Valsts sekretāru 2005.gada 31.marta sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par grantu programmu Attīstības sadarbības politikas īstenošanai vadības, ieviešanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz Attīstības sadarbības politikas plānu 2005.gadam. Saskaņā ar minēto plānu Ārlietu ministrija divpusējai un trīspusējai sadarbībai, atbalstam valsts, pašvaldību, privātā sektora un nevalstisko organizāciju projektiem uzsāk grantu programmu, lai īstenotu sadarbības projektus attīstības sadarbības politikas plānā 2005.gadam noteiktajās sadarbības valstīs un jomās.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, ievieš, uzrauga un izvērtē grantu programmas attīstības sadarbības politikas īstenošanai, kā arī nosaka grantu programmu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus. Saskaņā ar projektu grantu programmu ietvaros tiek piešķirti granti jeb nekomerciāla rakstura tiešie maksājumi grantu saņēmējiem, lai realizētu projektus, kas sekmē attīstības sadarbības politikas īstenošanu.
Saskaņā ar noteikumu projektu galvenā institūcija, kura pieņem lēmumus saistībā ar grantu programmu, kā arī ar attīstības sadarbības prioritāro mērķu izpildi, ir Attīstības sadarbības padome. Padome darbojas saskaņā ar Attīstības sadarbības padomes nolikumu, ko apstiprina ārlietu ministrs, padomi vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, un padomes darbā piedalās Ārlietu ministrijas, kā arī Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki. Atkarībā no izskatāmo jautājumu specifikas padomes darbā var aicināt piedalīties arī citu ministriju pārstāvjus. Ārlietu ministrija atbild par grantu programmu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, biedrībā “Latvijas pilsoniskā alianse”, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.aprīlim.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumos Nr.174 “Audžuģimeņu noteikumi””.
2005. gada 17. martā pieņemts likums “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz, ka par audžuģimeni var kļūt ne vien ģimene, bet arī viena persona. Ministru kabinets 2004. gada 14. decembrī pieņēmis noteikumus Nr.1021 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu”, kas paredz izmaiņas atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksas kārtībā.
Grozījumi audžuģimeņu noteikumos nepieciešami, lai tos saskaņotu ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī precizētu redakciju atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 14. decembra noteikumiem Nr. 1021 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu”.
Noteikumu projekts paredz, ka par audžuģimeni varēs kļūt ne vien ģimene, bet arī viena persona, precizē iestādi, kas izmaksā audžuģimeņu atlīdzību, kā arī precizē audžuģimenes statusa iegūšanai nepieciešamos dokumentus un bāriņtiesu (pagasttiesu) sadarbības kārtību audžuģimeņu jautājumu kārtošanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Finanšu ministrija
– pieteica likumprojektu “Par skaidras naudas deklarēšanu”.
2004.gada 2.aprīlī Konsultatīvās padomes, kas izveidota atbilstoši likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 37. un 38.panta prasībām, sēdē tika konstatēts, ka vairāki Latvijai saistošie starptautiskie normatīvie akti (ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, Finanšu rīcības uzdevumu grupas rekomendācijas) kā vienu no pasākumiem naudas atmazgāšanas novēršanai paredz skaidras naudas un uzrādītāja vērtspapīru deklarēšanu.
Lai realizētu šīs rekomendācijas izpildi, nepieciešams pieņemt likumu “Par naudas līdzekļu deklarēšanu”, kā arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā.
Likuma mērķis ir palīdzēt novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas, kā arī ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu Nr.14843/1/04 (17.02.05.REV 1) par kontroli attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās un tādējādi samazināt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Šis regulas projekts pašreiz ir iesniegts Eiropas Parlamentā izskatīšanai galīgajā, otrajā lasījumā.
Likumprojekts saskaņā ar Regulu paredz skaidras naudas līdzekļu obligātas deklarēšanas pienākumu fiziskai personai, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas ir Eiropas Kopienas ārējā robeža, ja naudas līdzekļu apjoms ir ekvivalents 10 000 eiru vai lielāks, kā arī nosaka deklarācijas rakstisko formu, kompetentās institūcijas un to amatpersonu tiesības, iegūtās informācijas uzglabāšanas un apmaiņas kārtību, kā arī deklarācijas veidlapas formu.
Vienlaikus sagatavoti likumprojekti: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā; Grozījums Krimināllikumā. Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā mērķis ir noteikt personu administratīvo atbildību par naudas līdzekļu, ko, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu.
Grozījums Krimināllikumā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektā Nr.14843/1/04 (17.02.05.REV 1) noteikto kontroli attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās. Likumprojekta mērķis ir noteikt personu kriminālatbildību, par gada laikā atkārtotu naudas līdzekļu, ko, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ieved Kopienas muitas teritorijā.
Projekti nodoti Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Bankā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 14.aprīlim.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu direktorus”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā: akreditē vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas; akreditē izglītības iestādes, kuras īsteno minētās izglītības programmas; atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu direktorus.
Atestācijā novērtē vispārējās pamatizglītības iestādes vai vispārējās vidējās izglītības iestādes direktora profesionālo sagatavotību. Atestāciju veic vienu reizi un ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc direktora iecelšanas amatā.
Izglītības iestādes un izglītības programmas tiek akreditētas uz sešiem gadiem. Lēmumu par jaunas licencētas vispārējās vidējās izglītības programmas akreditāciju komisija var pieņemt bez ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo izglītības programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās vidējās izglītības programmas ir akreditētas. Jaunās programmas akreditācijas lapas derīguma termiņš nepārsniedz izglītības iestādes akreditācijas lapas derīguma termiņu.
Lēmumu par jaunas licencētas vispārējās pamatizglītības programmas akreditāciju komisija var pieņemt bez ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo izglītības programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās pamatizglītības programmas ir akreditētas. Jaunās programmas akreditācijas lapas derīguma termiņš nepārsniedz izglītības iestādes akreditācijas lapas derīguma termiņu.
Lēmumu par tādas pedagoģiskās korekcijas programmas akreditāciju, kas licencēta uz gadu, komisija var pieņemt bez ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo izglītības programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās izglītības programmas ir akreditētas. Jaunās programmas akreditācijas lapas derīguma termiņš nepārsniedz izglītības iestādes akreditācijas lapas derīguma termiņu.
Ārpuskārtas akreditāciju var veikt, ja Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības valsts inspekcija, izglītības iestādes dibinātājs vai izglītības iestādes vadītājs ir iesniedzis motivētu rakstisku iesniegumu.
Lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, izglītības programmu akreditāciju un direktora atestāciju pieņem Vispārējās izglītības akreditācijas un direktoru atestācijas komisija. Akreditāciju un atestāciju organizē valsts aģentūra “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra”.
Pieteikts noteikumu projekts “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras nolikums”, kurā noteikts, ka Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde. Aģentūra ir izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības iegūt kvalitatīvu vispārējo izglītību. Aģentūrai ir šādas funkcijas: organizēt vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju un valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu direktoru atestāciju; sniegt valsts pārvaldes iestādēm informatīvu atbalstu iedzīvotāju vispārējās izglītības ieguves politikas īstenošanai; koordinēt vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas stratēģijas īstenošanu; veikt vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanu saskaņā ar valstī apstiprināto kārtību; apkopot un analizēt datus, kas saistīti ar vispārējās izglītības kvalitātes jautājumiem; ieviest valstī vienotu izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu, nodrošinot saikni starp skolas darba pašvērtēšanu un ārējo vērtēšanu; uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošinot objektīvu un visaptverošu skolas darbības kvalitātes vērtēšanas procedūru; nodrošināt ticamus un drošus datus izglītības politikas analīzei un veidošanai.
Pieteikts rīkojuma projekts “Par Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras izveidi”, kurš paredz ar 2005.gada 1.jūliju izveidot valsts aģentūru “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra”. Aģentūras mērķis ir ieviest valstī vienotu vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu, lai iegūtu ticamus un drošus datus izglītības politikas analīzei un veidošanai. Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtība”.
Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu detālplānojuma izstrādi finansē vietējā pašvaldība vai fiziska vai juridiska persona. Atbilstoši šā panta trešajai daļai, ja detālplānojuma izstrādi ierosina fiziskā vai juridiskā persona un šis ierosinājums atbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība slēdz līgumu par detālplānojuma izstrādi. Līgumā par detālplānojumu izstrādi iekļaujamos nosacījumus, kā arī detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekts nosaka detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību, kā arī līgumā par detālplānojuma izstrādes finansēšanu iekļaujamos nosacījumus.
Noteikumi piemērojami gadījumos, ja detālplānojuma izstrādi ierosina fiziska vai juridiska persona (detālplānojuma izstrādes ierosinātājs) un šis ierosinājums atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Detālplānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī nosaka Teritorijas plānošanas likums un Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.833 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.
Vietējās pašvaldības dome (padome) pēc detālplānojuma izstrādes ierosinātāja iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu un līguma slēgšanu.
Ja detālplānojuma izstrādi finansē detālplānojuma izstrādes ierosinātājs, tad vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā papildus Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.833 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 58.punktā noteiktajam norāda detālplānojuma teritoriju pēc īpašuma struktūras apraksta un grafiskā veidā, kā arī detālplānojuma izstrādes ierosinātāju, ar kuru slēgs līgumu. Lēmumam pievieno līguma projektu. Līgumā nosaka detālplānojuma izstrādes finansēšanas apmēru, pušu tiesības un pienākumus, pušu atbildību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.aprīlim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments