Par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību

Vakar, 7. septembrī, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika preses konference, kurā UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis, viņa vietnieki Jānis Endziņš un Laima Saltuma pastāstīja par situāciju, kas radusies, gatavojoties pieņemtā Komerclikuma spēkā stāšanās laikam — 2001.gada 1.janvārim.

Kā zināms, valdības akceptētajā Komerclikuma variantā bija pārejas noteikumi, taču Saeimā apspriešanai tie netika iekļauti, paredzot, ka spēkā stāšanās kārtību nosaka īpašs likums. Taču kopš Komerclikuma pieņemšanas aprīlī līdz jūlija vidum nekādas aktivitātes šai sakarā nejuta.

Māris Gulbis pauda savu viedokli, ka valdība šim svarīgajam jautājumam nav pievērsusi pietiekamu uzmanību arī gluži tehniski, jo sabiedrībai trūkst informācijas, kas būs nākamā gada sākumā, kādā kārtībā notiks uzņēmējdarbības formu pārreģistrēšana vai citas darbības. Tikai jūlija beigās valdība uzdeva Tieslietu ministrijai īsā laikā izstrādāt likumprojekta variantu par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību.

Darba grupa, kurā ir UR galvenā valsts notāra vietnieks Jānis Endziņš, Viktors Šadinovs, Aigars Strupišs, Aivars Lošmanis un Erlens Kalniņš, intensīvi strādājot, gandrīz mēneša laikā sagatavoja minēto likumprojektu. 31.augustā to izsludināja valsts sekretāru sanāksmē un pašlaik notiek saskaņošanas process ar aptuveni 20 institūcijām. Šajā laikā, protams, tas var tikt gan mainīts, gan papildināts ar ministriju un citu institūciju priekšlikumiem. ("Latvijas Vēstnesī" ir saņemts likumprojekts par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību un tas tiks publicēts kādā no tuvākajiem numuriem. — Red.)

J.Endziņš preses konferencē detalizēti iepazīstināja žurnālistus ar projekta koncepciju, kurā ir vairāk nekā 20 pantu, trīs nodaļas, kā arī Pārejas noteikumi. Piemēram, komersantu ierakstīšana komercreģistrā ar Komerclikuma (KCL) spēkā stāšanās dienu notiek tikai pēc KCL un likuma par Komerclikuma spēkā stāšanos kārtības noteikumiem. Izstrādātā likumprojekta 2.pantā paredzēts, ka līdz 2001.gada 1.februārim UR var reģistrēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) atbilstoši likumiem, kuri ir spēkā līdz KCL spēkā stāšanās dienai, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts līdz 2000.gada 31.decembrim un reģistrācijas pieteikums iesniegts UR līdz 2001.gada 15.janvārim.

Pirmās nodaļas 6.pantā "Valsts nodeva un maksa par pārreģistrāciju" teikts, ka valsts nodevas apmēru par UR reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanu komercreģistrā nosaka Ministru kabinets, taču valsts nodeva un maksa nedrīkstētu pārsniegt administratīvos izdevumus, kuri rodas komercreģistra iestādē un attiecīgajos reģistros, fiksējot nepieciešamās izmaiņas.

Likumprojekta 2.nodaļā paredzēts pārejas posms, kas būs divi gadi. Šajā laikā tām uzņēmējdarbības formām, kas saglabājas — akciju sabiedrība (AS), sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), līgumsabiedrība (LS) — gada laikā jāsakārto dokumentācija, pārvaldes institūcijas un jāierakstās komercreģistrā (KR). Pēc reģistrēšanās KR pilnībā jādarbojas pēc Komerclikuma prasībām. Prasību neizpildes gadījumā jānotiek pašlikvidācijai vai piespiedu likvidācijai. Pārējām uzņēmējdarbības formām, kuras Komerclikums nesaglabā, divos gados noteiktā kārtībā jāpārveidojas. Ja tas nav izdarīts, tad seko pašlikvidācija vai piespiedu likvidācija. Piemēram, valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdz 2002.gada 31.decembrim jāpārveidojas par kapitālsabiedrību, jāierakstās komercreģistrā vai ar īpašnieka lēmumu tie jālikvidē. Līdzīgi ir ar paju sabiedrībām un citiem. Ar nākamo dienu pēc noteiktā termiņa izbeigšanās uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) uzskatāms par darbību beigušu. To sarakstu komercreģistra iestāde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot: reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu); to, ka trīs mēnešos pēc publikācijas dienas visi attiecīgā uzņēmuma kreditori var paziņot komercreģistra iestādei par saviem prasījumiem pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību); to, ka var novērst statūtu vai pārvaldes institūciju neatbilstību Komerclikuma prasībām. Ja noteiktā termiņā kreditori nav pieteikušies un neatbilstība likumam nav novērsta, uzņēmējsabiedrību izslēdz no UR. Ja kreditori ir pieteikušies un neatbilstība likumam nav novērsta, tiek iecelts likvidators, kas veic funkcijas atbilstoši Komerclikumam.

Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieka un zvejnieka saimniecības un individuālie darba veicēji darbojas līdz Aroddarbības likuma pieņemšanai. No jauna tie varēs reģistrēties kā individuālais komersants vai komercsabiedrība.

Kā būs ar vienāda nosaukuma firmām? Šeit pamatā ievērota igauņu koncepcija, proti, ka vienāda nosaukuma firmas vai tādas, kuras nepārprotami neatšķiras no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra reģistrētajām, KR neierakstīs. Pirmtiesības paturēt nosaukumu būs tai, kas pirmā reģistrēsies komercreģistrā.

Preses konferencē UR vadība pauda bažas par nepieciešamo valsts finansējumu, kas būs vajadzīgs gan papildu (aptuveni 60) darbinieku algām, gan viņu mācībām, lai sagatavotos un sāktu veikt UR paredzētos uzdevumus sakarā ar Komerclikuma stāšanos spēkā. Pašlaik šādi līdzekļi nav piešķirti, lai gan UR savus priekšlikumus iesniedzis. Jau tagad tiek prognozēts, ka dienā vidēji nāksies pieņemt dokumentus aptuveni no 200 personām (pašlaik — vidēji 130), un tā būs milzīga darba slodze. Turklāt reģistrācija būs jāveic trīs dienu laikā.

Preses konferencē izskanēja zināms satraukums, ka, pieņemot minēto likumprojektu, bet neparedzot atbilstošus finansu līdzekļus, var tikt apdraudēta Komerclikuma spēkā stāšanās ar 2001.gada 1.janvāri vai pagarināts pārejas periods. Pašlaik svarīga ir maksimāli plaša sabiedriskā diskusija par darba grupas piedāvātajiem risinājumiem. Projekts tiks ievietots UR mājas lapā ar vienkāršotu iespēju iesniegt priekšlikumus darba grupai.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore