Projekts: Elektroenerģijas tirgus likums

Saeimas dok. Nr.3827; likumprojekts Nr.1132

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdē akceptēts (prot. Nr.11, 25.§) un 1.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini 
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) balansēšana – organizēts process ik brīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
2) elektroenerģijas lietotājs – persona, kura pērk elektroenerģiju;
3) elektroenerģijas pārvade – elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, augstsprieguma savstarpēji savienotā sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
4) elektroenerģijas ražotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju ražošanas iekārtās;
5) elektroenerģijas sadale – elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
6) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki – elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un gala lietotāji;
7) elektroenerģijas sistēmas operators – licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;
8) elektroenerģijas tirdzniecība – elektroenerģijas iepirkšana pārdošanai vai elektroenerģijas pārdošana elektroenerģijas lietotājiem;
9) elektroenerģijas tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē pārdošanu;
10) elektroenerģijas tirgus dalībnieki – elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un gala lietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;
11) gala lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk elektroenerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala patēriņam);
12) koģenerācija – tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
13) mājsaimniecības lietotājs – gala lietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;
14) palīgpakalpojumi – pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;
15) publiskais tirgotājs – elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības, kas nepieciešamas publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;
16) saistītais lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos elektroenerģijas tirgotāju, un pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem;
17) sistēmas pakalpojums – elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina fiziskās elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem;
18) starpvalstu savienojums – elektrolīnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;
19) tiešā līnija – elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā sev piederošu teritoriju, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;
20) universālais pakalpojums – garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
21) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants – komersants vai to kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām: elektroenerģijas pārvade vai sadale, un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām: elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
2. pants. Likuma mērķis
(1) Likuma mērķis ir izveidot tiesisko vidi efektīvi funkcionējošam elektroenerģijas tirgum, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk – lietotāji) visefektīvākajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija, un nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju.
3. pants. Likuma darbības joma
(1) Likums reglamentē darbības veidus elektroenerģijas tirgū, kas ietver elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk – pārvade), elektroenerģijas sadali (turpmāk – sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.
(2) Likums nosaka prasības elektroenerģijas tirgus dalībnieku (turpmāk – tirgus dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībnieku (turpmāk – sistēmas dalībnieki) darbībām elektroenerģijas tirgū.
(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk – ministrija) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā.

II nodaļa
Elektroenerģijas sistēma un tirgus

4. pants. Elektroenerģijas sistēma
(1) Elektroenerģijas sistēmu veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam.
(2) Elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību un tirgus dalībnieku, izņemot gala lietotājus, darbības nosaka Tīkla kodekss. Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators. Regulators var uzdot pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai apstiprināšanai regulatoram.
5. pants. Elektroenerģijas tirgus
(1) Darījumus elektroenerģijas tirgū veic saskaņā ar rakstveida līgumiem starp tirgus dalībniekiem.
(2) Elektroenerģijas tirgus dalībniekam elektroenerģijas transportēšanai ir tiesības izmantot elektroenerģijas pārvades sistēmu vai sadales sistēmu par šajā likumā paredzētajā kārtībā noteiktiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

III nodaļa
Sistēmas darbības pamatprincipi

6. pants. Elektroenerģijas sistēmas operators
(1) Elektroenerģijas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un tā darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā.
7. pants. Sistēmas operatoru licencēšana
(1) Regulators izsniedz licenci sistēmas operatoram saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Licencē norāda licences darbības zonu, kurā ir tiesīgs darboties attiecīgais sistēmas operators un prasības sistēmas operatora darbībai.
(3) Licenci izsniedz, ja tās pieprasītāja ekonomiskās, organizatoriskās un tehniskās iespējas atbilst regulatora noteiktajām prasībām sistēmas operatora darbības nodrošināšanai.
(4) Sistēmas operators tam izsniegto licenci nevar nodot citām personām.
8. pants. Sistēmas darbības regulēšana un uzraudzība
(1) Sistēmas darbības regulēšanu veic regulators Enerģētikas likumā, likumā ”Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.
(3) Regulators uzrauga:
1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;
2) visas rīcības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas elektroenerģijas sistēmā;
3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu sistēmu lietotājiem ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā, ka neapkopota informācija uzskatāma par komerciāli konfidenciālu;
5) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38. – 40. pantā noteiktajai kārtībai;
6) šā likuma 9. panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi;
7) šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;
8) elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.
(4) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta trešajā daļā noteikto sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.
9. pants. Sistēmas darbība
(1) Sistēmas operators tam izsniegtās licences darbības zonā un termiņā ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un par tās attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam.
(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgšanu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem un par pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa ietver attiecīgā pieslēguma izveidošanas pamatotās izmaksas un neietver sistēmas attīstības izmaksas.
(3) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgšanu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.
(4) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad elektroenerģijas tirgus dalībniekam atsaka pieeju sistēmai un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.

IV nodaļa
Pārvade

10. pants. Pārvades sistēma
Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovolti un kuri tiek izmantoti elektroenerģijas pārvadīšanai līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem.
11. pants. Pārvades sistēmas operators
(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija.
(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanas nodrošināšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam vai ja elektroenerģijas sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai avārija.
(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kas, pildot pienākumus, ir nonākusi tā rīcībā no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.
12. pants. Pārvades sistēmas operatora neatkarība
(1) Pārvades sistēmas operatoram, tajā skaitā vertikāli integrēta komersanta sastāvā esošam, ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un nodalītam no elektroenerģijas ražošanas, sadales un tirdzniecības darbībām.
(2) Pārvades sistēmas operatora neatkarību nodrošina, ievērojot šādus obligātos nosacījumus:
1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties vertikāli integrētā komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, sadali un tirdzniecību;
2) personām, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, jābūt nodrošinātām iespējām rīkoties un pieņemt lēmumus neatkarīgi;
3) pārvades sistēmas operatora vadībai jābūt nodrošinātām tiesībām pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā komersanta un valdošā uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no pārvades sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt pārvades sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tam līdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz pārvades sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par pārvades sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šī būvniecība un ierīkošana vai modernizācija nepārsniedz apstiprinātā finanšu plāna vai tam līdzīgu finanšu plānošanas dokumentu noteikumus;
4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Pārvades sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītie trūkumi pārvades sistēmas operatoram ir jānovērš regulatora noteiktā termiņā.
(3) Minimālās prasības pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ievērojot šā panta nosacījumus, nosaka regulators.
13. pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība
(1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā. Šie pienākumi jāveic saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem un to izpildes kārtību nosaka Tīkla kodeksā.
(2) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par balansa uzturēšanu un balansēšanas aprēķiniem pārvades sistēmā un to izpildi taisnīgā, atklātā un vienlīdzīgā veidā attiecībā uz visiem sistēmas dalībniekiem.
(3) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu un enerģijas plūsmu vadību pārvades sistēmā, nodrošinot adekvātu pārvades tīkla jaudu un sistēmas stabilu darbību.
(4) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par paredzēto tirdzniecības darījumu iespējamo pārvades sastrēgumu un pārslodzes novēršanu pārvades sistēmā, savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti un elektroenerģijas sistēmas savietojamību ar ārvalstu elektroenerģijas sistēmām.
(5) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārslodzi pārvades sistēmā un tas apdraud savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti. Tirdzniecības darījumu reģistrācijas, ierobežošanas un atteikšanas kārtību veic Tīkla kodeksa noteiktajā kārtībā, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus.
14. pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā
Pārvades sistēmas operators var veikt palīgpakalpojumus patstāvīgi vai tos pirkt. Pērkot palīgpakalpojumus, pārvades sistēmas operatoram jāvadās no efektivitātes kritērijiem, kā arī vienlīdzības un taisnīguma principiem, lai pēc iespējas nodrošinātu brīvu konkurenci palīgpakalpojumu pirkšanā. Pārvades sistēmas operatoram jāpadara atklāti nosacījumi palīgpakalpojumu pirkšanai, kas saistīti ar sistēmas atbildību.
15. pants. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā
(1) Pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz elekt roenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējums atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības novērtējuma ziņojuma saturam nosaka Ministru kabinets.
(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
16. pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – pārvades tarifi) nosaka regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Pārvades tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no pārvades attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām.

V nodaļa
Sadale

17. pants. Sadales sistēma
(1) Sadales sistēma ietver vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales tīklus un iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādei lietotājiem un kurās spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem.
(2) Pieeja sadales sistēmai paredz arī pārvades sistēmas pakalpojuma izmantošanu Latvijas teritorijā.
18. pants. Sadales sistēmas operators
(1) Sadales licences darbības zonu nosaka regulators katra sadales sistēmas operatora licencē. Regulatoram ir tiesības grozīt sadales licences darbības zonas robežas jau izsniegtajās licencēs.
(2) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.
(3) Sadales sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā gadījumos, kad elektroenerģijas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama saistīto lietotāju apgādei, elektroenerģijas zudumu segšanai sadales sistēmā vai sadales sistēmas operatora paša vajadzībām (gala patēriņam).
19. pants. Sadales sistēmas operatora neatkarība
(1) Sadales sistēmas operatoram jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no elektroenerģijas ražošanas, pārvades un tirdzniecības darbībām.
(2) Sadales sistēmas operatora neatkarību nodrošina, ievērojot šādus obligātos nosacījumus:
1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties vertikāli integrētā komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;
2) personām, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, jābūt nodrošinātām iespējām rīkoties un pieņemt lēmumus neatkarīgi;
3) sadales sistēmas operatora vadībai jābūt nodrošinātām tiesībām pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā komersanta un valdošā uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tam līdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šī būvniecība un ierīkošana vai modernizācija nepārsniedz apstiprinātā finanšu plāna vai tam līdzīgu finanšu plānošanas dokumentu noteikumus;
4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Sadales sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītie trūkumi sadales sistēmas operatoram ir jānovērš regulatora noteiktā termiņā.
(3) Minimālās prasības sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ievērojot šā panta nosacījumus, nosaka regulators.
(4) Šajā pantā minētās prasības nav attiecināmas uz sadales sistēmas operatoriem, ja to sadales sistēmām ir pieslēgti mazāk nekā simts tūkstoši lietotāju, bet tiem ir jānodrošina veicamo darbību grāmatvedības nodalīšana atbilstoši 38. – 40. panta prasībām un funkcionālā nodalīšana, ievērojot šādas minimālās prasības:
1) jāizveido atsevišķas struktūrvienības, kas atbild par elektroenerģijas sadali un tirdzniecību un darbojas kā atsevišķi peļņas centri;
2) ar struktūrvienību vadītājiem jānoslēdz darba līgumi, kuros norādīti precīzi un nepārprotami iemesli līgumu pārtraukšanai;
3) sadales struktūrvienības vadība nedrīkst pildīt pienākumus, kas saistīti ar tirdzniecības struktūrvienības darbu un otrādi;
4) pēc iespējas jānovērš apstākļi, kas var stimulēt darbinieku rotāciju starp struktūrvienībām.
20. pants. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Sadales sistēmas tīkla pakalpojumu tarifus (turpmāk – sadales tarifs) nosaka regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā vai sadales sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Sadales tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no sadales attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Ir pieļaujamas atšķirības tarifos starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja šādas atšķirības ir ekonomiski pamatotas un vienlīdzīgas visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem.
21. pants. Sadales sistēmu īpašuma tiesības
Sadales sistēmas operators savu pienākumu izpildei var lietot savā īpašumā esošus vai nomātus pamatlīdzekļus.

VI nodaļa
Jaunu jaudu ierīkošana

22. pants. Ražošanas jaudu palielināšana
(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja. Prasības atļaujas saņemšanai, atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Atļauju izsniedz vai to atsaka 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Atteikuma gadījumā iesnieguma iesniedzējam izsniedz rakstisku atteikuma pamatojumu.
(3) Atteikumu pamato vienīgi ar iesnieguma neatbilstību noteiktajām prasībām. Iesnieguma iesniedzējs var pārsūdzēt atteikumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ražošanas jaudu būvniecību veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. pants. Konkursi
(1) Ja no šā likuma 15. pantā noteiktā pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un šo iztrūkumu neizdodas kompensēt šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā, ministrija ierosina konkursa izsludināšanu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju, palielinot to jaudu.
(2) Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets ir tiesības noslēgt ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu.
(3) Konkursu izsludina un organizē regulators. Konkurss ir jāizsludina “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Konkursa dokumentācijā jāietver šāda informācija:
1) detalizēti paredzamā līguma noteikumi;
2) pretendentiem izvirzītās prasības;
3) kritēriju uzskaitījums, kurus ievērojot tiks izvēlēts pretendents un ar viņu tiks slēgts līgums.
(4) Līgumu par ilgtermiņa elektroenerģijas piegādi ar konkursa uzvarētāju slēdz šā likuma 33. pantā noteiktais publiskais tirgotājs.
24. pants. Līniju ierīkošana
(1) Elektroenerģijas transportēšanas līnijas ierīkošanai ar spriegumu 110 un vairāk kilovolti ir nepieciešama regulatora atļauja.
(2) Elektroenerģijas transportēšanas starpvalstu līnijas ierīkošanai ar spriegumu 110 un vairāk kilovolti ir nepieciešama regulatora atļauja.
(3) Sadales sistēmas operatoram ir tiesības būvēt sadales līniju savā licences darbības zonā.
(4) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības būvēt sadales līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā šādos gadījumos:
1) līnija, kas tiek būvēta, ir tiešā līnija;
2) līnija, kas tiek būvēta, ir atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija;
3) regulators ir izsniedzis atļauju būvēt līniju.
(5) Sadales sistēmas operatoram šā panta ceturtās daļas 2. un 3. punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku un saskaņā ar regulatora noteiktajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.
25. pants. Tiešās līnijas
(1) Ražotājam ir tiesības piegādāt elektroenerģiju lietotājiem vai saviem objektiem, izmantojot tiešās līnijas pieslēgumu.
(2) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz regulators. Regulators nosaka objektīvus un vienlīdzīgus atļaujas izsniegšanas kritērijus tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai.
(3) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai to atsaka 30 dienu laikā no visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas.

VII nodaļa
Elektroenerģijas ražošana un cenu noteikšana

26. pants. Elektroenerģijas cena
Elektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
27. pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā
(1) Ražotājs, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
(2) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktās tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot publiskajam tirgotājam.
(3) Kritērijus koģenerācijas elektrostaciju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā veida, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un atteikšanās kārtību no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas palicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par cenu, kas noteikta šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.
(5) Ražotāji, kuru koģenerācijas elektrostacijas uzsākušas elektroenerģijas ražošanu pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuri nav izvēlējušies šā panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, pārdod elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, atbilstoši nosacījumiem par darbības režīmiem, atbalsta termiņiem un par cenu, kāda uz tām attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(6) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti par šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksām. Minētā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu koģenerācijas elektrostacijās ražotās elektroenerģijas vai kompensējot tās iepirkuma izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
(7) Koģenerācijas stacijas, kas atbilst šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem var Ministru kabineta noteiktā kārtībā saņemt ražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.
28. pants. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
(1) Ražotājs, kas ražo elektroenerģiju izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.
(2) Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju kopējā patēriņa ir obligāti jānosedz ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šo daļu nākamo piecu gadu periodam katru gadu līdz 1.aprīlim nosaka Ministru kabinets.
(3) Publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās elektroenerģijas, kas ražota izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, apjomu katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai lietotāju kopējā patēriņā, kas obligāti jānosedz ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un publicē to internetā savā mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, tajā skaitā šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētais ražotājs, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot regulatoram un publiskajam tirgotājam.
(5) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību un atteikšanās kārtību no atbalsta nosaka Ministru kabinets.
(6) Ražotāji, kas atbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem var Ministru kabineta noteiktā kārtībā saņemt ražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.
(7) Šā panta un šā likuma 29.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām ar uzstādīto jaudu, kas lielāka par 5 megavatiem.
29. pants. Elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, pirkšana un pārdošana
(1) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus un uzsākuši darbību pirms šā likuma stāšanās spēkā, elektroenerģiju pārdod publiskajam tirgotājam, atbilstoši tiem nosacījumiem attiecībā uz darbības režīmiem, iepirkuma termiņiem un par cenu, kas uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(2) To obligāti iepērkamās elektroenerģijas apjoma daļu, ko nenosedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Elektroenerģijas iepirkšana no šiem ražotājiem notiek pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu, kurā ražotājs un publiskais tirgotājs vienojas par elektroenerģijas ražošanas režīmiem, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks par 5 un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas kārtību nosaka regulators.
(3) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomam un izmaksām. Minētā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu elektroenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus vai kompensējot publiskā tirgotāja izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
30. pants. Ražotāju izvēles tiesības
Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 27., 28. un 29.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot tikai vienu no tām.
31. pants. Elektroenerģijas ražošana konkursa kārtībā ieviestās ražošanas jaudās
(1) Elektroenerģija no ražotāja, kura jauda ir ieviesta šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā, tiek iepirkta, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumu, kas šā likuma 23.pantā noteiktā konkursa rezultātā ir noslēgts starp publisko tirgotāju un ražotāju.
(2) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti par iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksām no šā panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja. Minētā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu no šā panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja ražotās elektroenerģijas vai kompensējot tās iepirkuma izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet izmaksu sadales aprēķina metodiku nosaka regulators.

VIII nodaļa
Elektroenerģijas tirdzniecība

32. pants. Elektroenerģijas tirdzniecības pamatprincipi
(1) Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties:
1) elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto vienu vai vairākas ģenerējošās vienības vienā vai vairākās vietās un kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai;
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem ir pieslēgts mazāk par simts tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas šā likuma 19. panta prasības;
3) tirgotājs, kas saņēmis licenci.
(2) Tirgotājam licenci izsniedz regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Licenci izsniedz, ja tās pieprasītājs atbilst regulatora noteiktām prasībām.
(3) Elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, un saskaņā ar regulatora noteiktiem nosacījumiem nodrošina:
1) publiskais tirgotājs;
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem ir pieslēgts saistītais lietotājs, ja šī operatora tīklam ir pieslēgts mazāk par simts tūkstošiem lietotāju.
(4) Regulators nosaka informācijas apjomu, kuru sistēmas operators sniedz gala lietotājam izsniegtajos rēķinos un informatīvajos materiālos.
(5) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus, piegādājot un lietojot elektroenerģiju un norēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī tirgotāju maiņas kārtību, nosaka Ministru kabinets.
33. pants. Publiskais tirgotājs
(1) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs un to izveido komersants, kuram ir sadales licence ar Latvijā vislielāko darbības zonu un pieslēgto lietotāju skaitu.
(2) Publiskā tirgotāja pienākumi:
1) piegādāt elektroenerģiju visiem saistītajiem lietotājiem visā Latvijas teritorijā. Saistītajiem lietotājiem, kas pieslēgti tā sadales sistēmas operatora tīkliem, kam bija pienākums izveidot publisko tirgotāju, elektroenerģijas piegādi publiskais tirgotājs veic atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Saistīto lietotāju, kas pieslēgti citu sadales sistēmas operatoru tīkliem, elektroapgādi publiskais tirgotājs nodrošina, pārdodot šo saistīto lietotāju apgādei nepieciešamo elektroenerģijas apjomu attiecīgajam sadales sistēmas operatoram;
2) iepirkt koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju šā likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā;
3) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus šā likuma 28. un 29.pantā noteiktajā kārtībā;
4) iepirkt saistīto lietotāju apgādei nepieciešamo elektroenerģiju;
5) iepirkt elektroenerģiju šā likuma 31 pantā noteiktajā kārtībā;
6) pildīt pēdējā garantētā piegādātāja pienākumus.
(3) Tarifus saistītajiem gala lietotājiem un 32.panta trešajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem nosaka regulators vai publiskais tirgotājs saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Šie tarifi pirms to stāšanās spēkā jāpublicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(4) Publiskais tirgotājs izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un regulatora noteiktajā kārtībā publicē apstiprināto elektroenerģijas piegādes līguma tipveida formu, darbības reglamentu un saistīto lietotāju apgādei nepieciešamās elektroenerģijas iepirkšanas kārtību.
34. pants. Pēdējais garantētais piegādātājs
(1) Visi mājsaimniecības lietotāji un citi lietotāji, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktām prasībām, ir tiesīgi saņemt universālo pakalpojumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajiem lietotājiem pēc lietotāja izvēles tiesību izmantošanas un kļūšanas par tirgus dalībniekiem, ir tiesības pārtraukt izmantot piegādātāja izvēles tiesības un saņemt elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja. Pēdējais garantētais piegādātājs ir publiskais tirgotājs un tam nav tiesību atteikt elektroenerģijas piegādi minētajiem lietotājiem, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos gadījumus.
(3) Publiskajam tirgotājam ir tiesības atteikties piegādāt elektroenerģiju šā panta pirmajā daļā noteiktam lietotājam, ja publiskais tirgotājs ir atjaunojis savu pienākumu būt par elektroenerģijas piegādātāju šim lietotājam vairāk nekā divas reizes pēdējo divpadsmit mēnešu laikā.
35. pants. Gala lietotāja tiesības mainīt tirgotājus
(1) Elektroenerģijas gala lietotājam, kam ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, bet iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties.
(2) Elektroenerģijas gala lietotājam, kas ir pieslēgts sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju (elektroenerģijas piegādātāju), ievērojot šādus nosacījumus:
1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot rakstiski tirgotājam, kas piegādā elektroenerģiju līdz tirgotāja maiņai;
2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājs ir pieslēgts.
36. pants. Balansēšanas atbildība
(1) Balansa nodrošinātājs Latvijā ir pārvades sistēmas operators. Pārvades sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un citiem sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais sadales sistēmas operators.
(2) Katram ražotājam un lietotājam, kuri ir tirgus dalībnieki, un katram sadales sistēmas operatoram ir jābūt līgumam ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās elektroenerģijas piegādi, nodrošinot tīklā ievadītās un patērētās elektroenerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.
37. pants. Balansēšana un balansēšanas aprēķini
(1) Sistēmas operatori saskaņā ar Tīkla kodeksu veic balansēšanas aprēķinus atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem un ražotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz pārvades un sadales operatoru datiem.
(2) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās elektroenerģijas apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus un sistēmas dalībniekiem, nodrošinot to komercdarbības noslēpumu konfidencialitāti.
(3) Sistēmas dalībnieks sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.
(4) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no sistēmas dalībniekiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai.

IX nodaļa
Nodalīšana

38. pants. Grāmatvedības nodalīšana
(1) Sistēmas operatoram ir jānodala energoapgādes komersanta iekšējā grāmatvedība, sastādot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu.
(2) Grāmatvedības nodalīšana ir jāveic tādā veidā kā, ja katru no šā panta pirmajā daļā minētajiem darbības veidiem veic atsevišķs, patstāvīgs komersants.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam un naudas plūsmas pārskatam ir jābūt atvasināmam no sistēmas operatora gada pārskata, kas sastādīts saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.
39. pants. Grāmatvedības pārskatu iesniegšana un publicēšana
(1) Šā likuma 38.panta noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu sistēmas operators iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā sistēmas operators nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā likuma 38.panta noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.
40. pants. Šķērssubsīdiju aizliegums
(1) Par šķērssubsīdijām uzskatāmas darbības, kad tirgus dalībnieks pārvieto izmaksas vai citas saistības starp elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību un pārvadi, sadali un cita veida komercdarbību.
(2) Šķērssubsīdijas ir aizliegtas.

Pārejas noteikumi

1. Mājsaimniecības lietotāji šā likuma 35.panta otrajā daļā noteiktās tiesības iegūst no 2007.gada 1.jūlija.
2. Šā likuma 19.panta pirmā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.
3. Līdz 2007.gada 1.jūlijam visiem sadales sistēmu operatoriem ir jāievēro šā likuma 19.panta ceturtā daļa.
4. Šā likuma 21.pants stājas spēkā 2015.gada 1 janvārī.
5. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 15.panta otrajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 27.panta trešajā daļā, 28.panta otrajā un piektajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 32.panta piektajā daļā, 33.panta otrajā daļā un 34.panta pirmajā daļā paredzētos normatīvos aktus. Līdz to spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Enerģētikas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi Nr.413 “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumi Nr.326 “Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem”;
3) Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.9 “Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena”;
4) Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.29 “Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”.
6. Regulators sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 37.panta ceturtajā daļā un 39.panta otrajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/77/EC par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/54/EC par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EC atcelšanu;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11 februāra direktīvas 2004/8/EC par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC.

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pašreiz spēkā esošie enerģētikas nozari regulējošie normatīvie akti neparedz virkni nosacījumu elektroenerģijas tirgus liberalizācijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/54/EC par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par Direktīvas 96/92/EC atcelšanu (turpmāk – Direktīva) mērķis ir noteikt kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei. Ar to nosaka normas, kas attiecas uz elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, pieeju tirgum, kritērijiem un procedūrām, kuras piemēro konkursiem un atļauju piešķiršanai, kā arī uz sistēmu ekspluatāciju.
Viens no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem ir tas, ka patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju. Pretēji Direktīvas prasībām par monopola un konkurējošo funkciju atsaisti Enerģētikas likumā ir sasaistītas elektroenerģijas tirdzniecības un tīklu pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Enerģētikas likumā ir neskaidrs un nepietiekams regulējums attiecībā uz sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumiem. Nav skaidras un pārskatāmas procedūras līgumu noslēgšanai par pārvades un sadales pakalpojumu saņemšanu.
Izstrādājot likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums” (turpmāk – likumprojekts), kurā ietverts tiesiskais regulējums pamatnostādnēs Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei definētajam, uz divpusējiem darījumiem balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgum, tajā atbilstoši pamatnostādnēs aprakstītajiem principiem ir noteikti:
1) elektroenerģijas tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības;
2) elektroapgādes drošuma, kvalitātes un universālā pakalpojuma garantēšanas prasības;
3) elektroenerģijas tirdzniecības sistēmas darbības un balansēšanas procedūras;
4) elektroapgādes drošuma garantēšanas pienākumi;
5) sistēmu pieejas un lietošanas nosacījumi;
6) regulatora pienākumi un tiesības;
7) atbalsta mehānismi izkliedētās ģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas attīstībai;
8) obligātās prasības un kritēriji pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši Direktīvai, kura paredz normas, kas regulē pieeju tirgum, sistēmu darbību, kritērijus un kārtību, kas piemērojama atļaujas saņemšanai ražot, pārvadīt, sadalīt un realizēt elektroenerģiju.
Eiropas Savienības dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu energoapgādes komersantiem un kvalificētajiem lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kas aptver savstarpēji saistītu sistēmu, tiesības piekļūt sistēmai, par pamatu ņemot publicētos tarifus un citus noteikumus un pienākumus, kas jāievēro, izmantojot sistēmu.
3. Cita informācija.
Likumprojekts nosaka vienotus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un realizācijai (pārdošanai). Tas paredz noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas sektora organizēšanu un funkcionēšanu.
Elektroapgādes komersantiem valsts tautsaimniecības interesēs ir noteikusi sabiedriskā pakalpojuma pienākumu, kas attiecas uz elektroenerģijas lietotāju apgādes drošību, regularitāti, apgādes kvalitāti un cenām, kā arī apkārtējās vides aizsardzību. Šāds pienākums ir noteikts normatīvajos aktos, publicēts un atklāts. Komersantam ir jāapgādā visi lietotāji vai to grupas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem. Tāpat elektroapgādes komersantam ir jānodrošina komerciāli nozīmīgas informācijas aizsardzība.
Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir izveidots neatkarīgs regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas veic regulēšanas, kontroles, uzraudzības un strīdu izšķiršanas funkcijas, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Regulatoram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, izskatīt grāmatvedības pārskatus, kā arī pienākums nodrošināt komerciālas informācijas aizsardzību. Viena no regulatora funkcijām ir aizstāvēt lietotāju intereses no elektroapgādes komersanta dominējošā stāvokļa iespējamās ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī veicināt elektroapgādes komersanta attīstību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojektā paredzētā prasība sistēmas operatoram nodrošināt vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajām sistēmām ir pamats konkurētspējīga elektroenerģijas tirgus veidošanai. Tādējādi kvalificētajiem lietotājiem tiek nodrošināta iespēja izvēlēties izdevīgākos piegādes avotus un samazināt enerģijas izmaksas, kas viennozīmīgi uzlabo to konkurētspēju ārējā un iekšējā tirgū. Sevišķi svarīgi tas ir energoietilpīgām nozarēm.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Tirgus elementu ieviešana Latvijas elektroenerģijas apgādē nodrošinās elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Tā rezultātā vienkāršosies administratīvās procedūras saistībā ar elektroenerģijas tarifu un cenu regulēšanu, jo kvalificētajiem lietotājiem produkta cenu noteikt nebūs nepieciešams. Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju tiesības. Elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un sadalē saglabāsies nemainīgi.
Lēmumu par produkta piegādātāja maiņu (kļūšanu par kvalificēto lietotāju) lietotāji pieņems, ja tā rezultātā varēs saņemt elektrību par lētāku cenu.
Ja Latvijas elektrības tirgū neienāks ražotājs, kas elektroenerģiju varēs pārdot lētāk nekā pašreiz esošie ražotāji, nekas nemainīsies.
Administratīvās procedūras likumprojekts neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neatbildīs kvalificētā lietotāja kritērijiem vai neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju tiesības. Visos gadījumos elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un sadalē saglabāsies nemainīgi.
4. Ietekme uz vidi.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Raugoties no tirgus attīstības viedokļa, iekšējais elektroenerģijas tirgus ir agrīnā attīstības stadijā ne tikai tādēļ, ka trūkst ilgtermiņa elektroenerģijas iepirkuma līgumu, bet arī tādēļ, ka Latvijā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kuru darbība būtu atzīstama par sevišķi energoietilpīgu.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
Lai ieviestu likumprojektā paredzēto elektroenerģijas tirgus atvēršanu sešu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumprojektā paredzētos tiesību aktus šādās jomās. Ministru kabinets:
– elektroenerģijas tirdzniecība un lietošana (tirdzniecības procedūra, termiņi);
– atjaunojamie energoresursi, koģenerācija, atļaujas ražošanai.
Regulators:
– prasības sistēmas operatoru neatkarībai;
– metodikas izmaksu attiecināšanai atjaunojamajiem energoresursiem, koģenerācijai;
– publiskā tirgotāja darbība;
– prasības sistēmas operatoru ziņojumiem.
Vienlaikus ar likumprojekta pieņemšanu nepieciešams izdarīt grozījumus Enerģētikas likumā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Direktīvas 2003/54/EC mērķis ir nodrošināt piegādes drošību, elastību un konkurenci elektroenerģijas tirgū visu patērētāju interesēs, kuriem nepieciešams piegādāt elektroenerģiju par konkurētspējīgām cenām. Tas notiks, kad būs nodibināts un pilnībā atvērts iekšējais elektroenerģijas tirgus. Iekšējais elektroenerģijas tirgus aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju bez iekšējām robežām, nodrošinot brīvu preču, tai skaitā elektroenerģijas, pārvietošanu.
Saskaņā ar vienu no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem patērētājam ir tiesības izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26 jūnija direktīva 2003/54/EC par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EC atcelšanu; publicēta izdevumā “Official Journal” L 176/37, 15.07.2003.
Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums, kas ir ratificēts Latvijā 13.09.1995 un stājies spēkā no 16.04.1998.; publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1995.gada 150.nr.
Enerģētikas hartas protokols par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem, kas ir ratificēts Latvijā 16.10.1998. un stājies spēkā no 04.02.1999.; publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998.gada 308.nr.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva 2001/77/EC par tādas elektrības pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus; publicēta izdevumā “Official Journal” L 283, 27.10.2001.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra direktīva 2004/8/EC par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC”; publicēta izdevumā “Official Journal” L 052, 21.02.2004.
Citi dokumenti nereglamentē likumprojektā ietvertos jautājumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26 jūnija direktīva 2003/54/EC par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EK atcelšanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva 2001/77/EC par tādas elektrības pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīva 2004/8/EC par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Latvijas Pašvaldību savienība; ražotāju pārstāvji: SIA “BaltEnEko”, VAS “Latvenergo”; sadales sistēmas operatori: VAS “Latvenergo”, SIA “Vats”; pārvades sistēmas operators: VAS “Latvenergo”; Latvijas arodbiedrība “Enerģija”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Ražotāju un operatoru priekšlikumi iestrādāti likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Nav notikuši.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Likumprojekta izstrādē tika pieaicināti Eiropas Savienības PHARE programmas eksperti.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
No šī likuma izrietošos administratīvos aktus iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš