ATSAUCĒ IETVERT:
Par nākamā gada budžeta projektu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2000., Nr. 313/315 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10477
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par nākamā gada budžeta projektu
Vakar, 7. septembrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš preses konferencē informēja, ka valdībā iesniegts nākamā, 2001. gada valsts budžeta projekts
Finansu ministrs Gundars Bērziņš:
- Tikko kādā grāmatā saistībā ar budžetu izlasīju šādu Smita aforismu: "Budžeta izstrāde ir māksla vienmērīgi sadalīt vilšanos." Vienmēr pieprasījumi budžetā ievērojami pārsniedz budžeta iespējas, un arī šobrīd budžeta izdevumos ir neapmierinātas prasības par apmēram 230 miljoniem latu.
Kādi bija makroekonomiskie pamatpieņēmumi, veidojot budžetu? Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir prognozēts 4,4 procenti salīdzināmās cenās jeb 7,7 procenti faktiskajās cenās.
Inflācija 2001. gadā plānota 3,5 procenti.
Budžets veidojās šādi. Finansu ministrija (FM) maijā 2001. gada budžeta mērķa griestiem iesniedza projektu ar fiskālā deficīta līmeni 1,05 procentu apmērā no IKP. Sakarā ar valdības maiņu budžeta izstrādes process pagarinājās par apmēram pusotru mēnesi, tomēr, raiti strādājot, mums ir izdevies iekļauties grafikā. Ja 12. septembrī valdība akceptēs savus iepriekš pieņemtos lēmumus, tad budžeta iesniegšana 1. oktobrī, kā to nosaka likums, notiks. FM iesniedza šo budžeta projektu ar 1,05 procentu fiskālā deficīta līmeni no IKP, un pēc tam, izskatot sākotnējās neapmierinātās prasības par 260 miljoniem latu, valdība pieņēma lēmumu un palielināja budžeta izdevumus. Šobrīd budžeta fiskālais deficīts ir sasniedzis 1,74 procentus no IKP. Faktiskais 1999. gada budžeta fiskālais deficīts bija 4,06 procenti no IKP, šogad prognozētais ir 2,05 procenti. Tā kā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) jau šobrīd privatizācijas fonda līdzekļus pieskaita deficītam, tad šogad, arī budžetu stingri izpildot, deficīta procentu lielums būs diskutabls jautājums. Taču budžeta deficīta samazināšanās turpinās.
Kādi skaitļi raksturo nākamā, 2001. gada budžetu? Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 1 431 670 571 lata apjomā, un tas ir par 4,2 procentiem vairāk nekā šogad. Konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 1 498 529 645 lati, kas ir par 4,1 procentu vairāk.
Pamatbudžeta ieņēmumi 2001. gadā plānoti 773 924 039 latu apmērā, kas ir par 4,9 procentiem vairāk nekā 2000. gadā. Izdevumi pamatbudžetā sasniegs 801 335 466 latus, un tas ir par 5,5 procentiem vairāk.
Speciālajā budžetā ieņēmumi 2001. gadā plānoti 722 625 693 latu lieli, bet izdevumi - 762 073 340 latu.
Konsolidētā budžeta deficīts - izdevumi pārsniedz ieņēmumus - par 79 232 057 latiem. Kā tas veidojas? Pamatbudžetā deficīts ir tikai 27 miljoni latu, bet lielākā daļa deficīta - 48 miljoni - ir speciālā budžeta deficīts. Pensiju budžetā kopā ir vairāk nekā 30 miljonu latu deficīts. Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts sastāda gandrīz pusi no visa šā deficīta; tieši sociālās apdrošināšanas budžetā ir 25,6 miljonu latu deficīts, veselības budžetā - 5,4 miljoni, un autoceļu fondā - 10 miljonu latu deficīts. Tas kopā veido vairāk par 41 miljonu latu deficītu.
Kam ir palielināti izdevumi nākamajā gadā? Tās ir trīs lietas. Vislielākais pieaugums ir skolotāju algām. Pret šāgada plānu tas tiek palielināts par 10,7 miljoniem latu. Otra lielākā summa ir pieaugums Aizsardzības ministrijai - integrācijai NATO - 6,6 miljoni latu. Un 5,9 miljoni latu nepieciešami minimālās algas paaugstināšanai no nākamā gada 1. jūlija.
SVF oficiālā misija Latvijā ierodas šā gada oktobrī, tad notiks pārrunas par šā un nākamā gada budžeta izpildi. Tā misija, kas pašlaik bija ieradusies, nebija oficiāla, bet bija šeit, lai konstatētu situāciju. Tātad oficiālās sarunas ar SVF būs oktobrī.
Lauvas tiesu budžeta izdevumos, kā esmu jau minējis, veido sociālā sfēra un veselība, kas sastāda arī vairāk nekā pusi no konsolidētā budžeta. Visām pārējām lietām - izglītībai, aizsardzībai, pašvaldībām - paliek mazāka daļa.
Vakar beigušās sarunas arī ar Pašvaldību savienību. Uzskatu, ka sarunas bijušas ļoti raitas, pašvaldībām pieaugums nākamajā gadā ir lielākais pēdējo divu gadu laikā un sastāda 8 procentus. Nostādnes ir ļoti tuvas visos jautājumos, jo vienmēr tiek fiksēts gan valdības, gan pašvaldības viedoklis. Vērtējot mūsu piedāvājumu un pašvaldību maksimālās nepieciešamās vajadzības, atšķirības sastādīja 7 procentus. Tātad - viedokļi ir ļoti tuvi un sadarbība bijusi konstruktīva.
Jāatzīst, ka pirmo reizi, kopš tiek paaugstinātas minimālās algas, pašvaldībām tiks kompensēta arī starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem. Jo, palielinot minimālo algu, pamatieņēmumi veidojas divos posteņos - sociālajā nodoklī un iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis savukārt sadalās veselības budžetam (28,6 procenti) un pašvaldībām. Bet šis pieaugums, pašvaldībuprāt, pilnībā nesedz izdevumu palielinājumu, kas ir pašvaldību iestādēs, - skolās, medicīnas iestādēs un citās. Tādēļ pirmo reizi pašvaldībām papildus no budžeta tiek kompensēti 375 tūkstoši latu saistībā ar minimālo algu palielināšanos.
Nākamnedēļ, vēlākais otrdien, valdības sēdē notiks sarunu ar pašvaldībām protokola apstiprināšana. Nākamnedēļ tas tiks akceptēts no valdības puses, bet pēc nedēļas būs pašvaldību domes sanāksme, kurā es arī piedalīšos un kurā tiks pausts pašvaldību viedoklis.
Saistībā ar budžeta projekta pavadošo paketi, kas ir pietiekami liela, tiek turpināts tas, kas ir iesākts. Nākamgad tiks samazināts sociālais nodoklis par 1 procentu, jo ir nepieciešama konkurētspējīga likme obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai Latvijas tautsaimniecība būtu konkurētspējīga Baltijas tirgū un arī citos tirgos, šīm iemaksām jābūt 33 procentu apmērā. Protams, to nevar panākt ļoti strauji, jo tas saistīts ar ieņēmumu samazināšanos. Bet nākamgad mēs atkal turpināsim likmes samazināšanu par 1 procentu, lai 2003. gadā nonāktu pie šīs likmes - 33 procentu sociālās apdrošināšanas iemaksas.
No 2002. gada 1. janvāra tiks turpināta nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana no pašreizējās 1,5 procentu likmes uz 1 procenta likmi.
Viens no lielākajiem pieaugumiem, kas nākamgad paredzēts, ir lauksaimniecībā. Subsīdijām nākamgad ir palielināti izdevumi par 3,3 miljoniem latu, bet akcīzes nodokļa atmaksai par zemnieku saimniecībā izlietoto dīzeļdegvielu palielinājums paredzēts par 1 miljonu latu.
Izdevumu samazinājums ir valsts pārvaldes iestādēs - 1 miljons latu mēbeļu, transporta līdzekļu iegādei un kapitālā remonta veikšanai.
Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore
Galvenie budžeta rādītāji
| 1999 | 2000 | 2000 / 1999 | 2001 | 2001 / 2000 | ||
| izpilde | apstiprināts | % | % | |||
| 1. | Valsts pamatbudžeta ieņēmumi - kopā | 648 803 824 | 737 531 269 | 113,7% | 773 924 039 | 104,9% |
| 2. | Resursi izdevumu segšanai | 696 741 958 | 759 894 261 | 109,1% | 801 238 466 | 105,4% |
| - dotācija no vispārējiem ieņēmumiem | 634 093 103 | 667 558 079 | 105,3% | 704 604 055 | 105,5% | |
| - dotācija īpašiem mērķiem | 241 501 | 1 433 000 | 593,4% | 1 033 000 | 72,1% | |
| - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi | 62 407 354 | 59 260 125 | 95,0% | 58 892 489 | 99,4% | |
| - ārvalstu finansu palīdzība | 0 | 31 643 057 | 36 708 922 | 116,0% | ||
| 3. | Valsts pamatbudžeta izdevumi, tajā skaitā: | 692 929 813 | 759 846 889 | 109,7% | 801 335 466 | 105,5% |
| - investīcijas | 49 776 595 | 41 292 803 | 83,0% | 50 961 497 | 123,4% | |
| 4. | Finansiālā bilance (1.-3.) | -44 125 989 | -22 315 620 | 50,6% | -27 411 427 | 122,8% |
| 5. | Tīrie aizdevumi, tajā skaitā: | 73 162 424 | 55 987 963 | 76,5% | 48 703 327 | 87,0% |
| - aizdevumi | 128 277 089 | 73 631 361 | 57,4% | 68 376 642 | 92,9% | |
| - atmaksas | 55 114 665 | 17 643 398 | 32,0% | 19 673 315 | 111,5% | |
| 6. | Fiskālā bilance (4.-5.) | -117 288 413 | -78 303 583 | 66,8% | -76 114 754 | 97,2% |
| 7. | Valsts speciālā budžeta ieņēmumi, tajā skaitā: | 702 413 437 | 699 762 222 | 99,6% | 722 625 693 | 103,3% |
| - valsts pamatbudžeta dotācija | 62 927 996 | 62 349 187 | 99,1% | 63 677 961 | 102,1% | |
| 8. | Valsts speciālā budžeta izdevumi | 790 793 716 | 743 446 778 | 94,0% | 762 073 340 | 102,5% |
| 9. | Finansiālā bilance (7.-8.) | -88 380 279 | -43 684 556 | 49,4% | -39 447 647 | 90,3% |
| 10. | Tīrie aizdevumi, tajā skaitā: | 3 175 488 | 6 739 620 | 212,2% | 6 699 203 | 99,4% |
| - aizdevumi (studējošo un studiju kreditēšanai) | 3 175 488 | 6 756 000 | 212,8% | 6 756 000 | 100,0% | |
| - atmaksas | 16 380 | 56 797 | 346,7% | |||
| 11. | Fiskālā bilance (9.-10.) | -91 555 767 | -50 424 176 | 55,1% | -46 146 850 | 91,5% |
| 12. | Finansēšana: aizņēmums no | |||||
| valsts pamatbudžeta, tajā skaitā: | 60 142 653 | 52 217 619 | 86,8% | 48 502 649 | 92,9% | |
| - studējošo un studiju kreditēšanai | 3 175 488 | 6 756 000 | 212,8% | 6 756 000 | 100,0% | |
| - Valsts autoceļu fondam | 15 738 963 | 5 400 000 | 34,3% | 10 000 000 | 185,2% | |
| - Valsts speciālajam veselības aprūpes budžetam | 3 852 239 | 4 189 000 | 108,7% | 5 421 000 | 129,4% | |
| - sociālajai apdrošināšanai | 37 322 784 | 35 815 863 | 96,0% | 25 697 274 | 71,7% | |
| - PB/LR Tehniskajai vienībai | 53 179 | 56 756 | 106,7% | 628 375 | 1107,2% | |
| 13. | Atlikumu izmaiņas | 34 594 578 | -1 793 443 | -5,2% | -2 295 799 | 128,0% |
| 14. | Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (1.+7.)* | 1 276 329 505 | 1 373 743 104 | 107,6% | 1 431 670 571 | 104,2% |
| 15. | Valsts konsolidētā budžeta izdevumi (2.+ 8.)* | 1 408 835 773 | 1 439 743 280 | 102,2% | 1 498 529 645 | 104,1% |
| 16. | Finansiālā bilance (14.-15.) | -132 506 268 | -66 000 176 | 49,8% | -66 859 074 | 101,3% |
| 17. | Tīrie aizdevumi (5.+10.)** | 16 037 741 | 14 499 012 | 90,4% | 12 372 983 | 85,3% |
| 18. | Fiskālā bilance (16.-17.) | -148 544 009 | -80 499 188 | 54,2% | -79 232 057 | 98,4% |
| Finansēšana: | ||||||
| Ieņēmumi no valsts un pašvaldību | ||||||
| īpašuma privatizācijas | 30 350 000 | 15 000 000 | 49,4% | |||
| Ieņēmumi no valsts nekustamā | ||||||
| īpašuma pārdošanas | 500 000 | 300 000 | 60,0% | |||
| Aizņēmumi | 49 649 188 | 63 932 057 | 128,8% | |||
| 19. | Iekšzemes kopprodukts (milj.Ls) | 3 662,3 | 3 922,0 | 107,1% | 4 225,6 | 107,7% |
| 20. | Valsts budžeta fiskālais deficīts % no IKP | 4,06 | 2,05 | 50,6% | 1,88 | 91,4% |
| 21. | Deficīta samazinājums uz fondēto | |||||
| pensiju ieņēmumu rēķina | -0,14 | |||||
| 22. | Valsts budžeta fiskālais deficīts % no IKP - | |||||
| koriģētais (20.+21.) | 4,06 | 2,05 | 50,6% | 1,74 | 84,6% | |
| * No valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem | ||||||
| un izdevumiem izslēgti transferti: | ||||||
| no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu | 62 927 996 | 62 349 187 | 99,1% | 63 677 961 | 102,1% | |
| no valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu | 11 959 760 | 1 201 200 | 10,0% | 1 201 200 | 100,0% | |
| ** No tīriem aizdevumiem izslēgti transferti: | ||||||
| tīrie aizdevumi speciālajiem budžetiem | 92 517 292 | 48 228 571 | 52,1% | 43 029 547 | 89,2% |