Sociālā apdrošināšana kā ķīla nākotnei

Trešdien, 6.septembrī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) notika preses konference par šā gada kontu paziņojumu izsūtīšanas kampaņas rezultātiem.

Šajā gadā tiek izsūtīti konta paziņojumi par 1999.gadu. Kā katru gadu, ir izdotas arī statistikas brošūras "Sociālā apdrošināšana Latvijā. Skaitļi un fakti. 1999", kas varētu interesēt VSAA klientus. Kā sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, šī esot reize, kad ar klientiem varot runāt visplašākajā nozīmē. - Kontu paziņojumu kampaņa ir tā reize, kad mēs vēršamies pie ikviena nodokļu maksātāja, tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja, lai informētu viņu par piederību (vai dažos gadījumos arī par nepiederību) šai sociālās apdrošināšanas sistēmai. Konta paziņojumus mēs sūtījām jau ceturto reizi, šī prakse sākās 1996.gadā. Kādi tad bijuši šie četri gadi? Dinamikā redzams, ka apdrošināto personu skaits Latvijā tomēr pieaug. No vienas puses, to varētu skaidrot kā pozitīvu momentu. Jo vairāk ir cilvēku, par kuriem maksā šīs iemaksas, jo vairāk ir arī cilvēku, kuriem ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Taču jāatgādina šajos gados notikušās likumdošanas izmaiņas, kas deva tiesības arī tiem cilvēkiem, kuri faktiski nepelna, būt drošiem, ka arī par viņiem tiek veiktas sociālās iemaksas. Tātad arī par bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem, invalīdiem un māmiņām, kuras kopj bērnus, tiek veiktas iemaksas, kas nav gan no viņu darba ienākumiem, bet no speciālā vai valsts pamatbudžeta. Šis klientu loks palielina to kopskaitu, kas pēdējo gadu laikā ir veidojies. Konta paziņojumus šogad esam izsūtījuši vairāk nekā iepriekšējos gados, un arī to var vērtēt pozitīvi.

Gribu atgādināt, kādi bija nosacījumi iemaksu veikšanai pagājušajā gadā. Iemaksu likme bija 37,09 procenti vispārējā gadījumā, kas ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Maksimālā robeža, no kuras tika veiktas iemaksas, bija 14 000 latu gadā. Atbilstoši šiem nosacījumiem mēs mazliet varam raksturot mūsu klientu loku. Gribu uzsvērt, ka kontā tiek reģistrētas tikai faktiski veiktās iemaksas, nevis tās, kuras būtu bijis jāiemaksā. Diemžēl, kā liecina statistikas dati, par daļu sociāli apdrošināto personu, kuras pie mums ir reģistrētas, šīs iemaksas vai nu vispār netiek veiktas, vai arī tas tiek darīts neregulāri. Statistikas dati par 1999.gadu rāda, ka par 13 000 cilvēku iemaksas vispār netika veiktas, savukārt par 67 000 cilvēku tās tika veiktas neregulāri. Bet sekas ir tādas, ka mēs laikus nevaram nosūtīt konta paziņojumus vai arī tajos rodas neprecizitātes.

Vislielākā interese, protams, ir par to, no kādiem ienākumiem tiek veiktas šīs iemaksas. Aizvadītajā gadā Latvijā vidējā alga, no kuras tika veiktas iemaksas, bija 128 lati. Diemžēl arī 1999.gadā saglabājusies tendence iemaksu veikt no minimālajiem ienākumiem. Un šī amplitūda svārstās no 42 līdz 62 latiem. 22 procenti visu apdrošināto personu attiecas tieši uz šo ienākumu grupu. Tā ir mūsu nākotne, tās ir prognozes par mūsu nākotnes pensijām. Šī situācija mūs nopietni satrauc, jo minimālie ienākumi pārsvarā ir cilvēkiem vecumā no 56 līdz 61 gadam - tātad cilvēkiem, kas pensionēsies tuvāko piecu gadu laikā. Trīsdesmit četri procenti šo cilvēku saņem minimālos ienākumus, no kuriem tiek veiktas iemaksas. Diemžēl prognozes liecina, ka viņu pensijas potenciālais apmērs nepārsniegs valsts minimālo pensiju, kas šodien ir trīsdesmit latu. Jau pašlaik liela daļa jaunpiešķirtās pensijas nepārsniedz minimālās pensijas apmēru. Es gribētu vērst uzmanību uz kopsakarībām. Ja runājam par pensiju sistēmu Latvijā un izsakām neapmierinātību ar to, tad iemesls jau nav pati pensiju sistēma. Jo, ja pavērojam, kā attīstās pensijas atkarībā no algu pieauguma, tad jāsecina, ka galvenā problēma ir tieši zemais ienākumu līmenis. Un kā sekas - mazās pensijas, kas, protams, iedzīvotājus neapmierina.

Lielu interesi varētu izraisīt arī tas, cik cilvēku saņem ienākumus, kuri ir noteikti kā sociālai apdrošināšanai pakļauto ienākumu griesti. Pagājušajā gadā, kā jau teicu, tie bija 14 tūkstoši latu.

Ienākumi virs 14 tūkstošiem latu bija 1,8 tūkstošiem cilvēku. Tie ir 0,2 procenti no apdrošināto personu kopskaita. Tas ir neliels skaits un īpašu satraukumu nerada. Šie lielie ienākumi ir visās vecuma grupās, un nevarētu uzsvērt pirmspensijas vecumu, kā dažreiz domā, uzskatot, ka algas mākslīgi tiek palielinātas, lai saņemtu lielākas pensijas. Mūsu statistika to neapstiprina. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu pensijas ir tādas, kādas ir algas mūsu valstī. To apliecina arī apdrošināšanas konta statistika par pagājušo gadu.

Izvērtējot kampaņas rezultātus, bija redzama arī iedzīvotāju aktivitāte, tas, kā viņi reaģējuši uz paziņojumiem, vai iegriezušies Valsts sociālās apdrošināšanas filiālēs, lai precizētu informāciju par iemaksām kontā. Konta paziņojumu izsūtīšana šogad sākta 24.jūlijā un beigta 28.jūlijā, līdz 1.augustam visi ir saņēmuši konta paziņojumus. Filiālēs pēc konsultācijas ir griezušies 5789 cilvēki, kas interesējušies par skaitļiem savā kontā. Protams, visvairāk cilvēkus interesē ar pensijas aprēķinu saistītie jautājumi. Filiālēs vērsušies arī tie, kas konta paziņojumus kāda iemesla dēļ nav saņēmuši. Jebkurš katrā laikā var griezties savas dzīvesvietas VSAA filiālē un noskaidrot visus ar viņa kontu saistītos jautājumus. Konta paziņojuma informācija pieejama arī izvērstā formā, pa mēnešiem.

Diemžēl VSAA, apkopojot kampaņas rezultātus, nācies konstatēt, ka daudzi paziņojumi atsūtīti atpakaļ ar norādi, ka klients tur nedzīvo. Par to, lai Iedzīvotāju reģistrs būtu kvalitatīvs, jāatbild pašvaldībām. Neprecīzi dati ir viens no iemesliem, kādēļ daļa cilvēku konta paziņojumus nav saņēmuši. Taču daudz būtiskāks ir iemesls, ka ne par visiem cilvēkiem darba devējs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tā ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence.

Kā uzsvēra VID pārstāve Inese Kazakēviča, pirms stāšanās darbā obligāti ir jāvienojas ar darba devēju ne vien par algu, bet arī par to, ka darba samaksa būs legāla un netiks izsniegta aploksnē - kā tas joprojām mēdz būt ne vienā vien uzņēmumā. Ir arī tādi gadījumi, kad darbinieks ir ticējis darba devējam, ka tas par viņu iemaksās sociālās apdrošināšanas nodokli, taču... Bieži vien uzskata, ka no šīs situācijas nav izejas. Izrādās - ir gan. Taču te var palīdzēt Valsts ieņēmumu dienests, nosūtot darba devējam paziņojumu par izveidojušos parādu. Pēc laika tiek nosūtīts arī brīdinājums. Ja darba devējs uz to nereaģē, ir iespējams veikt bezstrīdus piedziņu. No bankas konta tiek paņemta nauda sociālo iemaksu segšanai. Ir iespējama mantas ieķīlāšana. Valsts ieņēmumu dienests var vērsties arī tiesā. Diemžēl nodokļa piedziņas procesa laikā esot diezgan daudz iespēju, kā darba devējs no sociālās apdrošināšanas iemaksas tomēr var izvairīties. Darba devējs nostāda darbinieku ķīlnieka lomā, un iespēju sniegt prasību tiesā viņam nav. Palīdzēt var vienīgi VID. Bet tas nav ne ātri, ne arī viegli.

Veidojot darba attiecības, ir svarīgi, vai darba devējs par darbinieku veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas. No tā galu galā atkarīga viņa nākotne, viņa pensijas lielums.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji 1999.gadā (dalījumā pēc vecuma)

1997.-2000. gadu konta paziņojumu izsūtīšanas kampaņas

2000.gadā konta paziņojumus izsūtīja: Darba ņēmējiem, pašnodarbinātajām personām, bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, nestrādājošiem invalīdiem, slimības vai maternitātes pabalsta saņēmējiem, personām, kas kopa bērnu līdz 1,5 g.v., obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, personām, kuru laulātais pildīja diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, personām, kas brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai.

1999.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme darba ņēmējiem bija 37,09%.

1999. gada apdrošināšanas kontu statistika pēc ienākumu summām