Par institūciju sadarbību absolventu bezdarba iemeslu izpētē

Trešdien, 30.martā, notika kārtējā izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemeslu analizēšanai izveidotās darba grupas sēde.
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji informēja par aģentūras veikto pētījumu par absolventiem bezdarbniekiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 2003./2004.mācību gadā. Šajā gadā augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits ir 287, no tiem 90 cilvēki mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, 144 – par saviem privātajiem līdzekļiem, 4 cilvēkiem daļu studiju maksas sedza valsts, daļu – paši, par 49 cilvēkiem nav informācijas. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda anketēšana ir nepieciešama, un vienojās, ka šim pētījumam izmantotā anketa tiks pilnveidota un izmantota arī turpmāk.
Labklājības ministrijas pārstāvji tikšanās dalībniekus iepazīstināja ar Eiropas Sociālā fonda Nacionālo programmu “Darba tirgus pētījumi” (saistībā ar darba tirgus analīzi un prognozēšanu Latvijā). Pētījuma prioritāte – cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana,pētījumu plānots noslēgt nākamā gada beigās. Darba grupas locekļi pauda pārliecību, ka koordinēšanas un savstarpējās sadarbības trūkums mazina jautājuma risināšanā ieguldītā darba efektivitāti un atdevi. Tikšanās gaitā darba grupas dalībnieki pārrunāja vairākus jautājumus un iespējamās rīcības absolventu bezdarbnieku problēmas risināšanai, īpašu nozīmi pievēršot starpinstitucionālajai sadarbībai un rīcības koordinācijai.
1. Informācijas nodrošināšana, monitorēšana, uzturēšana un ilgtermiņa perspektīva.
Ir jānodrošina dažādu ministriju un iestāžu veikto pētījumu savstarpējā koordinācija un to papildināšanas iespējas. Darba grupas dalībnieki norādīja, ka būtu jāpalielina darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte, nodrošinot reģionālo augstskolu sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, kā arī ar reģionālo un nacionālo ilgtermiņa attīstību.
Tikšanās laikā runāts par nepieciešamību saistīt tautsaimniecības attīstības prognozes ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības tendencēm, kā arī ar izglītības sistēmas ilgtermiņa plānošanu.
2. Finanšu un ekonomiskie priekšnoteikumi.
Minēta nepieciešamība piešķirt papildu līdzekļus dabaszinātņu un inženiertehnisko zinātņu apmācības procesa nodrošināšanai (piemēram, laboratorijas iekārtām).
Iesaistītās puses norādīja, ka pašreizējā situācija nerada labvēlīgus nosacījumus, lai uzņēmēji investētu līdzekļus savu darbinieku tālākizglītošanā.
3. Profesionālā orientācija un interešu saskaņotība.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jāstiprina profesionālās orientācijas sistēma izglītībā (sākot jau no pamatskolas). Darba grupas locekļi pārrunāja nepieciešamību izvērtēt t.s. izvēles priekšmetu ideju vidusskolās, lai šo izglītības iestāžu absolventiem būtu vienlīdzīgas iespējas turpināt augstāko izglītību gandrīz jebkurā specialitātē. Darba grupas dalībnieki pauda atbalstu arī Ministru prezidenta Aigara Kalvīša iniciatīvai vidusskolas obligāto noslēguma eksāmenu sarakstā iekļaut matemātiku.
Tikšanās dalībnieki minēja, ka viens no iemesliem absolventu bezdarbnieku problēmai varētu būt praktiskās darba pieredzes trūkums. Izskanēja priekšlikums izstrādāt atbalsta sistēmu darba devējiem, kuri nodrošina studiju prakses iespējas savos uzņēmumos, tādējādi veicinot izglītības iestāžu absolventu (topošo darba tirgus dalībnieku) praktiskās darba iemaņas.
4. Administratīvie šķēršļi un normatīvo aktu nepilnības.
Tikšanās laikā izskanēja ideja par nepieciešamību samazināt augstskolu programmu akreditācijas un licencēšanas birokrātijas procedūras, kā arī veicināt uz izmaiņām reaģētspējīgas izglītības sistēmas attīstību. Tika pausts arī viedoklis, ka jāvienkāršo iepirkuma procedūras gadījumos, ja notiek apmācības programmu iepirkums.
Darba grupa iesaka veikt grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lai studentam nebūtu tiesību iegūt bezdarbnieka statusu. Proti, students, kurš iegūst izglītību klātienē un vēlas to darīt kvalitatīvi, vienlaikus nevar strādāt; ja ir šāda situācija, tad cietēji ir visi – gan darbs, gan studiju process.
Darba grupas mērķis ir sagatavot informatīvo ziņojumu par augstskolu, profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemesliem; par absolventu izglītības un prasmju kvalitātes neatbilstību darba tirgus prasībām; kā arī par izglītības apguves un pilnveidošanas ilgtermiņa stratēģiju, ņemot vērā valsts tautsaimniecības attīstības tendences.
Plānots, ka nākamā darba grupas sēde notiks pēc divām nedēļām – 13.aprīlī.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments