Par biometrijas attīstību un pielietojumu

Eiropas Komisija 30.martā nākusi klajā ar jaunu lielapjoma pētījumu par to, kā biometrijas tehnoloģijas – ieskaitot pirkstu nospiedumus, acu zīlīšu un sejas atpazīšanu – ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi. Tā kā Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi lēmumu, sākot ar 2006.gadu izmantot biometrijas tehnoloģijas pasēs, vīzās un uzturēšanās atļaujās, biometrija arvien vairāk ienāks mūsu ikdienā. Tās izmaksas samazināsies, ceļojot cilvēki arvien vairāk pieradīs pie šīm tehnoloģijām un turpmāk biometrijas lietošana komerciālajā un sadzīves jomā neapšaubāmi paplašināsies. Tādēļ ziņojumā ieteikts, ka biometrijas pielietojuma noteikšanā politikas veidotājiem būtu jādarbojas tūlīt, nevis jānogaida un jāreaģē uz sekām.
Biometrija būtiski palīdzēs nodrošināt lielāku drošību uz Eiropas robežām, padarīt robežu šķērsošanu vieglāku un palielināt personības dokumentu ticamību, tādējādi sekmējot Eiropas tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidi. Šādu tehnoloģiju attīstība var dot savu artavu drošā, zināšanās pamatotā sabiedrībā. Ir vajadzīga pieeja, kas apvienotu dažādas politikas jomas – drošību, rūpniecības politiku, konkurētspējas un konkurences politiku, lai Eiropa varētu pilnībā izbaudīt visas priekšrocības, ko rada valstu valdību un ES iniciatīvas biometrijas tehnoloģiju nozarē.
Biometrijas attīstība un pielietojums izvirza vairākus uzdevumus, kam jāpievēršas.
Attiecībā uz ekonomikas jomu ziņojumā uzsvērta ES dalībvalstu iespējamā loma, palīdzot izveidot plaukstošu Eiropas biometrijas rūpniecību. Tā kā šis būs pirmais lielākais biometrijas tehnoloģiju pielietojums pasaulē, dalībvalstis kā pirmās to izmantotājas var veicināt šīs nozares sadarbspēju un kopīgu standartu noteikšanu, kas veicinātu konkurenci un radītu jaunas darbavietas.
Attiecībā uz tiesisko jomu ziņojumā secināts, ka dalībvalstīm būs jānodrošina pienācīgas privātās dzīves neaizskaramības garantijas un datu aizsardzība, tādējādi kontrolējot biometrijas datu izmantošanu un novēršot to ļaunprātīgu izmantošanu.
Attiecībā uz tehnoloģiju jomu ziņojumā norādīts, ka trūkst neatkarīgu empīrisko datu. Tāpēc visdrīzākajā laikā būtu jāveic lielapjoma izmēģinājumi, lai nodrošinātu sekmīgu biometrijas sistēmu ieviešanu.
Attiecībā uz sociālo jomu ziņojumā uzsvērta nepieciešamība galveno uzmanību veltīt tam, lai biometrijas tehnoloģiju pielietojums būtu pieņemams iedzīvotājiem, skaidri nosakot to mērķi un ierobežojumus. Bet ziņojumā minēts arī risks, ka tādējādi veidosies nelielas, tomēr nozīmīgas iedzīvotāju daļas sociālā atstumtība. Tas varētu notikt tāpēc, ka iedzīvotāji nevēlētos izmantot nepieciešamās biometrijas tehnoloģijas vai nevarētu tās izmantot tādu faktoru kā vecuma vai invaliditātes dēļ. Nākotnes sistēmās jācenšas mazināt sociālo atstumtību.
Ziņojumu sastādījis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pēc Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieprasījuma.

Eiropas Komisijas  pārstāvniecība Latvijā