Par budžeta uzskaiti Latvijā

Līdz šā gada 1.martam visas Eiropas Savienības dalībvalstis, arī Latvija, ir iesniegušas Eiropas Savienības (ES) Statistikas birojā (“Eurostat”) valsts deficīta un valsts parāda notifikāciju, kas tiek sastādīta atbilstoši ESA95 nacionālo kontu sistēmai, balstoties uz uzkrāšanas principu. “Eurostat” šos datus apkopoja, pārbaudīja un informēja, ka ar dažu valstu statistikas iestādēm vēl turpinās sarunas par datu interpretāciju.
Saskaņā ar “Eurostat” preses relīzi “Euro-zone and EU25 government deficit at 2.7% and 2.6% of GDP respectively” (39/2005 – 18 March 2005), pašlaik Latvijas budžeta deficīts, kas aprēķināts atbilstoši ESA95 nacionālo kontu sistēmai, ir 0,8% no iekšzemes kopprodukta.
“Eurostat”, sagatavojot informāciju par valstu budžeta deficītiem, ir apšaubījis (vai atturējies apstiprināt) divu valstu (Grieķijas un Itālijas) iesniegtos datus.
Savukārt ar trim valstīm (Portugāli, Latviju, Lietuvu) turpinās diskusijas par statistikas metodoloģijas jautājumiem, un šīs diskusijas nenozīmē, ka Latvijas budžeta dati nebūtu uzticami vai uzskaite būtu nepareiza.
Latvijai ir norādīts: ““Eurostat” un Latvija turpina diskusijas par Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā uzskaiti. Šo datu pārskatīšana varētu samazināt aprēķināto deficītu 2004.gadam.”
Iemaksas Eiropas Savienības budžetā veido tradicionālie pašu resursi, t.i., muitas nodoklis, lauksaimniecības maksājumi un cukura ražošanas nodeva, pievienotās vērtības nodokļa resurss un nacionālā bruto ienākuma resurss. Pievienotās vērtības nodokļa un nacionālā bruto ienākuma iemaksas tiek veiktas ik mēnesi 1/12 no gada kopējā apjoma, pamatojoties uz Eiropas Komisijas ikmēneša pieprasījumiem veikt iemaksas. Savukārt tradicionālo pašu resursu iemaksas Eiropas Savienības budžetā notiek ik mēnesi atbilstoši to faktiski iekasētajam apjomam.
Precizēšanas diskusijas jautājumā par Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā galvenokārt rodas tādēļ, ka Latvija kārtējā gadā iemaksas ES budžetā veic, aprēķinos ņemot vērā iepriekšējo gadu nacionālā bruto ienākuma prognozes, savukārt tagad iespējams iemaksu apjomu precizēt, ņemot vērā faktiskos nacionālā bruto ienākuma datus.

Finanšu ministrijas preses dienests