Mūsu sadarbībā iestājies jauns laikmets, jaunas iespējas

Jērans Hokansons, Zviedrijas Karalistes vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Jērans Hokansons Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kādu nozīmi Latvijas Valsts prezidentes valstsvizītei piešķir Zviedrijas puse?

– Valstsvizīte ir apliecinājums ciešajām saitēm, kas saista mūsu valstis. Izņemot tumšo laika posmu, kad Latvija bija okupēta, mūsu valstu starpā valdījušas ciešas saiknes, kas sniedzas tikpat tālu pagātnē, cik cilvēki dzīvojuši Baltijas jūras krastos. Šī vizīte notiek arī laikā, kad mūsu valstu sadarbībā iestājies jauns laikmets, kad gan Latvija, gan Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Mēs strādājam kopā kā līdzvērtīgi partneri Eiropas Savienībā, vienlaikus veicinot un stiprinot arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību. Latvijas prezidente reprezentē valsti, kas izpelnījusies starptautiskās sabiedrības cieņu, īsā laika posmā pēc neatkarības atjaunošanas veiksmīgi izveidojot demokrātijas un tiesiskas valsts principos balstītu sabiedrību.

– Kādas ir jūsu paša izjūtas, pārstāvot Zviedriju Latvijā?

– Uzskatu, ka man ir liels gods un patiess prieks pārstāvēt Zviedriju jūsu valstī tieši šajā vēstures posmā. Drūmie okupācijas gadi, kad bija pārrautas gadu simteņiem ilgās saiknes starp mūsu valstīm, ir aiz muguras. Latvija ir atguvusi neatkarību. Man kā Zviedrijas pārstāvim pagājušajā pavasarī bija ļoti aizkustinošs un nozīmīgs brīdis – stāvēt Vecrīgā kopā ar Latvijas tautu un vērot, kā tiek pacelti Latvijas un Eiropas Savienības karogi. Bet valstsvizīte, arī pašreizējā, ir veids, kā apliecināt visu mums kopīgo un iezīmēt tālāko ceļu, pa kuru virzīsimies kopā Eiropas valstu saimē.

– Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības kopumā?

– Tās ir ļoti labas un aptver visus labu kaimiņattiecību elementus. Par to liecina arī tuvās attiecības starp cilvēkiem, vietējām pašvaldībām, dažādām organizācijām un uzņēmumiem. Kā jau teicu, sācies jauns posms mūsu valstu sadarbībā – sadarbība Eiropas arēnā. Tas nemazina, bet – gluži otrādi – palielina Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības nozīmi.

– Jūs pārstāvat valsti, ar kuru Latvijai ir visnotaļ aktīvas ekonomiskās attiecības.

– Jā, Zviedrija ir viena no valstīm, kas Latvijā ieguldījusi visapjomīgākās ārvalstu investīcijas. Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, ievērojami pieaugusi zviedru uzņēmēju, arī mazo un vidējo uzņēmumu, interese investēt un slēgt darījumus ar Latvijas partneriem. Latvijas uzņēmēju delegācijas ierašanās Zviedrijā ir ļoti nozīmīga, jo sniegs abām pusēm jaunas iespējas tālāk attīstīt jau tā ciešās saiknes. Latvijas uzņēmējiem ir iespēja tikties ar ieinteresētiem uzņēmējiem no Zviedrijas. Uzņēmēji piedalās arī Latvijas un Zviedrijas biznesa seminārā, ar kura rezultātiem valstsvizītes otrās dienas pēcpusdienā tiks iepazīstināts Zviedrijas karaļpāris un Latvijas prezidente un profesors Imants Freibergs. Paredzēta arī Latvijas prezidentes viesošanās Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā.

– Kāda ir Zviedrijas oficiālā attieksme pret 9. maija svinībām Maskavā? Un kā Zviedrija vērtē Baltijas valstu prezidentu atšķirīgo lēmumu šo svinību sakarā?

– Zviedrija saprot, ka Latvijas Valsts prezidentes lēmums piedalīties 9. maija Uzvaras svinībās Maskavā nebija viegls. Zviedrija apsveic Latvijas prezidentes lēmumu piedalīties. Zviedrija respektē to, ka abu pārējo Baltijas valstu prezidenti ir pieņēmuši atšķirīgus lēmumus. Otrā pasaules kara beigas Baltijas valstīm nozīmēja Padomju Savienības puses veiktu prettiesisku aneksiju, un Zviedrijai ar Baltijas valstīm ir kopīgs vēstures redzējums. Tomēr pašlaik ir svarīgi arī raudzīties uz priekšu un censties attīstīt attiecības ar Krieviju – gan divpusējās attiecības, gan attiecības Eiropas Savienības kontekstā.

Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Zviedrijas Karalistē