Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 2.punkta “c” apakšpunktu pēc vārda “uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “(komercsabiedrības)” un pēc vārdiem “padomes loceklis” — ar vārdiem “prokūrists, kontrolieris”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka:

a) persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā,

b) persona, kuru nodarbina citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) darba devējs un kurai saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — regula), 13., 14., 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus;”.

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārdiem “iekšzemes nodokļu maksātājs” ar vārdiem “vai citas dalībvalsts nodokļu maksātājs”.

3. 6.pantā:

izslēgt otrajā daļā skaitļus un vārdus “I un II grupas invalīdi”;

papildināt piektās daļas 3.punktu pēc vārda “saņem” ar vārdiem “maternitātes vai”;

papildināt astoto daļu pēc vārdiem “slimības apdrošināšanai” ar vārdiem “un darba negadījumu apdrošināšanai”;

izslēgt devītajā daļā skaitļus un vārdus “I un II grupas invalīdi”;

papildināt devītās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārdiem “slimības apdrošināšanai” ar vārdiem “un darba negadījumu apdrošināšanai”;

papildināt pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(17) Citas dalībvalsts darba devējs ar personu, kurai saskaņā ar regulas 13., 14., 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, var vienoties par to, kādā statusā šī persona veiks obligātās iemaksas: darba ņēmēja statusā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka statusā. Par šādu vienošanos citas dalībvalsts darba devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu.”

4. Papildināt 13.panta otro daļu pēc vārda “ieguvusi” ar vārdiem “mainījusi vai zaudējusi”.

5. 14.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “gūtie” ar vārdu “aprēķinātie”;

izslēgt septītās daļas 4.punktu;

papildināt divpadsmito daļu pēc vārda “uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “(komercsabiedrības)” un pēc vārdiem “padomes loceklim” — ar vārdiem “prokūristam, kontrolierim”.

6. Papildināt 16.¹ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja darba devējs neiesniedz šajā likumā paredzētās ziņas par darba ņēmējiem, Valsts ieņēmumu dienests tam uzliek soda naudu piecu latu apmērā par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu. Ja ziņas par darba ņēmējiem ir iesniegtas, par katru ziņās neuzrādīto personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, darba devējam uzliek soda naudu piecu latu apmērā.”

7. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs.”

8. 20.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai”;

izslēgt trešajā, ceturtajā un septītajā daļā skaitļus un vārdus “I un II grupas invalīds”;

izslēgt septītās daļas 1.punktā vārdus “izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai”;

izslēgt septītās daļas 2.punktā vārdus “darba negadījumu apdrošināšanai”;

izslēgt septītās daļas 3.punktā vārdus “darba negadījumu apdrošināšanai un”.

9. Papildināt 23.panta trešo daļu pēc vārdiem “ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām” ar vārdiem “un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.”

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punkta otro un trešo teikumu;

papildināt 23.punktu pirms vārda “grozījumi” ar skaitļiem un vārdiem “2002.gada 6.jūnija likuma”;

papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā:

“26. No 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi darba ņēmēja statusu vai iesaukta obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis). Personām, kurām piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķināšanā nav ņemts vērā laika periods, par kuru bija jāveic obligātās iemaksas (sociālais nodoklis), sociālās apdrošināšanas pakalpojumi pēc attiecīgās personas pieprasījuma pārrēķināmi, sākot ar 2005.gada 1.aprīli.

27. Ja par šo pārejas noteikumu 26.punktā minētajām personām obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) administrācijā nav reģistrēts obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts atbilstoši šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajam, obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā.

28. Grozījumi šā likuma 1.panta 4.punktā attiecībā uz personu, kuru nodarbina citas dalībvalsts darba devējs un kurai saskaņā ar regulas 13., 14., 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

29. Grozījumi šā likuma 6.panta otrajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu, devītajā daļā attiecībā uz iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu, kā arī šā likuma 20.panta trešajā, ceturtajā un septītajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju un iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

30. Grozījumi šā likuma 6.panta piektajā daļā attiecībā uz maternitātes pabalstu saņēmēju pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

31. Grozījumi šā likuma 6.panta astotajā un devītajā daļā un 20.panta septītajā daļā attiecībā uz iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka pakļaušanu darba negadījumu apdrošināšanai stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

32. Šā likuma 6.panta septiņpadsmitā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

33. Šā likuma 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija par obligātās iemaksu likmes noteikšanu, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, 33,09 procentu apmērā, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 31.martā