, bet atbilstoši līgumam piedalās attiecīgu Padomju Savienības programmu realizēšanā. Es domāju, ka šis bija tas vēsturiskais brīdis, kad mums vajadzēja aktīvi reaģēt un aktīvi darboties līguma slēgšanas jomā. Man liekas, ka šāda veida līgums būtu pieņemams gan vienai, gan otrai frakcijai, tā kā visi pamatnosacījumi tiek izpildīti. Šis brīdis tika nokavēts. Tāpēc es izteicu savu priekšlikumu, ka man ir pretenzijas pret šīs komisijas darbību, jo tā nedarbojās pietiekoši aktīvi, pietiekoši efektīvi un rezultātā laiks bija pagājis. Tagad ir pavisam cita situācija, patlaban jāsāk visas sarunas no gala. Protams, mēs varam pašreiz strīdēties daudz un dikti, vai tas būtu piepildījies, vai tas nebūtu piepildījies, bet fakts ir tāds, ka sarunas tajā laikā netika intensīvi vestas. Turklāt līdz pat šim brīdim par šim sarunām mēs vēl neesam dzirdējuši nopietnu atskaiti. Tāds ir pamats manām pretenzijām.

Ko darīt situācijā, kādā mēs pašlaik esam nonākuši? Es domāju, ka šis jautājums jāapspriež ļoti nopietni, tas ir viens. Un otrs, man liekas, ka frakcijai “Līdztiesība” vajadzētu ļoti nopietni padomāt, vai tomēr proporcionāli mūsu vispārējai pārstāvniecībai nevajadzētu ieiet delegācijas sastāvā, kura vedīs sarunas ar Padomju Savienību.

Priekšsēdētājs: Tātad viens priekšlikums ir. Silāra kungs, jūs gribat runāt debatēs? Lūdzu.

I.Silārs: Es tomēr aicinātu ierakstīt– izveidot darba grupu sarunu sagatavošanai ar PSRS. Citādi es iedomājos, ka katrs mūsu draugs, paziņa un uz ielas sastaptais būs sapratis, ka šie cilvēki veido grupu, kura vedīs sarunas. Es noteikti, ja ir vajadzīgs, pastāvu uz to, ka ir jābalso par grupu, kura paredzēta sarunu sagatavošanai.

Priekšsēdētājs: Es gan domāju, ka tas neko būtisku nemaina. Mēs varam arī pieņemt jūsu priekšlikumu, ja neviens cits neprotestē. Ja protestē, tad mēs varam balsot. Acīmredzot bija deputāta Lucāna priekšlikums– atlikt, ja es pareizi dzirdēju, šā lēmuma pieņemšanu. Un otrs priekšlikums– balsot individuāli par katru kandidatūru. Tāpēc varbūt nobalsojam par deputāta Lucāna radikālāko priekšlikumu– šo lēmumu neizskatīt un atlikt. Uz kādu laiku, Lucāna kungs? Kad to izskatīt? Es nesapratu jūsu priekšlikuma konkrētību. Nē, es gaidu apspriešanu. Es neredzu, ka vēl kāds deputāts alktu šo lēmumu vēl apspriest. Es domāju, ka tā ir darba grupa, kurai tad arī vajadzētu pamatīgi apspriest visus par un pret un to, kādā veidā strādāsim. Tad jau būtībā nav par ko balsot.

Deputāts Gorbunovs grib trīs minūtes ilgi aizņemt mūsu laiku, un mēs varam padomāt par šo Lucāna priekšlikumu, ko nozīmē nopietna apspriešana. Varbūt var izdomāt formulējumu.

A.Gorbunovs: Es tiešām runāšu tikai tāpēc, ka vajag formulēt. Es jau esmu runājis. Mani pārsteidz kolēģa deputāta Jagupeca argumenti. Kā es tos sapratu, viņš runāja savas frakcijas vārdā. Es sapratu, ka frakcija atsakās piedalīties jebkurā darbībā, kura vērsta pret Savienības līguma parakstīšanu. Kā saprotams, vairākuma frakcija arī nepiedalīsies nekādā darbībā, kura būs saistīta ar līguma parakstīšanu. Taču es saprotu, ka būs sarunas ar PSRS jeb, pareizāk teikt, notiks sarunu sagatavošana ar PSRS. Konkrēti runa taču nav ne par vienu, ne par otru. Kā es sapratu no paziņojumiem presē, frakcija “Līdztiesība” lūdz Augstākās padomes priekšsēdētāju, Ministru padomes priekšsēdētāju un Tautas frontes vairākuma frakcijas vadītāju sākt konsultācijas un sarunas. Patlaban kolēģis Jagupecs frakcijas vārdā paziņojis, ka viņi nekādā tāda veida darbībā nepiedalīsies, bet ka viņi veidos savu delegāciju, vedīs savas sarunas un tā tālāk. Līdz ar to jebkurš pamats dialogam zūd, un visa atbildība ir jāuzņemas frakcijai “Līdztiesība”. Kā Augstākās padomes priekšsēdētājam man ir tāds vērtējums.

Priekšsēdētājs: Pa šo laiku es gan nevarēju atrast formulējumu deputāta Lucāna piedāvājumam. Nav arī neviena, kas nopietni apspriestu šo piedāvājumu. Es domāju, vajag izveidot grupu, kura radīs šās apspriešanas priekšmetu.

Lūdzu, deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Es domāju, ka jautājums par 4.maija Deklarācijas nostādni nav apspriežams. Tā paliek spēkā. Taču tas nenozīmē, ka sarunām ar Savienību nav jāmeklē visi iespējamie ceļi. Uzskatu, ka līdz šim informācija, ka viss ir paveikts, nav pietiekoša. Šajā ziņā es pievienojos Lucāna kunga domām, ka delegācija acīmredzot nav izdarījusi visu, ko varēja izdarīt, kā arī nedeva mūsu deputātiem pietiekošu informāciju. Tomēr uzskatu, ka jādara viss, jāmeklē iespējas sarunām. Ierosinu tomēr darba grupas sastāvā ieslēgt arī frakcijas “Līdztiesība” pārstāvja Gavrilova kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Frakcija “Līdztiesība” noraidīja, jo tā negatavojas kopā ar mums piedalīties jebkādās sarunās.

Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Jagupecs: */Mani lūdza precizēt frakcijas pozīciju. Es to izdarīju. Bet es vēl gribu piebilst sekojošo. Šodien ārpus dienas kārtības mēs saņēmām vēl šo lēmumu par darba grupas izveidošanu sarunām ar PSRS. Tā kā mūsu frakcijas pārstāvji šajā grupā nav iekļauti, mēs, tā es teicu, paturam sev tiesības organizēt paralēlu grupu, lai piedalītos konsultācijās ar PSRS valdību un PSRS Augstāko padomi. Tas ir pirmais.

Šeit es precizēju mūsu pozīciju sakarā ar Savienības līgumu. Mēs neuzstājamies pret piedalīšanos jebkādās saskaņošanas komisijās, kas palīdzētu atrast kompromisa iespējas kopējas darba grupas izveidošanai, kura piedalīsies dažāda rakstura konsultācijās un sarunās ar Savienību. Bet mēs šajā lēmuma projektā neredzam ne šīs darba grupas pilnvaras, ne statusu, tas ir, kā vārdā un ar kādu mērķi strādās šī darba grupa. Tāpēc mums ir priekšlikums paplašināt lēmumu, saņemt informāciju par nosprausto mērķi, par darba grupas statusu. Mēs esam gatavi piedalīties saskaņošanas komisijā konsultācijās ar vairākuma frakciju, ja tā uzskatīs to par nepieciešamu saprātīgiem kompromisa lēmumiem. Paldies./

Priekšsēdētājs: Man ir jāatbild Jagupeca kungam, ka tāpēc jau grupa tika radīta, lai izstrādātu programmu, ko un kādā veidā runāt un kāds būs statuss visām delegācijām, darba grupām, kuras strādās, lai sagatavotu sarunas ar Maskavu. Šeit jums ir Tautas frontes frakcijas lēmuma projekts, kas iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā.

Man liekas, es jau kādu pusstundu gaidu, kad tiks izvirzītas kādas kandidatūras. Būtībā es varu teikt, ka Jagupeca kunga nostāja ir klaji noliedzoša. Apspriešanā viņš nepiedalās, tikai paziņo par samierināšanās komisiju, kaut gan šeit nav vajadzīga samierināšanās komisija, lēmēja ir Augstākā padome. Augstākā padome ar balsošanu arī nolemj, kādas grupas un ko tā veido. Šeit statuss ir skaidrs– tieši šī grupa būs tā, kura izstrādās statusu gan delegācijai, kas runās ar Maskavu, gan arī darba grupām, kuras darbosies dažādās jomās, tas ir, risinās gan armijas jautājumus, gan ekonomiskos jautājumus un tā tālāk.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Manuprāt, minētajai darba grupai šodien mēs gribējām dot pilnvaras visas Augstākās padomes vārdā. Tātad tā būs mūsu pilnvarotā darba grupa, kura izstrādās gan koncepciju, gan sāks darbu, gan varbūt sāks jau oficiālo sarunu iepriekšēju organizēšanu. Augstākā Padome šo grupu pilnvaros. Jebkuras citas darba grupas, kuras gatavojas veidot “Līdztiesība”, Augstākā padome nebūs pilnvarojusi. Manuprāt, tur ir tā starpība. Ja pretējā frakcija balsojusi pret neatkarību un tā ir pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, tad šai frakcijai tikmēr, kamēr tā nepaziņo citu savu viedokli, darba grupā vietas nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā neesmu ne politiķis, ne arī tāda ranga darbinieks, kuru gribētu īpaši klausīties. Tajā pašā laikā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka pašreiz dažs labs Latvijā kategoriski visu apgalvo. Es izlasīju Rubika runu, kurā bija teikts, ka frakcija “Līdztiesība” noteikti parakstīs Savienības līgumu. Tādējādi viena puse parakstīs, bet otra puse neparakstīs. Kas tad Latvijā beidzot notiks? Es gribētu, lai šie vīri tomēr padomā par šo lietu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Savienības līgumu var parakstīt tikai Augstākā padome, ja vispār tādu līgumu paraksta. To nevar izdarīt kaut kādas grupas, kuras pārstāv atsevišķus pilsoņus.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka visu iespējamo piedāvājumu klāsts ir izsmelts. Absolūti skaidrs ir viens viedoklis, proti, mums ir jāizveido darba grupas, kuras sagatavo priekšlikumus iesniegšanai Augstākajai padomei izskatīšanai un apstiprināšanai un gatavo sarunas ar PSRS valdību. Es aicinu pārtraukt turpmākas debates un balsot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums– pārtraukt debates. Šoreiz mums vēl nav runājis deputāts Ščipcovs. Dosim viņam vārdu. Pēc tam, ja būs vajadzība, balsosim, ja ne, tad tāpat pārtrauksim debates.

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu pagaidu reglamentu mēs varam atlikt šī lēmuma izskatīšanu uz trim dienām. Es jūs pārliecinoši lūdzu to darīt, uzskatot, ka mūsu nams nedeg, ka pirmdien varam pieņemt galīgu, izsvērtu lēmumu. Lūdzu šī lēmuma izskatīšanu atlikt uz trim dienām. Pateicos par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums– šā lēmuma, kas gan, manuprāt, ir darba lēmums, pieņemšanu atlikt uz trim dienām. Lēmumā taču ir runa par to, ka mums kaut kas ir jāsāk darīt un jāstrādā. Otrs priekšlikums– ja mēs šo nepieņemam, tad jāturpina apspriest kandidatūras un jābalso par kandidatūrām. Vispirms reģistrēsimies. Rezultāts: 94. Tagad formulēsim balsojamos jautājumus.

Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Priekšsēdētāja kungs! Man ir priekšlikums, kas iespējams, ir sīks, un tomēr. Deputātu vietās pašreiz sēž palīgi vai tehniskie darbinieki. Un es baidos, ka viņi ietekmēs balsošanas rezultātus, tāpēc, ka viņi sēž deputātu vietās un, iespējams, ir reģistrējušies./

Priekšsēdētājs: Ja kāds palīgs vai ģimenes loceklis sēž deputātu vietās, tad, lūdzu, apsēdieties pēdējās rindās. Šobrīd es gan neredzu nevienu. Man liekas, ka tie, kuri bija šajās vietās, tās pametuši.

Mūsu pirmais balsojums ir deputāta Ščipcova ierosinājums– atlikt lēmuma par darba grupas izveidošanu pieņemšanu uz trim dienām: ceturtdien, piektdien un sestdien. Svētdien pie tā būtu jāatgriežas. Vai pirmdien? Tādā gadījumā atliksim uz četrām dienām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Ščipcova priekšlikumu– atlikt lēmuma pieņemšanu uz četrām dienām, tas ir, līdz pirmdienai. Četras, piecas paceltas rokas. Rezultāts: par– 36. Jūs par nebijāt? Tātad 36 balsis par.

Otrs priekšlikums– tūlīt pāriet pie kandidatūru apspriešanas, jo par pašu lēmumu mums priekšlikumu nebija. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Tātad procedūras jautājums. Rezultāts: 58. Tātad ķeramies pie kandidatūru apspriešanas. Kandidatūras būtībā jau iepriekšējās apspriešanas gaitā tika izvirzītas. Papildus tika ieteikta Tālava Jundža kandidatūra, arī deputāts Gavrilovs. Mēs balsojam par 11 cilvēkiem šeit. Tātad, kas ir par šāda kandidātu saraksta apstiprināšanu? Jābalso, ja neviens neizvirza vēl kādu kandidatūru. Vairāk nav? Lūdzu, balsojam par kandidātu saraksta apstiprināšanu. Pēc tam balsosim atsevišķi par katru kandidātu. Nē, es vienkārši balsoju par sarakstu, par to, ka mēs beidzam izvirzīt. Neviens taču vairs neizvirza. Lūdzu, es vēlreiz precizēju sarakstu: Indulis Bērziņš, Valdis Birkavs, Jānis Dinevičs, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Arnis Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Peters, Rolands Rikards, Anna Seile, Mavriks Vulfsons, Tālavs Jundzis un Mihails Gavrilovs. Šāds ir izvirzīto kandidātu saraksts. Jūs gribat papildināt sarakstu?

Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Man priekšlikums sarakstu papildināt ar deputāta Stepičeva kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Tātad sarakstā tiek ietverts deputāts Stepičevs. Vai par kandidātiem vairāk priekšlikumu nav? Tā kā kandidātu vairāk nav, es lūgtu apstiprināt šādu kandidātu sarakstu. No sarakstā ietvertajiem mēs ievēlēsim 11. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam, ka pārtraucam kandidātu izvirzīšanu un apstiprinām šo sarakstu. Rezultāts: 72.

Cienītās dāmas un kungi! Tagad mums jāvienojas par to, kā mēs apspriedīsim kandidatūras. Vai vadīsimies pēc saraksta un katrs izteiks savu motivāciju, balsojot par vai pret? Mēs balsosim par katru atsevišķi. Šajā gadījumā balsošanas procedūra ir skaidra. Ja mēs esam vienojušies par 11 cilvēkiem, mēs balsojam par katru atsevišķi, un sarakstā iekļūst tie, kuriem ir relatīvi lielākais balsu skaits. Pēc tam mēs nobalsojam par lēmuma pieņemšanu kopumā.

A.Gorbunovs: Kolēģi, man liekas, ja mēs balsojam ar relatīvo balsu vairākumu un līdz ar to mums būs 11 kandidatūras, kuras saņems relatīvo balsu vairākumu, pēc tam kāda balsošanas var būt kopumā?

Priekšsēdētājs: Mēs esam balsojuši tā vispār. Vispirms balsosim. Mēs jau vairākas reizes esam šādā veidā balsojuši, kad mums ir jāpieņem kopīgs lēmums. Tātad mēs nobalsojam ar relatīvo balsu vairākumu. Tāds balsojums, man liekas, bija vakar. Ārpus 11 kandidatūrām paliek tās, kurām ir vismazākais balsu skaits. Pēc tam ar kopīgo balsu vairākumu mēs pieņemam lēmumu kopumā, tas ir, būtībā apstiprinām šo sarakstu. Citādāka procedūra nav iespējama. Citādā veidā mēs pie rezultātiem nenonāksim. Es nosaukšu uzvārdu, ja būs kāda motivācija, deputāti varēs izteikties, pēc tam balsot. To deputātu, kuri ir sarakstā, piekrišana ir. Kā pirmais sarakstā ir Indulis Bērziņš. Neviens deputāts negrib izteikties. Lūdzu balsošanas režīmu. Par Induli Bērziņu ir 72 balsis. Balsosim par Valdi Birkavu. Rezultāts: 69 balsis. Par Jāni Dineviču– 56 balsis. Par Ivaru Godmani– 75 balsis. Par Anatoliju Gorbunova– ja izšķirs viena balss, tad ņemsim vērā. Jūs baidāties, ka jūs pārbaudīs? Par Anatoliju Gorbunovu– 74 balsis. Par Arni Kalninu– 54 balsis. Par Andreju Krastiņu– 62 balsis. Atgādinu, ka visu laiku es ieturu pauzi. Ja kādam ir vēlēšanās ar labu vai ar ļaunu prātu kaut ko teikt par kandidātu, tad tas ir iespējams. Par Jāņa Petera kandidatūru ir jautājums.

Lūdzu, vārds Valdim Šteinam.

V.Šteins: Vai mēs viņu varam iekļaut Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu sarakstā?

Priekšsēdētājs: Jā, tā ir darba grupa. Augstākā padome vienkārši pilnvaro darba grupu, kura izstrādā stratēģiju. Peters ir Maskavā, viņš, būdams mūsu pārstāvis, ir visciešākā kontaktā ar PSRS Augstāko padomi. Tieši tāpēc Peters šajā sarakstā iekļauts. Tas ir ļoti loģiski. Par Jāni Peteru– 60 balsis. Par Rolandu Rikardu neviens negrib izteikties? Jūs cēlāt roku? Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 60 balsis. Par Annu Seili– 40 balsis. Par Mavriku Vulfsonu– 49 balsis. Par Tālavu Jundzi neviens negrib izteikties? Balsojam. Rezultāts: 57 balsis. Attiecībā uz Mihailu Gavrilovu, protams, ir jautājums sakarā ar frakcijas “Līdztiesība” paziņojumu. Taču es domāju, ka deputāti izvirzīja– mēs balsojam. Ja vajadzēs, mēs pārbalsosim un, ja viņš neiegūs vajadzīgo balsu skaitu, tad šo kandidatūru nomainīsim. Lūdzu, kandidatūra izvirzīta. Vai neviens negrib neko teikt? Balsošanas režīmu. Rezultāts: 44. Četrpadsmitais ir Mihails Stepičevs. Rezultāts: 67.

Man tagad ir jāsaskaita. Tātad nav apstiprināti– Anna Seile, Mihails Gavrilovs un Mavriks Vulfsons. Apstiprināti ir deputāti: Indulis Bērziņš, Valdis Birkavs, Jānis Dinevičs, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Arnis Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Peters, Rolands Rikards, Tālavs Jundzis un Mihails Stepičevs.

Tātad šī ir darba grupa, kurai vajadzētu izstrādāt koncepcijas, programmas un priekšlikumus, kā arī projektus par darba grupām sarunām ar PSRS.

Tagad mums būtu jābalso ar reglamentā paredzēto kvorumu par šā lēmuma pieņemšanu kopumā. Balsojam par lēmumu: “Izveidot darba grupu sarunām ar PSRS un sarunu sagatavošanai.” Saturs ir skaidrs. Darba grupa sagatavo programmas, priekšlikumus, organizē sarunas un veido darba grupas. Rezultāts: 61. Šis lēmums nav pieņemts.

Ir arī deputāta Bela sagatavots aicinājums sakarā ar Ziemassvētkiem. Tas ir saistīts ar sarunām starp PSRS un Latvijas Republiku un it kā saistījās ar šo lēmumu, kuru mēs nepieņēmām. Vai mēs šodien apspriedīsim šo vēstuli vai neapspriedīsim? Lūdzu, Tālavs Jundzis grib iepazīstināt. Nē, nē,– tā nav tā lielā vēstule. Tā ir deputāta Bela sagatavotā vēstule par Ziemassvētkiem. Tālavs Jundzis iepazīstinās, un, ja mums ir vēlēšanās, mēs varam to apstiprināt.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Tātad neliela priekšvēsture. Sestdien Viļņā divu parlamentu sēdes laikā mūsu cienījamais deputāts Bela kungs nāca klajā ar ļoti, manuprāt, saprātīgu priekšlikumu par jebkuras konfrontācijas pārtraukšanu sakarā ar tuvojošiem Ziemassvētkiem. Mēs ar Bela kungu šo domu ielikām aicinājumā PSRS prezidentam Gorbačova kungam un PSRS tautas deputātiem.

Šo aicinājumu jums tūlīt izdalīs. Diemžēl man jāatzīstas, ka tas ir latviešu valodā, tāpēc es lēnām to jums nolasīšu. Aicinājumu pārtulkos. Ja mēs šodien par aicinājumu tomēr nevarēsim vienoties, tad es ierosinu rīt to iekļaut darba kārtībā. Taču, ja deputātiem būs vēlēšanās, droši vien par aicinājumu varētu pat balsot arī šodien. Vai jūs atļautu man nolasīt aicinājumu? Lai pārtulkotu?

Tātad aicinājums PSRS prezidentam Gorbačova kungam, PSRS tautas deputātiem! “Iestājies Adventes mēnesis. Tuvojas Ziemas­svētki, bet nav miera virs zemes un cilvēkiem satraukts prāts. Lai piepildītu Ziemassvētku gaidīšanu ar dzīvu saturu, lai mazinātu bīstamo spriedzi, mēs aicinām uz laiku līdz pareizticīgo Ziemas­svētkiem pārtraukt jebkuru konfrontāciju starp PSRS un Latvijas Republiku, to parlamentiem un valdībām, uzsākt savstarpējas starpvalstu sarunas. Lai cilvēktiesības un godaprāts būtu vadonis šajās sarunās! Mēs esam apņēmības pilni darīt visu, lai veicinātu saprašanos mūsu starpā.” Paraksts: Latvijas Republikas Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Vai ir vajadzība šo vēstules tekstu apspriest?

Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Es gribētu redakcionāli iebilst pret vienu vārdu pēdējā teikumā: “Mēs esam apņēmības pilni darīt daudz, lai veicinātu saprašanos mūsu starpā.” Es domāju, vai vārds “visu” nebūs par daudz?

Priekšsēdētājs: Jā, man liekas, tas ir pieņemams un ir pilnīgi precīzi.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Vai Latvijas Republikas vietā nelikt vārdu “Baltijas valstis”?

T.Jundzis: Es domāju, ka tā varbūt būs iejaukšanās citu valstu lietās. Ja jūs atceraties, Bela kunga ļoti emocionālajā runā. Es tomēr aizstāvu Latviju. Man liekas, ka juridiski tā būtu, kā lai saka, korektāk. Vai ne?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Arī man par pēdējo teikumu ir tikai redakcionāls jautājums: “Mēs esam apņēmības pilni veicināt saprašanos mūsu starpā”. Tas ir ļoti labs priekšlikums. Un otrs– “mēs aicinām uz laiku līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem...”, un vēl labāk būtu, ja arī “...laikā pēc Ziemassvētkiem”.

Priekšsēdētājs: Otro ierosinājumu var pieņemt.

A.Ulme: Redziet, ir tā– “mēs aicinām līdz pareizticīgo Ziemas­svētkiem...”. Taču mums ir domāts iekļaut arī pareizticīgo Ziemas­svētku laiku, vai ne? Varbūt vajag precizēt, ka mēs aicinām “uz Ziemas­svētku laiku”.

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt Ulme! Mēs jau izdarījām labojumu– “uz Ziemassvētkiem un pēc tam”. Tā tas skanēja. Nevienam nebija iebildumu. Šo tekstu tomēr ir rakstījis vārda mākslas meistars un parlaments.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Man ir jautājums autoriem. Vai jūs esat informēti par Gorbačova kunga piederību pie kristiešu draudzes?

T.Jundzis: Es domāju, ka šajā gadījumā tam nav it nekādas nozīmes, pie kādas draudzes pieder Gorbačova kungs, bet šos svētkus pietiekami plaši svin Krievijā un Padomju Savienībā, par ko mēs esam informēti.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Man ir nedemokrātisks ierosinājums– varbūt beigsim skaldīt matus. Man liekas, galīgajā tekstā mēs te neko neuzlabosim. Daži deputātu priekšlikumi jau bija. Deputāts Krūmiņš uzskata, ka viņa priekšlikums ir ļoti svarīgs.

R.Krūmiņš: Man tikai Ārlietu komisijas pārstāvis saka, ka Gorbačova kungs esot kristīts.

Priekšsēdētājs: Jā, tā ir ļoti svarīga informācija, lai mēs pieņemtu mūsu lēmumu.

Lūdzu, vārds deputātam Belam.

A.Bels: Jundža kungs, lūdzu otrajā teikumā tomēr atgriezties pie pamatteksta, kas bija tāds: “...piepildīt Ziemassvētku gaidīšanu ar dzīvu saturu...” Patlaban šeit ir ielikts vārds “patiesu”.

T.Jundzis: Jā, Bela kungs, es jau tā arī lasu– “dzīvu”.

Kolēģi, es tikai nevaru piekrist Krūmiņa kunga priekšlikumam, ka līdz Ziemassvētkiem un arī pēc tam. Šī dokumenta jēga tādējādi tiek izskalota vai izpludināta. Doma vairs nav loģiska. Taču, kas attiecas uz Ziemassvētku laiku, tas atkal ir sašaurināts– līdz Ziemas­svētkiem.

Priekšsēdētājs: Labi, mēs runājam par uzsākšanu, mēs vēlamies, lai tas tiktu uzsākts noteiktā termiņā. Tas lai tad būtu šis termiņš.

Lūdzu, Kinnas kungs.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, šis dokuments ir viena konkrēta autora darbs, un nevajadzētu noņemties ar tā uzlabošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, par to jau mēs runājām.

T.Jundzis: Kinnas kungs aicina balsot par aicinājumu.

Priekšsēdētājs: Es arī aicinu balsot un domāju, te ir pietiekoši daudz deputātu, kas aicina to darīt. Aicinājums reglamentā nav paredzēts, tādēļ es nezinu, kādam jābūt kvorumam. Lūdzu, reģistrējamies. Deputāt Kodoliņ, jūs vēl varat paspēt. Rezultāts: 86 balsis. Lūdzu, balsojam par Ziemassvētku aicinājuma pieņemšanu pirmajā un pēdējā lasījumā. Lūdzu, deputāts Krastiņš. Rezultāts: 77 balsis. Tātad ir pieņemts arī kā lēmums atbilstoši mūsu reglamentam.

Pirms mēs beidzam darbu, deputāts Gorbunovs vēlas atbildēt uz kādu deputātu jautājumu.

A.Gorbunovs: Kolēģi deputāti! Frakcijas “Līdztiesība” deputāti, domājams, skaitā 15, man ir uzdevuši jautājumu. Atļaujiet man ļoti īsi atbildēt uz šo jautājumu, lai tādā veidā rīt varētu turpināt likumdošanas darbu. Es lasīšu krieviski, jo jautājums ir iesniegts krieviski, bet atbildēt mēģināšu īsi un latviski.

*/Deputātu jautājums. 03.11.90. (Tā stenogrammā. No konteksta izriet, ka jābūt 03.12.90. – Red.) Latvijas Augstākās padomes Sarkanajā zālē notika Latvijā ievēlēto PSRS tautas deputātu sapulce. Sakarā ar to lūdzam jūs atbildēt uz šādu jautājumu. Pirmais. Kas bija šīs sapulces sasaukšanas iniciators, un kas vadīja sapulci?/

Varu atbildēt, ka šīs sanāksmes iniciators, kā tas paredzēts reglamentā, ir PSRS Augstākā padome, attiecīgs PSRS Augstākās padomes Prezidija lēmums, kas nosaka, ka pirms katra kongresa sanāk kopā PSRS tautas deputāti un PSRS Augstākās padomes Prezidijs iesaka izskatīt dažādus organizatoriskus jautājumus. Šoreiz no organizatoriskajiem jautājumiem bija ieteikts izskatīt jautājumu par PSRS Augstākās padomes deputātu rotāciju. Kas vadīja šo sanāksmi? Sanāksmi vadīju es, jo to demokrātiski bija izlēmuši PSRS tautas deputāti.

Otrais jautājums– */Kādus jautājumus apsprieda šī sapulce, un kādi lēmumi tika pieņemti? Starp citu, vai notika kandidatūru izvirzīšana PSRS Augstākajai padomei no Latvijas?/

Kādi jautājumi tika apspriesti, to es praktiski esmu jau atbildējis, tas ir, tika izskatīts jautājums par rotāciju. Sanāksmē, manuprāt, piedalījās 34 no 51, varbūt drusciņ vairāk PSRS tautas deputātu no Latvijas. Es tagad precīzi neatceros. Apspriežot rotācijas jautājumu, mēs vadījāmies pēc tā, ka mums bija piedāvāts, ka Savienības padomē var rotēt viens deputāts un divi deputāti– Tautību padomē. Balsojot rotācijai tika ieteiktas kandidatūras. Taču tika iesniegti arī citi iesniegumi, ka tādu vai citādu motivētu apstākļu dēļ vēl daži deputāti nespēs pildīt savas funkcijas PSRS Augstākajā padomē. Kas viņus aizvietos un vai vispār aizvietos, šis jautājums netika izskatīts.

Vēl divi filozofiska rakstura jautājumi:

*/Vai Latvijas pilsoņu piedalīšanās PSRS augstākā valsts varas orgāna likumdošanas darbībā nav tā fakta atzīšana, ka šie deputāti ir PSRS pilsoņi, bet Latvija– savienotā republika PSRS sastāvā?/

Es atbildēšu ļoti īsi. Tātad vispirms par pilsonību. Cik es saprotu, neviens PSRS tautas deputāts no PSRS pilsonības nav atteicies un citu pilsonību oficiāli neviens viņiem nav iedevis, vismaz nav apliecinājis ar pasi vai kaut kā citādāk. Kas attiecas uz Latviju un to, vai tā ir PSRS sastāvā vai nav PSRS sastāvā, par šo jautājumu labprāt varētu diskutēt, ja šie kolēģi uzskata, ka, nepiedaloties PSRS Tautas deputātu kongresā, līdz ar to tiktu pausts, ka Latvija nav PSRS sastāvā.

Ceturtais jautājums: */Vai ir pamats pārliecībai, ka PSRS tautas deputātu no Latvijas PSR intereses nebūs pretrunā Latvijas interesēm, kas sava augstākā valsts varas orgāna– Latvijas Augstākās padomes veidolā– atsakās atzīt PSRS likumus?”/

Atbildēšu uz jautājuma pirmo daļu. Spriežot pēc PSRS tautas deputātu noskaņojuma, redzams, ka viena PSRS tautas deputātu grupa kongresā grib iestāties par Latvijas interesēm, savukārt cita grupa grib iestāties par PSRS interesēm. Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis. Faktiskā situācija ir tāda, un tāpēc uz šo jautājumu viennozīmīgi nevar pat atbildēt.

Mans paskaidrojums par pēdējo teikuma daļu: */“...kas sava augstākā valsts varas orgāna– Latvijas Augstākās padomes veidolā– atsakās atzīt PSRS likumus...”/

Tātad viena daļa, tieši otrādi, pasvītro un rada īpašu komiteju PSRS likumu aizstāvībai, otra daļa izskata pretēju viedokli, it kā visu PSRS tautas deputātu vārdā.

Uz šiem pēdējiem jautājumiem es nekādā gadījumā nevaru atbildēt, jo nav prasīts mans personīgais viedoklis un tas, kā es personīgi darbošos un rīkošos, bet ir jautāts par PSRS deputātiem. Tāpēc tāda arī ir mana atbilde.

Priekšsēdētājs: Mums vēl ir palikuši divi informatīva rakstura jautājumi. Lūdzu, vārds deputātam Kramiņam. Sekretariātam.

A.Kramiņš: Rūpniecības komisiju un visus kolēģus, kas ieinteresēti likumprojekta “Par valsts uzņēmumu” liktenī, pēc plenārsēdes lūdzam sapulcēties Rūpniecības komisijas telpās, tas ir, blakusmājā, 3.stāvā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es ļoti lūdzu visus deputātus, kuri vēl domā iesniegt kaut ko par zemes nodokli, to izdarīt, jo pretējā gadījumā mēs to nevarēsim izskatīt. Šodien es neredzu arī deputātu Plotnieku. Viņš vakardien ļoti centās teikt, ka iesniegs, taču šodien šo priekšlikumu arvien vēl nav. Piektdien pulksten 9.00 mēs izskatām zemes nodokli.

Priekšsēdētājs: Vai visi ir dzirdējuši? Ja nebūs komisijai laikā iesniegti rakstiski priekšlikumi, nekādas balsošanas par priekšlikumiem, kuri tiks izteikti no vietas, nebūs.

Lūdzu, trešais mikrofons. Lūdzu, deputāts Laķis.

P.Laķis: Tā kā es saprotu, ka rītdien un parītdien mūsu darba kārtība nav saspringta, tad es ļoti lūdzu rīt vai parīt darba kārtībā iekļaut mūsu komisijas jautājumu par kultūratbildības nodokli. Jautājums izsniegts apmēram divas nedēļas atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Par šo jautājumu mums vajadzētu nobalsot. Lai gan mūsu nav daudz, vajadzētu nobalsot. Minētais likums ir izdalīts jau sen, un rīt mēs to varētu tiešām izskatīt. Taču pagaidīsim priekšlikumus. Deputāt, neaizejiet prom.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Šodien ārpus dienas kārtības mēs izskatījām dokumentu Nr.290, katrā gadījumā tas nebija iekļauts darba kārtībā. Šis lēmums, ar kuru mēs tikko nodarbojāmies. Mums vēl izdalīts dokuments Nr.295. Tam nav virsraksta. Tas acīmredzot adresēts PSRS Augstākajai padomei un tā tālāk, sakarā ar aicinājumu. Kad mēs izskatīsim šo dokumentu, kas tāpat nav iekļauts dienas kārtībā? Tas mums tika iedots vienlaikus ar dokumentu Nr.290. Dokuments Nr.295./

Priekšsēdētājs: Jāsaka, ka šoreiz es aizgulējos un runādams es nedzirdēju, par ko bija runa. Tālav, lūdzu, paskaidro!

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Tieši par to es arī gribēju jūs informēt, ka šodien jums tika izdalīts dokuments. Tikai atšķirībā no deputāta Ščipcova uzskatiem šim dokumentam tomēr ir nosaukums, to sauc */“Sakarā ar PSRS Augstākās padomes 1990.gada 20.novembra aicinājumu Latvijas Augstākajai padomei”./

Es aicinātu deputātus šovakar ar šo dokumentu rūpīgi vēl iepazīties. Deputāti, kuri to nav izdarījuši, varbūt varētu izteikt piezīmes, lai to mazāk būtu rīt. Ļoti daudzi deputāti jau to ir redzējuši. Mēs varētu nobalsot, lai iekļautu rīt darba kārtībā. Tāds būtu mans aicinājums sakarā ar šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi jautājumi: viens– par kultūratbildības nodokli, otrs– par šo vēstuli. Tas ir vienkārši, komisijai vajadzētu strādāt, lai varētu atbildēt PSRS Augstākajai padomei. To mēs varētu izskatīt rītdienas darba kārtībā, jo rīt mums nav paredzēts tik daudz jautājumu.

T.Jundzis: Man būtu priekšlikums rīt arī to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Es vēl paziņoju, ka rīt pulksten 16.00 ir Prezidija sēde, bet tagad balsosim par šiem diviem priekšlikumiem. Tātad deputāta Laķa priekšlikums– rīt izskatīt jautājumu par kultūratbildības nodokli. Procedūras jautājums tiek pieņemts ar balsojošo vairākumu. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 72. Tātad jautājums par kultūratbildības nodokli rīt tiks izskatīts. Deputātus lūdzu paņemt līdzi tekstus, kas jums ir izdalīti.

Otrs jautājums, kuru izvirzīja deputāts Ščipcovs un ierosināja deputāts Tālavs Jundzis, - rīt darba kārtībā iekļaut jautājumu par atbildes teksta PSRS Augstākajai padomei izskatīšanu. Teksts ir sagatavots un izdalīts visiem deputātiem. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 71. Tātad tie ir kā papildu jautājumi. Paredzot to, cik lielas diskusijas par šiem jautājumiem varētu būt, to izskatīšanu mēs acīmredzot beigsim kaut kad ap pusdienas laiku vai pēcpusdienā. Es to saku tāpēc, ka pulksten 4.00 paredzēta Prezidija sēde. Prezidija sēdei ir jānotiek obligāti, jo tas saistīts ar rajonu padomju priekšsēdētāju ierašanos.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Pirms kādām trim vai četrām nedēļām bija iesniegts deputātu pieprasījums, kuru parakstījuši vairāk nekā 20 cilvēki. Tās bija dažu vēlētāju vēstules. Jautājums bija ļoti konkrēts, un uz to var atbildēt Plotnieka kungs– kas tā ir par sabiedrību “Larosa”, ko nodibinājusi Latvija, Krievija un arī Koreja? Šajā sabiedrībā Latvijai pieder 49 procenti un cik tur bija pārējiem, Krievijai laikam 10 procenti. Jautājums– vai tā nav PSRS kopsabiedrība, jo Latvijai nebija ne savas tirdzniecības, ne dzelzceļa transporta, ne aviācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Sekretariātam noskaidrot, kas ir noticis ar šo deputātu pieprasījumu.

A.Kiršteins: Varbūt atbildēt var Plotnieka kungs.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs atbildēs. Deputātam Ģirtam Krūmiņam bija uzdots panākt, lai šī atbilde tiktu sniegta.

Tas ir viss, vairāk paziņojumu nav. Tiekamies rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)