Tūkstošgades sākums liek valstu vadītājiem pārdomāt mūsu kopējo likteni

Aizvakar, 6. septembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica runu ANO Tūkstošgades asamblejas samitā Ņujorkā

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu vadītāji Ņujorkā 6.septembrī Tūkstošgades asamblejas samita laikā Latvijas Valsts prezidente — 4. rindā 6. no labās

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 2000.gada 6.septembrī Ņujorkā ANO Tūkstošgades asamblejas samita tribīnē

Uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades galotņu tikšanās sapulcei 2000. gada 6. septembrī Ņujorkā

Prezidenta kungs!

Es gribētu sākt ar atzinības izteikšanu ģenerālsekretāram Kofi Annanam sakarā ar viņa centieniem izraisīt pozitīvas izmaiņas Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ģenerālsekretārs paziņoja par šīs organizācijas nepieciešamību mainīties kopā ar pārējo pasauli savā atklāšanas runā šai dižajai asamblejai pirms četriem gadiem, un viņš ir nepārtraukti centies īstenot šo uzdevumu.

Jaunā gadsimteņa sākums ir piemērots brīdis visu valstu vadītājiem pārdomāt mūsu kopējo likteni.

Konkrētāk, šī Tūkstošgades galotņu tikšanās ir piemērots brīdis, lai novērtētu Apvienoto Nāciju efektivitāti un piedāvātu priekšlikumus par to, kas būtu jādara, lai uzlabotu tās darbu un ietekmi.

Manuprāt, patiess progress ir panākts kopš Annana kunga atklāšanas runas un ANO darbība ir nozīmīgi uzlabojusies daudzās jomās. Laika trūkuma dēļ es neiedziļināšos pozitīvajos sasniegumos, bet vērsīšos uzreiz pie tiem jautājumiem, kas joprojām nav atrisināti.

Prezidenta kungs!

Globalizācija sniedz lielu izaicinājumu Apvienotajām Nācijām, ņemot vērā, ka tā skar, gandrīz pēc definīcijas, visas pasaules valstis. Tehnoloģisku un citu uzlabojumu izplatīšanās sniedz jaunas iespējas virzīt ciku dzīves līmeni visā pasaulē. Tomēr daudzās valstīs nabadzība un trūkums nemazinās un, iespējams, pat padziļinās dažu globalizācijas seku rezultātā. Nav pārsteigums, ka ir izveidojusies plaša neapmierinātība ar šo procesu.

Apvienotās Nācijas kā globāla un starptautiska organizācija var spēlēt lielu lomu, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku globalizācijas radīto bagātību sadali. ANO var smelties spēkus sevī, jo tai ir īpašas spējas, kas balstās ANO universalitātē, neitralitātē un ilgstošajā tiešajā klātbūtnē daudzās valstīs. Šīs spējas ļauj ANO objektīvi spriest par grūtībām katrā atsevišķā valstī un sniegt ierosinājumus par to, kā uzlabot situāciju, sadarbojoties ar ieinteresētām valdībām.

Tomēr plašais ANO iestāžu tīkls ar dažādiem uzdevumiem ir kļuvis smagnējs, grūti pārvaldāms un juceklīgs. Dažkārt ANO darbības veidi neatbilst kādas konkrētas valsts patiesajām vajadzībām. Tādēļ ANO ir jāstiprina iekšējā koordinācija, jāuzlabo tās iestāžu darbība. Tai jākoncentrējas uz rezultātiem un uz iedarbību. Tai jāizveido palīdzības programmas, kas savstarpēji nesacenšas, nepārklājas un nav izšķērdīgas.

Prezidenta kungs!

ANO ir jāpārdomā tās resursu izdalīšanas noteikumi, kuri vairākkārt ir izrādījušies neefektīvi. Viena lieta ir būt pret nosacījumu izvirzīšanu resursu saņēmējiem. Bet nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem pret stingrākām atbildības un atskaites prasībām, tādējādi nodrošinot, ka jebkura saņemtā palīdzība tiešām tiek izmantota tiem mērķiem, kuriem tā ir bijusi domāta.

ANO ir arī jāpārdomā tās miera uzturēšanas pasākumi, kuri ne vienmēr ir bijuši veiksmīgi. Nesen nemiernieku spēki Sjerraleonē saņēma gūstā un tad atbrīvoja 500 ANO kareivjus. Kongo Demokrātiskajā Republikā ANO miera uzturēšanas centieni nav sasnieguši iecerētos mērķus. Bosnijā-Hercegovinā un Ruandā ANO miera uzturēšanas spēki kļuva par masveida slepkavību un zvēriskuma pasīviem novērotājiem.

Nav lielas jēgas pieņemt miera uzturēšanas rezolūcijas, kuras nevar īstenot. Iespējams, ka mums būtu jāgatavojas uz pašu ļaunāko un jābruņo ANO spēki enerģiskākai miera ieviešanai, nevis jāsūta uz nemiernieku reģioniem viegli apbruņoti kareivji, kuri nav spējīgi iejaukties nopietnā bruņotā sadursmē. Speciālistu grupas ziņojumā par ANO miera uzturēšanas pasākumiem ir konstruktīvi priekšlikumi, kurus būtu vērts apsvērt. Šis ir nopietns jautājums, kurš būs jārisina Drošības padomei.

Runājot par reformām pašā Drošības padomē, Latvija piekrīt, ka šādas reformas ir steidzami jāievieš, lai šī svarīgā iestāde labāk atspoguļotu realitāti.

Prezidenta kungs!

Man ir prieks paziņot, ka Latvijas ierobežoto iespēju ietvaros mana valsts ir ziedojusi skaistu un pilnīgi atjaunotu ēku Rīgas — Latvijas galvaspilsētas — vecpilsētā ANO iestāžu lietošanai. Kā devēja valsts Latvija arī palielina tās ziedojumus Apvienoto Nāciju Attīstības programmai un sedz ANAP vietējā biroja izmaksas. Turklāt Latvija atkal veic brīvprātīgu ziedojumu cilvēktiesību augstās komisāres birojam.

Latvija ir pārliecināta, ka tūkstošgades mijā Apvienoto Nāciju biedru valdībām ir nopietni jāstrādā, lai padarītu šo organizāciju iespaidīgāku un iedarbīgāku kopējā cīņā pret nabadzību, korupciju, visatļautību, cilvēku mocīšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem. Mums jākoncentrē mūsu pūles, lai pārvērstu ANO par efektīvu organizāciju, kurai cilvēki var patiesi uzticēties, uz kuru tie var paļauties un kas virzīta uz attīstību un problēmu risināšanu.

Nobeidzot es mums visiem novēlu lietderīgu un ražīgu sanāksmi!

Par Valsts prezidentes vizīti ANO un ASV — arī 2.lpp.

Foto: epa/A.F.I.