Ārzemju presē

ASV “The Wall Street Journal” raksta, ka simboliskās un stratēģiskās manifestācijas ap Maskavā gaidāmajiem uzvaras svētkiem pār hitlerisko Vāciju var paātrināt Staļina mantojuma beigas. Bez tam ASV prezidenta Džordža Buša nodoms pirms vizītes Maskavā apmeklēt Latvijas galvaspilsētu un pēc tam Gruziju, tāpat kā gaidāmā Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko vizīte Vašingtonā simboliskā ziņā esot drosmīgi un stratēģiski svarīgi soļi. Prezidenta Buša vizīte Rīgā būšot nozīmīga pat tad, ja viņš nemaz nepieskaršoties jautājumam par Baltijas valstu okupāciju. Bžezinskis domā, ka labāk būtu bijis, ja Krievijas vadība izmantotu svinības, lai skaidri nosodītu staļinismu un savu 45 gadus ilgo virskundzību Centrāleiropā.

•

Krievijas “Vremja” apgalvo, ka “Lietuva un Igaunija līksmo vairāk nekā Latvija”. Igaunijas prezidents Arnolds Rītels esot piedāvājis saviem Baltijas kolēģiem sapulcēties Tallinā, lai atzīmētu pirmo gadadienu kopš triju Baltijas valstu iestāšanās NATO, bet Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atteikusies, jo tajā dienā viņai paredzētas iepriekš plānotas tikšanās.

•

ASV “The Associated Press”: “ASV prezidents maijā pirms došanās uz Maskavu apmeklēs Latviju un tiksies ar Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī piedalīsies augstākā līmeņa sarunās ar visiem Baltijas valstu vadītājiem. Vienīgi Latvijas prezidente pieņēmusi Krievijas ielūgumu uz 9.maija svinībām, lai mēģinātu uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, kas joprojām ir saspringtas pēc piecdesmit gadu ilgās padomju okupācijas.”

•

Krievijas “Inosmi.ru” intervijā Vīķe-Freiberga paskaidro, kāpēc dosies uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā. Viņa domā, ka Krievijai jāatsakās no kādreizējā Eiropas sadalījuma ietekmes zonās, ar cieņu jāizturas pret visu uzvarētājvalstu solidaritāti, ieskaitot ASV un Kanādu, un kopā jāatzīmē kara beigu 60.gadadiena. Maskavai arī esot jāatzīst, ka tā bija uzvara tikai pusei Eiropas.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “8.maijā Eiropa svinīgi atzīmēs Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienu... Jo tuvāk nāk simboliskais datums, jo skaļāk tiek pausta neapmierinātība ar līdzšinējo kara un pēckara vēstures interpretāciju, ko daudzi uzskata par vienpusīgu. Šoreiz vēstures izpratni neapšauba atsevišķi “revizionisti”, bet jaunās ES dalībvalstis. Pašu upura statusa dedzīgā aizstāvēšana un prasības pēc augstākās taisnības rada augsni nebeidzamai netaisnībai. Pagātne, kas nevēlas atkāpties, smagi noslogos Eiropas nākotni.”

•

Krievijas “Vremja”: “Lietuvas politiķos satraukumu izraisījuši Krievijas vēstnieka Lietuvā Borisa Cepova intervijā teiktais, ka “lielāko daļu lēmumu pavada skandāli un slikta atmosfēra: kāds kādu pratina, apvaino. Rodas iespaids, ka tā nav valsts, bet skandālistu pulcēšanās vieta – rosās, meklē kompromitējošus materiālus, atrod, saliek kopā un piemērotā brīdī publisko. Pēc tam visus aplej ar netīrumiem un jūtas apmierināti, ka neviens nav palicis tīrs”.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem