Valsts prezidente:

— vizītē Apvienoto Nāciju Organizācijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 5.septembrī piedalījās Pasaules sieviešu līderu padomes sēdē, kas pirmo reizi ANO vēsturē notika Ģenerālās Asamblejas ietvaros. Sēdē piedalījās Somijas prezidente Tarja Halonena, ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita, ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mērija Robinsone, ANO bēgļu lietu komisāre Sadako Ogata, Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka, bijusī Kanādas premjerministre Kima Kempbela, Kofi Annana dzīvesbiedre Nana Annana un citas.

Sēdes sākumā klātesošās uzrunāja ASV valsts sekretāre, kura pauda gandarījumu, ka sieviešu līderu pulks pasaulē paplašinās. Sēdes laikā tika izstrādāts kopīgs Pasaules sieviešu līderu padomes dokuments, kurš nāca klajā 6.septembrī. Dokumentā tika iekļauti jautājumi, uz kuriem padomes dalībnieces vēlas vērst ANO un pasaules uzmanību, piemēram, domājot par lielāku sieviešu lomu pārrunās par miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu pasaulē, kā arī domājot par globalizācijas ietekmi, cilvēktiesību jautājumiem, bēgļu lietu jautājumiem, veselības aizsardzību un citiem.

Prezidente, uzrunājot foruma dalībnieces, uzsvēra, ka šī pasākuma mērķis, pēc viņas domām, ir panākt to, lai katrs cilvēks varētu sevi pilnveidot, neraugoties uz viņa dzimumu, rasi, reliģiju vai citām atšķirībām. Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka šī tikšanās pierāda to, cik daudz vēl darāmā, lai šādu ideālu sasniegtu. Pēc viņas sacītā, šīs tikšanās nozīmība ir labs iedrošinājums tālākam darbam jaunajā tūkstošgadē.

Latvijas prezidente pauda cerību, ka pienāks laiks, kad šādas sapulces vairs nebūs nepieciešamas, jo sieviete līdere vairs nebūs retums. Viņa arī uzsvēra, cik svarīgi ir, lai pēc šādām sarunām turpinātos konkrēts darbs ar valstīm un to līderiem. Tika spriests, kāda var būt loma un ko pašas sievietes līderes var savās valstīs panākt, lai mainītu priekšstatus sabiedrībā un oficiālajās aprindās. Šī tikšanās ANO ietvaros, preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas prezidente, deva iespēju noteikt mērķus un stratēģiju minēto jautājumu īstenošanai 21.gadsimtā kā ANO ietvaros, tā pašās dalībvalstīs. Latvijas prezidente sniedza intervijas Japānas, Brazīlijas, Gruzijas televīzijām, Alžīrijas, Somijas un ANO pārstāvjiem, kā arī citiem žurnālistiem.

Valsts prezidente 5.septembrī tikās ar ANO cilvēktiesību augsto komisāri Mēriju Robinsoni. Tikšanās laikā Valsts prezidente pievienojās Mērijas Robinsones aicinājumam—dokumentam, gatavojoties konferencei par rasismu, ksenofobiju un ar to saistītām neiecietības izpausmēm. Konference notiks ANO 2001.gadā. Sarunā Vaira Vīķe-Freiberga un Mērija Robinsone pārsprieda to, kā mūsdienu pasaulē cilvēki uztver citādo un kas ietekmē uzskatu un attieksmes maiņu, vairojot iecietību starp rasēm, tautībām, dažādām kultūrām un reliģijām. Tika runāts par interneta pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem tolerances un savstarpējās sapratnes veicināšanā pasaulē. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nepieciešama pēc iespējas plašāka kultūras apmaiņa, pieredzes apmaiņa likumdošanā un citās jomās.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 5.septembrī tikās arī ar ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītāju Malohu Braunu. Tika pārrunāta ANO Attīstības programmas darbība Latvijā. Prezidente pateicās par šīs organizācijas darbību un centieniem demokrātijas stiprināšanā Latvijā kopš organizācijas darbības sākuma mūsu valstī.

Malohs Brauns atzīmēja pozitīvo sadarbību starp Latvijas valdību un viņa vadīto organizāciju un sacīja, ka Latvijas vārds kā pozitīvs piemērs bieži tiek piesaukts viņa sanāksmēs.Tika runāts arī par to, ka UNDP loma nākotnē varētu mainīties, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā. Malohs Brauns arī sacīja, ka pārstāvniecība tiek paturēta valstīs tikai tad, ja pēc tā ir nepieciešamība.

Latvijas prezidente iepazīstināja Malohu Braunu ar Latvijas aktualitātēm ekonomikā un sociālajā jomā. Malohs Brauns augstu novērtēja Latvijas panākumus un pauda cerību, ka Latvija, ņemot vērā tās sasniegumus attīstībā, varētu kļūt par donorvalsti citām attīstības valstīm, nododot tām savu veiksmīgo pieredzi. Malohs Brauns pozitīvi novērtēja Latvijas darbu vēstures apzināšanā, kas valstij dod iespēju konstruktīvi ar cerībām skatīties nākotnē. Prezidente arī atzīmēja to, ka misija ir palīdzējusi Latvijas valdībai un sabiedrībai dot skaidru skatījumu par valsts stāvokli un aktuālajiem procesiem tās attīstībā. Malohs Brauns solīja UNDP atbalstu Latvijai arī turpmāk. Prezidente atzīmēja, ka nākotnē misija varētu palīdzēt Latvijai palielināt administratīvo kapacitāti, ņemot vērā valsts mērķus iesaistīties Eiropas Savienībā. Viņa sacīja, ka Latvija augsti novērtētu pasaules pieredzi šādu jautājumu risināšanā. Valsts prezidente uzaicināja Malohu Braunu apmeklēt Latviju.

— tiekoties ar Kazahstānas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 6.septembrī Ņujorkā tikās ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu. Sarunas laikā tika apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, un Latvijas un Kazahstānas prezidenti pauda savstarpēju ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā un tās ietvaros arī tranzītsadarbībā.

Kazahstānas prezidents informēja Latvijas prezidenti, ka Kazahstānā ir atklātas jaunas naftas atradnes, tāpēc strauji tiek attīstīta infrastruktūra un Kazahstāna, pēc Nazarbajeva teiktā, ir atvērta arī Latvijas uzņēmumiem, kas vēlētos iesaistīties šajā infrastruktūras attīstībā. Viņš tāpat pauda arī Kazahstānas ieinteresētību, lai viņa valsts uzņēmēji plašāk varētu darboties arī Latvijā.

Sarunā tika konstatēts, ka starp Latviju un Kazahstānu vēl nav noslēgta virkne sadarbības līgumu, piemēram, par investīcijām aizsardzībā. Abas puses apņēmās šo jautājumu risināt savstarpēji izdevīgi. Savstarpējās ekonomiskās sadarbības ietvaros Nursultans Nazarbajevs izvirzīja jautājumu par Kazahstānas investīcijām Latvijas uzņēmumā "Rīnūži". Prezidente uzsvēra, ka Latvija ir atvērta visiem ārvalstu investoriem, un izteica savu atbalstu ārvalstu investoru ienākšanai Latvijā. Vaira Vīķe–Freiberga apliecināja, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un divpusējo interešu vārdā tiks darīts viss, lai negatīvi neiespaidotu investīciju klimatu Latvijā.

Sarunā tika uzsvērtas labās abu valstu divpusējās attiecības, par ko liecina intensīvie kontakti. Kazahstānas vicepremjers drīzumā apmeklēs Latviju, savukārt Latvijas premjerministrs — Kazahstānu. Kazahstānas prezidents uzaicināja Latvijas prezidenti apmeklēt Kazahstānu.

— tiekoties ar Čehijas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 6.septembrī, Ņujorkā tikās ar Čehijas prezidentu Vaclavu Havelu. Sarunas laikā tika apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, Latvijas un Čehijas sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī Eiropas nākotnes jautājumi.

Prezidente iepazīstināja Vaclavu Havelu ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā. Tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes un abu valstu attiecības ar kaimiņvalstīm. Sarunas laikā Čehijas prezidents atkārtoti pauda stingru atbalstu Latvijas iespējami ātrākai uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO.

Tikšanās laikā Vaira Vīķe-Freiberga un Vaclavs Havels arī pārrunāja abu valstu sadarbību aizsardzības jomā. Valsts prezidente iepazīstināja Čehijas prezidentu ar šīs sfēras aktualitātēm Latvijā un norādīja, ka Latvija ir apņēmusies veidot budžetu tā, lai valsts sekmīgi turpinātu gaitu uz NATO.

Valsts prezidenta preses dienests