Ukraina izprot Latvijas vēlmi iestāties NATO

6. septembrī noslēdzās Ukrainas aizsardzības ministra Oleksandra Kuzmuka vizīte

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Saeimas namā 6.septembrī: Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksandrs Kuzmuks, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, NBS komandieris Raimonds Graube

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume aizvakar, 6.septembrī, tikās arī ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksandru Kuzmuku.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbību militārajā jomā.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume akcentēja, ka starp Latviju un Ukrainu noslēgti nozīmīgi līgumi ekonomiskajā, tiesiskajā un sociālajā sfērā, kas ir labs pamats veiksmīgai abu valstu savstarpējo attiecību attīstībai. Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis ir integrācija NATO, tāpēc Ukrainas aktīvā dalība programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kā arī intensīvā starpvalstu militāro sakaru attīstība atbilst abu valstu interesēm. Turklāt īpaši atzinīgi vērtējams Latvijas un Ukrainas noslēgtais līgums par sadarbību militārajā jomā, atzina J.Straume.

O.Kuzmuks informēja, ka Ukraina ar dziļu izpratni un cieņu izturas pret Latvijas vēlmi iestāties NATO.

Savukārt abu valstu sadarbība militārajā jomā varētu attīstīties militārās izglītības un tehniskā nodrošinājuma virzienos. O.Kuzmuks augstu novērtēja "Baltbat" darbību, kā arī izteica pārliecību, ka jau vistuvākajā nākotnē ciešāka sadarbība iespējama arī abu valstu aizsardzības ministriju līmenī.

Runājot par aizsardzības jomai atvēlētajiem līdzekļiem valsts budžetā, abas amatpersonas bija vienisprāt, ka tie ir nepietiekami. Ukrainas aizsardzības ministrs pastāstīja, ka Ukrainas aizsardzības budžetam šogad atvēlēta tikai puse no minimāli nepieciešamajiem līdzekļiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs J.Straume apliecināja, ka Latvija cer līdz 2003.gadam aizsardzības vajadzībām atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar politisko spēku sadalījumu Ukrainas parlamentā un aprīlī Ukrainā notikušo referendumu.

Pie Ministru prezidenta

Trešdien, 6. septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksandru Kuzmuku (attēlā pa labi).

Ministru prezidents izteica gandarījumu gan par Latvijas un Ukrainas attiecību sekmīgu attīstību, gan par pieaugošo Ukrainas sadarbību ar Eiropas Savienību un NATO.

Aizsardzības ministrs īsumā pastāstīja par Ukrainas sadarbību ar NATO, kuru novērtēja kā lietderīgu un aizvien intensīvāku. O.Kuzmuks informēja Ministru prezidentu par Ukrainas iekšpolitisko situāciju un jaunās valdības galvenajiem uzdevumiem, uzsverot reformu nozīmi kā galveno Ukrainas attīstības dzinējspēku.

Tikšanās nobeigumā Ministru prezidents A.Bērziņš apliecināja, ka Latvija gaida Ukrainas premjerministra V.Juščenko vizīti Latvijā tuvākajā laikā.

Valdības preses departaments

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksandru Kuzmuku.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta Ukrainas un Latvijas iespējamā sadarbība militārajā jomā gan valdību, gan parlamentu līmenī, NATO paplašināšanās un Eiropas drošības jautājumi, abu valstu bruņoto spēku attīstības perspektīvas, krīžu un stihisku nelaimju pārvarēšanas struktūru darbs un noziedzības apkarošanas organizēšana.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Ukrainas aizsardzības ministru un apspriest abas puses interesējošus jautājumus aizsardzības sfērā. Dz.Kudums informēja viesi par komisijas darbu likumdošanas jomā un sadarbību ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militārās likumdošanas izstrādāšanā, īpaši aizsardzības budžeta apspriešanā.

Pārrunājot Eiropas drošības arhitektūras veidošanu, abas puses bija vienisprāt, ka tikai NATO spēj nodrošināt stabilitāti reģionā. Dz.Kudums akcentēja Latvijas stingro apņēmību integrēties Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī informēja par gatavošanās procesu dalībai transatlantiskajā drošības struktūrā. Ukrainas aizsardzības ministrs pauda savas valsts atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO. O.Kuzmuks pastāstīja, ka, lai gan Ukraina nav paziņojusi par vēlmi iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, arī tā sadarbojas ar šo drošības organizāciju programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Labas attiecības Ukrainai esot ar NATO dalībvalsti Poliju, ar kuru kopā izveidots miera uzturēšanas bataljons, kas patlaban atrodas misijā Kosovā.

Tikšanās gaitā tika spriests arī par abu valstu parlamentu aizsardzības komisiju sadarbības iespējām. O.Kuzmuks informēja par izmaiņām Ukrainas parlamenta Drošības un aizsardzības komisijas sastāvā un tās aktīvo darbu likumdošanas jomā.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī nacionālo bruņoto spēku veidošanas gaitu abās valstīs un to apgādi ar ieročiem. Viesis pastāstīja, ka Ukraina ražo pati savus tankus, bruņutransportierus, transportlidmašīnas, tiek būvēti raķešu bāzes kuģi, desantkuģi un cita bruņojuma tehnika.

Sarunas noslēgumā abas puses atzina, ka intensīva divpusēja sadarbība militārajā sfērā atbilst Ukrainas un Latvijas interesēm.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Šā gada 4. septembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksandru Kuzmuku.

"Latvijas un Ukrainas attiecības ir labas un aktīvas, " sarunas sākumā atzina I. Bērziņš. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta integrācijas ES un NATO jautājumiem. I. Bērziņš raksturoja Latvijas iestāšanās ES sarunu gaitu, kā arī uzsvēra Latvijas gatavību dalīties ar Ukrainu eirointegrācijas pieredzē. Tika atzīmēts, ka būtiska ir katras kandidātvalsts kvalitatīvā gatavība dalībai ES un NATO. Ukrainas aizsardzības ministrs informēja par Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās.

Sarunā tika pārspriesti arī reģionālās sadarbības jautājumi, Latvijas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainas attiecības ar tās kaimiņvalstīm.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Aizsardzības ministru preses konferencē

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Preses konferencē Aizsardzības ministrijā 6.septembrī: Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksandrs Kuzmuks

Sekmīgi beigusies Ukrainas aizsardzības ministra, armijas ģenerāļa Oleksandra Kuzmuka oficiālā divu dienu vizīte mūsu valstī. Tās laikā viesis tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, ārlietu ministru Induli Bērziņu, Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Zemessardzes pulkvedi Raimondu Graubi un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, kā arī apmeklēja NBS mācību centru Ādažos.

Trešdien, 6. septembrī, vizītes noslēgumā Latvijas un Ukrainas aizsardzības ministri Ģirts Valdis Kristovskis un Oleksandrs Kuzmuks parakstīja 2001. gada programmu sadarbībai starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Ukrainas Aizsardzības ministriju.

Preses konferencē pēc programmas parakstīšanas Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis teica:

— Man kā Latvijas aizsardzības ministram šī bija pirmā tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru. Tā bija jau ilgi gaidīta, un uzskatu, ka šī tikšanās bija ļoti sekmīga. Ukrainas valsts loma un nozīme miera un stabilitātes nodrošināšanā, padomju mantojuma likvidēšanā un jaunu, demokrātisku principu ieviešanā bijušajā Padomju Savienības telpā ir liela un būtiska. To apliecina arī tas, ka NATO un Ukrainai ir atsevišķs savstarpējās sadarbības process, kā arī Ukrainas ļoti apņēmīgā rīcība, integrējoties Eiropā un tuvinoties ar NATO.

Šodien parakstītais līgums par sadarbību 2001. gadā ir apliecinājums tam, ka mums jāatgūst, kas ir iekavēts Latvijas un Ukrainas attiecībās aizsardzības jomā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka sadarbība būs sekmīga un ka tā dos ieguldījumu miera un stabilitātes nostiprināšanā Eiropā un pēcpadomju telpā. Vēl, pirms dodu vārdu Ukrainas aizsardzības ministram Kuzmukam, gribu piebilst, ka viņa personā man bija iespēja iepazīties ar patiesu Ukrainas patriotu šī vārda vislabākajā nozīmē. Ar labu Ukrainas centienu pārstāvi un virzītāju. Es vēlu ministram Kuzmukam visu labāko viņa darbā un ticu, ka viņa vadībā Ukrainas Aizsardzības spēki pieņemsies stiprumā un nodrošinās viņa valstij un tautai sekmīgu attīstību.

Pēc tam runāja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksandrs Kuzmuks:

— Apmeklējot jūsu valsti, es guvu ļoti dziļus iespaidus par Latvijas straujo attīstību un lielajiem panākumiem, un šie iespaidi mani patiesi iepriecināja. Es no sirds pateicos Latvijas Aizsardzības ministrijai, ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un citām Latvijas oficiālajām personām par mūsu delegācijas sirsnīgo uzņemšanu un viņu patiesi draudzīgo attieksmi. Atliek tikai apbrīnot, cik daudz ministrs Kristovskis vizītes īsajā laikā paguva mums parādīt, daloties arī pārdomās par mūsu valstu sadarbības nākotni. Pirms dažām minūtēm mēs jūsu klātbūtnē parakstījām sadarbības programmu 2001. gadam. Šis dokuments atspoguļo kopīgos mērķus, ar kādiem mēs ieejam trešajā gadu tūkstotī. Pamatojoties uz savu pieredzi un Latvijas valstī gūtajiem iespaidiem, es izsaku pārliecību, ka šī programma ne vien tiks sekmīgi pildīta, bet tā jau tuvākajā laikā tiks papildināta. Vēlreiz pateicos par tik labo mūsu vizītes norises nodrošinājumu.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube teica:

— Es gribu vēlreiz uzsvērt šīs vizītes lielo militāri politisko nozīmi. Bet es gribu arī uzsvērt, ka vizītes laikā mēs gan ar ministru, gan viņa delegācijas locekļiem jau konkrēti pārrunājām nule parakstītā līguma izpildes praktiskos aspektus. Gribu kā piemēru minēt tikai dažus būtiskākos mūsu sadarbības virzienus. Piemēram, Latvijas bruņoto spēku attīstībā varētu būt interesanta Ukrainas bruņoto spēku lielā pieredze starptautisko miera uzturēšanas spēku sastāvā, jo, kā mēs uzzinājām, patlaban vien Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji piedalās starptautisko miera spēku operācijās septiņās pasaules vietās. Turklāt Ukrainas bruņotie spēki šajos projektos ir pārstāvēti arī ar multinacionāliem formējumiem, piemēram, arī ar Ukrainas poļu bataljonu. Un šodien Ādažos, runājot par mūsu BALTBAT projektu, mēs atradām daudz interesanta abpusējai pieredzes izvērtēšanai un apmaiņai. Gribu arī piebilst, ka līgumā paredzētais prasīs ļoti nopietnu un rūpīgu darbu no mūsu Nacionālo bruņoto spēku puses.

"Latvijas Vēstnesis": — Vai abu valstu sadarbības perspektīvā Latvija varētu no Ukrainas iepirkt bruņojumu? Padomju Savienības laikā Ukrainā bija izvietoti daudzi nozīmīgi militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un, domājams, arī tagad Ukrainai ir vērā ņemamas aizsardzības rūpniecības potences.

Ģ.V.Kristovskis: — Jā, es gribu uzsvērt, ka viens no mūsu sadarbības dokumentā paredzētajiem virzieniem ir sadarbība tieši militāri tehniskajā jomā. Kā zināms, Latvija pēdējā laikā ir vairāk orientējusies uz bruņojuma veidiem no Rietumu pasaules. Taču tajā pašā laikā mēs neesam aizmirsuši, ka lielas militārās potences ir arī tā bruņojuma ietvaros, kas kādreiz tika ražots Ukrainā un kas tur joprojām tiek ražots. Sarunās ar Ukrainas aizsardzības ministru mēs pārliecinājāmies, ka Ukrainā notiek šī bruņojuma attīstība, un mums ir visas iespējas salīdzināt šo bruņojumu ar citiem pasaules ekvivalentiem un izvēlēties, protams, Latvijai izdevīgāko bruņojumu. Esmu pārliecināts, ka atsevišķos komponentos Ukrainas bruņojums, varbūt munīcija, mums būtu pieejams. Šie jautājumi ir jāpēta, un tas arī paredzēts mūsu sadarbības plānā. Latvijas bruņojuma speciālisti dosies uz Ukrainu, lai šos jautājumus izpētītu dziļāk.

O.Kuzmuks: — Jā, Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa līmenis ir patiešām augsts, un, protams, Ukraina var pozitīvi risināt sarunas par bruņojuma pārdošanu Latvijai.

— Kā jūs, ministra kungs, redzat Ukrainas sadarbību ar NATO?

O.Kuzmuks: — Ukraina šobrīd nedeklarē vēlēšanos kļūt NATO dalībvalsts. Pašlaik Ukraina sadarbību ar NATO attīsta atbilstoši NATO un Ukrainas sadarbības hartā paredzētajiem principiem. Šī harta paredz Ukrainas un NATO sadarbības padziļināšanu un paplašināšanu. Taču pašlaik Ukraina nedeklarē vēlēšanos iestāties NATO. Bet mēs ar cieņu izturamies pret Latvijas vēlēšanos izmantot savas suverēnas valsts tiesības iestāties NATO un atbalstām šo jūsu valsts vēlēšanos.

— Vai Ukrainai ir militāra sadarbība ar Krieviju?

O.Kuzmuks: — Valstu divpusējās sadarbības ietvaros Ukraina uztur draudzīgus sakarus ar daudzām valstīm, tai skaitā arī ar Krieviju. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts un mūsu stratēģiskais partneris.

— Jūs iepazināties ar Latvijas bruņotajiem spēkiem un redzējāt tur daudz jauna. Vai, jūsuprāt, Ukraina varētu ko pārņemt no Latvijas bruņoto spēku struktūru pieredzes?

O.Kuzmuks: — Jāteic, es esmu patiesi pārsteigts par šeit redzēto. Par to milzu progresu, ko Latvijas valsts pēc neatkarības atjaunošanas guvusi savu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. Es zinu, ar kādām smagām problēmām Latvijas valdībai bija jāsaduras deviņdesmito gadu sākumā, ķeroties pie savu bruņoto spēku izveides. Jums šis darbs bija jāsāk būtībā no tukšas lapas — kaut arī Latvijai jau bija vēsturiskā pieredze par jūsu bruņoto spēku struktūru pirms Otrā pasaules kara. Latvija ir izvēlējusies tieši tādu bruņoto spēku modeli, kāds nepieciešams Latvijas apstākļiem. Un var tikai apbrīnot to, kā relatīvi īsā laikā Latvijai izdevies tik sekmīgi izveidot precīzu savu bruņoto spēku struktūru un nodrošināt to ar labi sagatavotiem nacionālajiem kadriem.

Preses konferences izskaņā Latvijas Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis žurnālistiem teica:

— Ukrainas ministra vizītei noslēdzoties, manī ne vien irsaglabājusies sākotnējā pārliecība par Ukrainas atbalstu Latvijai — šī mana pārliecība ministra Kuzmuka vizītes laikā vēl vairāk nostiprinājās. Ir skaidrs, cik nozīmīga Latvijai ir sadarbība ar Ukrainu un atbalsts, ko Ukraina var sniegt Latvijai. Šī mūsu sadarbība ir ļoti nozīmīga. Tā ir jāstiprina un jāizvērš, un tas arī tiks darīts.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors